ARHEOLOĢIJAun

ETNOGRĀFIJA

XXIV

L A T V I J A S P S R Z I N Ā T Ņ U A K A D Ē M I J A V Ē S T U R E S I N S T I T Ū T S

ARHEOLOĢIJAUN

ETNOGRĀFIJA

XIVA P C E R Ē J U M I P A R V I D U S L A I K U P I L Ī M

U N P I L S Ē T Ā M L A T V I J A S T E R I T O R I J Ā

R Ī G A « Z IN Ā T N E » 1983

R E D A K C IJ A S K O L Ē Ģ IJA :

Z. A P A L A , Ē . M U G U R E V I C S ( a t b i l d ī g a i s r e d a k t o r s ) ,I. R O N I S

R E C E N Z E N T I :

v ē s t u r e s z i n ā t ņ u k a n d i d ā t iA. Stubavs un L. Vankina

А Р Х Е О Л О Г И Я И Э Т Н О Г Р А Ф И Я , XIV

Очерки о с р ед не в ек о в ы х за м к а х и го р о д а х Л а т в и и

(А к а д е м и я наук Л а т в и й с к о й ССР, И н сти ту т истории)

И зд а т е л ь с т в о «Зинатпе» , Р и га 1983

Н а л а ты ш ск о м языке

A R H E O L O Ģ I J AUN

E T N O G R Ā F IJ A ,XIV

R e d a k to r e A . Feldhune.

M ā k s l in i e c i sk a i s r e d a k t o r s V. Kovaļovs.

Te h n is k ā r e d a k t o r e /. Zaļaiskalne.

K o rek to re L. Brahm ane.

HB № 1029.

N o d o ta s a l i k š a n a i 06.03.82. P a r a k s t ī t a i e sp i e š a n a i 11.04.83. JT 05186. F o r m ā t s 60X90/8. T ipogr . pap ī rs . Nr. 1. L i t e r a t ū r a s g a r n i t ū r a . A u g s t s p i e ­dums. 23. fiz. ie sp iedi.; 23 uzsk. ie sp iedi .; 28 uzsk. kr. nov.; 24,89 izdevn. 1. M e t i en s 3000 eks. P a s u t . Nr. 100854. M a k s ā 2 r. 20 k. I z d e v ­n ie c īb a «Z in ā tn e » , 226530 P D P R īgā , T u r g c g c v a iela 19. Ie sp ie s ta L a t ­v i j a s P S R V als ts iz d evn iec īb u , p o l i g r ā f i j a s un g r ā m a t u t i r d z n i e c īb a s lietu k o m i t e j a s R īg a s P a r a u g t i p o g r ā f i j ā , 226U04 R īgā , V ie n īb a s g a tv e 11.

P u b l icē ts s a s k a ņ a ar L a tv i j a s P S R Z A R edak c i ju un i zd ev u m u p a d o m e s 1981. g. 25. j ū n i j a lēm u m u

0 5 0 7 0 0 0 0 0 0 — 0 4 7

a M 8 1 1 ( 1 1 ) — 8 3 © I z d e v n i e c ī b a « Z i n ā t n e » , 1983

E. Mugurevičs

LATVIJAS VIDUSLAIKU PIĻU KLASIFIKĀCIJAS UN ARHEOLOĢISKĀS IZPĒTES JAUTĀJUMI

L a t v i j a s t e r i to r i j ā ir v a i r ā k nekā s imts v i d u s l a i k u L iv o n i j a s p e r io da piļu. L ie lākā da ļa no t ām v i r s ze ­mes nav s a g l a b ā j u š ā s vai ir d r u p u s t āvok lī , t ā pēc šo pi ļu p ē t n ie c īb a s ga l v e n ā m e to d e ir a rh e o lo ģ i sk ie i z ra ­kumi. Līdz m ū s u g a d s i m t a 20. g ad i em ar v i d u s l a i k u pi ļu pē tn iec ību , kā z i n ām s , n o d a r b o j ā s b a l tv āc u v ē s ­tu rnieki , g a n uz s k a i t o t v i sa L i v o n i j a s pe r ioda m ū r a pilis, g an ar ī v āc o t r ak s t ī to avo t u da t u s un a t t ē lus par tām. Tā kā b a l t v ā c u v ē s t u r n i e k u s i n te r es ē ja g a l ­v e n o k ā r t šo pi ļu p l ā n o j u m s un m ū r a ce l tņu i zvieto­j u m s , t ad p ā r b a u d e s i z r a k u m o s a rh e o lo g i c e n t ā s a t ­segt t ā s pils t e r i t o r i j a s da ļas , kas r o b e ž o j ā s ar nocie­t i n ā j u m a s i en ām vai s a g l a b ā j u š o s ce l tņ u da ļām. Sādā no lūkā b a l tv ā c u v ē s tu r n i e k i i z r a k u m u s ve ica de v iņ ās m ū r a pilīs. A rh e o l o ģ i sk ie i z ra k u m i p iļu seno m ū r a s ienu a t s e g š a n a s no lūk ā u zs āk t i 19. gs. 60. ga do s ( K r im u l d a , Tērve te , D o b e le ) . 1 Jā a t z ī m ē , ka ir z iņas , ka i z ra k u m i Cēsu pil ī no t ikuš i j a u 19. gs. s ā ku m ā, taču nav n e k ā d u n o r ā d ī j u m u ne pa r k o n k r ē tu i z ra ­k u m u v ie tu , ne a t r a d u m ie m . Kā v ie ns no v i d u s l a i k u piļu p ē t ī š a n a s in ic i a to r i em m i n a m s p a z ī s t a m a i s b a l t ­vā c u v a l od n ie k s , e t n o g r ā f s un se n a t n e s pē tn ieks A. B ī l enš te ins . No 19. gs. 80.— 90. g a d u pi ļu pē tn ie ­kiem a t z ī m ē j a m s a r h i t ek t s un m ā k s l a s v ē s t u r n i e k s V. N e i m a n i s ,2 kas r ac i s D i n a b u r g a s un V o l k e n b u r g a s pilīs. Ja iepr i ekšē j i e pē tniek i r a k s t ī j u š i t ikai pa r m ū r a pi ļu a r h i t e k tū r u , t ad a r h e o lo g a un n u m i s m ā t a A. Bu- ho lc a 3 i z ra k u m o s M ā r t i ņ s a l a s pil ī (Burg Holme)19. gs. b e i gās s a v ā k t s a r ī b a g ā t ī g s a r h e o lo ģ i s k a i s m a t e r i ā l s (v a i rāk nekā 1000 sen l ie tu ) . 19. un 20. gs. m i j ā L i v o n i j a s m ū r a pi ļu pē tn iec ība i p i e v ē r ša s v ē s ­tu rn ie k s K. Lēv i s s o f M e n ā r s ,4 v a i r ā k ā s pi l ī s ( K a l s n a ­va, D i n a m i n d e u. c.) i z da r o t p ā r b a u d e s i z rak um us . 1913. g. v iņš p a v a d a p a z ī s t a m o a r he o lo g u M. E be r tu b r au c ie nā ga r L u b ā n a s ezeru un Aivieks t i , kad, s t a rp citu, ar p ā r b a u d e s i z ra k u m ie m tiek me k lē ta a r ī L u b ā ­nas m ū r a p i ls v i e t a .5

So b a l tv ā c u v ē s t u r n i e k u p ē t ī j u m u re z u l t ā t ā r a d ā s Lēvi sa o f M e n ā r a 6 ap k o p o j o š a i s d a r b s pa r L iv o n i j a s pe r ioda pi l īm, kur t ā s a p l ū k o t a s g a l v e n o k ā r t kā vā c u o rd eņ a vai b ī sk a p a a d m i n i s t r a t ī v i e un mi l i t ā r i e cen­tri. G a l v e n a i s k r i t ē r i j s pi ļu s a d a l ī j u m ā L ēv i sam of M e n ā r a m b i ja to p iede r ība ( R ī g a s a r h ib ī s k a p i j a i , K u r ­zeme s b ī s k a p i j a i un o r den im vai to v a s a ļ i e m ) . O r d e ņ a pil is sa v u k ā r t v i ņš iedala m e s t r a , k o m t u r a va i fog ia pilīs. V i s u m ā a kc ep tē jo t šādu p iļu i e d a l ī j u m u pēc to p ā r v a l d ī t ā j i e m , j ā p ie z īm ē , ka d a ž a s pilis, kā to z inām no r a k s t ī t a j i e m avo t i em, v a i r ā k k ā r t m a i n ī j a sa im n ie ­kus un re i zēm a t r a d ā s te b ī sk a pa , te o r de ņ a pā r z i ņā . Sāds l ik t en is p ie me kl ē j i s g a n d r ī z v i s a s l i e l ākās a rh i ­b ī ska pa p i l i s7 (Koknes i , K r i m u ld u , T u ra id u , L ie lvā rd i u. c.), kas 14. gs. p i r m a j ā pusē i lgā ku l a iku b i ja or­deņa pā rv a l dē . Tas pa t s a t z ī m ē j a m s par d a ž ā m K u r ­

ze me s b ī s k a p i j a s p i l ī m ,8 p ie m ē r a m , P i l t e n es pi ls tūl ī t pēc t ā s u z c e l š a n a s k ā d u l a iku ir o r de ņ a pā r z i ņā . Pi l i s m a i n a sa v u s s a im n ie k u s a r ī a r h ib ī s k a p a un v iņ u v a ­sa ļu n e s a s k a ņ u dēļ, p i e m ēr am , K o k ne se s pi ls da žu s g a d u d e s m i t u s 14. gs. o t r a j ā pusē ir a r h i b ī s k a p a v a ­sa ļu T ī z e n h a u z e n u ī p a š u m ā .9 N a v j ā a i z m i r s t arī , ka12. gs. b e i g ās un 13. gs. s ā k u m ā par dažu m ū r a piļu p ā r v a l d ī t ā j i e m k ļuva v ie t ē j i e i edz īvo tā j i . S p i lg t s pie­m ē rs t am ir M ā r t i ņ s a l a s p i ls ,10 kur v i s m a z 15 g a d u s no te icē j i ir l ībieši . M a z ā k pi l i s p ā r v a l d ī t ā j u s m a i n ī j a o r d e ņ a p ā r z iņ ā e s o š a j ā t e r i to r i j ā .

L a t v ie šu v ē s tu r n i e k i 20.— 30. ga d o s ar v id u s l a ik u pi ļu pē t n ie c ī bu p rak t i sk i n e n o d a r b o j ā s , j o L iv o n i j a s p e r iod a m ū r a pil is p i ln ībā uz lū k o ja pa r vā c u feodā ļu k u l t ū r a s m a n t o j u m u . D a ž ā s pi l ī s (Cēs is , V a lm ie r a ) v e i k ta j i e m i z r a k u m ie m b i ja citi mērķi : j a C ē s ī s " 1927. g. ce rē ja a t r a s t pi ls a g r ā k o i e mī tn i eku b a g ā t ī ­bas , t ad V a l m i e r ā 12 1937./38. g. p ā r b a u d ī j a hipotēzi , vai m ū r a pi ls n av cel ta se n la t v ie šu p i l s ka ln a vai ap ­m e t n e s v ie tā . N o z ī m ī g ā k i e a t r a d u m i šai la ikā iegūt i v a i r ā k o s v ie t ē j o i e d z īv o t ā ju p i l s ka ln o s ( T a n ī s k a l n a , 13 T a l s u , 14 M e ž o t n e s , 15 J e r s i k a s 16), ku r k o n s t a t ē t a a p d z ī ­v o t ī b a pēc v ā c u k r u s t n e š u i e b ru k u m a 13.— 14. gs. Lai g a n šī p a r ā d ī b a to la ik īpaš i a kc en t ē t a net ika , sen l i e tu m a t e r i ā l s un m o n ē t a s n e a p š a u b ā m i l iecina, ka šie p i l ska ln i kā dz ī v es v ie ta s un n o c i e t i n ā j u m i t u r p i n ā j a p a s t ā v ē t vēl 14. gs. To, ka v ā i r ā k i seno l a tv ie šu p i l s ­ka ln i un se n p i l s ē t a s (As o te ,17 T ē r v e t e , 18 C e s v a i n e , 19 A iz k r a u k le ,20 S ab i l e 21) apdz īvo t i pēc 13. gs. v ā c u k r u s t n e š u i e b ru k u m a, a p l i e c in ā ja ar ī p a d o m j u laika p ē t ī ju m i .

P i rm ie p a d o m j u laika p ā r b a u d e s i z ra k um i m ū r a p i l ī s22 ( T u r a id a , Cēs is ) 50. g a d o s sa i s t ā s ar šo a r h i ­t e k t ū r a s p ie min ek ļu k o n s e r v ā c i j a s un r e s t a u r ā c i j a s j a u t ā j u m u r i s in ā š a n u . S ak ar ā ar h i d r o e l e k t r o s ta c i j u ( H E S ) ce l tn i ec ību D a u g a v a s k r a s to s 60.— 70. ga do s p i rmo reizi i z vē r š as p la š i m ū r a pils t e r i t o r i j a s i zpētes darb i l ielos l a u ku mo s . P ļ a v i ņ u H E S a p p l ū d i n ā j u m a zonā pē ta K o k n e s e s ,23 L ok s t e n es ,24 Sē lp i l s25 un Alte- n es 26 pilis. Ja a g r ā k pi ļu pē t n ie c ī ba a p r o b e ž o j ā s ar z o n d ā ž ā m va i ga r m ū r a s i enām i z ra k tā m t r a n š e j ā m , tad t a g a d d až o s p ieminek ļos , kā L oks le nē un Al tenē, t iek i zpē t ī t a 50— 60% no v i s a s p ils t e r i to r i j a s . Vēl ap ­j o m ī g ā k i m ū r a piļu p ē t ī j u m i veik t i R ī g a s H E S a p p l ū ­d i n ā j u m a zonā , kur a t s e v i š ķ a s pil is, kā M a r t i ņ s a l a 27 un I kšķ i l e ,28 a t s e g t a s pi lnīgi , plaši i z ra ku m i not ika ar ī S a la s p i l s 29 un V ec do le s 30 pilīs.

Visi šie pla š i e i z ra k u m i p ie rā d ī j a , ka v i d u s l a i k u m ū r a pi l i s ir ne t ika i sava laika a r h i t e k t ū r a s p ie mi ­nekl is , bet ar ī v ē s t u r e s p iem ine k l i s šā v ā r d a v i s p l a ­šākā nozīmē. J a un ie p ē t ī j u m i p a r ā d ī j a v id u s l a ik u pils v e i d o š a n o s kā p a k ā p e n i s k u p rocesu, ku r l īdzās d a ž ā ­diem j a u n i e v e d u m i e m no Ri e t u m u ze mē m z i n ā m a

3

7 ~ vacu p ' )i s vieteJ° i e d z īv o tā ju p a m e s tu a p m e tņ u v ie tās , 8 - v ā c u pilis j a u n a s , a g r ā k n e a p d z īv o tā s v ie tās ie d z īv o tā ju ciemu

2. att. Sabiles p i l s k a ln a sc n p i l s e ta s a i z s a r g g r a v j a petn ieciba.

n oz ī me b i ja ar ī v i e t ē j a m ce l tn ie c ī bas t r a d ī c i j ā m . Vi ­d u s la ik u m ū r a pi l ī s i e gū ta i s senl ie tu m a t e r i ā l s l ieci­n ā j a , ka L iv o n i j a s pe r iod a m ū r a pil is b i ja sa m ē r a p la ša etni sk i d a ž ā d a i e dz īv o t ā j u k o n t i n g e n t a dz ī vesv ie ta s , t ā p ēc t ās neb ū t n e v a r a m uz l ūko t t ikai pa r vā c u feo­dā lu k u l t ū r a s m a n t o j u m u . Sie j a u n i e a t k l ā j u m i cēla m ū r a p i | u p r es t i žu z i n ā t n i ek u un v i s p ā r s a b i ed r īb a s acīs. Tāpē c 70. g a d o s i z ra k um i ve ikt i nc t ikai pilīs, ku r no t ika ce l tn iec ība (p ie m ēr am , F r a u e n b u r g a s ( S a l ­d u s ) ,31 P i l t e n e s ,32 D o b e l e s ,33 L ie lv ā r d es ,34 M a r i e n b u r ­gas ( A l ū k s n e s ) 35 pi l ī ) , bet pēc v ie t ē j o i e s t ā žu i e rosm es t īr i z i n ā tn i s k ā no lūk ā (Ara i šu ,36, L u d z a s 37 un Rēze k­n e s 38 pil ī ) . J au par g luži l i k u m s a k a r ī g u p r ocesu va r u z l ūko t p a r ā d ī b u , ka g a n d r ī z v i s ā s m ū r a pilīs, kur p lā no t i k o n s e r v ē š a n a s vai r e s t a u r ā c i j a s da rbi , p a r a ­lēli not iek ar ī a r he o lo ģ i s k ie p ē t ī ju m i , kā, p i e m ēr am , T u r a i d ā ,39 Cē s ī s ,40 B a u s k ā 41 un D u n d a g ā .42 V id u s l a ik u pi l ī s i zvēr šot p la š u s a r h e o lo ģ i s k o s i z r a k u m u s , p a v e r a s i e spēja pēt ī t šos o b je k tu s to ce l tn ie c īb as un p ā r b ū v j u a t t ī s t īb ā un p a d a r ī t d i n a m i s k u a g r a k o a r h i t e k tu un m ā k s l a s v ē s t u r n i e k u i zv i rz ī to pi ļu k l a s i f i k ā c i j u pec piļu n o c i e t i n ā j u m u p lā n o j u m a . Te j ā a t g ā d i n a , ka m ā k ­slās v ē s t u r n i e k s A. T ū l se 43 40. g ad o s L i v o n i j a s pe­r ioda m ū r a pi l i s k l a s i f i c ē ja sekojoši : 1) d a b i s k a j a m ze me s r e l j e f a m p i e s k a ņ o t ā s pil is, 2 ) to rņ a un m a j a s ve i da pi l i s (Turtn und Hausburgen), 3) k a s te l l a s t ipa pi l i s (freier Kastelltijp, Lagerkastell), 4) k o n v e n t ē k a s (Konventhaus) un 5) k los te r p i l i s (Ķlosierburgen). N e a p š a u b ā m i , ka no a r h i t e k to n i s k ā p l ā n o j u m a v ie ­dokļa šāds piļu i e d a l ī j u m s ir pa re iz s , t aču j a u paš i pē tniek i s a p r a t a , ka t a s a t s p o g u ļo g a l v e n o k ā r t pils u zb ū v e s be i gu fāzes p l ā n o j u m u , k a m ē r a t sev i š ķ o s g a d ī j u m o s pi ls sā ko tn ē j i v a r ē j a a tb i l s t p a v i s a m c i tam t ipam. A r h e o l o ģ i s k a j o s i z ra k u m o s i e s p ē j a m s izsekot pils p l ā n o j u m a m tā a t t ī s t ī b ā , t a ču p a t s s v a r ī g ā k a i s ir tas , ka i z ra k u m o s i e gū ta i s m a t e r i ā l s ļauj spr i e s t par pils koka a r h i t ek tū r u , iekš te lpu i z k ā r t o j u m u un a p ­kuri , pi ls i e d z ī v o t ā j u dz īv esv e i du , k u l t ū r u un e tni sko sa s t ā vu . R o d a s ar ī j a u n a s i e sp ē j as v i d u s l a i k u pi ļu k l a s i f ik ā c i j ā ,44 pa r p a m a t u ņe m o t vidi , k ā d ā p ils t iek

celta. P r o t a m s , to va r te ik t t ikai par pili , kas ir a r h e o ­loģiski pet i ta . Pēc v i d u s l a i k u pi ļu a t t i e c ī bā m ar i e p r i ekšē jā pe r iod a d z īv es v i e t ā m (p i l s ka ln i em , cie­miem, a p m e t n ē m ) kā koka, tā m ū r a pi l i s v a r ē t u i eda­līt p iecās g r upā s .

1. P i l i s , k u r a s p ē c v ā c u k r u s t n e š u i e b r u k u m a 13,— 14. gs . j o p r o j ā m a p d z ī v o v i e t ē j i e i e d z ī v o t ā j i , k ā t a s b i ja Tal sos , J e r ­s ika, Asotē , Ce sva inē . Pēc ša jo s p ie min ek ļos a t r a s t a ­j ā m se n l i e t ām, īp aš i m o n ē t ā m , sp r i ež am s , ka C e s v a i ­nes p i l s ka ln ā vēl dz īv o ju š i 13. gs. o t r a j ā pusē , J e r ­s ikā — 14. gs. , bet Aso tē un T a l sos ap d z īv o t ī b a v a r ē j a i e sn ieg t i e s pa t 14. gs. o t r a j ā pusē. Kā izriet no r a k ­s t ī t a j i e m avo t i em, v a i r ā k a s k u r š u un z e m g a ļ u pilis bi ja a p d z ī v o t a s līdz 13. gs. be ig ām . J ā š a u b ā s , vai d až as v ie t ē jo i e d z ī v o t ā j u pilis, kā, p i e m ēr am , G r i ez e45 (Grese), b ū tu p i e s k a i t ā m a s pie vā c u n o c i e t i n ā ju m ie m ,

3. att. I z ra k u m i M a tk u le s p i l s k a ln ā pie a iz s a rg v a ļņ a .

4. all. M ežolr ies p i l sk a ln s no au s t ru m iem . P r i e k š p l ā n ā 8,— 12. gs. senkapi.

lai g an tā m i n ē t a 13. gs. be i gās . P a r r a k s t ī t a j o s a vo t os n e m i n ē t u v ie t ē jo i e d z ī v o t ā j u p i l s k a ln u a p d z ī ­v o t ī b u v i su 13. gs. l iecina i z ra k u m i Ķ ī š u k a l n ā ,46 M a t ­k u l ē ,47 K a m ā r d ē 8 u. c.

2. V i e t ē j o i e d z ī v o t ā j u p i l i s , k a s 13. gs . u z l a i k u n o n ā k i e b r u c ē j u r o k ā s u n p ē c t a m t i e k a t k a r o t a s . Z i n ā m ā m ē rā šīs pi l i s i r r a d n i e c ī g a s j a u a p l ū k o t a j ā m p i r m ā s g r u p a s pi l īm, k u r a s k ā d u la iku v a r ē j a būt vā c ie šu p ā r v a ld ē , t a ču p i ls m a t e r i ā l a j ā k u l t ū r ā šis pe r i ods nav a t s t ā j i s kaut cik n o z ī m ī g u ietekmi. T u r p r e t ī pi l īs, p i e m ē r a m , Me-" žo tn ē un Tērve tē , kur , kā v ēs t ī r aks t ī t i e avot i , i l gāk u

5. att. K okneses p i l sk a ln s no z iem eļr ie tum iem .

la iku u z t u r ē j i e s vā c u k a r a s p ē k s , ir j ū t a m a s svešas i ez īmes kā apbūvē , tā senl i e tu m a te r i ā l ā . Tas ar ī ir s a p r o t a m s , jo, p i e m ēr am , Tē rv e t es p i l s k a ln u vāc ieš i ieņem 1271. g. un, kā h r o n i s t s 49 vēs t ī , « a p g ā d ā ar v i s u ne p i ec iešamo» . Z īmīg i , ka j a u ša jā pa š ā g ad ā o r den i s v i e n o j a s ar R ī g a s a r h i b ī s k a p u un d o m k a p i t u l u pa r T ērv e t es pi ls c e l š a n u .50 Ar «pi ls ce l ša nu » (fratres casirum Ter^L'etene ... aedificanl) a c īm r e d z o t j ā s a ­p rot vā c i eš u Tēr ve t es pi ls n o c i e t i n ā š a n a s darb i , j o pēc t a m v e s e lu s a s to ņ u s g a d u s vāc ieš i pi l ī i r note icēj i . P i l ī dz īv o j u š i 15 o r d eņ a brāļ i un v i s m a z v ie n a māsa. Pēc vā c ie šu p a d z ī š a n a s ze m g a ļ i pili a t j a u n o 51 (das

6. att. A rheo loģ isk ie iz rak u m i R ēzeknes p i lska lnā .

6

hus sie buiaeten zu hant). T ā t ad v ie nu un to pa š u pili i z m a n t o j u š i gan v ie t ē j i e i e dz īv o tā j i , g an k ā d u laiku t ikai vācieš i . Arhe o lo ģ i s k i e i z ra k u m i r ā d ī j a , ka Tēr ­ve te ir d a u d z s l ā ņ u p i l sk a ln s , ku ra a u g š ē j i e slāņi , spr i ežo t pēc se n l i e t ām un m o n ē t ā m , a t t i e c i n ā m i uz13. gs. otro pusi . P a r vā c ie šu u z t u r ē š a n o s pil ī spr ie­ž a m s pēc sen l i e t ām un k r ā s n īm , k u r u k o n s t r u k c i j ā iz­m a n to t i ķ i e ģe ļ i .52 A ts e v i š ķ u 14. gs. m o n ē tu a t r a d u m i 53 a c īm r e d z o t s k a i d r o j a m i ar t u v ē j ā s v ā c u m ū r a pils uz ­ce l š a n u T ērv e t es p i l s k a l n a pr iekšpi l ī . Ce l tņ u pa l i ekas ap ķ ie ģe ļu k r ā s n ī m s a s t o p a m a s vēl M e ž o tn e s p ils ­k a l n ā ,54 kas ar ī 13. gs. k ā d u l a iku ir v ā c u p ā r v a ld ē , pie kam 14. gs. šeit vāc ieš i ir uzcē luš i savu koka p i l i .55 P a r to l iecina g an sen l ie t as , g an v a i r ā k nekā desmi t

7. att. A rh eo lo ģ isk ie iz rak u m i L o k s ten es pilī.

šeit a t r a s t ā s 14. gs. m o n ē t a s .56 T ā d u v ie t ē jo i e d z ī v o t ā j u piļu, ku r 13. gs. k ā d u l a iku dz īv o ju š i vāc ieš i , šķiet, bi j i s d i e z g a n daudz . P a r d a ž ā m no t ā m v ēs ta h r o n ik a s un dok u me n t i . īsi p i r ms D u r b e s k a u j a s v ā c u k r u s tn e š i b i juš i V a r t a j a s 57 (Warrach) un D z i n t a r e s 58 (Sinteles) pilīs, no ku r i e n e s tos kur š i s a d a r b ī b ā ar l i e tuv ieši em padz en . Vēlāk v āc ieš i šīs pi l i s ieņem no j a u n a .

3. V ā c u p i l i s , k a s i e r ī k o t a s v i e t ē j o i e d z ī v o t ā j u n o c i e t i n ā j u m u v i e t ā s . Pēc ce l š a n a s laika t ā s v a r ē t u iedal ī t : a) ce l t a s tū l ī t pēc i e k a r oš an a s , b) ce l t a s j a u p a m e s t ā n o c i e t i n ā j u m ā . Šīs g r u p a s pi l i s it kā s a s a u c a s ar o t r ā s g r u p a s pi l īm, kur v ā c u n o c i e t i n ā j u m i uz k ā d u l a iku ier īkot i v i e t ē jo iedzī­v o t ā j u p i l sk a ln os , t a ču v ie t ē j i e i e d z īv o tā j i pi l i s a tkal a tkaro . T r e š ā s g r u p a s pi l īm r a k s t u r ī g a izteikta s t ab i ­l i tāte, t ās t iek ce l t a s kā m ū r a n o c i e t i n ā ju m i , kas pa ­s tāv v a i r ā k u s g a d s im tu s . T ip i sks tū l ī t pēc ze me s ieka­r o š a n a s ce l t a s pils p a r a u g s ir K o kn es e s pils. To, ka

8. att. Iz ra k u m i ciema v ie tā pie M a r l i ņ s a l a s pils.

9. att. D a ļē j i r e s t a u r ē t ā K urz e m e s h e r c o g u la ikā ce ltā B a u sk a s pils.

7

10. att. P i l te n e s pils ar a i z s a r g g r ā v j a paliekam .

v ā c u pi ls Koknesē uzce l t a tūl ī t pēc i e p r i ek šē jā s v ie t ē jo i e d z īv o t ā ju pi ls i e k a r o š a n a s , l iecina g a n ra k s t ī t i e avot i , g a n a rh e o lo ģ i sk ie i z rakumi . H r o n i s t s L a t v ie šu I n d r i ķ i s 59 ra k s t a , ka vāc ieš i Koknesē p i l s k a ln u a t r a d a a t s t ā t u un it kā p i e g r u ž o tu , t ā pē c b ī s k a p s licis pa š u k a l n u iz t ī r ī t , a t j a u n o t un s t ipr i noc ie t inā t . A r h e o lo ­ģ i s k a j o s i z r a k u m o s 60 K o kn esē t i e šā m k o n s t a t ē j a , ka p i l s k a ln s ir d a u d z s l ā ņ u n o c i e t i n ā j u m s , kur v i r sē j i e seši s l āņ i sa i s t ā m i ar m ū r a pi ls per iodu , ap a k šē j i e sept iņ i — ar K ok ne se s n o c i e t i n ā tā s a p m e t n e s un koka pi ls l a i kme tu , pie k am pēd ē jā ap d z īv o ta līdz 13. gs. s ā k u m a m . Pie šīs g r u p a s pi l īm vēl va r p ie ska i t ī t T u r a id a s , L ie l vā r des , Rē ze k ne s u. c. pilis.

I r ar ī t ā d a s m ū r a pil is, kas ce l t a s j a u i ep r i ekšējos g a d s i m t o s p a m e s t a j o s p i l ska lnos . Šai s a k a r ā v a r m i ­

11. att. P i l ten es pils t i l ta k o n s t r u k c i j a s m ū rē ta i s pam a ts .

nēt I .o ks tenes 14.— 15. gs. m ū r a pi l i ,61 kas i er īkota 3.— 11. gs. sēļu p i l s ka ln a v ietā . A g r ā k a j o s p i l sk a ln o s14. gs. ce l t a s ar ī Sē lp i l s ,62 S a la sp i l s ,63 T ēr ve te s u. c. pilis. Te vēl j ā p ie z īm ē , ka da ļa no p i l s k a l n o s c e l t a j ā m m ū r a pi l īm v e i d o ta s ta, ka to mūr i p i e s kaņ o t i d a b i s k a ­j a m z e m e s re l j e fa m .

4 . N o c i e t i n ā j u m i , k a s i e r ī k o t i v i e t ē j o i e d z ī v o t ā j u a p m e t ņ u v a i c i e m u v i e t ā s . Šīs m ū r a pi l i s s a v u k ā r t v a r ē t u iedal ī t : a) c i emu v ie tās ce l t ā s pil is un b) a g r ā k a p e r iod a p a m e s t u a p m e t ņ u v i e t ā s ce l t ā s pilis.

R a k s t u r ī g i p a r a u g i pi l īm, kas ce l t as v ie t ē jo i edzī ­v o t ā j u d z ī ve sv i e t ā s un s a d a r b ī b ā ar t i em ( l īb i e š i em) , ir Ikšķi le s un M ā r t i ņ s a l a s pilis. To ap l i ec ina kā r a k ­st ī t ie avo t i ,64 tā ar ī a r h eo loģ i sk ie i z r a k u m i ,65 kur i pa-

12. att. I z ra k u m i D u n d a g a s pils p a g a lm ā .

8

13. att. A rh eo lo ģ isk ie iz rak u m i Cesu pilī.

r ā d i j a , ka ar ī pēc šo p i ļu u z c e l š a n a s v ie t ē j o i edzīvo­t ā j u ciemi t u r p i n ā j a p as tāv ē t . P a m e s t u a p m e t ņ u v ie ­tās , p i e m ē r a m , ce l t a s A l t e n e s ,66 V cc do les ,67 B a u s k a s ,68 M a r i e n b u r g a s 69 u. c. pilis. Ā rp u s to m ū r ie m ari nav k o n s t a t ē t a s ar pili v i e n la i c ī g i p a s t ā v ē j u š u a p m e tņ u pēdas . Sīs v i d u s l a i k u p iļu g r u p a s k o pē j a iezīme, vai t ā s bū tu ce l t a s p a s t ā v o š u va i p a m e s t u a p m e t ņ u v ie ­t ās , ir to r e g u l a r i t ā t e — tās ir k a s t c l l a s vai to r ņ a t ipa pilis, resp. , t ā s ceļot , m a z ā k d o m ā t s pa r p ic ska ņo ša - nos d a b i s k a j a m ze me s re l j e fa m .

5. M ū r a n o c i e t i n ā j u m i , k a s c e l t i v i e ­t ā , k u r a r h e o l o ģ i s k a j o s i z r a k u m o s n a v k o n s t a t ē j a m a a g r ā k a p e r i o d a a p d z ī v o ­t ī b a . B iežāk nekā ci tur šā d as m ū r a pi l i s s a s t o p a m a s K u r z e m ē t ā d a s ir F r a u e n b u r g a s un P i l t e n e s pilis. Sīm p il īm ir s t i n g r s r e g u l ā r s p l ā n o j u m s , jo, t ā s ceļot ,

ne b i j a liela v a j a d z ī b a p ie sk aņ o t i e s a p k ā r t n e s r e l j e ­fam. Z īmīg i , ka vēl p a g a i d ā m n e p ē t ī t ā s K u r z e m e s 70 v i d u s l a i k u m ū r a pi l i s a t r o d a s n e t ā l u no se na j i e m k ur šu p i l s ka l n i em , tā t a s ir K a n d a v ā , Sabi lē , Tal sos, K u ld īg a , A l s u n g a u. c. Tas net ieš i v a r ē t u l iecināt , ka vel 13. gs., v i e t ā m pat 14. gs. v i e t ē jo i e d z ī v o t ā j u p i l s ­ka lni b i juš i apdz īvo t i . To a p s t i p r i n a ar ī p ē t ī j u m i Zic- m e ļ k u r z e m ē — T a l su un M a t k u l e s p i l s k a l n ā un Sab i ­les senp i lse t ā .

P a r p a m a t u ņe m ot pi ļu ce l tn iec ībā i z m a n t o t o m a t e ­r i ā lu , pi l i s d a l ā m a s koka un m ū r a pilīs. V ietē jo iedzī­v o t ā j u pilis, kā t as z i n ā m s no d au d z o p i l s k a ln u i z ra ­ku mi em , b i j u š a s t ika i koka. Teorē t i sk i v a r ē t u sa ga id ī t , ka m ū r a pi l i s ce l t a s pat p i rms 12. gs., kā to j a u 20 . gs.20. g a d o s n o r ā d ī j a s e n a tn e s pē tn ie ks L ie tga l i e t i s (J. K r i e v i ņ š ) ,71 a p š a u b ī d a m s uz s k a t u , ka m ū r a pilis

9

14. att. I z ra k u m o s a t s e g ta s klēts p a l iekas A raišu pili.

ce l t a s t ikai pēc v ā c u k r u s t n e š u i e b r uk u m a, jo , pēc v iņ a d om ā m , t i rd z n ie c i sk o un k u l t ū r a s s a k a r u r e z u l ­t ā t ā se n a j i em la tvieš i em v a j a d z ē j a z i nā t K r i evz em ē un R i e tu m e i r o p ā kopš 11. gs. s a s t o p a m o m ū r a ce l tņu ve i ­d o š a n a s n o s l ē p u m u . Fak t i s k i t am it kā tā v a j a d z ē t u būt , t aču a rh e o l oģ i sk ie i z ra ku m i L ie tg a l i e ša m i n ē t a ­jo s n o c i e t i n ā j u m o s , k u r u s v iņš u z s k a ta par « a i z v ē s tu ­r i s k a j ā m m ū r a pi l īm» (Arai šos , Al tcnē , L o k s te n ē ) , ne ­a p s t i p r i n ā j a domu, ka m ū r i v a r ē t u būt celti p i rms 13. gs. P a g a i d ā m ir ska id r s , ka te, t ā p a t kā ci tur , m ū r a n o c i e t i n ā ju m i celti t ikai pēc vā c u k r u s t n e š u i e b r uk u ­ma. D až os a r he o lo ģ i s k i p ē t ī t a j o s p ie mi ne k ļo s g an vēl nav gal īg i p r ec izē t s a t k lā to m ū r a n o c i e t i n ā j u m u (kā, p i e m ēr am , A iz k r a u k l e s p i l s k a l n ā 72) d a t ē j u m s , lai gan kā pēc sen l i e t ām, tā ar ī pēc m o n ē t ā m ir ska id r s , ka pil ī vēl dz ī vo juš i 13.— 14. gs., t. i., pēc 1205. g., kad pili p a k ļ a u j v ā c ie š i .73 J a u n ā k i e p ē t ī j u m i p a r ā d ī j u š i , ka v āc ie šu sā k o tn ē j i e n o c i e t i n ā j u m i 13. gs. bieži v i en nav a t r a d u š i e s tur , ku r v ē l ā k a j o s g a d s i m t o s v e i d o j ā s a t t ie ­c ī g ās v ie t a s g a l v e n a i s cen t r s , bet g an t ā s t ie šā t u ­v um ā . I z r ād ā s , ka vāc ieš i L ie lv ā r dē v i s p i r m s nocie t i ­n ā j u š i e s D i e v u k a l n ā 74 un t ika i pēc t am ve i d o ta spē ­c īgā m ū r a pils a g r ā k ā l ībiešu p i l s k a ln a vietā . Ar ī Cē­sīs o r de ņa pili j l ī dzās e s o ša jā R i e k s t u k a l n ā ,75 j ā d o m ā , v i s p i r m s celti v ā c u n o c i e t i n ā ju m i . S a j ā g a d ī j u m ā h r o ­n i k a 76 1218. g a d ā min veco (antiquum castrum) un

p aš re i z vā c ie šu apd z īv o to « sa vu pili» ( c a s t r u m suum), uzs ve r o t , ka šie n o c i e t i n ā ju m i ierīkot i d a ž ā d o s laikos.

T ā t ad k ādr e i z pa r v ie t ē jo i e d z īv o t ā ju ce l t a j i e m m ū ­r iem u z s k a t ī t i e n o c i e t i n ā j u m i seno l a tv ie šu p i l s ka ln o s ir s ā k o t n ē j ā s v ā c u pilis, kas g a n bieži v e i d o t a s s a d a r ­bībā ar v ie t ē j i em ie dz īv o tā j i em. Ja mēs a t k lā t u k ād u senu n o c i e t i n ā j u m u ar m ū r a s ienām, kur ap d z īv o t ī b a pēc 12./13. gs. m i j a s va i r s nav k o n s t a t ē j a m a , t ikai tad h ipo tēzi , ka j a u sen l a t v ie š i m ū r a s ienas cē luši a i z s a r ­d z ī bas nolūkā , v a r ē t u u z s k a t ī t pa r p ie rād ī tu .

Vie tēj i e i e dz īvo t ā j i 12./13. gs. m i j ā un v ē l āk gan cē­luši m ū r a pilis, t aču t a s not ic i s s a d a r b ī b ā ar v āc ie ­šiem. P a r to l iecina La tv ie šu I n d r iķ a L i v o n i j a s h r o ­nika, d až ād i do k um e nt i , kā ar ī j a u m inē to Ikšķ i l e s un M ā r t i ņ s a l a s pi ļu ce l tniec ība. Ja no sā k u m a 12.— 13. 17s. v i e t ēj i e i e dz ī vo t ā j i m ū r a pil is cē luš i kā par t - ne r i ,77 tad 13. gs. o t r ā s p us es v ā c u l ī g u m i 78 ar k u r ­šiem un ze m g a ļ i e m no sa ka , ka v ie t ē j i em ie dz ī vo tā j i em j ā d o d k l a u š a s pils b ū v d a r b o s . I e s p ē j a m s , ka šai laikā un vēl a t sev i š ķ os g a d ī j u m o s v ie t ēj i e j a u n k r i s t ī t i e f eo­dāļ i , kas s a d a r b o j ā s ar vāc ieš i em, ce n tā s savā p ā r ­v a l d ē i egūt n o c i e t i n ā j u m u s it kā c īņai pret l ie tuv iešu i e b ru ku m iem . D o k u m e n t ā r i t a s p i e r ā d ā m s par Aiv iek­stes b a s e i n u ,79 ar a r he o lo ģ i s k ie m iz ra k u m ie m — par Lo k s te n es m ū r a pils p i r mo a p b ū v e s p e r io d u .80

A t z ī m ē j a m s , ka sā k o t n ē j i ar ī vāc ieš i v a i r ā k ā s v ie t ā s pi l i s cē luši no koka — 13. gs .81 S v ē tk a l nu , Dobi , B a ­bīti u. c., 14. g s .82 s ā k u m ā M a r i e n b u r g u (Alū ksn i ) , D i n a b u r g u u. c. Tas a r ī s a p r o t a m s , jo 13.— 14. gs. s m a g a j o s cīņu a p s tā k ļ o s ar v i e t ē j ā m t a u t ā m neb i j a i e s p ē j a m s uz re iz o r g a n i z ē t d a rb ie t i lp ī g o m ū r a pi ļu ce l tn iec ību. P i e e j a m ā k s un ē r t ā ks ce l tn ie c ī bas m a t e ­r i ā l s b i j a koks. Te j ā a t z ī m ē , ka ar ī R i e tu m e i r o p ā ne j a u uz re iz p ā r g ā j a t ika i uz m ū r a piļu ce l ša nu . V ā ­c i j ā ,83 P o l i j ā 84 u. c. ze mē s p ā r e j a no koka no c i e t i n ā ­j u m i e m uz d z ī v o ja m o un s a im n ie c īb a s ēku ko m ple ksu , kas n or o b ež o t s ar m ū r a s ienām, b ija p a k ā p e n i s k s p r o ­cess, kas n o r i s i n ā j ā s la ikā no 11. l īdz 13.— 14. gs., v i e t ā m pat l īdz 15. gs. Koka p a l i s ā d u n o c i e t i n ā ju m i pie v a i r ā k ā m m ū r a p i l īm L iv o n i j ā mi nē t i vēl 16. gs. be i g u poļu r ev īz i j ā s . 5 A r ī a rh e o l oģ i s k i e p ē t ī j u m i p a ­r ā d ī j u š i , ka v a i r ā k ā m v i d u s l a i k u pi l īm, kā Volk enb ur - g a i ,86 M ā r t i ņ s a l a i 87 u. c., m ū r a n o c i e t i n ā j u m u s p a p i l ­d i n ā j u š a s koka sē ta s no t ās puses , ku r pili j b i ja g r ū ­t āk u z b r u k t un b i ja j a u kāds d ab i sks šķērsl is . T ā t ad m u m s z i n ā m ā m ē rā ir t i e s ī b a s r u n ā t par k ok a- in ū r a p i l īm a p s k a t ā m a j ā per iodā .

P A R I N D E S

1 K r ü g e r E. F u n d e von A l te r lh ü m e rn bei der S c h lo ss ru in e I lo fz i im b erg e . — Sb. Kurl. 1865, S. 19— 21; B i e l e n s t e i n A. U n t e r s u c h u n g e in iger u n te r i rd i s c h e n R äum e der D o b len sch en Ruine. — Sb. Kurl. 1869, S. 20 Iz ra k u m i Dobeles p i l sd ru p a s vel no t ikusi ar i 80. gados . ( B o y C. Die A u s g ra b u n g e n in der S ch lo ss ru in e zu Doblen im S o m m e r 1883. — Sb. Kurl. 1883, S. 55— 59; B o y C. Ü ber die A u s g r a b u n g e n in der S c h lo ss ru in c zu D oblen im S o m m er 1884. — Sb. Kurl. 1884, S. 25— 35); I. ö w i s o f M e n a r K., B i e n c m a n n F . Die B u rg e n der l iv län d isch en Schw eiz S egew old , T rcyden , Kre- m o n und W enden . Riga, 1895, S. 34— 49.

2 N e u m a n n W. Die O r d e n s b u r g e n im sog. p o ln ische n L iv­land. — M i t te i lu n g e n aus dem Gebiete der G esch ich te I.iv-, Est- und K u r la n d s , 1889, Bd. 14, 3, S. 299— 312.

3 B u c h h o l t z A. U b er die B u rg I lo lm e und die Kirche in Holme. — Sb. Rig. 1904, S. 206— 222.

4 L ö w i s o! M e n a r K . Schloss K a lzena u . — Sb. Rig. 1897, S. 124— 135; L ö w i s o f M e n a r K. E r g ä n z u n g e n z u dem A u lsa tz über Schloss K alzen a u . — Sb. Rig. 1898, S. 171 —

174; L ö w i s o f M e n a r K. [Die A u s g r a b u n g e n in D ü n a ­m ü n d e ] . — Sb. Rig. 1901, S. 58— 60.

5 L ö w i s o f M e n a r K. D as e rs te /Motorboot au! dem See von L ubahn . — R ig as ch e Z e i tu n g , 1913, Nr. 200.

6 L ö w i s o f M e n a r K. B u rg e n le x ic o n fü r A lt -L iv land . Riga. 1922. 130 S. + P lä n e und A ns ic h ten 55 S.

7 UB, 2, Nr. 661, 968; S e r a p h i m A. Das Z e u g e n v e r h ö r des F ra n c i sc u s de M o l ian o (1312). — Q uel len zur G esch ich te des D eu tschen O rd en s . K ö n ig sb e rg , 1912, S. X V II, XXIV, 144 u. c.

98 UB, 2, Nr. 628.9 L ö w i s o f M e n a r K. B u rg e n le x ic o n fü r A lt-L iv land ,

S. 72.10 I le in r ic i C h ro n ic o n L ivon iae ( t ā lā k te k s tā — H C ). Ed it io

alte ra . R e c o g n o v e ru n t L. A r b u s o w et A. B a u e r. H anno- verae , 1955, I, 7— 11; X, 7, 8 u. c.; M u g u r ē v i č s E. M ā r ­t iņ s a la s pils un bazn īca . — RT 1967. R„ 1968, 63. lpp.

11 P i e m in e k ļu v a ld e s iz rakum i. P. A renda , A. D z i rk a ļa un A. S tā la v a d īb ā , m a te r iā l i g l a b ā j a s Cēsu m uze jā .

12 S n o r e E. 1937. g a d a iz ra k u m i V alm ierā . — S e n a tn e un M ā k s la , 1938, 3, 8 2 . - 9 8 . lpp.

10

13 B a l o d i s F. T a n īsa k a ln ā izdar ī t ie i z rak u m i un k o n s ta tē to m ī tn es s lā ņ a k ā r tu d a tē ju m s . — A r h a io lo ģ i ja s raksti . R., 1928,4. sēj., 1. d., 19,— 50. Ipp.

14 К а r n u p s A. T a lsu p i lskalns . — V ēs tu re s a tz iņ a s un tē lo ­ju m i . R„ 1937, 339.— 349. Ipp.

15 B r ī v k a l n e E. R a k s t ī t ā s z iņas un a rh e o lo ģ i s k ā s liecības p a r 9,— 13. gs. M ežotn i . — ЛЕ, 1960, 2, Gl.— 78. Ipp.

16 B a l o d i s F. Je rs ik a un t a ī 1939. g a d ā izd a r ī t ie iz rakum i. R„ 1940, 103. Ipp., 22. tab.

17 Ш н о р с Э. Д. А со т с к о е городище. Рига, 1961. с. 36— 47. (М ате р иа лы и исслед ов ан и я по а р хеологии Л а т в и й с к о й ССР. 2.)

18 Б р и в к а л н е Э. Г ороди щ е Тервете и его историческое значение. — В кн.: Тр. П р и б ал ти й ск о й объ единенной комп­лексной экспедиции. М, 1959, т. 1, с. 254— 272.

19 U r t ā n s V. Iz ra k u m i C e sv a in es p i l s k a ln ā un k a p u la u k ā pie Lucēm. — RT 1965. R., 1966, 2 9 . - 3 1 . Ipp.

20 U r t a n s V. A izk rau k le s a rh e o lo ģ i s k ā s ek s p e d īc i ja s g uvum i 1971. gadā. — M at. 1971. R., 1972, 99,— 103. Ipp.

21 M u g u r ē v i č s fi . Iz ra k u m i Sab i les p i l sk a ln a u n scnpil- sētā. — Mat. 1975. R„ 1976, 7 3 . - 7 8 . Ipp.

22 S t u b a v s A. A rh e o lo ģ i sk ā p ē tn iec īb a P a d o m ju L a tv i jā 1945,— 1960. g. — AE, 1962, 4, 12,— 13. Ipp.

23 S t u b a v s A. A rh eo lo ģ isk ie iz rakum i K oknesē 1961. gadā. — RT 1961. R„ 1962. 1 9 . -2 1 . Ipp.

24 M u g u r ē v i č s E. O l iņ k a ln a u n L o k s ten cs p i lsn o v ad i . 3,— 15. gs. a rh eo lo ģ isk ie p iem inek ļi . R., 1977, 5 3 . - 9 8 . Ipp.

25 S n o r e E, Z а r i ņ а A. Senā Sēlpils. R„ 1980, 4 5 . - 1 2 0 . Ipp.25 G r a u d o n i s J. A l tenes e k s p e d īc i ja s 1963. g a d a a rh eo lo ­

ģiskie iz rakum i. — RT 1963. R„ 1964, 8,— 10. Ipp.; G r a u ­d o n i s J. A l tenes a rh eo lo ģ isk ie iz rak u m i 1964. gadā . — RT 1964. R„ 1965, 5 . - 7 . Ipp.

27 M u g u r ē v i č s E. M ā r t iņ s a l a s pils un b azn īca . — RT 1967. R., 1968, 63 .— 68. Ipp.; M u g u r ē v i č s Ё. Ciems un pils M ā r t iņ s a lā . — Mat. 1973. R„ 1974, 5 4 . - 5 8 . Ipp.

28 G r a u d o n i s J. Ik.škiles a rh e o lo ģ i sk ā izpēte 1968. g. — RT 1968. R., 1969, 32.— 35. Ipp.; G r a u d o n i s J. A rheo loģ isk ie i z rakum i Ikšķ i lē 1970. g ad ā . — RT 1970. R., 1971, 36,— 39. Ipp.

29 S t u b a v s A. A rh eo lo ģ isk ie i z rak u m i S a la s p i l ī 1969. gadā . — RT 1969. R., 1970, 59,— 63. Ipp.; С т у б а в с А. А р х ео л о г и ­ческие нах о д ки из древнего С а ла с п и лс а и хронология пам ятн и ка . — S tu d ia a rc h a e lo g ic a in m e m o r ia m H arr i M oora . Ta l l inn , 1970, c. 181 — 188".

30 A t g ā z i s M. 1966. g a d a i z rak u m i Vecdolē. — RT 1966. R.,1967, 2 2 . - 2 5 . Ipp.; A t g ā z i s M. 1967. g a d a iz rak u m i Vec-

31 dolē. — RT 1967. R„ 1968, 4 8 . - 5 2 . Ipp.31 M u g u r ē v i č s E. S a ld u s pils (Frauenburg) X V — X V II g a d ­

simtā. — Latv. P S R Z A Vēstis , 1972, 2, 5 4 . - 6 4 . Ipp.32 M u g u r ē v i č s E. P i l ten es b ī s k a p a pils un tā s a rh e o lo ģ i sk ā

izpēte. — Mat. 1976. R„ 1977, 51,— 55. Ipp.33 D a i g a J. Iz ra k u m i D obelē 1977. g adā . — Mat. 1977. R„

1978, 3 5 . - 4 0 . Ipp.34 Z a r i ņ a A. Iz ra k u m i L ie lvā rdē 1976. gadā . — Mat. 1976

R„ 1977, 79. Ipp.35 A t g ā z i s M. Iz ra k u m i A lū k sn e s pilī. — Mat. 1978. R„ 1979,

10.— 17. Ipp.; A t g ā z i s M. Iz ra k u m i A lūksnes pi lī un Spieķu se n k ap o s . — Mat. 1979. R., 1980, 17,— 21. Ipp.A p a l s J. IT id ro a rh e o lo ģ is k ās e k s p e d īc i ja s darbs 1967. g. — r T 1967. R„ 1968, 47. Ipp.; А p а 1 s J „ А p а 1 a Z . Araišu a rh e o lo ģ i s k ā s ek sp e d īc i ja s iz rak u m i 1972. gadā . — Mat. 1972. R., 1973, 10., 11. Ipp.; A p a l s J., А p а 1 a Z. A ra išu a rh e o ­lo ģ isk ās ek s p e d īc i ja s darbs 1973. g. — Mat. 1974. R., 1975,3.— 5. Ipp.

37 D a i g a J. Iz ra k u m i L u d zas pil ī 1976. gadā. — Mat. 1976. R„ 1977, 29,— 34. Ipp.

38 Mу г у p e в и ч Э. Р аск о п к и в Резекн е и Д у н д а г е —

АО 1980. М„ 1981, с. 371.39 G r a u d o n i s J. 1974. g a d a iz rakum i S ē jas u z k a ln in k a p o s

un T u ra id a s te rn ī . — Mat. 1974. R., 1975, 4 4 . - 4 8 . ' Ipp.; G r a u d o n i s J. Iz ra k u m i T u ra id a s p i l s d ru p ā s 1976. gada. — Mat. 1976. R„ 1 9 7 7 , 4 0 . - 4 4 . Ipp.; G r a u d o n i s J. Iz ra k u m i T u ra id a s p i l s d r u p ā s 1979. gadā . — Mat. 1979. R., 1980, 57,— 62. Ipp.

40 A p a l s J., A p a ļ a Z. I z ra k u m i Cēsu o rd e ņ a pili. — Mat. 1974. R„ 1975, 3 . - 8 . Ipp.; A p a ļ a Z. A rheo loģ isk ie i z ra ­kum i Cēsu p i l sd ru p a s 1975. g a d ā — Mat. 1976. R„ 1977, 3,— 7. Ipp.; A p a ļ a Z. Cesu a rh e o lo ģ i s k ā s ek sp e d īc i ja s darbs1979. gadā. — Mat. 1979. R„ 1980, 3.— 7. Ipp.

41 С a u n e A. Iz ra k u m i J a u n s a u le s S il inu k a p u la u k ā un B a u s ­kas p i l sd ru p ās . — M at. 1976. R., 1977, 2 5 . - 2 9 . Ipp.; С a u - n e А., V e r i g о V. A rheo loģ isk ie iz rak u m i B a u sk a s p i ls ­d ru p ās 1977. gadā. — Mat. 1977. R„ 1978, 31,— 35. Ipp.;В e b г e V., C a u n e A. Iz ra k u m i B a u sk a s p i l sd ru p ā s un

a rh e o lo ģ isk o p iem inek ļu p a rb a u d e B a u sk a s r a jo n a . — Mat.1979. R., 1980, 32,— 34. Ipp.

42 М у г у р е в и ч Э. Р аск о п к и в Д у н д а ге . — . АО 1980. М„ 1981, с. 371, 372.

43 Т u u 1 s е A. Die B u rg e n in E s t l a n d und L e t t lan d . D orpa t ,44 1942, S. 23— 334. _44 M u g u r ē v i č s E. L a tv i j a s v id u s la ik u piļu k la s i f ik ā c i j a s un

a r h e o lo ģ i sk a s pē tn iec īb as j a u t ā j u m i . — M at. 1978. R., 1979, 6 2 . - 6 4 . Ipp.

45 UB, 1, Nr. 249. 253, 540; L iv lānd ische R e im ch ro n ik ( tā lāk te k s ta — L R H ) . Hrsg . L. Meyer. P a d e rb o rn , 1876, 7 2 0 9 - 7 2 8 0 ; H e r m a n i d e W a r t b e r g e C h ro n ico n Livoniae . Hrsg. E. S t r e h 1 k e. Leipzig , 1865, S. 45 (S c r ip to re s r e ru m Prus- s ica rum , 2).

46 S n o r e E. Iz ra k u m i Š e lup inku Ķ īš u k a ln ā 1959. g ad ā . — RT 1959. R„ 1960. 3., 4. Ipp.

47 M u g u r ē v i č s E. A rheo loģ isk ie iz rakum i M a tk u le s pils-48 k a ln ā 1965. gadā . — RT 1965. R„ 1966, 23., 24. Ipp.48 D a i g a J. K a m ā rd e s p i lska lns . — Mal. 1978. R., 1979, 31 —

36. Ipp.49 LRII. 8 0 1 0 - 8 0 2 5 .50 UB, 1, Nr. 425, 426.5521 LRU, 8 6 7 0 - 8 7 2 0 .52 Б p и в к а л н e Э. Г ороди щ е Тервете и его историческое

значение, с. 262, 263.53 Р е 1 d а К. L a tv i j a s v id u s la ik u d z īv esv ie tā s a t r a s t ā s

13. gs.— 16. gs. p i rm ā s puse s m o n ē ta s . — AE, 1978, 12,131. Ipp.

54 B r ī v k a l n e E. R a k s t ī t ā s z iņas un a rh e o lo ģ i s k ā s liecības par 9,— 13. gs. M ežotn i , 76. Ipp.

65 L 6 w i s о f M e n а r K. B u rg e n le x ic o n fiir A lt -L iv land ,S. 83.

56 Р с 1 d а К. L a tv i j a s v id u s la ik u dz īv e s v ie tā s a t r a s t ā s 13. gs.— 16. gs. p i rm ā s puses m o n ē ta s , 130. Ipp.

57 LRH, 5 0 2 5 - 5 1 5 0 , 5785— 5805; V ā r t a j a (V a r ih a ije n , dc olde Wartagen) vēl m in e ta 14.— 16. gs. s a k u m a d o k u m e n to s ( K i p a r s k y W. Die K u re n f r a g c . H els inki, 1939, S. 179). Sis pils v ie ta a t r a d u s ie s V ā r t a j a s p i l sk a ln a , k u ra s se n p i ls ē ta izdar ī t i a rh eo lo ģ isk ie iz rak u m i (S t e p i ņ š Р. L ie p ā ja s n o ­v a d p ē tn ie c īb a s m u z e j a a rh eo lo ģ isk ie i z rak u m i 1963. gadā. — RT 1963. R„ 1964, 16,— 18. Ipp.).

58 I.RH, 5740— 5750, 5 9 2 5 - 5 9 7 5 ; D z in ta re s pils (castrum Zin- tare) vēl m in e ta k ā d ā 1305. g. d o k u m e n ta (Z e i d s T. Trīs d o k u m en t i pa r f e o d ā lā ī p a š u m a a t t ī s t īb u K ursā . — V ēs tu res p ro b lēm as . R., 1961, 4, 7. Ipp.). Ska id rs , ka šis d o k u m e n ts var a t t iek t ies uz pili, kas a t r a d u s ie s k u r šu D z in ta r e s p i l sk a ln ā ( B r a s t i ņ š E. L a tv i j a s p i lskaln i . 1. K uršu zeme. R., 1923, 115., 116. Ipp.), jo ci tu v id u s la ik u piļu te, t ā p a t kā V ā r t a j ā ,

nav.

59 HC, X III , 1.60 S t u b a v s A. A rheo loģ isk ie iz rak u m i K oknesē 1964. gadā . —

RT 1964. R., 1965. 16,— 19. Ipp.61 M u g u r ē v i č s E. O l iņ k a ln a un L o k s ten es p i l sn o v ad i , 55.—

60. Ipp.62 S n o r e E. , Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils, 1 3 . -4 5 . Ipp.63 S t u b a v s A. A rh eo lo ģ isk ie i z rak u m i S a la sp i l ī 1969. gadā ,

62. Ipp.64 НС, I, 5— 7.65 M u g u r ē v i č s E. M ā r t iņ s a l a s p ils un b az n īc a , 63. Ipp.,

G r a u d o n i s J. Ikšķiles a rh e o lo ģ i sk ā izpete 1968. g., 32. Ipp.

66 G r a u d o n i s J. A l tenes a rh e o lo ģ isk ie i z rak u m i 1964. gadā , 6., 7. Ipp.

67 A t g ā z i s M. 1967. g a d a iz rakum i Vecdolē, 49., 50. Ipp.68 C a u n e A. I z ra k u m i J a u n s a u le s Šiliņu k a p u la u k a un B a u s ­

kas p i l sd ru p ā s , 27. Ipp.69 A t g ā z i s M. Iz ra k u m i A lūksne s pilī, 11. Ipp.70 M u g u r ē v i č s E. K urzem es ek sp ed īc i ja s darbs 1964. g a ­

dā. — RT 1964. R , 1965, 14. Ipp.71 L i e t g а 1 i e t i s. Kas cēlis senās m ū ra pilis L a tv i j ā ? —

L a tv i ja s Saule. 1926, Nr. 47/48. 5 2 2 . - 5 2 4 . Ipp.72 U r t ā n s V. A izk rau k le s a rh e o lo ģ i sk ā s ek s p e d īc i ja s 1972. g a ­

da d a rb a rezu l tā t i . — Mat. 1972. R„ 1973, 67. Ipp.73 T ic am āks ir p ie ņ ē m u m s , ka v ā c u n o c ie t in ā ju m i 13.— 14. gs.

vēl a t r a d ā s lībiešu A iz k ra u k le s p i l s k a ln ā un t ikai 14. vai 15. gs. v ācu pils cel ta j a u n a vietā. T am par labu liecina kāds 1420. g. d o k u m e n ts (L iv lān d isc h e G ū te ru rk u n d e n . Riga, 1908,1, Nr. 213), ku r m in e ta g a n A izk rau k le s pils (husz Aschra­den), g an tai t u v u m ā esošā vecā pils (Oldenborch).

74 Z a r i ņ a A. Iz ra k u m i L ie lv ā rd ē 1978. g ad ā . — Mat. 1978.75 R„ 1979, 98,— 100. Ipp.75 A p a l s J. Iz ra k u m i Cēsu R ieks tu kalnā . — Mat. 1980./81.

R„ 1982, 12,— 21. Ipp.76 НС, XXII, 5.

11

77 HC, I. 6. 7.78 LB 1. Nr. 459, 488, 559.79 Das Zeugenverhör des Franciscus de Moliano (1312),

S. 267—272.® ° M u g u r ē v i č s Ē. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi,

98. lpp.81 LRH, 9930- 9950, 11790—11800.82 LRIl, 8180—8200; H e r m a n i de W a r t b e r g e Cliro-

nikon Livoniae, S. 48—76.83 Libeka, no kurienes 12. gs. otraja pusē uz Austrumbaltiju de­

vās pirmie vācu tirgotāji un mūki, senākas celtnes 12. gs. vidū (pils, baznīca) bijušas no koka ( F e h r i n g G„ N e u ­g e b a u e r M. Das Lübecker Stadthaus der Frühzeit. — Ar­chäologie in Lübeck. Lübeck, 1980, S. 53). Vēl 14. gs. atse­višķas vietās Reinas apgabalā bijušas bruņinieku celtās koka

pilis ( J a n s s en W. Burg und Territorium am Niederrhein im späten Mittelalter. — Die Burgen im deutschen Sprach- raum. Sigmaringen, 1976, Bd. 1, S. 293).

84 Arī Polijā atsevišķās vietās vēl 15. gs. blakus mūra nocie­tinājumiem bijušas koka palisādes ( C s e m i c z k y - S ö s А. Neue Angaben zur Frage der Kontinuität der mittelalterlichen Festungssysteme in Mosaburg-Zalavār. — Archeologia Pol- ski. Warszawa, 1971, 16, 1/2, S. 356, 357).

85 J a k u b o w s k i J . , К о r d г i к о w s к i J. Polska w XVI wie- ku. Warszawa. 1915, t. 13 (Inflanty).

80 Н е й м а н В. И. Военное зодчество в Прибалтийском крае в средние века. — В кн.: Тр. IX археологического съезда в Вильнс, 1893. М., 1895, т. 1, с. 32.

87 М u g u г е v i ē s Е. Arheoloģiskie izrakumi Mārtinsalā1968. g. — RT 1968. R„ 1969, 4. lpp.

Э. Мугуревич

А Р Х Е О Л О Г И Ч Е С К О Е И З У Ч Е Н И Е Л А Т В И Й С К И Х С Р Е Д Н Е В Е К О В Ы Х З А М К О В

Р е з ю м е

На те рр ито рии Л а т в и и нах од итс я более ста с р е дн е ве ко вы х за мк о в ливон ско го периода, от бо ль шей части ко то ры х не со х р а ни л ос ь н аз ем ны х частей или же ост ались ли ш ь руины. П оэ том у ос­но вным методом их ис с л е д о в а н и я я в л я ю т с я архе о­логич ес ки е раскопки .

В советское вре мя о т к р ы л а с ь во з м о ж н о с т ь ш и ро ­кого ар хе ол оги чес ког о изучения ср е дн е ве ко вы х замков , что позво ли ло пр ос л ед и ть р аз ви ти е их ст рои те л ь ст ва и перестроек . К р о м е того, добытый в р а с к о п к а х м ат е р и ал п ро л и ва ет свет на та кие вопросы, как з а м к о в а я д е р е в я н н а я ар хи те к ту ра , вн ут реннее уб р а н ст в о замк ов , за нят ия , обр аз ж и з ­ни, к ул ь т у р а и этнич еский состав их обитателей . В о б о б щ а ю щ и х т р у д а х досове тск ой и ст о р и о гр а ф и и ( Л ев и с- о ф -М ен ар , 1922; Туулсе , 1942) за м к и рас ­с м а т р и в а л и с ь гл ав ны м о б ра зо м как а д м и н и с т р а ­тивные центры у п р а в л я е м ы х немец ки м ор деном и епис копом те рриторий , причем вним ани е уд е л ял о сь только к ам е н н о м у зодчеству.

Ныне , когда арх е о л ог и ч ес ки уже изучено 40 з а м ­ков, по яви ли сь новые во зм о ж н о с ти их к л а с с и ф и к а ­ции. На основании в за и м о с вя з ей ср ед не ве ков ы х за м к о в с мес та ми ж и т е л ь с т в а пр ед ы д ущ ег о пе­риода ( го р о д и щ ам и , по се лениями, с е л и щ а м и ) за мк и мо жно п о д р а з д е л и т ь на пять групп:

1) за мк и , в ко тор ых после вт о р ж е н и я немецк их кресто нос це в местное н ас еле ни е п р о д о л ж а е т жить в течение X I I I — X IV вв. (Талсы, Асоте, Ц е с в а й н е ) ;

2) за мк и местного насел ен ия , ко то ры е в XIII в. вре менно переш ли в руки з а в о ев ат е л ей , но затем были отв оеваны (Тервете, Д о б е л е ) ;

3) замк и , во зв ед ен ны е в местах, где су щ ес тв о­вали ук ре пл ен и я , по ст роенные местным н ас ел е­нием (Селпилс , Рез екн е , М е ж о т н е и др .) . По вре­мени ст рои те л ь ст ва их мо жно п о д р а з д е л и т ь на

а) замки , во зв ед енн ые сразу же после за в о е в а ­ния те р ри то ри и (Кокнесе , Т у р а й д а ) ;

б) замки , по ст роенные на местах уж е покину­тых ук ре пл ени й (Л о к с т е н е ) ,

4) замки , пос троенные на местах се л и щ или по­селений местных ж ит еле й ; их, в свою очередь, м о жн о п о д р а з д е л и т ь на

а) замки , во зв ед ен н ые в с е л и щ а х ( И к ш ки л е , М а р т и н ь с а л а , В е цд о л е ) ;

б) замк и , по ст роенные на местах бро ш е нн ых се л и щ (Алтене) ,

5) за мк и , во зв ед ен н ые на ране е не зас е ле нн ых местах ( Ф ра уе н бур г , Пи лтене , Д у н д а г а ) .

По и сп о л ь зо ва н н о м у в ст р ои тел ьст ве м ат е р и а л у р а з л и ч а ю т с я де р е в я н н ы е и к ам ен н ы е замки . Ме ст­ное насел ен ие строило их только из дерева . И с к л ю ­чением я в л я ю т с я замки , во зв ед ен ны е совместно с немцами. В н а ч а л е немцы т а к ж е строили де ре в ян ­ные замки , д а ж е еще во второй половине XIII и в н а ч а л е XIV в. ( Д и н аб ур г , М а р и е н б у р г ) .

П р о в е д е н н ы е в советское вр ем я на местах сред­нев ек о вы х за мк ов раск опк и , ко то р ым и полностью было вскрыто несколько за мко в (М а р т и н ь с а л а , И к ш к и л е ) , н а г л я д н о п о к а з а л и , что за мк и — это не только п а м я т н и к и а р х и т е к т у р ы своего времени, но и ист ор иче ски е па м ят н и к и в са мом ш ир о ко м смыс­ле этого слова. Уп ом ян у ты е и сс л е д о в а н и я р а с с м а т ­р ив а ю т о б р а з о в а н и е с р е дн е ве ко вы х за мк ов как постепенный процесс, в котор ом н ар я ду с р а з л и ч ­ными з а и м с т в о в а н н ы м и с З а п а д а (Ге р м ан и я , С к а н д и н а в и я ) нов о в ве д ен и ям и , изв естную роль и г ра л и и местные ст р о и те л ь н ы е тра диции . Д о б ы ­тый в с р е дн е ве ко вы х к ам ен н ы х з а м к а х вещевой м а т е р и а л с в и де те л ь ст ву ет о том, что за м к и л и во н ­ского пери од а я в л я л и с ь местом ж и т е л ь с т в а этни­чески р а з н о о б р а з н о г о ко нтингента нас еле ни я и поэтому их нель зя считать к у ль ту р н ы м нас лед ием только немецк их феодалов.

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИИРис. /. Археологически изучавшиеся средневековые замки

Латвии./ — посад или поселение; 2 — замки местного насе­ления XIII—XIV вв.; 3 — захваченные крестоносцами замки местного населения, позднее снова отвоеванные им;'4 — немецкие замки на городищах местного насе­ления; 5 — немецкие замки на городищах, заброшен­

ных местным населением; 6 — немецкие замки в ме­стах поселения коренных жителей; 7 •- немецкие замки на заброшенных местах поселения коренных жителей;8 — немецкие замки, возведенные, в ранее не заселен­ных местах.

Рис. 2. Раскопки защитного рва посада Сабнльского горо­дища.

12

Рис. 3. Р аск о п к и на М а тк у л ь ск о м город ищ е возле вала.Рис. 4. М е ж о т н е н ск о е городище. Вид с восточной стороны.

Н а переднем плане м огильник V I I I— X II вв.Рис. 5. Кокнесское городищ е с с ев е р о -за п ад н о й стороны.Рис. 6. А рхеологические раскопки на Резеки е нс ком городище. Рис. 7. А рхеологические раскопки на Л окстеиск ом городище. Рис.8. Раскоп ки на месте поселка у М а р ти п ьс ал ьс к о го замка. Рис. 9. Бауский зам ок , построенный во в рем ена курзсм ских

герцогов; частично реста ври рован .

Рис. 10. П илтенский за м о к с о с тат к ам и рва.

Рис. 11. С л о ж ен н ы й из кам н я ф у н д а м е н т моста П илтенского зам ка .

Рис. 12. Раскоп ки во дворе Д у н д а г с к о г о зам ка .

Рис. 13. А рхеологические раскоп ки в Ц есисском замке.

Рис. 14. В скры ты е р аск о п к ам и остатки клети в А райш ском замке.

Е. Mugurevics

DIE A R C H Ä O L O G I S C H E E R F O R S C H U N G DER M I TT E LA LT ER LI C H E N BU R GE N

LE TT LA ND S

Z u s a m m e n f a s s u n g

A uf dem T e r r i t o r iu m L e t t l a n d s gibt es über h u n d e r t m i t t e l a l t e r l i c h e B u r g e n aus der P e r io d e des I n l ä n d i ­schen O r d e n s s t a a t e s , von dene n sich g r ö ß te n t e i l s kei ­ner le i Res te über dem E r d b o d e n oder nur T r ü m m e r e r h a l t en haben . D e s h a lb ist m a n bei der E r f o r ­sc hun g dieser B u r g e n h a u p t s ä c h l i c h auf a r c h ä o l o g i ­sche G r a b u n g e n an ge w ies en .

Die in der s o w je t i s c h e n P e r i o d e d u r c h g e f ü h r t e n u m ­f a s s e n d e n G r a b u n g e n hab e n es e r mö gl i ch t , die m i t t e l ­a l t e r l i c hen B u r g e n in ihrer ba u l i c h e n E n t w i c k l u n g zu e r f o r s ch en . F e r n e r g ib t der h ierbei g e w o n n e n e F u n d ­stoff A u s k u n f t über die A rch i t e k to n ik der h ö lz e r n e n B a u g l i e d e r und die I n n e n a u s s t a t t u n g der B u r g e n so­wie über die B e s c h ä f t i g u n g s w e i s e , die L eb e n sa r t , die K ul t u r und den e th n i sc he n B e s t a n d der B u r g b e w o h ­ner. In den e i n s c h l ä g i g e n G e s c h ic h t s w e r k e n der vor ­s o w je t i s c h e n P e r io d e (Löw is o f M e n a r , 1922; Tuu lse , 1944) w u r d e n die B u r g e n h a u p t s ä c h l i c h in ihrer E i ­g e n s c h a f t als V e r w a l t u n g s z e n t r e n der vom O rd en und vom Bischof b e h e r r s c h t e n Geb ie te b e t ra ch te t , wobei nu r die S t e i n a r c h i t e k t u r b e r ü c k s ic h t ig t wurde .

G e g e n w ä r t i g , da bere i t s i n s g e s a m t v ie rz ig B u r g e n a r c h ä o lo g i s c h e r f o r s ch t w o r d e n sind, bi e t en sich auch neue M ö g l i c h k e i t e n bei der K la s s i f i z i e r u n g der m i t ­t e l a l t e r l i c h e n Bu r g en . A n h a n d ihres V e r h ä l t n i s s e s zu den S i e d l u n g s s t ä t t e n ( B u r g w ä l l e n , D ö r f e r n und son­s t i gen S ie d lu n g e n ) der v o r h e r g e h e n d e n P er i od e l a s ­sen sich die B u r g e n in fo lg en d e fünf G r u p p e n ein­tei len:

1) B u r g e n , die na c h der K r e u z r i t t e r i n v a s i o n noch im 13. und 14. Jh. von E i n h e i m i s c h e n b ew o h n t w u r ­den (Tals i , Asote , C e s v a i n e ) ;

2) B u r g e n der e i n h e im is c h e n B e v ö lk e ru n g , die im 13. Jh. ze i twe i l ig von den K re u z r i t t e r n bese tz t und

n a c h h e r z u r ü c k e r o b e r t w u r d e n (Tērve te , Dob e le ) ;3) B u r g e n , die an der Ste l l e f r ü h e r e r B e f e s t i g u n ­

gen der e i n h e im is c h e n B e v ö l k e r u n g e r r i ch te t w u r d e n

( Sēlpi l s , Rēzekne , M e žo tn e u. a.). Je na c h der Zei t i hrer E r b a u u n g l a s se n sich diese B u r g e n f o l g e n d e r ­m a ß e n u n te r t e i l e n : a) u n m i t t e l b a r na c h der E r o b e ­r u n g der b e t r e f f e n d e n Gebie te e r r i c h te t e B u r g e n (Koknese , T u r a i d a ) ; b) B u r g e n , die an der Stel l e von be re i t s v e r l a s s e n e n B e f e s t i g u n g e n e r r i ch te t w u r d e n (L o k s te n e ) ;

4) Bu r g en , die an bis dah in u n b e s ie d e l t e n O r t en e r r i ch te t w u r d e n ( F r a u e n b u r g , P i l t ene , D u n d a g a ) .

Je nach dem v e r w e n d e t e n B a u m a t e r i a l h a n d e l t es sich um hö lz e r n e oder s t e in e rn e B u r g e n . Die e i nh e i m i ­schen L a n d e s b e w o h n e r b a u t e n ihre B u r g e n fas t au s ­schl ieß l i ch aus Holz; eine A u s n a h m e b i l de ten d ie je­n ig e n B u r g e n , die in Z u s a m m e n a r b e i t mi t den D e u t s c h e n e r r i ch t e t w u rd e n . A n f a n g s b a u t e n auch die D e u t s c h e n ihre B u r g e n m a n c h e n o r t s aus Holz; sol­che Fä l l e s ind so ga r noch in der zw e i t e n H ä l f t e des 13. Jh. und zu B e g in n des 14. Jh. zu v e r z e i c h n en ( D ü n a b u r g , M a r i e n b u r g ) .

Die in der so w je t i sc h en P er io d e d u r c h g e f ü h r t e n G r a b u n g e n , in de re n V e r la u f m e h r e r e B u r g e n (Mär - t i ņ s a l a , Ikšķ i l e ) völ l ig f r e ig e l e g t w u rd e n , h a be n a n ­sch au l i ch geze ig t , daß die B u r g e n n icht nu r B a u ­d e n k m ä l e r ihrer Zei t , so n d e rn h i s to r i s ch e D e n k m ä le r im w e i t e s t e n S inn e d ieses W o r te s sind. Die g e n a n n ­ten F o r s c h u n g e n gebe n A u s k u n f t üb e r die E n t w i c k ­lung des B u r g b a u s auf dem T e r r i t o r iu m L e t t l an d s , in de ren V er la u f n icht nu r aus den w es t l i c h en L ä n ­de rn ( D e u t s c h la n d , S k a n d i n a v i e n ) e i n g e f ü h r t e N e u e ­r u n g e n , so n d e r n auch e i nh e i m is ch e ba u l i ch e T ra d i t i o ­nen eine gew isse Rol le spiel ten. Der in den m i t t e l a l t e r l i c h e n s t e in e rn e n B u r g e n g e h ob e ne F u n d ­stoff l äßt deu t l i ch e rk en n en , daß die B u r g e n zur Zei t des l i v l än d i s ch en S t a a te s e inen e t hn i sc h g e m is c h ­t en E i n w o h n e r b e s t a n d h a t t e n und de s h a l b n icht nur als K u l t u r e r b e des de u t sc h e n F e u d a l i s m u s b e t r a c h ­t et w e r d e n kön nen .

A B B I L D U N G S V E R Z E I C H N I S

Abb. 1. A rc h ä o lo g isc h e r fo r sc h te m i t t e la l te r l ic h e B u rg e n L e t t ­lands:1 — B u rg f le c k c n oder Dorf, 2 — B u rg e n der e inhe im ische n B e v ö lk e ru n g , 13.— 14. Jh., 3 — B u rg en der e inhe im ischen B e v ö lk e ru n g , die ze i tw e i l ig von den K re u z r i t t e rn b ese tz t u nd spä te r w ie d e r g e w o n n e n w u rd en , 4 — deu tsch e B u rg en auf B u r g w ä l le n der e inhe im ische n B e v ö lk e ru n g , 5 — d e u t ­sche B u rg e n auf v e r la s s e n e n B u r g w ä l le n der e in h e im i­schen B e v ö lke rung , G — deu tsch e B u rg e n in S i e d lu n g s ­s tä t t e n der e inh e im isch e n B e v ö lke rung , 7 — deu tsch e B u r ­gen in v e r la s s e n e n S ie d lu n g s s t ä t t e n der e inhe im ischen Be­v ö lk e ru n g , 8 — deu tsche B u rg en an f rü h e r u n b e w o h n te n O rten .

Abb. 2. A u s g r a b u n g e n am S c h u tz g ra b e n beim B u rg f le c k e n S a ­bile.

Abb. 3. A u s g r a b u n g e n auf dem B u rg w a l l von M atkule .Abb. 4. B u rg w a l l M ežotne , von O sten . Im V o r d e rg r u n d das G r ä ­

ber fe ld M e žo tne (8,— 12. Jh.) .Abb. 5. B u rg w a l l Koknese , von N o rd w es ten .Abb. 6. A u s g r a b u n g e n auf dem B u rg w a l l Rēzekne.Abb. 7. A u s g r a b u n g e n in der B u rg Lokstene.Abb. 8. A u s g r a b u n g e n im D orf M ä rt i i jsa la .Abb. 9. Die in der Zeit der k u r lä n d i s c h e n H e rz ö g e e rr ich te te ,

te i lw eise r e s ta u r ie r te B u rg B auska .Abb. 10. B u rg P i l ten e mit Ü b e r re s te n des B u rg g ra b e n s .Abb. 11. G e m a u e r te s B r i i c k e n fu n d a m e n t , B u rg Piltene.Abb. 12. A u s g r a b u n g e n im Hof der B u rg D u n d a g a .Abb. 13. A u s g r a b u n g e n in der B u rg Cēsis.Abb. 14. O f fe n g e le g t e Reste e iner K o rn k a m m e r in der B u rg

Äraisi .

Z. Apaļa

DAŽI UZ LIVONIJAS KARA LAIKU ATTIECINAMI

ATRADUMI CĒSU PILI

Cēsu m ū r a pili, ko pe lnī t i a t z ī s t pa r v ienu no sk a i s ­t ā k a j ā m L i v o n i j a s pe r ioda p il īm B a l t i j ā (1. a t t . ) , a r ­heo loģ i sk i s i s t e m ā t i s k i sāka pēt ī t 1974. g. va s a r ā .

I z r a k u m i 155 rn2 k o p p l a t ī b ā 1 no t ika pils r i e tu m u t o r ņ a un r i e t u m u s p ā r n a p a g r a b o s (2 . at t . ) .

Šād u i z r a k u m u v ie ta s izvēl i no te ica divi aps tāk ļ i : p i r m k ā r t , j a u 1927. g., i zd a ro t z o n d ē j u m u s pils p a ­g a l m ā , t ika a t s e g t a s un pēc t am a i z b ē r t a s k ā d a s t e l ­pas b ū v d a ļ a s 2; o t r k ā r t , a r ī 1971. un 1973. g., p i ls ­d r upu t e r i t o r i j a s u z k o p š a n a s no lūk ā ar e k s k a v a t o r u 3 g r ā b j o t g r u v e šu s , a p m ē r a m 1 m d z i ļu m ā vēl re iz bi ja a t s e g t a un t ā t a d p a k ļ a u t a s a i r š a n a s p r o c e s a m da ļa no šīm m ū r u k o n s t r u k c i j ā m .

R i e t u m u s p ā rn a p a g r a b ā , n o ņ e m o t līdz 3 m biezo k u l t ū r s l ā n i , kas s a s t ā v ē j a no ga i ša s z e m e s ar ka ļķu, p l i e n a k m e ņ u un d a k s t i ņ u šķem bu p i e j a u k u m u , i z ra ­ku m u l a u k u m a i e tva ros a t s e d z ā s d iva s t e lp as (3. at t . ) .

Pirmā telpa (30 m 2) p ie s l ē d zā s R i e t u m u to r ņ a zi e­meļu sienai . Tās d ie n v id r i e tu m u s tū r ī a t r a d ā s ieeja to r ņ a p a g r a b ā . I ee ja s p r i ekšā a t k l ā j ā s 1 , 5x1 ,4 rn liels b ruģ i s . Tas b i ja ve i do t s no nel ie l iem, s a m ē r ā v i e nā du i zm ēru (0 15— 30 cm) l a u k a k m e ņ i e m , k as sa i s t ī t i ka ļ ķu j a v ā , s p r a u g a s a i zp i ldo t ar ķ i e ģe ļu d r u m s lā m .

P ā r ē j ā t e lp a s da ļā a t s e d z ā s b l i e tē t s z e m j u k lo n s ar g a i šu smi l šu p la n k u m ie m v i r sm ā . Vi r s k lona g u lē ja d a ž ā d a i z mē ra i z t r ū d ē j u š u g r i es tu s i ju f r a g m e n t i , bet pie t e lp as a u s t r u m u s i e nas — 3,1 m g a r a mūr l ī s t e .

1. att. Skats uz Cesu pili no d i e n v id a u s t r u m u puses.

2. att. 1974. g. i z rak u m u la u k u m u izv ie to ju m s Cēsu pils t e r i to r i j ā (pils sh ē m a pēc K. Lēv isa o f M e n ā ra 1895. g. p lā n a ) .1 — pils siena, 2 — i z r a k u m u vieta, 3 — n ogāzes .

O trā telpa (70 m 2) a t r a d ā s aiz p i r m ā s t e lp a s zie­meļu puse. Abas t e lp as a t d a l ī j a s t a r p s i e n a ar t a j ā i ek ā r to tu nel ielu n i šu un d u rv ja i lu , k u r a s p r i ekšā bi ja četr i g ludi p l i e n a k m e n s p l ā k šņ u pak āp ien i . O t r ā s t e l ­pas d i e n v i d a u s t r u m u s tūr i i eb ūv ē t a s v ī t ņu kāp ne s , kas v e d u š a s uz p i rmo stāvu. P r e t ē j ā — z i e m e ļ a u s t r u ­mu — stūr i (y 12— 14/x5— 7) k o n s t a t ē j a si l tā g a i sa ap ­k ur es k rāsn i . Tās d ū m u lūka un k u r tu v e a c īm r ed z o t a t r a d u s i e s ā r p u s t e lp as p a g a i d ā m vēl n e p ē t ī t a j ā pils p a g a l m a daļā.

Visā o t r ā s t e lp a s p l a t ībā a t t ī r ī j a t u m š a s k r ā s a s z e m ju k lonu , kas s a s t ā v ē j a no me ln as , o g ļ a i n a s m ī t ņ u zeme s ar v ie t ām g a i šd z e l t e n u , s a r k a n b r ū n u vai iezil­g a n u smi l šu p la n k u m ie m . Vi r s šī k lona a t s e g t a s g r i e s tu s i ju pa l i ek a s — deviņi d a ž ā d a i zmēra st ipri t r ū d ē j u š i pr iežu ba ļ ķu f r a g m e n t i , ku ru g a r u m s sv ā r ­s t ī j ā s no 1,3 līdz 3,5 rn, bet 0 no 0 , 2X 0, 2 līdz 0 ,2 5x0,3 m. T e l pas šķ ē r s v i rz i enā g u lo š ā s s i ju pa l i ek a s bi ja s a g l a b ā j u š ā s g a l v e n o k ā r t t e lp as d ie n v id r i e tu m u daļā. Tikai m a s ī v ā k ā no t ām — ap t ē s t a p r i edes baļķa puse ( g a r u m s 3,5 m, p l a t u m s 0,35 m, b ie zum s 0,15 m) — gu lē ja t e lpa s g a r e n v i r z i e n ā .

Zem gr i e s tu si ju f r a g m e n t i e m tieši uz o t r ā s t e lpa s k lona v i r s m a s vai n e d a u d z v ir s t ās ar g r u v e š i e m pār- j a u k t a j ā k u l t ū r a s s l ānī a t s e d z ā s seši c i lvēku skelet i (4. at t . ) .

1 . s k e l e t u a t r a d a t e lpa s z i e m e ļ a u s t r u m u daļā, s t a rp t ās z i emeļu s ienu un k r ā s n s r i e t um u ma lu (y 13 — 14/x3— 4). Skele t s g u l ē ja ZD v i rz i enā ar ga lvu pie rnūra s i enas , kas ša j ā v ie tā bi ja s t ipr i apkvēpus i . Kaul i b i ja izkl iedēt i g r u v e š u slānī , 0,8 rn dziļi s t a rp p l i e n ak m eņ u , d ak s t i ņ u un ķ ieģe ļu gaba l i em . G a l v a s ­k au s s b i j a s a d a l ī j i e s pa šuvēm, i e gu rņ a un ga r i e kaul i lauzt i . R i ba s un m u g u r k a u l a sk r i emeļ i sa j a u k t i ar g r uveš iem. Sp r iežo t pēc i e gu rņa kau l a , ske le t s p iede ­r ē j i s sievietei . Kā l i ec in ā ja kau lu i z v ie to ju m s (d a ž ā d ā

d z i ļu m ā s t a rp g r u v e š i e m ) , sieviete i ekr i tusi p a g r a b ­t e lpā , sa b rū k o t r i e t u m u s p ā r n a p i r m a j a m s tā vam. Kau lu an a l ī z e a t k lā j a p a t o lo ģ i j u — senu, labi s a a u ­gu šu l a b ās g ū ž a s kau l a k ak l i ņ a lū z u m u ar seko jošu

3 . att. Pi ls r i e tu m u s p ā rn a p a g r a b te lp u a t s e g š a n a 1974. gadā .

4. att. 1974. g. a t s e g tā pils r i e tu m u s p ā rn a p a g r a b a plāns . A — p i rm ā te lpa , B — o tra te lpa, 1.—6. skeleti.

g ū ža s anki loz i un t ās r e z u l t ā t ā i z v e i d o j uš os n e k u s t ī g u k au l u b l o k u .5 Pie ske le t a k au l i em net ika a t r a s t i ne­kādi p r i ekšmet i .

2 . s k e l e t a kau l i a t s e d z ā s pa š ā t e lp as d i en v id ­r i e t u m u s tūr ī 0 , 2 x 0 ,6 m liela l a u k u m ā (y7/x2) . Ske­lets g u l ē ja tieši zem g ru ve š ie m, uz t u m š ā s zeme s k lona d e g u m a kā r t ā un daļē j i b i ja t a j ā iespiests . Zem ske le ta k o n s t a t ē j a i z t r ū d ē j u š u k o kš ķ i e dr u vai k r i ju pal i ekas , kas v e i d o ja labi iez īmē tu 0 , 5 5 x 0 , 9 m lielu t a i s n s tū r i , a c īm r e d z o t k ā d a s mē b e l e s vai o r g a n i s k a m a t e r i ā l a k l ā j u m a (?) pa l iekas . Skele ta kaul i labi sa­g la b ā ju š ie s . Skelet s a t r a d ā s a t p ak a ļ a t l iek tā s tāvokl ī ; g a l v a s k a u s s A, bet ķ e r m e n i s a t l i ekt s tā, ka ce ļga l i a t ­r a d ā s g a l v a s a u g s t u m ā (5. att.: 2). I e g u r ņ a kau ls , t ā p a t l a b ās k ā j a s a u g š s t i lb s , b i ja lauz ts , l abā roka i z s t iep ta uz a u g š u un sa l iek ta elkonī , it ka a i z s a r g a j o t ga lvu , k re i sā — ta i sn i iz s t i epta zem skeleta. G a l v a s ­k a u s a se ja s da ļā r e d z a m a s n e a s u p r i e kš m et u , j ā d o m ā , ak m eņ u , i e s p ie s t a s n e a p r ē t o t a s bedr ī t e s . N o ņ e m o t ga l ­v a s k a u s u , zem tā k o n s t a t ē j a ap ga l v u a p v ī t a s ga i šu m a t u p īnes pa l iekas . Ma t i pie s a k nē m ap 1,0— 1,5 cm g a r u m ā a t šķ i r īg ā gai š i pe lēc īgā k r ās ā , d o m ā j a m s , no­s i r mojuš i . Skele ta pēdu kaul i b i ja p a m a n ī t i e k s k a v a ­to ra i z g r ā b t a j ā bedrē un kopā ar a p a k š s t i l b u kau l i em izvi lkt i no g r u ve š i e m 1973. g. s ab ied r i sko t a lk u laikā. Līdz ar šo d a r b u p ā r t r a u k š a n u ske le t a p ā r ē j ā s d a ļ as pa l ika n e s k a r t a s līdz i z r a k u m u o r g a n i z ē š a n a i 1974. gadā .

Spr iežo t pēc skele t a n e d a b i s k ā s t ā vok ļa , šī ap 25 g a d u s v ecā s ieviete sa k ro p ļo ta , i eb rūko t g r i es t i em.

Sk e le tam ap v i d u b ija su d r a b a ķēžu jo s t a , pie tās t r īs a t s l ē g a s un na ž a m a k s t s f r a g m e n t s . Zem kau l i em bi ja s a g l a b ā j i e s j o s t a s so m i ņ as f r a g m e n t s , ku rā a t ­r a d a d a ž ā d u s p r i e k š m e t u s un m o n ē ta s . Uz skelet a k au l i em t r ī s m o n ē t a s (1. t a b u l a : 18, 19, 20).

Cieši l ī dz ās 2 . ske le t am uz a u s t r u m i e m no tā, g r u ­veš u daļē j i iespies t i k lona v i r s m ā , a t s e d z ā s 3. s k e ­l e t a — 6— 7 g a d u s veca b ē r n a — kau l i — (y7/x2;5. att.: 3). J ā d o m ā , ka g r i e s tu i e b r u k š a n a s b r īd ī bē rn s a t r a d ie s sē dus va i s t ā v u s s tāvokl ī , j o kau l i izkl iedēt i . S a š ķ a i d ī t a i s g a l v a s k a u s s a t r a d ā s v i r s k r ū š u k u r v j a ka u l i em, bet i e g u r ņ a un k ā j u kau l i — n e t ā lu no g a l ­vas . N o ņ e m o t kau lu s , zem t iem a t r a d a b r o n z a s ķēžu lodes pusi (7. att.: 14).

4. s k e l e t s a t s e d z ā s 0,2 m uz z i emeļ i em no 2. ske­leta un 0,15 m no r i e t u m u s ienas ( y 7 — 8/ x l — 2), t as g u l ē ja uz k lona sa l iek tā s tāvokl ī , it kā pakr i t i s bo ja e j a s br īdī . Vir s g a l v a s un plecu ka u l i em tam a t r a d ā s a p t ē s t ā s g r i e s t u s i j a s f r a g m e n t s , t ā pē c ske le t a kaul i s a d r a g ā t i ma zāk . G a l v a s k a u s s u n ķ e r m e n i s gu lē ja A R v i r z i en ā , bet k ā j a s sa l i e k ta s ceļos Z v i r z i enā (6 . a t t . ) , a t s t a t u m s s t a rp p ēd ā m 0,25 m. Kre i sā roka i z s t i epta uz p r i ekš u pār i ga l va i , e lkon ī n e d a u d z sa­l iekta, labā a t r a d ā s ga r sān iem, a u g š d e l m s — zem k r ū š u kaula . I e g u r ņ a kau l s , a p a k š s t i l b u kau l i un ri­bas — lauzt i . Sis bi ja v ie n īg a i s no v i s i em 2. t e lpā ko n ­s t a t ē t a j i e m ske le t iem, kam ap tu ve n i v a r ē j a no te ikt ga ­rum u. Skeleta g a r u m s no g a l v a s k a u s a līdz i egu rn im bi ja — 0,8 m, k ā j u g a r u m s ar ī ap 0,8 m. T ā t ad ap 20— 25 g a d u s v e c ā s bo jā g ā j u š ā s s i ev ie tes6 a u g u m a g a r u m s v a r ē j a bū t ap 1,6— 1,7 m.

Pie 4. skelet a zem kr e i s as k ā j a s ce ļga la a t r a d a dze lzs p l a t a s m e n s cirvi ar koka k ā t a pa l i ek ām (7. att.: 15), kas , j ā d o m ā , b ija a t r a d ie s uz k lona s ievie tes n ā ­

ves br īdī . V i r s k r e i sā s k ā j a s ce ļga la bl īvā kaudz ī t ē , kam gar v ie nu m a lu vēl v a r ē j a vē r o t a u d u m a ( k a b a ­t a s? ) pal i ekas , a t r a d a ze l t a ķēdes p o sm iņ u , se p t iņ us v e s e lu s un v ie nu pusi zel ta duk ā t a , t r ī s s u d r a b a dā l ­d e ru s un d ivus m o n ē t p i e k a r i ņ u s (1. t a bu la : 1— 13).

5. att. 2. un 3. ske le ts in situ.

5. s k e l e t a s t ipri i zkl iedētos k a u l u s a t r a d a tieši uz t e lp a s k lona zem k r us t i s k i sa k r i t u š i e m gr i es tu s i ju f r a g m e n t i e m , kā ar ī 0,1— 0,3 m v i r s t i em s t a rp g r u v e š i e m (y— 9— 10/x3). S a g l a b ā j u š i e s kau l i izklie­dēt i ap 0,6 m p la šā l a u k u m ā . Te a t r a d a k r ū šu ka u l a

6. att. 4. ske le ts irt situ. 1 — m o n ē tu a t r a d u m a vieta.

2 100854

7. att. Cēsu pili a t r a s t ā s se n l ie ta s (VI 213). 1 — s u d r a b a r iņķ īt is (278), 2 — k a ln u k r i s t ā la p lā k s n ī te (279), 3 — s u d r a b a p ie k a r iņ š (277), 4 — tē rp a r o t ā j u m a e lem ents , 5 , 6 — s u d ra b a k relles (284), 7 — b ro n z a s u zp i rk s ten is (276), 8 — dze lzs a t s l ē g a s (252), 9 — jo s l a s so m iņ a s f r a g m e n t s (283), 10 — rozete , 11 — s u d r a b a d akš iņa- k a ro te (275), 12 — ze l ta ķēdes f r a g m e n t s (2 8 3 a), 13 — k r ā s n s p o d iņ a f r a g m e n t s (11A iz r a k u m u la u k u m a

3. k ā r t a ) , 14 — b ro n z a s ķ ēžu lodes puse (256), 15 — dze lzs p l a t a s m e n s cirv is (274).

18

f r a g m e n t u s , a u g š s t i l b u un k ā j u pēdu ka u l us , m u g u r ­k au la skr i emeļus , a p a k š d e l m u s u. c. ka u lu s , i zņemot g a l v a s k a u s u . J ā d o m ā , tas , m ū r ie m iebrūkot , t icis sīki s a d r a g ā t s ; sp r iežot pēc kau l i em, kas b i ja s a g l a b ā j u ­šies, bo jā g ā j u š a i s b i j i s p i e au d z i s ci lvēks. Tā d z i m u m u n eb i j a i e s p ē j a m s noteikt . Pie k au l i em vai to t iešā t u v u m ā net ika uziet i ar ī n ek ād i p r i ekšmet i .

6 . s k e l e t s gu lē ja t ieši pie r i e t u m u s i e nas m ū r a , g r u v e š o s uz k lona ( y l l / x l ) . S a d r a g ā t a i s g a l v a s k a u s s a t r a d ā s pie m ū r a , p ā r ē j i e kau l i izkl iedēt i no tā a u s ­t r u m u v i r z i enā a p m ē r a m 0,5 m p la t ībā . Kau l i sīki, sl ikt i s a g l a b ā j u š i e s . M i r u š a i s b i j i s z ī da in i s ar zobu a iz m e tņ ie m alveolās . Ar ī pie šī skelet a net ika k o n s t a ­tēt i n ek ād i a t r a d u m i .

Kā r e d z a m s no ske le tu a t r a š a n a s a ps tā k ļ i e m , ci l­vēki p a g r a b s t ā v a o t r a j ā t e lpā g ā j u š i bojā k ā d ā lielā k a t a s t r o f ā , s a b rū k o t Cēsu pils r i e t u m u s p ā r n a m . Pie ske le t iem a t r a s t ā s m o n ē t a s un citi p r i ek šm et i pa l īdz n o s k a id r o t šī n o t ik um a laiku un aps tāk ļu s .

Viens no i n t e r e s a n t ā k a j i e m 1974. g. a t r a d u m i e m b i j a 64,5 cm g a r ā s u d r a b a ķēžu jo s t a , vē l āko , īpaši K u rz em ē i z p la t ī to t. s. s l e ņ ģ e ņ u p i r m s ā k u m s . Jos t a d a r i n ā t a no p ā r m a i ņ u s v ē r t i em a t se v i šķ ie m su d r a b a g r ed z en ie m — čet r iem g lud ie m, če t r i em r i evo t i em — izve ido jo t 1,7 cm p la tu , b l īvu sa v ē r u m u . J o s t a s ga los k ā r b v e i d a a i z d a re s p lā k s n ī t e s (2 ,9X 2,3 cm ) , k u r as no abā m pusē m ro tā g r a v ē t s a u g u o r n a m e n ts . P l ā k ­sn īšu n o s l ē g u m ā a i z d a re s e l eme nt i — ap a ļa ci lpa un 1,8 cm ga r š āķis. Pie c i lpas p ie s t i p r i n ā t a no su d r a b a s t i eples (0 1,5 m m ) r i ņ ķ ī š i e m d a r i n ā t a 14,1 cm gara v a ž i ņ a ar m o n o g r a m m u «BB» ga lā (8 . att. , k rās . ) .

L īdz īga s u d r a b a j o s t a 7 r e p u b l i k a s t e r i to r i j ā b i ja a t ­r a s t a 1858. g. J u m p r a v m u i ž ā , t. s. I nd r i ķa S m a k a t a depoz ī t a s a s t ā v ā .8 J o s t a s a i z d a re s p lā k sn ī t ē i e g r a v ē ­t a is gada skai t l i s — 1651 — labi d a t ē j a šo a t r a d u m u , kas līdz šim t ika u z s k a t ī t s pa r ve cā k o un šāda ve ida j o s t a s v ie n īg o a t r a d u m u L a t v i j ā .9 S a l ī d z in o t ar Cēsu j o s t u , J u m p r a v m u i ž a s jo s t a ir k r i e tn i g a r ā k a (1,7 m) un š a u r ā k a (1,5 cm) ar ci lnī l ietu o r n a m e n t u a i zd a re s p l ā k s n ī š u v i r s pu sē .

Sāda ve i da jo s t a b i jus i ar ī I g a u n i j a s P S R Kuika t s i 17. gs. depozī tā . A r h e o l o ģ i s k a j ā s k o l e kc i j ā s z i n ā m o

vē lā ko b r o n z a s s l e ņ ģ e ņ u v i d ū 10 Cēsu j o s t a i pēc i zm ē­r iem un i z ve id o j u m a v i s t u v ā k ā šķiet 17. gs. b r o n z a s s l e ņ ģu jo s t a no t. s. Ša r lo t e s k ap ie m L i e p ā j a s ra- j o n ā .11

J o s t a s kā n o z ī m ī g s a p ģ ē r b a p i e d e r u m s un a r ī m o ­des p r i e k š m e ts p a z ī s t a m s j a u b r o n z a s l a ikmetā . Vi ­d u s l a ik o s t ās r a k s t u r o j a sab i edr i sk o s tāvokl i , lieci­n ā j a , ka t ā s n ē s ā t ā j s ir c i e n ī j a m s un g o d ā j a m s . Bi j a p i l sē t a s , k u r ā s sievie tes ar a p š a u b ā m u r e p u t ā c i j u v i s ­pā r n e d r ī k s t ē j a j o s t a s va l kā t . V ē la jo s v id u s l a i k o s pie j o s t ā m sāka p ie kā r t som iņ as , a t s l ē g a s , 16. un 17. g s . — ar ī d a ž ā d u s g r e z n u m a p r i e k š m e t u s .12

A r ī Cēsu pilī pie 2. skelet a a t r a s t a j a i jo s t a i b i j u š a s p i e s t i p r i n ā t a s a t s l ē g a s , so mi ņa un n a z i s .13 Trī s dze lzs a t s l ē g a s (7. att.: 8 ), šķiet, b i j u š a s sa v ē r t a s b r o n za s r iņ ķ ī š u važ iņā . A t s l ē g a s d a r i n ā t a s no ap a ļa s t i enī ša , kam v ie n ā ga lā uz sān iem v ē r s t s p a p l a š i n ā j u m s slē­d zenes m e h ā n i s m a i e d a r b i n ā š a n a i , o tr ā — ieapa ļa g r e d z e n v e i d a ga lv a a t s l ē g a s p ie kā r ša na i . Pēc B. Koi- čina k la s i f ik ā c i j a s , t ā s p ieder pie }K t ipa. Sāda t ipa a t s l ē g a s N o v g o r o d ā l ie tota s 14. gs. b e i gā s un 15. g s .14 V is l ī d z īg ā k ā s d ivā m pie Cēsu j o s t a s a t r a s t a j ā m a t ­s l ē g ām šķiet L ie tu v as P S R P u ņ a s p i l s k a l n a 16.— 17. gs. s l ā ņos k o n s t a t ē t ā s a t s l ē g a s .1 L a t v i j ā šāda

v e i da a t s l ē g a s a t r a s t a s K o k n es ē16, Sēlpil ī , Lu dzā ,

I

11. att. 16. gs. s ieviešu j o s t a s som iņa . 1 — ar p a g a r i n ā t u sik­sniņu, 2, 3 — ar m e ta la a izd a r i (pēc: G u t k o w s k a - R y c ti­

le w s k a M. I l is to r ia . W r o c la w — W a r s z a w a — K ra k o w , 1968.)

B a u s k a u. c. v ā c u pe r i oda pil īs, ku r t ās b i ja v a l d o š a i s a t s l ē g u t i p s .17

P ie a t s l ē g ā m p i e rū sē ju š i divu ve i d u a u d u m u f r a g ­me nt i — v i e n k ā r t ņ a v i l n a s (?) a u d u m a (1 cm 12— 16 audi un 16 velki Z v ē r p u m a v i r z i e n ā ) , ku ra pal i e ­kas a t r a d ā s pie a t s l ē g u g a l v i ņ ā m , un s m a lk ā k a v i l n a s va i z īda a u d u m a , kas ar ī ir v i e n k ā r t n i s (1 cm 20 audi un 24— 28 velki Z v ē r p u m a v i r z i en ā ) . Šis o t r a i s a u ­d u m s b i j i s sav i lk t s s m a l k ā s ielocēs, ku ru d z i ļu m s ap 6 mm (1 cm 8 ieloces, ie loces m u g u r a s b iezu ms 1,0—1,2 m m ) . 18 Ar ī pēc p ā r ē j i e m pie 2. skelet a a t r a s t a j i e m a u d u m a f r a g m e n t i e m k o n s ta t ē t i abi minē t i e audum i .

S o m iņ a s fo rm u un i z m ēr u s no te ik t n e i zd ev ās , jo tā l īdz ar s a tu ru bi ja s t ipr i d e f o r m ē t a un s a g l a b ā j u s i e s nep i ln īg i . Tā d a r i n ā t a no ādas, kas p ā r v i l k ta ar sm a l ku , r a k s t a i n ā d iv s l ā ņ u a u d u m ā au s tu z īda a u ­du mu , i z ro tā t a ar 15 cm p la tu k r u s t e n i sk i l iktu b r o ­kā tā lent i un r oze tēm (7. att. :9) . Len te i ve lk os zīda pav ed ien i , au do s — zīda un smalk i b r o n z a s st i eples pa ve d i en i (1 cm 2 0 : 2 0 ) , z īda un m e tā l a audi . M e tā la aud i ve i d o ju š i bl īvu, spožu r ak s t u — ģ e o m e t r i s k u o r­n a m e n t u , kas i eda l ī t s t r ī s jo s l ā s : v id ē jo (p l a t āko ) no ab ā m p us ēm ie tver ša u r s l īkloča o r n a m e n t s . L en tes k r u s t p u n k t o s ( tādi s o m i ņ a s f r a g m e n t ā s a g l a b ā j u š i e s divi) p i e s t i p r in ā ta g r e z n a rozete (7. a t t . : 10). Roze te (0 14 m m ) i zve ido ta t r i j ā s k ā r t ā s : a p a k š ē j ā nov ie to ­

t a s 12 no s t i eples i z locī t ās ā r m a l u c i lpas , pie kam s t i eple s a v u k ā r t apv ī t a ar vēl s m a l k ā k a s b r o n za s

2 * 19

st i epl ī te s v i j u m u , kur š, i e spē ja ms , bi j i s sa i s t ī t s ar t a ­gad i z i rušu zīda pav ed ienu . Uz šis ci lpu p a m a t n e s nov ie to ta no 2 mm p la ta s s loksnes izloci ta roze te ar sep t iņ iem robiem, kur iem sa v u k ā r t iet pāri i ekšējās roze tes ci lpu gali . I ekš ē j ā roze tē se p t iņ a s c i lpas , tai vidū un s t arp c i lp ām a t r a d u š ā s s īkas g a i š a s pēr l ī t es (0 2 m m) . L iekas , pēr l ī t es a t r a d u š ā s ar ī ā r ē j ā s roze ­tes ci lpās .

L a t v i j a s P S R a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā p a g a i d ā m nav z i n ā m s l īdz īg s a t r a d u m s . Spr iežot pēc l i t e r a t ū r ā s a s t o p a m a j i e m a t t ē l i em un a p r a k s t i e m , j o s t a s somiņu f o rm a s un g r e z n o j u m s bi juš i visai dažādi . 11. a t t ē l ā ( ;2 ,3) r e d z a m a s i e k roko t as so m iņ as ar m e t ā l a a i zda r i , k ā d a s ap 1500. g . l ie tota s Vāc i j ā un t ās k a i m iņ u ze­mēs. C i t as f o r m a s (11. a t t . : 1) ar l en tēm, pušķiem un roze tēm g r e z n o t a s som iņ as , kam izveidota p a g a r i ­

nāta s iks n iņ a p ie s t i p r in ā š a n a i pie j o s l a s , b i j u š as iecie­n ī t a s 16. gs. v i d ū . 19

Pie 2. skelet a a t r a s t a j ā somiņā bija dažā d i sīki p r i ekšmet i , kas domāt i g a l v e n o k ā r t t ē rp a r o tā ša n a i — g r a n ā l ā b o l a f o rm a s su d r a b a krel l es (7. att.: 5, 6), a s ­to ņ a s s īkas (0 4 mm) s a r k a n a st ikla k rel l ī tes , b ron­zas b ro kā t a t ē rpa r o t ā j u m a e lement i — pogas (?) (7. att.: 4) un ka lnu k r i s t ā l ā p lā k sn ī t e (7. att.: 2), s u d r a b a r iņķī t i s (7. att.: 1), ī p a t n ē j a s f o rm a s su d r a b a p ie ka r iņš (7. att.: 3) , ka ar ī ap 2 cm p la ta s zel ta bro­kāta lentes f r a g m e n t s . S om iņa vēl a t r a d ā s a s toņi zel ta ķēdes g r edzen i (7. att.: 12), kas bija i zg a ta vo t i no a p a ļa s s t ieples , ku ras 0 1,5 mm.

Ze l ta vai apz e l t ī t a su d r a b a ķēde,g bi ja k a k l a r o ta t ā ­pat kā k re ļ ļv i rknes . Tās n ē s ā j a gan s ievietes, gan vī ­rieši. V ī r ie šu ķēdes pa ra s t i bi ja ve id o ta s no l ielākiem

1. t a b u l a

Rietumu spārna pagraba otra jā telpa atrastās monētas

N. p. k.Inventārā

MateriālsAttēls Nr. VI Atraduma vieta Apraksts laiks mm e213

1 9. att. 1, krās :272 4. skelets (k a b a ta ? )

V ācija , Ķelne, M aksi- m i l iā n a II dā lder is

<N 0 41,0 28,60 su d ra b s

2 : 2 :273 V āci ja , K em ptena , K ār ­ļa V dālder is

1547. g. 0 40,7 28,33

3 : 3 :271”

B a v ā r i j a , P fa l c a s kū r ­f i r s ta F r id r ih a II dā lder is

1547. g. 0 41,7 27,70 u

4 : 5 :260 L iv o n i ja s o rd e ņ m e s t r a H e rm a ņ a fon Brige- ne ja T a l l in as š i l iņš (p ieka r iņ š )

1539. g. 0 18 0,80 kopā ar kniedes f r a g m e n tu

5 : 4 :261 L ivon i j as o rd e ņ v a l s t s T a l l inas a r t ig s (pie­

14. gs. v i ­dus —

0 19,1 1,0 kopā ar

ka r iņ š ) 15. gs. au s t iņ a ssāk. pa l iekam

6 : 6 :270 U n g ā r i j a , M aksim i- l iāna II

du k ā ta puse

1564,— 1576. g.

0 22,610,5

1,73 zelts

7 : 7 :263 M aksim i- l iāna II

du k ā ts

1571. g. 0 21,0 3,08 »

8 : 8 :266 „ F e rd i ­n a n d a I . duk ā ts

1547. g. 0 20,5 3,18

9 :12 :269”

Ja n o š a Sapoij aji (S z a p o ly a i )

d u k ā ts

1560. g„ pēcnāves k a lum s

0 22,0 3,57

10 :10 :265 F e rd i ­n a n d a I

dukāts

1558. g. 0 21,6 3,56 >i

11 : 11 :2G8 „ F e rd i ­n a n d a I

d ukā ts

1532. g. 0 21,8 3,54 i ..

12 : 9 :267 V āci ja , R e il ienš te ina , H e in r ih a IV dukā ts

1560. g. 0 22,5 3,55 i»

13 : 13 :2G4»

U n g ā r i j a , F e rd i ­n a n d a I du k ā ts

1552. g. 0 21,8 3,53 •»

14 :281 2. skelets, R īgas b r īv p i l s ē ta s 1571. g. 0 16,6 0,94 s u d ra b ssom iņā šiliņš

15 :282 tas pats 1576. g. 0 17,9 0,86 II16 :280 tas pats 1577. g. 0 18 0,79 ii17 :282a Krievija , N o v g o ro d a , pēc 1547. g. 0 11,1 X 0,70 u

cara Ivana IV k a ­peika

12,5

18 :254 2. skelets, s ta rp ribāru

G otlande , V isb i jasgo ts

1420.— 1440./ 1450. g.

0 16,9 0,69”

19 :253 2. skelets, a p a k š ž o k ļa tu v u m ā

Poli ja , A le k s a n d ra J a g e l lo ņ a p u sg ra s i s

1 5 0 1 , ­1506. g.

0 17,8 0,43”

20 :255 » 2. skelets,uz m u g u r k a u la sk r iem eļiem

L ie tuva s l ie lkņaziste , S ig i sm u n d a I p u s ­g ra s is ( f r a g m e n t s )

1506.— 1548. g.

0 19,5 0,48 II

20

g re dz en ie m tin s m a g ā k a s . 16. gs. v īr i eš i pie ķēdēm bieži n ē s ā j u š i o r deņus . S iev ie tēm šī l aika p o r t r e t o s 20 ap kak lu d a ž k ā r t t r ī s un pat v a i r ā k a s ķēdes.

Ķēžu g r e d z e n t i ņ i bi ja d a ž ā d a i zmēra un fo rmas . Arī Cē s ī s bez j a u m in ē tā so mi ņ ā a t r a s t ā ķēdes f r a g m e n t a pie 4. skelet a k o n s t a t ē j a c i t ā da s , no s īkākiem g r e d z e ­n iem b l īvāk sa v ē r t a s zel ta ķēdes če t r us p o s m i ņ u s (9. a t t . : 14, krās . ) . '

S o m iņ a vel a t r a d a s no b r o n z a s sk a rd a d a r i n a t s u z ­p i r ks te n i s (7. att.: 7) ar p a r a s to n e l ī dz e n o v i r s m u un o r n a m e n t a j o s l u ma la . V i s n e p a r a s t ā k a i s no somi ņā k o n s t a t ē t a j i e m pr i ek šm et i em tomē r b ija no a u g s t v ē r ­t īga su d r a b a d a r i n ā t ā sa l i e ka mā d a k š i ņ a - k a r o t e (7. att.: 11). I z s t r ā d ā j u m a p a m a t ā d iv z a r u d a k š iņ a ar d iv da ļ īg u , g r i e z u m ā č e t r s t ū r a i n u kātu . Kā ta v i r s m a un sānu m a la s o r n a m e n t ē t a s , ga l s i zve ido ts g l i emeža fo rmā . P a š r e i z ē j a i s kā ta i e l i ekums un s a v ie n o j u m a m e h ā n i s m a b o j ā j u m s r ad i es d e f o r m ā c i j a s dēļ , s ā k o t ­nēj i t as b i j i s t a i sns . D a k š i ņ a s g a r u m s — 11,2 cm, k a ­ro tes — 4,7 cm. K ar o te s a i z m u g u r ē p i e l o d ē t as če t r a s a u s t i ņ a s d a k š i ņ a s za ru i z vē r šana i . L a t v i j a s a r he o lo ­ģ i s k a jā m a t e r i ā l ā šāda ve id a sa l i e k a m ā d ak š iņ a - k a - rote p a g a i d ā m ir v i e n īgā .

Bez t a m somi ņā vēl b ija če t r a s m o n ē t a s — pec 1547. g. kal t a Iv a n a IV ka pe ika un t r īs R ī g a s br īv- p i l s ē t a s 1571., 1576. un 1577. g. k a l u m a ši l iņi (1. tab. : 14— 17).

16.— 17. gs. a r h e o l o ģ i s k a j a m a t e r i ā l ā ap ģ ē r b a f r a g m e n t i sa s t o p a m i sa m ē r ā reti , t āpēc z i ņa s pa r a p ­ģē rb u g ū s t a m a s g a l v e n o k ā r t r a k s t ī t a j o s avotos . Cēsu pilī pie 2 . ske le t a a t r a s t i e t ē rp a p ie de r u m i sniedz i e skatu par 16. gs. v id u s un o t r ā s puse s s ieviešu a p ­ģē rb a m o d e s t e n d e n c ē m . T ā l a i ka E i r o p a s v a l s t ī s bi ja r a k s t u r ī g a t ē rp a p ā r m ē r ī g a i z g r e z n o š a n a .21 P a r lielu g r e z n īb u L iv o n i j a s d iž c i l t īgo un ar ī p i l so ņu a p ģ ē r b o s r ak s t a B a l t a s a r s R u s o v s ,22 m i n ē d a m s zel ta un apze l ­t ī t a s su d r a b a k ak la ķēde s ar d ā r g a k m e ņ u p iekar i em, s o m i ņ as ar a p z e l t ī t ā m k ā r b ā m u. c. m o d e s p r i e k š m e ­tus. R a k s t ī t ā s z i ņ a s pa r 16. gs. t ē rp ie m un ģ ē r b š a n ā s t r a d ī c i j ā m u z s k a t ā m i p a p i ld in a l a ikab iedru_ z ī m ē j u m i un p o r t r e t i .23 Vīr ieš i un s ievie tes ar ind iv id u ā l i u z s v ē r ­t iem se jas p an t i em un rū p īg i i zv e id o t ām tē rp a d e t a ­ļām — ielocēm, m e ž ģ īn ē m , ro tā m u. tml . , r ed z am i ar ī uz k r ā s n s pod iņ iem. Sād i 16. gs. v id u m r a k s t u r ī g i k r ā s n s pod iņ i a t r a s t i V i ļņ a s pi l ī ,24 B a u s k ā ,25 Sēlpil i , Cēs īs (7. att.: 13) un ci tur . Bieži v i en uz pod iņ iem bi­ju š i a t tē lo t i i e vē r o ja m i t ā l a ik a a u g s t m a ņ i .

P A R I

1 A p a l s J.. A p a I a Z. Iz ra k u m i Cēsu o rd e ņ a pili. — Mal. 1974. R„ 1975, 3. Ipp.; J. A pa ļa 1974. g a d a izrakum i.

2 A. D z i rk a ļa 1927. g a d a i z ra k u m u p ro to k o ls (L P S R K u l tū ra s m in i s t r i j a s a r h i t e k tū ra s p iem in ek ļu z in ā tn i s k a is a rh īv s ) .

3 Cēsu pils p a g a lm a m e h a n iz ē tu t ī r ī š a n u b i ja o rg a n iz ē j i s Cēsu V ē s tu re s un m ā k s la s m u z e j s bez a rh e o lo ģ i s k ā s u z r a u ­d z ības un f ik sāc i ja s .

4 R a k s tā a n a l iz ē t s t ikai ta s 1974. g. a rh e o lo ģ isk o iz ra k u m u m a ­te r ia ls , kurš nep iec ie šam s p a g r a b a o l r a j a te lpa k o n s ta tē to ske­letu un a t r a s to se n l ie tu s i t u ā c i j a s sk a id ro š a n a i .

5 P a l e o p a to lo g a m e d ic īn a s z in ā tņ u d o k to ra V. D e ru m a slē­dziens.

6 Bojā g ā ju š o c i lvēku (2. un 4. ske le ts ) v e c u m u no te ica an tro - p o loģe v ē s tu re s z in ā tņ u d ok to re R. Deņisova .

7 C V V M A 115 1 0 :6 .8 S t r a u b e r g s J . J u m p r a v m u iž a s depoz ī ts un t ā īpašn ie ks . —

S e n a tn e un M āksla , 1938, 1, 133. Ipp.9 Ģ i n t e r s V. In d r iķ a S m a k a ta ģ im enes ro tas . — S e n a tn e un

M āksla . 1938. 1, 144. Ipp.; 7. att.n C V V M A 7915 : 1 — K u ld īg a s S e rm u ļu M ē ra kap i ; C V V M A

1180 7 1 :1 — K u ld īg a s G rā v e ru Irbes kapi; C V V M A 11136 : 1 — K u ld īg a s R e n d as Z v ied r i u. c.

Spr iežot pēc i e g ū t a j ā m se n l i e t ām, r a k s t ī to avo t u d a ­t iem un v ē s t u r i s k ā s s i t u āc i j a s , Cēsu pi ls p a g r a b ā bo jā g ā j u š o sievieti (2 . ske le t s) v a r ē t u u z s k a t ī t pa r f eodā ļu šķ i r a s pā r s t āv i . P a r to net i eš i l iecina vēl a r ī tas, ka l īdz īga s a v ē r u m a s u d r a b a ķēžu j o s t a s S k a n d i n ā v i j ā15. gs. m i j ā p i e d e r ē j u š a s Vecāko V ās u d z i m ta i 26 un a r ī v a l s t s p a d o m n i e k a G u s t a v a B e n e r a 27 mei ta i .

Līdz ar to a p š a u b ā m a šķiet h i p o tē ze ,28 ka su d r a b a j o s t a s ir p a r a s t a l a tv ie šu ro tas l i e t a . V i s m a z pa r Cēsīs a t r a s t a j ā m un ar m o n ē t ā m d a t ē t a j ā m j o s t ā m 29 to ne ­v a r teikt.

N o z ī m ī g s i e g u v u m s ir a t r a s t ā s m o n ē ta s . Tās dod i e skatu pa r a p g r o z ī b ā esošo n a u d u , l iecina par eko no ­m is k a j i e m un k u l t ū r a s sa ka r i em 16. gs. L iv on i j ā . P i ls r i e tu m u s p ā rn a p a g r a b a o t r a j ā t e lpā a t r a s t ā s 20 m o ­n ē t a s ( 1. t a b u l a ) 30 n eb i j a ne depoz ī t s , n e k a p a in v e n ­tā r s , ne ar ī n e j a u š i p a z a u d ē t a s , bet a t r a d u š ā s ak t īvā ap gr oz īb ā . L ie lākā daļa no t ām a t t i e c i n ā m a s uz16. gs. ot ro pusi . To v id ū m i n a m i l aikā no 1532. līdz1576. g. U n g ā r i j ā ka l t i e d uk ā t i (7) , 1547. un 1572. g. Vā c i j a kal t ie dā l de r i (3), L ie tu v a s un P o l i j a s pus- g r aš i (2) , kā ar ī R ī g a s b r īv p i l s ē t a s šil iņi. A t sev i šķ i i z d a lā m s m o n ē t p i e k a r i ņ š — 14. gs. v i dū vai 15. gs. s ā k u m ā T a l l inā k a l t a i s ar t igs .

Tā kā v i s j a u n ā k ā m o n ē ta b i ja R ī g a s b r īv p i l sē t a s1577. g. ka l t a i s š i l iņ š ,31 t ā p a t ar i spr iežot pēc šai t e lpā a t se g t o sešu ske le tu s t ā vok ļa ( n e d a b i s k ā s po zas uz k lona, zem gr i e s t u s i j ām un 3 m biezā g r u v e š u s l ā ņ a ) , s ec in ām s , ka Cē su pi ls r i e t u m u s p ā r n s g ā j i s bo jā L ivo­n i j a s ka ra pē dē jā p o s m ā — 1577. g. s e p te m br ī , kad pēc piecu d ienu i lgas a p š a u d e s I v a n a IV k a r a s p ē k s i eņēma pili. J ā d o m ā , ka pi ls s p ā r n s sa b ru k a ne v ien no t i e šās a p š a u d e s , bet ar ī pi ls a i z s t ā v j i e m u z s p r i d z i ­n o t i e s ,32 jo, kā v ē s t ī t s B a l t a z a r a R u s o v a L iv on i j a s h ron ikā : «Kad g l ā b iņ a v a i r s neb i j a , t ad v ī r i , s i evas un j a u n a v a s , l ie lāko t i es m u iž n ie k u k ā r t a s , v i e n p r ā t ī g i no ­l ēma u z s p r i d z i n ā t i e s ar p u lv e r i .»33

S a b r u k u š a i s pils r i e t u m u s p ā rn s v a i r s ne t ika a t j a u ­nots. Tāpē c t a s nav m in ē t s ne 1582. g. poļu r ev īz i j a s p ro to k o l os ,34 ne ar ī f iksē t s s e n ā k a j o s 17. gs. pi ls z ī m ē ­j u m o s un p l ā n o s .35

1974. g. a r h e o l o ģ i s k a j o s i z ra k u m o s ne t ikai k o n ­s t a t ē j a Cēsu pi ls r i e t u m u s p ā r n a e s a m ī b u , bet ar i egū tā sen l i e tu m a t e r i ā l a p a l īd z ī b u n o s k a i d r o j a ar ī tā bo jā e j a s l a iku un cēloņus.

D E S

11 M u g u r ē v i č s E. A rh e o lo ģ isk o p iem inek ļu a p z i n ā š a n a Lie- p ā j a s r a j o n a z iem eļu daļā. — Mat. 1979. R., 1980. 14. att. : 6.

12 К у b а I о v ā L.. H c r b e n o v a О. , L a m a r o v ā M . Das große B ilder lex ikon der Mode. [Prag , 1966], S. 471.

13 To k o n s t a tē ja pēc n a ž a m a k s ts pa l ieku f r a g m e n t ie m , kas gan b i ja ā r k ā r t īg i slikti s a g la b ā ju š ie s .

14К о . ч ч и н Б. А. Ж е л е з о о б р а б а т ь ш а ю щ е е ремесло Н овго ­р о д а Великого. — М И А, 1959, 65, рис. 70.

15 V о 1 к а i t ē - К u 1 i к a u s к i e n ē R. P u n io s p i l ika ln is . Vil­nius, 1974, pav. 22 : 7, 8.

16 L a tv i j a s P S R a rh e o lo ģ i ja . R„ 1974, 80 tab. : 6.17 S n o r e F.., Z a r i ņ a A. S ena Sēlpils. R„ 1980. 79. Ipp.18 A u d u m u f r a g m e n t u s un jo s t a s so m iņ a s roze t i a n a l i z ē ja vēs ­

tu re s z in ā tņ u k a n d id ā t e A. Zariņa .19 Ci u t к о w s к а - R у с h 1 e w s к a M. I l is to r ia . W ro c la w —

W a r s z a w a — K ra k o w , 1968, s. 267, 342.20 К у b а 1 о v ā L., H e r b e n o v a О. , L a m a r o v ā M. Das

g roße B ilder lex ikon der Mode, Abb. VII a.21 G u t k o w s k a - R y c h l c w s k a M. H is to r ia , s. 342.22 R u s o v s B a l ta s a r s . L iv o n i ja s h ron ika . R„ 1926, 63. Ipp.23 T h i e l E. G esch ich te des K os tüm s. Berl in , 1963, Abb. 243,

288, 289, 421.24 Та и t a v i č i u s A. V i ln iaus pilies kokliai ( X V I - X V I I a.).

V iln ius, 1969, pav. 6, 13, 14, 15.

21

25 C a u n e A. P ā r s k a t s par 1977. g a d a a r h e o lo ģ i s k a j ie m izra­k um iem B a u sk a s pi lī (L a tv i j a s P S R Z A V ēs tu res in s t i tū ta A rh e o lo ģ i ja s un a n t r o p o lo ģ i j a s n o d a ļa s a r h īv ā ) , 29. lpp.

26 N o rd isk a m u se e t och S kanse n . U n d e r ār 1931. N o rd isk a rau- seets h o g r e s t ā n d s a v d e l n i n g . F a t a b u r e n 1932. S tockholm , 1932, s. 294, 295.

27 N o rd i sk a m u se e t och S kansen . U n d e r ār 1937. H o g r e s t ā n d s - a v d e ln in g c n . F a t a b u r e n 1938. S tockholm , 1938, s. 229.

28 Ģ i n t e r s V. I n d r iķ a S m a k a ta ģ im en es ro tas , 144. lpp.

29 Te d o m ā ta a r ī s u d r a b a ķ ēžu jo s ta , kas a t r a s t a Cēsu pilī t. s. V o l te ra S t r iķ a 16. gs. d ep o z ī ta sa s tā v ā . Šo d e p o z ī tu u z g ā j a 1971. g. decem brī , ar e k s k a v a to ru sm e ļo t g ru v e š u s pils p a ­g a lm a d ie n v id r ie tu m u d a ļā , kā t a g a d n o sk a id ro t s , — r ie tu m u

s p a rn a p a g r a b a t e lp u v ie tā ; CM 13544.

30 M o n ē ta s no te ica n u m is m ā te s V. Z ob iņ a un K. P e lda ; skat. arī: P e l d a K. L a tv i j a s v id u s la ik u d z īv esv ie tā s a t r a s t ā s 13. gs.— 16. gs. p i rm ā s puses m o n ē ta s . — AE, 1978, 12,132. lpp.

31 Arī t. s. V a l te ra S tr iķa d ep o z ī ta s a s t ā v ā (Cēsu V ē s tu re s un m ā k s la s m u z e j ā ) a t r a s to 965 m o n ē tu v idū v i s j a u n ā k ā ir 1577. g. k a lu m a m o n ē ta .

32 Tas n ebū t nenoz īm ē , ka s p r id z in ā š a n ā s no t ikusi tieši k ādā no 1974. g. i z ra k u m o s a t s e g t a j ā m te lpām . J a u t ā j u m u būs ie s p ē ja m s n o sk a id ro t , t ikai a t s e d z o t r ie tu m u s p ā rn u v isā g a ­ru m a un veicot a rh e o lo ģ isk o s i z ra k u m u s pils z iem e ļu spā rnā .

3:1 R u s o v s B a l ta s a r s . L iv o n i ja s h ro n ik a , 166. lpp.34 Ц Г А Д А , ф. 389, д. 574, Л и т о в с к а я метрика, л. 56— 60.35 Ар 1685. g. z īm ē ta is Cesu pils, p i l sē ta s un a p k ā r tn e s p lāns .

O r iģ in ā l s g l a b ā j a s S tokho lm a , K ara m u z e j a a rh īvā ; o r iģ i ­n ā la lo to k o p i ja — Cēsu V ē s tu re s un m ā k s la s m u z e j a fondos , f o to n e g a t īv a Nr. 17799.

3. А пала

Н Е К О Т О Р Ы Е Н А Х О Д К И П Е Р И О Д А Л И В О Н С К О Й ВО ЙНЫ В Ц Е С И С С К О М З А М КЕ

Р е з ю м е

В 1974 г. н а ч ал и с ь си с те м а ти че ск и е ар х е о л о ги ­ческие р ас ко пк и в Ц е с и сс ко м орденском за мк е ( X I I I — X V II I вв.) . Тогда же бы ла и сс л ед ов ан а ю г о - з а п а д н а я часть з а м к а обще й п л о щ а д ь ю 155 м 2 (рис. 2 ).

В ходе р а с к о по к под слоем р а з в а л и н т р е х м е т р о ­вой то л щ и н ы были вс кр ы ты два п о м ещ ен и я под­ва льн ог о э т а ж а з а п ад н о го к р ы л а за м к а , п р и м ы ­к а ю щ е г о к северной стене за п а д н о й ба ш н и (рис. 3). Во втором по м ещ ен и и под ф р а г м е н т а м и п от ол оч ны х бал ок на зе м л ян о м полу были на й­дены ске леты шести человек — ж е н щ и н и детей, пог ибш их в р ез ул ь та те о бв ал а ве рхних э т а ж е й (рис. 4). При двух скелетах н айд ены интересные пр едметы, а т а к ж е монеты, редко в с т р е ч а ю щ и е с я на те р р ито ри и Л а т в и и (рис. 9, цветной) . П р и ске­лете 25-летней ж е н щ и н ы (№ 2) на х о д и л ся сере­бряный пояс, ключи, сум очка с ра з ли ч н ы м и п ред­метами (рис. 7:1 — 12). Все эти нах од ки дают п р ед ст ав л е н и е о ж е нск ой о д е ж д е и тенде нц иях моды в середине и второй половине XVI в.

О соб ый интерес в ы з ы в а ю т нах од к и монет

(табл. I), больш ин ств о ко тор ых относится ко вто­рой пол ови не XVI в. П р и н и м а я во вн и м ан и е то, что м л а д ш а я монета из всех н ай д ен н ы х — это ш ил ли нг вольного горо да Рига , че кан енн ы й в 1577 г., и то, что ске леты под р а з в а л и н а м и н а х о ­

ди лись в неест ест ве нн ых позах, а т а к ж е уч ит ыв а я сведения Л и в о н ск ой хро ники Б а л ь т а з а р а Ру ссова , мо жно сде л а ть вывод, что з а п а д н о е кр ыло Цесис- ского з а м к а было р а з р у ш е н о в конце Л и в о н ск о й войны, а именно в се нтя бр е 1577 г., когда войска И в а н а Грозного после пятидн ев но й осады за н ял и замок.

С этого вре мен и за п а д н о е кры ло Ц ес исс ког о з а м к а о с т ав а л о сь в р а з р у ш е н н о м состоянии и бо­лее пе от ст раи ва ло сь . П оэ том у оно и не упо мя ну то в по льс ких п р о т о к о л а х реви зии 1582 г., а т а к ж е не з а ф и к с и р о в а н о на др е вн е й ш и х п л а н а х и рисун­ках XVII в.

Т ак и м обра зом , ра с к о п к а м и 1974 г. было об н а р у ­жено з а п а д н о е кры ло Цес исс ког о за м к а , причину и вре мя гибели которого помо гли вы я сн и ть н ай ­денные пр едм еты и н у м и зм а ти ч е ск и й материал .

С П И С О К И Л Л Ю С Т Р А Ц И И

(рис. 8— 10 цветные)

Рис. 1. Вид на Ц есисский за м о к с юго-востока.Рис. 2. Р а с п о л о ж е н и е раскопов 1974 г. на терри тори и Ц есис­

ского за м к а (схема з а м к а — по п лану К. Л евнс-оф - М е и а р а 1895 г.):1 — з а м к о в а я стена; 2 — место раскопок; 3 — склоны.

Рис. 3. Р асч ис тк а погребов за п а д н о г о к ры ла з а м к а в 1974 г. Рис. 4. П лан погребов з а п а д н о г о к р ы л а з а м к а , вскры ты х п

1974 г.:А — первое помещение; Б — второе помещение; 1— 6 — скелеты.

Рис. 5. Скелеты № 2 и № 3 in silu.Рис. 6. С келет № 4 in situ: 1 — м ест о н а х о ж д е н и е монет. Рис. 7. Н а х о д к и из Ц есисского зам ка .Рис. 8. С е р еб р ян ы й пояс, найденны й при скелете № 2.Рис. 9. М онеты и ф р а г м е н т золотой цепочки, найденны е при

скелете № 4. О писание монет см. в таблице.Рис. 10. Вид р а с к о п а при расчистке скелета № 4.Рис. 11. Ж е н ск и е сумочки, п о д в е ш и в а е м ы е к поясу, XVI в.:

1 — с уд ли н ен н ы м рем еш ко м ; 2 — с м еталлической за с т е ж к о й по G u tk o w s k a -R y c h le w s k a М. H is to r ia . W r o c l a w — W a r s z a w a — K ra k o w , 1968.

ApalaZ.

EINIGE F U N D E A U S DER ZEIT DES L I V L Ä N D I S C H E N KR IEGES IN DER BURG VON CESIS

Z u s a m m e n f a s s u n g

Bei den im Ja h r e 1974 b e g o n n e n e n s y s t e m a t i s c h e n A u s g r a b u n g e n in der s t e in e rn e n B u r g von Cēsis (W e nd en ; 13.— 18. Jh. ) w u r d e in den K e l l e r r ä u m e n des W e s t t u r m s und im B u r g h o f eine F lä c h e von 155 m 2 e r f o r sc h t (Abb. 2).

U n te r der e twa 3 m s t a rke n S ch u t t s ch ic h t w u r d e n zwei an die n ö r d l i c he M a u e r des W e s t t u r m s a n s to ­ß en d e K e l l e r r ä u m e des w es t l i c he n B u r g f l ü g e l s a u f g e ­deckt (Abb. 3). Auf dem S t a m p f l e h m b o d e n des zw e i t e n R a u m e s l a g en un te r den B r u c h s t ü c k e n e i n ge ­

22

s t ü rz te r D e c k b a l k e n die S k e le t t ü b e r r e s t e v o n sechs F r a u e n u n d K in d e r n (Abb. 4). A n zwei Skele t t en w u r d e n i n t e r e s s a n t e G e g e n s t ä n d e sowie auf dem Ter ­r i to r i u m der L e t t i sc h en SSR se l tene S i l b e r m ü n z e n (Abb. 9, f a r b i g ) geb or ge n . Die am Skelet t 2 einer 2 5 j ä h r i g e n F r a u g e f u n d e n e n G e g e n s t ä n d e — ein sil­be r ne r Ke t t eng i i r t c l (Abb. 8 , f a r b i g ) , Sch lüsse l und ein G ü r t e l b e u t e l mi t v e r s c h i e d e n a r t i g e m I nha l t (Abb. 7: 1 — 12) gebe n e inen E inb l i ck in die T e n d e n ­zen der w e ib l i c h e n Mod e in der Mi t t e und der zwe i ­t en H ä l f t e des 16. Jh.

Die M ü n z e n (Tab. 1) s t a m m e n g r ö ß te n t e i l s aus der zw e i t e n H ä l f t e des 16. Jh.

D as P r ä g u n g s j a h r (1577) der j ü n g s t e n im R a u m 2 g e f u n d e n e n M ün z e , e ines Sch i l l i ngs der F r e i s t a d t R i ga , die u n n a t ü r l i c h e L ag e der Skele t t e un te r den

T r ü m m e r n sowie A n g a b e n der L iv l ä n d i c h e n Chron ik von B a l t h a s a r R u s s o w la s se n d a r a u f schl ießen , daß der w e s t l i c he B u r g f l ü g e l am A u s g a n g des L iv ländi - schen Krieges , und z w a r im S e p te m b e r 1577 ze r s tö r t w u rd e , als die T r u p p e n I w a n s IV. die B u r g n a c h f ü n f ­t ä g i g e r B e l a g e r u n g e i n n ah m e n .

Der W e s t f l ü g e l der B u r g w u r d e n a c h se iner Z e r s tö ­r u n g n icht w i e d e r a u f g e b a u t , d es ha lb ist er w e d e r in den p o l n i s ch e n R e v i s i o n s a k t e n des J a h r e s 1582 noch in den ä l t e s t en , aus dem 17. Jh. s t a m m e n d e n P l ä n e n und Z e i c h n u n g e n der B u r g v on Ces is v e r m e rk t .

Bei den a r c h ä o l o g i s c h e n A u s g r a b u n g e n im Ja h re 1974 w u r d e somi t n i cht nur die E x i s t e nz des Wcs t- f lügel s , so n d e rn a n h a n d v o n Sach- u n $ M ü n z f u n d e n auch die Zei t und. die U m s t ä n d e se iner Z e r s t ö r u n g f es tges te l l t .

A B B I L D U N G S V E R Z E I C H N I S

(Abb. 8— 10 f a rb ig )

Abb. 1. Blick auf die B u rg C fs is von Südosten .Abb. 2. S i tu a t io n der G r a b u n g s f e ld e r bei den A u s g ra b u n g e n von

1974 ( B u rg s c h c m a n ach dem P la n von L öwis o f M e n a r K., 1895).1 — B u rg m a u e r , 2 — G ra b u n g s s t e l l e , 3 — A bhänge .

Abb. 3. O f f e n l e g u n g der K e i le r rä u m e des w es t l ic hen B u rg f lü g c l s im J a h re 1974.

Abb. 4. P la n s k iz z e der im J a h re 1974 a u fg e d e c k te n K e l le r rä u m e des w es t l ic h en B u rg f lü g c l s . A — e r s te r Raum, B — zw ei­te r Raum. 1—6 — Skelette.

Abb. 5. Die Skele t te 2 und 3 in situ.

Abb. 6. Skele t t 4 in situ; 1 — F u n d s te l l e der M ünzen .Abb. 7. In der B u rg Cēsis g e w o n n e n e F u n d s tü ck e .Abb. 8. Am Ske le t t 2 g e f u n d e n e r s i lb e rn e r K e t ten g ü r te l .Abb. 9. Arn Skele t t 4 g e fu n d e n e M ü n z e n und F r a g m e n t e iner

G oldkette . ( B e s c h re ib u n g der M ü n z e n s. Tab. 1.)Abb. 10. Blick auf das G r a b u n g s g e l ä n d e w ä h r e n d der R e in ig u n g

des S ke le t ts 4.Abb. 11. Weibliche G ü r te lb e u te l aus dein 16. Jh. 1 — m it v e r l ä n ­

g e r tem Riemen, 2 und 3 — mit M e ta l lv e r s c h lu ß (nach Gut- k o w s k a -R y c h le w s k a M. H is to r ia , W r o c l a w — W a r s z a w a — Krakow , 1968).

M. Atgāzis

PAR ALŪKSNES PILI UN TAJA ATRASTAJIEM APGAISMOŠANAS PIEDERUMIEM

A lū k s n e s pili la ikā no 1978. l īdz 1980. g. v e i k l a j o s a r h e o l o ģ i s k a j o s i z ra k u m o s i egū to sen l i e tu ko lekci j ā r e ģ i s t r ē t a s 1716 i n v e n t a r i z ā c i j a s v ien ība s . N o z ī m ī g u p r i e k š m e tu g r u p u ve i do a p g a i s m o š a n a s p ie de rumi .

R a k s ta no lūk s ir sn ie g t ī sa s z i ņ as par A lū k s n e s pili a r h e o lo ģ i sk o l iecību (kā a r ī r a k s t ī to avo t u ) g a i s m ā un uz šī fona ap lū ko t a t r a s t o s a p g a i s m o š a n a s p i e d e r u ­mus. Sī p r i e k š m e tu k a t e g o r i j a m ū s u r e p u b l i k a s a r h e o ­lo ģ i s k a jā m a t e r i ā l ā līdz šim p ā r s t ā v ē t a vāj i . Bez t am j a u t ā j u m s pa r se n a j i e m a p g a i s m o š a n a s p ie de ru m ie m L a t v i j ā m a z ska id ro t s .

V is p i r m s p i e vē r s ī s i mi es r ak s t ī to v ē s t u r e s avo t u g a l ­v e n a j i e m da t i em par A lū k sn e s pili, pēc t a m r a k s t u r o ­sim pi ls s i t uāc i ju , ā rē jo a pv e id u un a r h e o l o ģ i s k a j o s i z r a k u m o s a t k l ā t os s l āņus .

13. gs. A lū k s n e i et i lpa l a t g a ļ u ze me s Adze les (sen- kr. Owe,ia) sa s t āv ā . A dze le kopš 1180. g. a t r a d ā s Nov- g o r o d a s a t k a r ī b ā un m a k s ā j a m e s l u s P l e s k a v a s k ņ a ­ziem ( N o v g o r o d a s p o s a d ņ ik ie m ) . R a k s t ī t a j o s avo t os A lū k sn e pir tno reizi m in ē ta P l e s k a v a s I un II (senkr . B o . i b i c t ) 1 un III h r on ik ā ( A AH C T ) 2 s t ā s t ī j u m ā par 1285. g. 12. j a n v ā r a no t ik um ie m , kad pie A lū k sn e s v ā ­cieši n o k ā v u š i 40 p l e sk av i eš u m e s lu vā c ē j u s . Sos da-' tu s a p s t i p r in a a r ī v ā c u avot i : k ā d ā L īb e ka s a rh īv a sa­r a k s tā par p r ecēm, k u r a s 1288. g. vā c u t i r g o t ā j i e m ceļā no N o v g o r o d a s uz P l e s k a v u a t ņ ē m u š i p le skavieš i , m i n ē t a s 24 000 zv ē r ā d iņ a s . Krievi t ās a t ņ ē m u š i , lai a t ­r i eb tos pa r sav iem n o k a u t a j i e m , k u r u s o r d e ņ b r ā l i s Oto P a š e d a h s kopā ar sav iem R ē ze k n es v ī r i e m n o g a ­l in ā j i s A dze les z e m ē .3

S en āk ā A lū k sn e s a i s t ā m a ar A lū k sn e s p i l s ka lnu . T a u t ā pa r T em p ļa k a l n u sa u k ta i s p i l s k a ln s a t r o d a s K a p s ē ta s p u s s a lā , ku ra i e sn ie d zas A lū k sn e s ezera d ien­v i d r i e t u m u līcī. P i l s k a l n a p a k ā j i ap ņ e m se np i l sē t a . '1 T em p ļa k a l n ā i z ra ku m i n av i zda r ī t i , bet p i l s k a ln a n o ­c i e t i n ā j u m a ve ids , s a v r u p a t r a s t ā k e r a m ik a un sen- l i e t a s 5 nav p r e t r u n ā ar p ie ņ ē m u m u , ka 13. gs. te a t r a ­dies koka n o c i e t i n ā ju m s .

Vācu fe o d ā ļu g a l v e n a i s a t b a l s t p u n k t s Adze lē13. gs. b e i g ā s — m ū r a pi ls G a u j i e n ā (Adzel) — a t ­r a d ā s p ā r ā k t ā lu ze me s iekšienē, lai L i v o n i j a s o rd en i s spē tu n o s a r g ā t j a u n i e g ū t o s ī p a š u m u s a u s t r u m o s un ī s t e no t t ā l ā k o s i e k a r o š a n a s un v ie t ē jo t a u tu p a k ļ a u š a ­nas p lānus .

Tāpēc , kā v ē s t ī V a r t b e r g a s H e r m a ņ a L i v o n i j a s h ro ­nika, o r d e ņ m e s t r s B u r h a r d s fon D re i l ē ve ns (Bor- chard von Dreinleve) 1342. g. 25. m a r t ā sāk celt p re t p a g ā n i e m d ivas pil is — V a s t s e l ī n u (Frauenburg, v ē ­l ā k — Neuhausen) T ē r b a t a s b ī s k a p a daļā un A lū ks n i (Marienburg) — o r d e ņ b r ā ļ u n o v a d ā .6 25. m a r t ā b a z ­nīca a t z īm ē j a u n a v a s M a r i j a s p a s l u d i n ā š a n a s dienu. No t ā s t ad savu vā c i s ko n o s a u k u m u m a n t o j u s i ne t i ­

kai A lūksne , bet ar ī V a s t s e l ī n a (Frauenburg) .7 Tau t ā s a g l a b ā j ā s senai s v i e t v ā r d s Alū ksn e , kas , pēc v a l o d ­nieku a t z i n u m a , cēlies no v ā r d a « a l u k sn a » un ap z ī mē m i t ru v ie tu me žā (ME I, 67. lpp. ) . T ād s pa t i e š ām vēl m ū s d i e n ā s ir A lū k sn e s ezera k r a s t s d ie n v id r i e tu m o s no senā p i l sk a ln a .

A lū k sn e s pils kopā ar t a j ā p aš ā laikā d ib inā to Nei- h a u z e n a s pili ir it kā v ā c u a tb i lde 1303. g. d i b i n ā t a j a m un 1330. g. spēcīgi n o c i e t i n ā t a j a m kr i evu c ietok­snim — I z b o r s k a i .8

P r o t a m s , kr ievi n e p a v i s a m ne b i j a i e in te resē t i pie­ļ aut v ā c u f eod ā ļ u po z īc i ju s t a b i l i zā c i j u ša j ā no v ad ā , t ā p ēc A lū k s n e s m ū r a pili j j a u p a s t ā v ē š a n a s s ā ku m ā n ā c ā s a t v a i r ī t n o v g o r o d i e š u a p l e n k u m u .9 Tad Adze les pils k o m t u r s A rn o l d s fon F ī t i n g h o f s t ika n o r ī k o t s par A lū k sn e s pi ls ko rn tu ru , kam bi ja p a d o t a ar ī Adze les pils ar v i su no vad u .

I e s p ē ja m s , ka sā k o t nē j i A lū k s n e s pils n o c i e t i n ā j u m i b i juš i koka, jo V a r t b e r g a s H e r m a ņ a h ro n ik a a t z īmē , ka «šo pili vē l āk k o m t u r s G e r la h s fon H ā r e n s nocie­t i n ā j a ar m ū r a a i z s a r g s i e n ā m » . 10 Tā kā 1348. g. Hā- r ens vēl ir Rē ze kn es pils soģis , bet 1349. g. — K ul d ī ­gas k o m tu r s , j ā p i e ņ e m , ka t as not ic i s va i nu pēc 1349.," vai p i r ms 1348. g a d a . 12

A lū k sn e līdz 1560. g. bi ja L iv o n i j a s o r deņ a koin- tu ra pils, g a l v e n a i s n o c i e t i n ā j u m s o r d e n im p iede ro ­šās t e r i t o r i j a s a u s t r u m u daļā. G a d s i m t u ga i t ā A lū k ­snes n o z ī m e m a in ī j u s i e s . 14.— 15. gs. tā bi ja sv a r ī g s t i r d z n ie c īb a s cent r s , j o ta i ca ur i v e d a ceļš no R ī g a s uz P le sk a vu . A lū k sn e s k o m t u r e j a s p a s t ā v ē š a n a s 218 g a d o s z i n ā m s v i s m a z 21 k o m t u r s .13 K o m tu r a ka ra n od a ļ a s a s t ā v ē j a no 200 sm a g i b r u ņ o t i e m jā tn ie k ie m ( a p m ē r a m 60 o r d e ņ b r ā ļu , 140 p u s b r ā ļ u un a l go tu b r u ņ in ie k u ) un a p m ē r a m 300 l e im a ņ i e m .14

Lai g an A lū k s n e b i ja v i e n s no o r d eņ a s p ē c ī g ā k a ­j i e m n o c i e t i n ā j u m i e m , L i v o n i j a s k a r a laikā, 1560. g. 9. f eb ru ā r ī , k o m t u r s E v e r t s Z īb e r g s a t dev a to k r ievu k a r a v a d o n i m k ņ a z a m K u rb s k im bez c īņas . Kriev i j a i A lū k sn e p ieder no 1560. l īdz 1580. g. Pēc t a m tā vēl se p t i ņ a s r ei zes pā r i e t no ro k as rokā: no 1582. līdz 1600. g. tā p iede r Po l i j a i , 1600— 1602. g. — Z vi e dr i ­

j a i , 1602,— 1625. g. — P o l i j a i , 1625,— 1658. g. — Z vie dr i j a i , 1658,— 1661. g. — Kr ievi j a i , 1661./62.— 1702. g. — Zv iedr i j a i . Z ie me ļu k a r a laikā, 1702. gada a u g u s t ā , A lū k sn ē n o n ā k k r i evu a r m i j a s k o r pu ss , ku ru k o m a n d ē ģ e n e r ā l f e l d m a r š a l s B. S e r em e t j e vs . P u l k v e ž ­l e i t n a n t s J ū d a s s B o l t in s ap lenc A lū k sn e s pili un 1702. g. 5. s e p te m b r ī pēc 10 d ienu i lgas a p š a u d e s to ieņem, t aču p a d o š a n ā s b r īd ī zvied r i pili u z s p r i d z in a , pēc t a m kr i evu k a r a s p ē k s to p i ln īg i no p os ta , un A lū k ­snes pi ls beidz p a s t ā v ē t .15

24

/. att. A lū k sn e s pils p lān s ar la ikā no 1978. līdz 1980. g. ve ik to a rh e o lo ģ isk o iz r a k u m u lau k u m ie m (pec K. L ēv isa o f M e n ā ra 1911. g. p lān a , ar daž iem p re c iz ē ju m ie m ) . 1 — Pi ls sa las k r a s t a l īn i ja , 2 — d aba

k o n s t a tē ja m ā s m ū r a sienas, 3 — v ā j i s a g l a b ā j u š ā s m ū ra s ienas , 4 — h ipo tē t isk i lo k a l iz ē ja m ā s m ū ra s ienas un b ūves , 5 — sk a n s tv e id a a iz s a rg v a ļņ i , 6 — iz ra k u m u laukumi.

2o

2. att. A lūksne s pils d ienv idu p a g a lm ā pie m a z ā r i e tu m u to r ņ a pētī t ie iz r a k u m u laukum i (1. un 2. laukum s, 1. s lān is , 1.— 2. k ā r ta ) un sk a l tu ru a t r a d u m u vietas . / — a i z s a rg m ū r i s un to rn is , 2 — ķieģeļi un k ārn iņ i , 3 — akm eņi, 4 — tu m š a zeme ( k u l tū r s lā n is ) , 5 —

e s t rā d e s būves un m ū ru r e s t a u r ē š a n a s g a i t a izp o s t ī ta i s k u l tū rs lā n i s , 6 — s k a l tu ru a t r a š a n a s v ie tas (skai t l is n o r ā d a in v e n tā r a n u m u ru ) .

A lū k s n e s m ū r a pili j i z ra u d z ī t a sa la (t. s. P i l s s a l a ) A lū k s n e s ezera d ie n v id r i e tu m u līcī, a p m ē r a m 0,5 km uz d ien v id ie m no K a p s ē t a s p u s s a l a s un tur esošā p i ls ­k a l n a — T em p ļa ka l na . S a la s z i e m e ļ r i e t u m u daļā ar 1,4— 2,0 m biezu a i z s a r g m ū r i no r o be ž o t s ap 100— 200 m liels i e g a r e n s sept iņ- va i a s t o ņ s t ū r a i n s l a u ­k um s , kas sa d a l ī t s d ivos p a g a l m o s (1. a t t . ) . Z ie meļu p a g a l m s a t r o d a s sa la s a u g s t ā k a j ā daļā, k u r u ar p r e ­t ē jo k r a s t u s a v i en o j i s koka t i l ts. Spr i ežo t pēc J. R. Š tu rn a z ī m ē j u m a 1661. g .16 un 1680. un 1682. g. p l ān iem Z v i e d r i j a s K ar a m u z e j a a rh īvā , t i l ts bi j i s ap 4,2 m p l a t s un 120 m gar š . P i l s v ā r t i e m t u v ā k a i s p o sm s b i j i s p a c e ļ a m s ar īp a š u v in d u pa l ī ­dzību. Vēl m ū s u g a d s i m t a 50. g a d u sā k u m ā, d ienās , kad ezera l īm en i s b i ja zems , v i r s ū d en s r e dz am ie t i l ta pā ļu gal i labi i ez īmē ja t i l ta v ie tu. 1978. g. v i r s ū d en s b i j a s a s k a t ā m i t ikai daž i pā ļu gali .

S a l īd z in o t dabā k o n s t a t ē j a m ā s m ū r u pa l i ek as ar pili un m ūr ie m , kādi tie r e d z a m i 17,— 19. gs. a t tē los , s e c in ām s , ka pili a i z s a r g ā j u s i č e t r s t ū r a i n a to r ņ v e i d a v ā r t u būve, kā ar ī p u s a p a ļ š to r ņ v e i d a c v i n g e r s ar ā r ē j i e m v ā r t i e m un bez t am vēl deviņi torņi . A u s t r u m u t o r ņ a a t l i ekas un to rni pie ro f ide ļa — tā p a t kā v ā r t u būves — t a g a d sedz b ū v g r u ž i un d rupas . 7 Līdz m ū s ­d ie nām la b āk s a g l a b ā j i e s a p a ļa i s d i e n v i d a u s t r u m u to r n i s ( s i enu a u g s t u m s — ap 10 m) un k v a d r ā t i s k a i s , ne i zv i r z ī t a i s d i e n v id r i e tu m u to rn i s ar š a u j a m l ū k ā m , ku ra s ienu a u g s t u m s p ā r s n i e d z i s 11,5 me t r us . A i z s a r g ­s iena m ū r ē t a g a l v e n o k ā r t no l a u k a k m e ņ ie m , v ie n īg i z i eme ļu a i z s a r g s i e n ā v ie tu m is i z m a n t o t a s do lomī ta va i p l i e n a k m e n s p lā ksn es . P l a š ā k ķieģeļ i l ietoti t i ka i pi ls z i eme ļu p a g a l m a t a j ā a u s t r u m u a i z s a r g m ū r a p os m ā , kur t a m p i es l ē jus ie s k o n v e n t a ēka ar k a p e l u .18

S k a n s tv e id a ze me s va ļņ i , kas A lū k sn e s pili ap ņe m

26

3. att. A lū k sn e s pils k u l tū r s l ā ņ a g r iezu m s pa 43. m e t r a l īn i ju (1. lau k u m a d ie n v id a u s t r u m u p ro f i l s no zie­m e ļ r ie tu m u puse s) un lidzās šim p ro f i lam a t r a s to s k a l tu ru s t r a t i g r ā f i s k i e līmeņi. 1 — k u l tū r s l ā n i s ar a km eņ iem un ķ ieģeļiem , 2 — sm i lšu u z p i ld ī ju m s s ta rp 1. un 2. slāni, 3 — a i z s a rg m ū r i s , 4 — k u l tū r s l a ņ a

p o s t ī t ā daļa , 5 — a t r a s to s k a l tu ru l īmeņi k u l tū r s lā n ī .

4. att. A lūksne s pilī a t r a s t ie sk a l lu r i un sk a l tu r i s - s v e e tu r is .1 — inv. nr. 117, 2 — inv. nr. 370, 3 — inv. nr. 1186, 4 — inv. nr. 42-1

no a u s t r u m u un d ie nv idu puses , j ā d o m ā , uzbē r t i 17. gs. be i gās , j o j a u m i n ē t a j o s p lā n o s tie "a tz īmēt i nep i lnīgi . 17. gs. i e r īkot s ar ī sk a n s t v e i d a n o c i e t in ā ­j u m s P i l s s a l a s a u s t r u m u pusē. Tā u z d e v u m s bi j i s a i z s a r g ā t sa lu v ie tā , ku r ezer s v i s v i e g lā k fo r s ē ja m s , š im n o c i e t i n ā j u m a m l īdzās a t r o d a s se nkap i , k u r u s v ie t ē j i e i e dz ī vo tā j i sauc par Z v ie dru kapiem.

L a t v i j a s P S R ZA V ē s t u re s in s t i tū t a A lū k sn e s a r h e o­loģ i skā ek s p ed īc i j a no 1978. līdz 1980. g. ve ica ai z­s a r d z ī b a s i z r a k u m u s A lū k sn e s pi ls d i e nv i du p a g a l m ā pie m a z ā r i e t um u to r ņ a (2 . a t t . ) , ku r b i ja i e sāk ta es ­t r ā d e s b ū v e .19 K u l t ū r s l ā ņ a b ie zum s šeit 2,0— 3,9 m. T a j ā i z š ķ i r am i divi ho r i zon t i j e b p a m a t s l ā ņ i , no t iem o tra i s , dz i ļ āka i s , a p a k š ē j a i s ( l īdz 45— 50 cm) ,

27

s a i s t ā m s ar sp o r ā d i s k u a p d z īv o t ī b u laikā no 2 . g. t. p. m. ē. l īdz pils a i z s a r g m ū r a i zbūvei m. ē. 14. gs. bei ­gās , bet a u g š ē j a i s , p i r m a i s s l ā n i s (tā b i e zu m s bez b ū v g r u ž u k ā r t a s — ap 1 m) a t t i e c in ā m s uz laiku no 1400. l īdz 1702. g. M in ē to s s l ā ņ u s (3. at t . ) n o d a l a a p m ē r a m 1,0— 1,2 m biezs smi l šu u z b ē r u m s , kas i e r īkot s tūl ī t pēc a i z s a r g m ū r a i zbūves , lai i z l īd z i nā t u sl īpo, p re t r i e tu m ie m n o la id e n o p a g a l m a l a uk u mu .

I z r a k u m u ga i t ā i z devās i egū t d a t u s pi ls d i e nv i du p a g a l m a a i z s a r g m ū r a c e l š a n a s l a ika n o t e ik ša n a i . Aiz­s a r g m ū r a b ie zu m s — 1,4 m. A i z s a r g m ū r a b ū v b e d r e pa r r ok otro, senāko ku l t ū r s l ā n i . A p m ē r a m 3 m p la tā j o s l ā ga r a i z s a r g m ū r i s l ān i sedz p ā r j a u k t a zeme , kas i z me s t a no bu v b ed r e s , rokot pi ls a i z s a r g m ū r a p a m a ­tus. V i rs i z m e s tā s zemes , bet t ā l āk no m ū r a — t ieši uz o t rā s l ā ņa v i r s m a s — s a g l a b ā j u š ā s p ā r p a l i k u š o b ū v­m a t e r i ā l u pa l i ek as ( akm eņi , speciāl i s a š ķe l tu a km eņ u šķe mb as , kā rn iņ i , ķ ieģe ļ i ) . S a j ā s t a r p s l ā n ī a t r a s t s f r a g m e n t ā r s b r o n za s v a i r o g g r e d z e n s ar ovālu , e m a l ­j ē t u p r i ekšpus i . Sāda ve id a g r ed z en i p a z ī s t a m i 14. gs.

b e i gā s un 15. gs. A t s e g t ā s a i z s a r g s i e n a s m ū r ē j u m a ve ids , l a u k a k m e ņ u s p r a u g u a i z p i l d ī š a n a i ka ļķ u j a v ā i e m ū r ē jo t b o jā tu k l o s t e r k ā r n i ņ u f r a g m e n t u s , net ieš i l iecina, ka a i z s a r g m ū r i s n e v a r ē t u būt a t t i e c i n ā m s uz s ā ko tn ē j o būvi 14. gs. 40. gados , bet , d o m ā j a m s , cel ts14. gs. be ig ās vai 15. gs. s ā k u m ā , kad k ā d a no pils būv ēm b i jus i n o p o s t ī t a va i no l i e to jus ie s . Ar šo laiku d a t ē j a m a ar ī 1980. g. i z r a k u m o s l īdz ās a i z s a r g m ū r i m a t s e g t ā ēka, k u r a s i z m ē r u s ( 5 X 3 m) iezīmē no l a u k ­a km eņ ie m un ķ ieģeļ i em v e i d o t a s pav i ļ a s . Sī ēka, kas b i jus i cel ta g u ļko ku k o n s t r u k c i j ā , i e sp ē j am s , b i jus i d o m ā ta m a t e r i ā l u no v ie toš an a i .

D a t u s pi ls r i e t u m u a i z s a r g m ū r a c e l š a n a s la ika no­t e ik š a n a i sniedz ar ī a t r a d u m i v i r s -smilšu u z b ē r u m a , jo s t a rp m ū r a ce l š a n u un u z b ē r u m a i e r ī ko ša n u nav b i j i s i l g s toša p a r t r a u k u m a ; u z b ē r u m s j a u iepr i ekš pa ­r ed z ē t s ne v ie n p a g a l m a i z l ī d z in ā š a n a s , bet ar ī a i z­s a r g m ū r a s t a b i l i z ē š a n a s no lūkā . Koka cel tnē, kas ierī­kota v i r s smi l šu u z b ē r u m a un k u rā b i jus i ma l tu v e , uz i e t a s l aikā no 1422. l īdz 1426. g. k a l t a s s u d r a b a mo­

5. att. Z a ro t s sk a l lu r i s (pēc L V M E m a te r iā l i e m ) . 1 — D a u g a v p i l s apr. R u d z ē tu pag . , 2 — R ēzeknes apr. A taš ien es pag . E iduku sā d ža , 3 — R ē zeknes apr. S i l a j ā ņ u pag. L e in išķ u sādža , 4 — R ezekncs apr. S i la ­

j ā ņ u pag . K o s t ju k u sādža , 5 — R ēzeknes apr. R u ž in a s pag . Spē ļu sādža .

6. att. V cģ v e id a ska l lu r i (pēc L V M E m a le r iā l i c m ) . 1 — K u ld īg a s apr. V ā rm e s pag. Z u s t ru p i , 2 — K u ld īg a s apr. R e n d as pag. Apes, 3 — K u ld īg a s apr. S a ld u s pag . Z a n d a k i , 4 — T u k u m a apr. J a u n p i l s pag . Pēpuļi , 5 — K uld ī ­

gas apr. T u r la v a s pag. P l iķu c iem a J a u n a n d u ļ a s , 6 — R ēzeknes apr. V a r a k ļ ā n u pag. Cakuļu-R ep .šu sādža .

nētas . Tieši v i r s sm i l šu u z b ē r u m a a t r a s t ā s 14.— 15. gs. r a k s t u r ī g ā s r o ta s ( b r o n z a s p a k a v s a k t a ar d e ģ e n e r ē ­t iem z v ē r g a l v u ga l iem, b r o n z a s sk ā rd a ap roc e ar sa­ša u r i n ā t i e m ga l i em ) un s topa b u l t a s i zs lēdz i espēju, ka m ū r i s bū vē t s vē lā k pa r 15. gs.

N o sk a i d ro t s , ka m a z a i s r i e t u m u to r n i s ( izmēr i 5 , 0 x X7 ,0 m, m ū r a b i e zu m s 1,4 m) a i z s a r g m ū r i m p iebū­vē t s 14./15. gs. m i j ā vai 15. gs. s ā k u m ā — tā ta d tūl ī t pēc m ū r a izbūves , t u r k l ā t vēl p i r m s smi l šu u z b ē r u m a i e r īk oša na s . Spr iežo t pēc a t r a s to k ā r n i ņ u i z v ie t o ju ma p ē t ī t a j o s i z r a k u m u l a u k u m o s , to r ņ a j u m t s b i j i s sēg ts ar k l o s t e r k ā m i ņ i e m ; vē lā k i z m a n t o t i ar ī t. s. mēles- v e i d a kārn iņ i .

Če t ros i z r a k u m u l a u k u m o s pie m a z ā r i e t u m u to r ņa (1., 2 \ , 2b. un 2C, k o p p la t ī b a — 500 m 2) 1. s l ā n ī (15 — 17. gs.) a t s e g t a s 11 k rāsn i s . D iv ām k r ā s n ī m s a g l a ­b ā j i e s no akm eņi em , ķ ieģe ļ i em un m ā l a d a r i n ā t s k lons un velve. P ā r s v a r ā b i j u š a s koka ce l tnes ; ce l tņu izmēr i nav n o sa kā m i .

A p b ū v e s r a k s tu r s , s e n l i e t a s un k e r a m ik a l iecina, ka pi ls d i e nv idu p a g a l m ā j e b p r i ekšp i l ī a t r a d u š ā s k a l p o ­t ā ju , a m a t n i e k u un k a r e i v j u mītnes . A t r a s to ro tu v idū l iels ī p a t s v a r s ir l a tv ie šu z e m n ie k u m a t e r i ā l a j a i k u l t ū ­rai r a k s t u r ī g ā m f o r m ā m .

No A lū k s n e s pils b a g ā t ī g ā senl ie tu k l ās t a r ak s t ā a n a l i z ēs i m t ika i se p t i ņ u s p r i e k šm et u s , k as p ie sk a i t ā m i pie a p g a i s m o š a n a s p ie de ru m ie m . Da t i pa r a t r a s t a ­j i em a p g a i s m o š a n a s p ie de r u m ie m , to i zm ēr i em un a t ­r a š a n a s ap s tā k ļ i e m sa kopo t i t a bu lā .

U z m a n ī b u v i s p i r m s sa i s t a četr i dze lzs ska l tu r i (p re ­c īzāk — t r ī s sk a l tu r i un v ie ns s k a l t u r i s - s v e č tu r i s ) . V is iem ska l tu r i em ir v ieni un tie paš i d a r i n ā š a n a s pr incipi . P i r m k ā r t , ska l tu r i ga ta vo t i , s a l ieko t p a m ī ­šus un kopā sak a ļo t v a i r a k u s (6— 8) g r i e z u m ā t a i s n ­s tū r v e i d a dze lzs st i eņus. O t r k ā r t , c e n t r ā l a j a m , v e r t i ­k ā l a j a m s t i enim v iens , a p a k š ē j a i s , ga l s i zv i rz ī t s un n o s m a i l i n ā t s , v e i do jo t iedzī tni . S k a l t u r a ga rā ko , sā­niski pal iek to , h o r i z o n t ā lo va i v e r t i k ā lo s t i eņu j eb za ru gal i deko ra t īv i a t rot i t i . Šie zar i pa pā r i em veido ska lu s p r a u s t u v e s s p r a u g a s . Tr ī s sk a l t u r o s (4. att.: 1— 3; inv. nr. 117, 370, 1186) v a r ē j a i e s p ra u s t pa di­

v iem ska liem, v ienā no t i em (4. att.: 3) v a j a d z ī b a s ga ­d ī j u m ā vēl v a r ē j a d e d z in ā t sveci , bet c e t u r t a j ā (4. att.: 4; inv. nr. 424) b i ja i e s p ē j a m s d e d z in ā t r eizē t r īs skalus .

Kā v ē r o j a m s , v ie n a m no a p l ū k o t a j i e m sk a l tu r i em (4. att.: 1) ce n t r ā l ā s t i en ī ša a u g š ē j a i s b r īva i s ga l s (p aš r e i z nol i ekt s , d o m ā j a m s , a t r a d i e s v e r t ik ā l i ) v a r ē j i s ka lp o t pa r p l a t f o r m u u z s i š a n a i , j a ska l tu r i

29

ies t ipr ināja statīvā. ka r edz ēs i m, reiztt-mas sas topami ari e t n o g r ā f i s k o kolekc i ju eks em pl ā -

Aplūko t i e ska l tu r i a t r a s t i A lū k sn e s pils d i env idu p a g a l m ā pie m a z ā r i e tu m u to r ņ a s i t u ē ta jo s 1. un 2 . iz­r a k u m u l a u k u m o s (1. un 2. a t t ē l s ) . Divi ska l tu r i (inv. nr. 117 un 370) a t r a s t i 1. i z r a k u m u l a u k u m ā , 1. s l āņa1. un 2. k ā r t ā 30 cm dz i ļu m ā l īdzās d e g u š u ak m e ņ u g r up a i , ku ra, l iekas, r ad us ie s , g r ū s to t no l a u k a k m e ­ņ iem un ķ ieģeļ i em c e l t a j a i , k r ā s n i j .

T re ša i s — t r ī s s k a l u — sk a l tu r i s (4. att.: 4) a t r a s t s 2 1 i z r a k u m u l a u k u m ā 40 cm d z i ļu m ā 1. s lāņa2. kā r t ā . T ā t ad vis i minē t i e ska l tu r i a t r a s t i 1. s lāņa d ivās v i r s ē j ā s k ā r t ā s , kopā ar 17. un 16. gs. s enl i e t ām. N a v šaubu, ka divi no t iem (inv. nr. 117 un 370) a t ­t i ec in āmi uz 17. gs. Sādu d a t ē j u m u ap l i ec ina daudz ie a t r a d u m i , kas da tē šīs k ā r t a s — z ā b a k u pak a v iņ i , f a ­j a n s a ho la n d ie š u p īp ju f r a g m e n t i , dze lzs t r ī s s t ū r v e i d a p i e k a r a m ā s a t s l ē g a s un to s l ēdzenes , ar ī šim l a ikam r a k s t u r ī g i e ieroči un ro tas , zobe na r o k tu r a t v e r a m ā daļa , k r a m e n ī c a s de t a ļ a , p a k a v s a k t a ar d e ģ e n e r ē t i e m ; t. s. n a g l u gal i em, t ā p a t m i n ē t a s k r ā s n s r a j o n ā a t r a s ­t ā s Kr i ev z em ē un Zv ie d r i j ā k a l t ā s m o nē ta s . Bez t ā m1. i z r a k u m u l a u k u m ā v i r s k ā r t ā un 1. kā r t ā sk a l tu ru t u v u m ā a t r a s t s K r i s t īn e s 1648. g. L iv o n i j a s š i l iņš un D rn i t r i j a I 'vanoviča ( V i l t u s d m i t r i j a ) l a ikā (1605.— 1606. g.) ka l t a kape ika .

2 .a i z r a k u m u l a u k u m a 1. s l āņ a 2 . k ā r t ā ( n e t ā lu no sk a l tu ra — inv. nr. 424) a t r a s t a k r i evu kape ika , kas ka l t a N o v g o r o d ā M ih a i l a F jo d o ro v i č a R o m a n o v a laikā (1613,— 1645. g.).

M in ē to t r īs sk a l t u r u a t r a š a n a s s t r a t i g r a f i s k i e lī­meņ i p a r ā d ī t i 3. a t tē l ā .

Dzi ļ āk , 2.b l a u k u m a 1. s l ān ī (160 cm, 4. k ā r t a ) a t ­r a s t s ce tu r t a i s s k a l t u r i s - s v e č tu r i s (inv. nr. 1186). Taču, tā kā t as i e gū t s smi l šu u z b ē r u m ā i e rak tā senā a t k r i t u m u bedrē, t a s s t r a t i g r ā f i s k i n ev a r bū t a g r ā k s pa r 15. gs. Sp r i ežo t pēc bedre s sa tu ra , t i c a m ā k a i s tā d a t ē j u m s ir 16.— 17. gs.

A lū k s n e s ska l tu r i ī p a š u u z m a n ī b u pe l na v a i r ā k u a p s tā k ļ u dēļ. P i r m k ā r t — š i m b r ī ž a m tie ir L a t v i j ā v ie ­n īgie ska l tu r i , kas a t r a s t i s i s t e m ā t i s k o s i z r a k u m o s un l īdz ar to p a g a i d ā m ir vec āk ie m ū s u rep ub l ikā . O t r ­kā r t , u z m a n ī b u sa i s t a ar šiem s k a l tu r i e m k o n s t a t ē j a ­m ā s a r h e o l o ģ i s k ā s p a r a lē l e s ā r p u s L a t v i j a s r ob ež ām ( Z i em e ļ r i e t u m u K r i evz em ē un K a r ē l i j ā ) , kā ar ī e tno ­g r ā f i s k ā s p a r a lē l e s L a t v i j a s a u s t r u m u daļā. T u rp r e t ī R i e t u m l a t v i j ā un L a t v i j a s v id ienē šāda t ipa ska l tu r i nav p az ī s t a m i .

Tas, ka L a t v i j a s ag rā f e o d ā l i s m a (10.— 13. gs.) a r ­h e o l o ģ i s k a j o s m a t e r i ā l o s n av r o d a m i ska l tu r i , a t z ī ­mē t s ar ī « L a t v i j a s P S R a r h e o l o ģ i j ā » .20 T u r p r e t i m K r i ev z em e s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā dzelzs ska l tu r i p a z ī s t a m i j a u kopš 11. gs. ( N o v g o r o d ā )21 un 12. gs.

7. att. E lip sve ida un d i ib u l tm e a n d rv e id a sk a l tu r i (pēc L V M E m a te r iā l i e m ) . 1 — K u ld īg a s apr. Gaiķu pag. M cistcr i , 2 — K u ld īg a s apr. K urs īšu pag. Z a ņ e n ie k u D ūkas , 3 — V en tsp i ls apr. D u n d a g a s pag. Salmiņi , 4 — V en tsp i ls apr. D u n d a g a s p a g . C irs tu P e te rm ač i , 5 — V en tsp i ls apr. D u n d a g a s pag.

Pipar i.

30

8. att. P u s lo k v e id a un m e a n d r v e id a sk a l tu r i (pēc LVM E m a te r ia l i e m ) . 1 — T u k u m a apr. L es ienes pag . Ja ģ in t i , 2 — J e lg a v a s apr. S n iķeres pag. M a šm eles , 3 — V en tsp i ls apr. D u n d a g a s pag. P ig as ,

4 — J e lg a v a s apr. B u k a išu pag . V ie roc iņas , 5 — J e lg a v a s apr. U k ru pag. Bērziņi.

( S u z d a j a ) . 22 Sāko t ar 13. gs., Krievzemē , it ī p a š i t ās z i e m e ļ r i e t u m u da ļā , t u r k l ā t ne t ika i l a uku no vad os , bet ar ī p i l sē t ā s , dze lzs ska l tu r i ir ļoti i zpla t ī t i (13.— 17. gs. a t r a d u m i Izbo rs kā , P le s k a v ā , N o v g o r o d ā , La- d og ā) .

A lū k s n e s 16.— 17. gs. sk a l t u r i e m t u v a s a r h e o lo ģ i s ­kas p a r a lē l e s r o d a m a s Izb or sk as , N o v g o r o d a s un La- d o g as i z r a k u m u m a te r i ā lo s . Tā, A lū k s n e s d iv ska lu ska l tu r i (4. att.: 1 ,2 ) ir an a lo g i I zb o r s k a s c i e toksn ī14. gs. s l ā ņos a t r a s t a j i e m s k a l t u r i e m ,23 t r ī s s k a l u sk a l t u r i s (4. att.: 4) — tu vs N o v g o r o d a s 15. gs. un15. gs. be i gu s k a l t u r i e m ,24 bet s k a l t u r i s - s v e č tu r i s (4. att.: 3) a tb i l s t L a d o g ā 16. un 17. gs. l ie to ta j i em s k a l t u r i e m .25

I ep a z ī s t o t i e s ar L a t v i j a s e t n o g r ā f i s k o l i t e r a t ū r u par sk a l tu r i em , i z b r īnu r a d ī j a f akt s , ka p a r a lē l e s A lū k ­snes s ka l tu r i e m ne b i j a a t r o d a m a s k a p i t ā l a j ā A. Bī len- š t e ina da r b ā par l a tv ie šu koka ce l tn iec ību un i nv e n­tā r u a c īm r e d z o t t āpēc , ka A. B i l e n š t e in s m a t e r i a l u s p a g ā j u š ā g a d s i m t a b e i gā s vāc i s g a l v e n o k ā r t Z e m ­ga lē un A u g š k u r z e m ē , daļē j i a r ī V id z e m ē un K urzem ē ,

bet L a t g a l e s a u s t r u m u da ļa un Z ie m e ļv i d z e m e v iņ a m b i jus i ma z pa z ī s t a m a .

S a m ē r a t u v u e t n o g r ā f i s k u p a r a l ē ļ u k o n s t a t ē j u m s R ē ze kn es a p k ā r t n ē 27 šī r a k s t a a u t o ru v e d i n ā j a r ū p ī g ā k i epaz ī t ie s ar e t n o g r ā f i s k a j i e m m a te r i ā l i e m pa r a p g a i s ­m o š a n a s p ie de r um ie m d a ž ā d o s L a t v i j a s ap r i ņķo s ( L a t v i j a s P S R V a l s t s v ē s t u r e s m u z e j a A r h e o l o ģ i j a s n o d a ļ a s a r h ī v s 28 un f on du m a te r i ā l i , r a j o n u n o v a d ­p ē t n i ec īb a s m u z e j u d a t i 29). T u v as e t n o g r ā f i s k a s p a ­ra l ē l e s L a t v i j a s e t n o g r ā f i s k a j o s m a t e r i ā l o s r o d a m a s t ika i A lū k s n e s d iv ska lu ska l tu r i em . V is l ī d z īg ā k ā t iem ir bij. R u d z ē t u p a g a s t ā i egū tā s k a l t u r a (inv. nr. 2635) «ga l va» . S k a l t u r a s t a t īv s d a r i n ā t s ar « n ag o t u » k r us ta k ā j u un r e g u l ē j a m u sk a l t u r a pac ē l u mu . Lai , sk a l tu ra ga l v u i edzeno t s t a t īvā , t as n e p ā r p l ī s t u un koks bū tu a i z s a r g ā t s no l ie smas , s t a t īv a k ā r t i ņ a s g a l a m ap l i ekta dze lzs s t īpa (5. att.: 1). Sim un vēl S i l a j ā ņ u Le i n i šķu sk a l t u r im (5. att.: 3) k o n s t a t ē j a m s ar ī A lū k sn e s ska l ­tu r i em r a k s t u r ī g a i s z a r u ga lu a t r o t ī j u m s , t a ču Lei- n i šķ u s k a l tu r im i edzī tni s d a r i n ā t s a t sev išķi . P ā r ē j i e m šī t i pa sk a l tu r i em dek or a t īv o z a r u ga lu a t r o t ī j u m u

31

t rūkst . V i e n k ā r š ā k ā ve i da , b luķ ī i e s t ip r i nā t s , n e r e g u ­lē j a m s sk a l t u r i s r e d z a m s 5. a t t ē l ā ( :2 ) . S t a t ī vu a u g ­s t um s p a r a s t i s v ā r s t ā s no 100 līdz 120 cm.

Z aro t i t r ī s s k a l u ska l tu r i L a t v i j a s e t n o g r ā f i s k a j ā m a t e r i a l ā nav p az ī s t am i . L a t v i j ā t ie šu p a r a l ē ļ u nav ar ī k o m b i n ē t a j a m z a r o t a j a m s k a l tu r im ( d i vs ka lu ) ar sveč tu r i cen t rā . Ku rze m ē , bij. K u l d ī g a s a p r iņ ķ a V ā r ­mes Z u s t r u p o s un K a l ē tu G l u d a u š o s , gan a t z īmē t i sk a l t u r i - sv c č tu r i ( 10. att.: 1, 2 ), t a ču t ā s ir no p a v i s a m ci ta t ipa ( e l ipsvc ida un m e a n d r v e i d a sk a l t u r i e m ) a t ­v a s i n ā t a s fo rm a s , k ā d a s r a k s t u r ī g a s R i e t u m l a t v i j a i un V id u s l a tv i j a i .

K a r t o g r a f ē j o t L a t v i j ā m ū s u g a d s i m t a 20,— 30. g a ­dos s a v ā k to s e t n o g r ā f i s k o s d a t u s pa r ska l tu r i em , v ē r o ­j a m s , ka ska l tu r i d iviem ska l i em ar i edzī tni un čet ­r iem ho r iz o n t ā l i e m za r i em (5. at t . ) L a t v i j ā p ā r s t ā v ē t i t i ka i s e k o j oš ās bij. Lu dz a s , Rē ze k ne s un D a u g a v p i l s ap r iņ ķ u a p d z ī v o t ā s v ie t ās : I s t r a s Saucos , R u ž i n a s Tis- ka t o s un Speļos , A n d r u p e n ē , S i l a j ā ņ u Le i n i š ķos un K o s t ju ko s , R u d z ē t o s un A t a š i e n a s E idukos . Bij. Abre - nes un V a l k a s a p r iņ ķ ī dat i pa r a p g a i s m o š a n a s pie­d e r u m i e m s i s t e m ā t i s k i nav vākt i . D o m ā j a m s , ka Ab-

renes ap r iņ ķ ī un V a l k a s a p r iņ ķ a a u s t r u m u daļā lie­t o š a n ā b i juš i l īdzīgi ska l tu r i (skat . 11. at t . ) .

P ā r ē j ā L a t v i j a s daļā — K urz em ē , Z e m g a lē , A u g š ­zemē , D i e n v i d r i e t u m v i d z e m ē — do mi n ē ska l tu r i ar u z m a v ā m (dze lzs ska l tu r i ar i edzī tni u z s k a t ā m i par r e t i em i z ņ ē m u m i e m ) . V isb iežāk sas top v e ģ v e i d a (6 . a t t . ) , e l ipsve ida n e n o s lē g t o s un n o s lē g to s (7. att.: 1, 2) un d u b u l t r n e a n d r v e i d a (7. att.: 3— 5) ska l tu rus . V ienkārš i e , bieži v ien p av i r š i d a r in ā t i e ska l tu r i i zpla­t ī t i v i sā L a t v i j ā (8 . a t t . ) . Tas pa t s s a k ā m s par sienā d z e n a m a j i e m ska l tu r i em. N o v a d u ī p a t n ī b a s tie a t s p o ­gu ļo vāj i .

V ē r o ja m s , ka K u r z e m e s z i em eļ u da ļ a s un V idz e m e s m e a n d r v e i d a sk a l t u r i e m ir i z t eik ta l īdz ība ar I g a u n i j ā s a s t o p a m a j i e m sk a l tu r i em , lai g an I g a u n i j ā tos r e i ­zu m is d a r in a ar i edz ī tn i .30

N o v a d u ī p a t n ī b a s a t s p o g u ļ o j a s sk a l t u r u un to da ļu n o s a u k u m o s . K u rz e m ē u n Z e m g a l ē ska l tu r i p a r a s t i sauc pa r l āktu r i , l āk te ru , s k a l l ā k te r u , ar ī l uk t u r u , t u r ­p re t ī V id ze m ē lieto g an l ā k tu r i s un l ākter s , g an ar ī s p r a u s t u v e u n bāb iņa . L a t g a l ē šād s z a r o t u sk a l tu ru t ips dēvē t s pa r boba, svetec, svetač, gieč.

9. all. Koka ska l tu r i L ie tuva un L a tv i j ā (/ — pec S č c s n u 1 c v i č i u s K. B a la n o s , pav. 6 : 0; 2— 4 — pēc B i e l e n s t e i n A. Die H o lz b a u te n und H o lz g e rä te der Le t ten , 2, S. 246, 247; Fig. 172, 173, 177).

1 — V aļķ in ink i , L ie tuvas P S R V a rē n a s raj . , 2 — L a tv ijā , bez v ie tas n o rād es , 3,4 — Subate .

32

Svetec ir k r iev i sks , bet svetač un gieč — bal t- k r i ev i sk i t e rmin i . R i e t u m b a l t k r i e v i j ā p a r a s t s sk a l t u r a a p z ī m ē j u m s ir dzed.31

Ā rp u s L a t v i j a s e t n o g r ā f i s k i za ro t i ska l tu r i z i n ām i I zb o r sk as , P l e s k a v a s , N o v g o r o d a s no va d o s , tie sa s t o ­pa m i ar ī K ar ē l i j ā un A u s t r u m l i e t u v ā ( S v e n c o n e s un V a r ē n a s r a j o n o s ) . 32 T ā d ē j ā d i i e z īm ē ja s v i s u m ā v ie ­no ta šī t ipa s k a l t u r u i z p la t īb a s jos l a .

Kā i z sk a i d r o t z a r o t u s k a l t u r u i e v ieš anos A u s t r u m - l a tv i j ā un p la šo l i e toš an u A lū k s n e s n o v a d ā j a u 16. un 17. gs.? Tā nebū t nav u z s k a t ā m a pa r n e j a u š u p a r ā ­dību, bet a p s t i p r i n a e t n o g r ā f a S. C i rņ e rm a ņ a k o n s t a ­t ē j u m u par Z i e m e ļ l a t g a l e s un t ā s r o b e ž r a j o n a — A lū k sn e s — c i eš a j i e m k o n ta k t i e m ar K P F S R P l eska - v a s un N o v g o r o d a s a p g a b a l u , kā ar ī par L a t g a l e s sa­k a r i em ar ba l t k r i ev u , kr i evu un poļu a p d z ī v o t a j ā m t e r i t o r i j ā m .33

Spr iežot pēc 1638. g. V id ze m e s a rk lu r e v īz i j a s m a ­te r i ā l i em, A lū k s n e s a pv id ū k r i evu i e dz īv o t ā j i ne t ikai pilīs, bet ar ī l a uku n o v a d o s sa s t o p a m i d ie z g a n b ieži .3417. gs. o t r a j ā pusē k r i evu i e d z īv o t ā ju p r o ce n t s L a t ­galē p i e a u g a uz K r iev i j ā v a j ā t o ve c t i c ībn ie ku rē­ķina — tie bēga pār i ro beža i no N o v g o r o d a s un Ples- k a v a s zemēm. 5 Z ar o t o sk a l tu ru i zce l sme nav note ik t i s a i s t ā m a ar s l āvu vai B a l t i j a s somu e t n os a k lā tb ū tn i . T om ēr k r i evu i ed z ī v o tā j i em un to t r a d ī c i j ā m se n ās lo­k ā l ā s s k a l t u r u f o r m a s s a g l a b ā š a n ā L a t v i j a s a u s t r u m u da ļā n e a p š a u b ā m i ir no te icošā loma. Taču m inē t i e z a ­rot ie ska l tur i , l iekas, gan p ā r s t ā v a r h a i s k ā k o dze lzs sk a l t u r u ve i du , kas t ipol 'oģiski v i s t u v ā k s ir no koka d a r i n ā t a j i e m d i v p u s ī g a j i e m ska l tu r i e m, kur ska ls t iek i e s p r a u s t s s t a rp d iviem uz mie ta ga la u z s ē d in ā t i e m izu rb t i em koka k luc ī š i em ar n o š ļa u p t i e m gal iem. Šā­dus koka s k a l t u r u s p a g ā j u š ā g a d s i m t a b e i g ās A. Bī- l e n š te in s r e ģ i s t r ē j i s S u b a tē ,36 t ādi p a z ī s t a m i ar ī Lie- t u v ā 37 un B a l t k r i e v i j ā .58

V a r b ū t ar to, ka ska l tu r i i l gus g a d s i m t u s pēc senas t r a d ī c i j a s da r in ā t i no koka, kas p a r a s t i n e s a g l a b ā j a s , i z s k a i d r o j a m s , ka l a tv ie šu un l ībi ešu a p d z ī v o t a j ā t e r i ­to r i j ā la ika p o sm ā no 10. l īdz 15. gs. s k a l t u r u s nez i­nām. Sava n oz ī me v a r ē tu būt L a t v i j a s t e r i to r i j ā ag rā f e o d ā l i s m a pe r iod ā sa m ē r ā a t t ī s t ī t a j a i d ra v n ie c īb a i un lopkop ība i , kas p ā r t i k u š ā k a j i e m ļa ud īm sveču lie­t o š a n u p a d a r ī j a i z d ev īg ā ku . V ar p ie ņemt , ka sveces un dze lzs sv e č tu r u s 12.— 13. gs., kā l iecina a t r a d u m i Ta l su , Tērve tes , M e žo tn e s , D a u g m a l e s , K o k ne se s u. c. p i l s ka l nos , l ie toja t u r ī g ā k o un p ā r t i k u š ā k o s l āņu p ā r ­s tāvj i , bet t r ūc īg ie ļ a u d i s a p g a i s m o j a t e lp as ar skalu, k u r u s p r a u d a no koka d a r i n ā t o s ska l tu ros .

I e s p ē j a m s , ka ne v i sa i p l a š a j ā s koka in v e n tā r a ko­l ekc i j ā s līdz šim s k a l t u r u s n e e sa m v a r ē j u š i k o n s ta t ē t to ļoti v i e n k ā r š o fo rm u dēļ. P o ļu e t n o g r ā f s K. Moš iņ - skis kā v ie nu no p r i m i t ī v ā k a j ā m s k a l t u r u f o r m ā m min

M a z p o l i j ā un P o ļ e s j e s d i en v id u da ļā līdz pat 20. gs. 30. ga d ie m p a z ī s t a m o s p lā k š ņ v e i d a s k a l t u r u s — uz s t a b iņ a ( p a r a s t i — m a z a ce lm iņ a) uzl ik tu un p ie s t ip ­

r in ā t u a k m e n s p lā ksn i , kas ar savu sva ru p iespiež s k a lu .39

N a v p a m a t a p ieņemt , ka 10,— 13. gs. ļ a ud i s būs iz­l ī dz ē j uš i e s ar L a t v i j a s e t n o g r ā f i s k a j o s m a t e r i ā l o s pa ­z ī s t a m o p a ņ ē m i e n u s p r a u s t ska lu s ienas ba ļ ķu s t a r p a s vai k r ā s n s s tū ra s p r a u g ā , jo ar šā d u p a ņ ē m i e n u tiek a p g a i s m o t a t ika i da ļa t e lpas .

Kā d ā a t se v i šķ ā la ika po sm ā nav i z s l ēg t s ar ī skalu l i e to š a n a s a i z l i e g u m s koka pi l ī s u g u n s n e l a i m j u dēļ, t a ču ar l īdz īg iem p a ņ ē m ie n ie m s k a l t u r u t r ū k u m u iz­sk a i d ro t n e v a r a m . Z īmī g i , ka 10.— 13. gs. sk a l t u r u s n e p a z ī s t a m ar ī L ie tuvā , Po l i j ā , I g a u n i j ā , S om i jā un

10. att. S k a l tu r i - sv e č tu r i (pēc L V M E m a te r iā l i e m ) . 1 — .Ventspils apr. V ārm e s pag . Z u s t ru p i , 2 — Lie-

p a j a s apr. K alē tu pag . G ludauš i .

S k a n d i n ā v i j a s va l s t ī s . Tas v e d i n a domā t , ka L a t v i j ā un k a i m i ņ u z e m ē s ag rā f e o d ā l i s m a laikā ska lu a p g a i s ­m o j u m a m b i jus i a t t i ec īgi m a z ā k a n o z ī me nekā Kriev ­z e m e s z i em eļ r i e t u mo s . Ska lu p a t ē r iņ š p ie a u g i lgs tošu k a r u l aikā un pēc t iem.

I z m a n t o j o t e t n o g r ā f i s k o s m a t e r i ā l u s un to a n a l o ģ i ­j a s N o v g o r o d a s d a ž ā d u g a d s i m t u s l āņos , ku r skal tu-

3 - 1 0 0 8 5 4 33

11. att. Z a ro to s k a l tu ru izp la t īb a L a tv i j ā (pec a rh e o lo ģ isk ie m un e tn o g r ā f i s k ie m m a te r iā l i e m ) .

r is a t r a s t s kopā ar koka s t a tn i , pēc A lū ks nē a t r a s t a ­j i e m s k a l tu r i e m v a r a m a p m ē r a m iedomāt ie s , kā s k a l t u r i s i z s k a t ī j ā s ko pu mā . T rū k s t n o r ā d ī j u m u , ka16.— 17. gs. sk a l t u r u s t a tņ ie m b ū t u b i j i s m a i n ā m s sk a l t u r a dze lz ī ša a u g s t u m s . P a r v ie nu no a r h a i s k ā k a ­j i e m s t a tņ ie m j a u z s k a t a t a ds , k u r a p a m a t a m i z m a n ­to t s ce lms vai ž u b u r o t a koka k ā j a — t ā p a t kā t ī t a v ā m (6 . att.: 1, 2). Tādi (vai ar b luķi i e s t i p r in ā tu k ā j u — kā 5. att.: 2, 3) l ietot i N o v g o r o d ā .

Ska lu s a g a t a v o š a n a s u n sk a l t u r a l i e to ša n as paņē-

mien i 19. gs. b e i g ā s e t n o g r ā f i s k a j ā l i t e r a tū r ā a p r a k ­st ī t i d i e zg a n pi lnīgi . A tz ī m ēs im d a ž a s r a k s t u r ī g ā k ā s i ezīmes, kā a r ī m a z ā k p a z ī s t a m a s deta ļ a s .

Ska lu p lē š a n a i i z m a n t o j a v i s p i e e j a m ā k o m a te r i ā lu . L a t v i j ā p la š ā k l ie toja p r i edes ska lus , t aču v i s i ec ien ī ­t ākie bi ja bē rza skal i , kas de g a ga i š āk , n e k ū p ē ja un n e s p r a k š ķ ē j a . E g les sk a l us l ie toja reti . P r i e de s b luķu s z i emā a t l a i d i n ā j a , s a s k a l d ī j a un p lēsa za ļus . P r i edi p lē sa pa k ā r t ā m no ā r p u s e s uz serdi , bē rz u un egl i — š ķ ē r s ā m ar īp a š u nazi . Pēc t a m ska lus , s a s i e t us bun-

12. att. A lūksne s pi lī a t r a s t ā s sveču šķēres . 1 — inv. nr. 1658, 2 — inv. nr. 1063.

34

P a r s k a t a t a b u l a

Alūksnes pilī atrastie apgaism ošanas piederumi(g. — g a ru m s , pl. — p la tu m s , b. — b iezum s)

Nr. A ttē ls Iz m ē r i mm(Lau­

Slānis K ār taDzi­

p. k. nr. P r i e k š m e ta ap rak s t s k u m s o b je k ts ļums a t r a s t scm

117.

2. 370.

3. 1186.

424.

5. 1658.

6. 1063.

Dzelzs sk a l tu r i s diviem skaliem 4: 1 g. 92,75; 1. 1. 1. 4 8 ,8 x 6 ,3 ; 30 21. VIar g r iezu m ā t a i s n s tū rv e id a pl. 141,0; l īdzās akme- 78.iedzītn i un četr iem h o r iz o n tā - b. 10,0; ņiem1iem zar iem — pa diviem kat- z a ru g. 60,0—rā pusē ; z a ru g r iezum s ta isn - 71,0;s tū rv e id a , gali a t ro t ī t i , v ienam pl. 9,2—no a u g š ē j i e m zar iem p iek ļau- 10,0;j a s s t a rp s t ie n īš a gals ; iedzī tņa b. 3,7—gals nodrup is . 3,8

Dzelzs skalturis diviem skaliem 24 g. 137,0; I. 1. 2. 4 9 ,0 x 8 ,0 30 4. VIIar g r iezu m ā t a i s n s tū rv e id a pl. 126,5; 78.iedzīln i un Četriem h o r iz o n tā - b. 10,25;1iem zar iem (viens no t iem no- za ru g. 55,75—lūzis) pa z a ru pār im uz k a t ru 61,0;pusi, za ru gali a t ro t ī t i ; kakls pl. 10,25;ar nelie lu p a p l a š in ā ju m u . b 2,75—

5,5

Dzelzs skalturis-svečturis diviem 34 g. 185,3; 2.» 1. 4- 3 4 ,2 x 5 ,1 ; 160 4. VIska l iem un svecei ar g r iezu m ā pl. 164,4; bedre 79.t a i s n s tū rv e id a iedzītn i un čet- b. 9,5;riem h o r iz o n tā l ie m zar iem zaru g. 77,0—(viens n o lū z is ) , pa diviem kat- 85,5;

rā pusē un sveces ap tv e r i («pl- pl. 8,0—pīti») v idū; zaru gali a t ro tīt i .

b.

; 0-

; «n

, m8

3 4,

Dzelzs skalturis tr im skaliem — 4 : 4ar s la idu , g r ie z u m ā a s to ņ s tū r - ve ida iedzīln i un sešiem z a ­riem (viens no t iem n o l ū z i s ) — četr iem h o r iz o n tā l ie m , pa p ā ­rim k a t rā pusē , un v ienu v e r ­t ikā lu z a ru pāri, zaru gali n e ­d au d z a t ro t ī t i ; i edz ī tņa gals to rdē ts , kakls g r ie z u m ā t a i s n ­s tū rve ida .

Bronzas «sveču šķores», viens 12 :1 ro k tu r is no lūzis , v id u sd a ļa ro ­t ā ta f a se tēm , dak ts k ā rb a s m a ­la ar tr im sau l ī tēm .

Dzelzs «sveču šķēres», ro k tu ra 1 2 :2 d a ļa nolūzusi.

u z m a v a s g. 40,2;iekšē ja is 0 12,2;ā rē ja is 0 16,25

g. 175,7;pl. 136,5;

b. 7,5;z a ru g. 61,75—

63,0;pl. 8,15b. 5,15

g. 130,25;pl. 30,0;b. 2,0—

6,0;k ā rb iņ a s

g. 33.0;pl. 16,5;b. 6,5

g- 107,0;pl. 27,0;b. 7,0

k ā rb iņ a sg. 36,5;

pl. 16,5;b. 24,0

2.« 4 0 ,9 x 1 5 ,2 40

2.« 42 ,68X 1,60 ; ce l tnes vieta

85

sa v ­rup-a t r a ­dum s

— dienv idu p a ­galm s, pie šķ ē rs s ien as , kas no robežo p a g a lm u s ; p o s t ī tā ku l­tū r a s s lā n ī

5. VI! 78.

2. V II 80.

— 6. IX 78.

197. Dzelzs svečturis v iena i svecei, ar v e r t ik ā lu iedzītni, sveces u z m a v a («pīpīte») noplaci- n ā ta , iedz ī tņa gals a tliekts.

70,0;20,5;

u z m a v a s g. 38,0; b. 1,7

pl.g.

2.» v i rs ­k ā r ta

3 7 ,0 x 8 ,5 10 26. VI 78.

1

4 1 2

1 4.

7. I

tēs, ž ā v ē j a un kal t ē j a . Ska lu g a r u m s s a sn ie d z a 90— 120 cm.

S ka l us a p g a i s m o š a n a i l ie toja t ikai z i em as un ru ­dens mēnešos . V a s a r ā g ā j a gulēt līdz ar tum su . Sk a l ­tu r i s dienā s t ā v ē j a kak t ā , pie k r ā s n s vai zem so'la; v a k a r ā to izvi lka i s t aba s vidū.

L ie to šan a i ēr tākie bija ska l tu r i ar d ivā m vai vai ­r āk ā m « ž a u nā m » jeb « lūpām». P i e m ē r a m , bij. V en t s ­pils a p r iņ ķ a P i l t e n es p a g a s t a S i l aka l ē j os : «Skalu

iebāž vienā pusē, un, kad nāT< j a u pie be igām, otrā pusē ieliek j a u n u ska lu, ku ru a i zd e d z in a pie j a u de­gošā , bet veco skalu vēl ne izdzēš , k am ēr j a u n a i s vēl nav i ededz ies .»40 G a r ā k u s ska lus no sā k u m a i eb īd ī j a t ikai līdz pusei .

S k a l u s ska l tu r ī n o m a i n ī j a un ugun i u z m a n ī j a kāds no bē rn ie m vai p ie a u g u š a j i e m . P ie m ē r a m , bij. Tu k um a ap r iņ ķa Z e m ī t e s un Gren eu p a g a s tā : «M ei ta s un kalpu s ievas z i ema s v a k a r o s pie skala u g u n s vē rpa , ad ī j a ,

3* 35

k āsa v i l lu utt . K a t r a i savu v a k a r u bij j ā u z r a u g a u g u n s , lai t a s ne no d z i s t u , vai ( ja kiip) j ā n o l a u ž og­les. Bē rn i r ā p o j a zem « lā k t u ra » ar m e l n ā m m u t ē m un a p d e g u š i e m ma t i e m. O g le s pie ska la s a g r i e ž a s l īkas kā gai ļu a s t e s un k r i ta bē rn ie m matos . Bē rn i zem lak- t u r a ēda šīs m e l n ā s ogles , ka s k r a p s t ē j a v ie n .»41

Skal i b i ja v i s l ē t ā k a i s un v i s i z p l a t ī t ā k a i s a p g a i s m o ­š a n a s l īdzekl is . D iemžē l tie āt r i i zdega , k ū p ē j a un deva sa m ē r ā v ā j u un n e v i e n ā d u gai s inu , k u r u v a j a ­dzē ja p a s t ā v ī g i u zm an ī t .

N o b e i g u m ā — par ska lu un sveču l i e to ša n u v i d u s ­l a iku pilīs. A l ū k s n e s ska l tu r i a t r a s t i l ie lākā (d ien ­v id u) p a g a l m a i z rak um os . S im p a g a l m a m ir sava v e i d a p r i ek šp i l s nozīme. Spr i ežo t pēc sen l i e tu m a t e ­r i ā l a , te a t r a d u š ā s a p k a l p o j u š ā p e r s o n ā la , a m a t n i e k u un k a r e i v j u mī t nes . Tādē ļ s k a l t u r u a t r a š a n a pilī ne iz­ra i sa i zbr īnu . E t n o g r ā f i s k a j ā l i t e r a tū r ā un fo lk lo rā ir dau dz n o r ā d ī j u m u , ka vē l n e s e n ā p a g ā t n ē — p a g ā ­j u š ā g a d s i m t a b e i gā s — sveces s im b o l i z ē ju š a s b a g ā ­t ību, pā r t i c īb u , bet skal i — š a u r ā k u rocību.

Taču šis f a k t s nav p ā r v ē r t ē j a m s . J ā ņ e m vērā , ka vēl17. gs. v id ū (1642. g.) pa t K u r z e m e s h e r c o g a J ē k a b a rez id en c ē — J e l g a v a s pili — i s t ab ā s a p g a i s m o š a n a i l i e to ja ska lus , za lē — la p as un v ie n īg i he rc og a un v in a ģ i m e n e s locekļu t e lpā s d e d z i n ā j a v a s k a sve-

42ces.A l ū k s n e s p ils d i e nv id u p a g a l m a , 2.a l a u k u m a

1 . s l āņ a v i r s k ā r t ā , a t r a s t s d e f o r m ē t s dze lzs svečtu-

ris ar t a i s n u i edzī tni (inv. nr. 197). G rū t i n o s a k ā m s , vai t as k a l p o j i s p a t s t ā v ī g i , vai b i j i s no koka g a t a v o t a sveču lu k tu ra s a s t ā v d a ļ a . J a u iepr i ekš a p r a k s t ī t a i s s k a l t u r i s - s v e č tu r i s (4. at t . : 3) it ka s t ā s t a pa r ska lu g a i s m u ikdienā un sveču d e d z i n ā š a n u svē tkos , godos, svē tv ak a ro s .

In te res i i z ra i sa i e g ū tā s sveču šķeres: dze lzs (12. att.: 2; inv. nr. 1063) un b r o n z a s (12. att.: 1). Ar t am no­gr i eza sveces kūpoš o da k t s galu. P i r m ā s a t r a s t a s kā s a v r u p a t r a d u n i s po s t ī t ā k u l t ū r s l ā ņ a v i r s p u s ē d ien­v idu p a g a l m a z iemeļu ma la , pie šķ ē r s s i e na s , kas no­robežo p a g a l m u s . J ā d o m ā , t ā s s a i s t ā m a s ar pi ls g re z ­nāko z ieme ļu daļu.

O t r ā s sveču šķē res a t r a s t a s ce l tnes v ie tā pie r ie­t u m u a i z s a r g s i e n a s . Ce l tne i er īkota t ieši v i r s smi l šu u z b ē r u m a , kas i zveido t s pēc a i z s a r g s i e n a s i zbūves t a j ā . Spr i ežo t pēc d z i r n a k m e n s un p ā r o g ļ o j u š o s g r a u ­du a t r a d u m i e m , tā b i jus i ma l tu ve . Kā l iecina te a t r a s ­t a s m o n ē t a s un s topa b u l t a s gal s , ce l tne g ā j u s i bo jā u g u n s g r ē k ā 15. gs. s ā k u m ā. Sveču šķēres a t r a s t a s zeme i e d z i ļ i n ā t a j ā daļa. Ro k t u r i s r o tā t s f a s e te m , k ā r ­biņa — sa u l ī t ēm. Šķiet, ka t r a u s l a i s r o k tu r i s nolūz i s da r b a p rocesā. V i e n k ā r š ā k a s no dze lzs g a t a v o t a s sve­ču šķē res a t r a s t a s R ī g a s un Re ze k n es pils i z rak um os .

Z īmī g i , ka sveču šķē res n av s a s t o p a m a s L a t v i j a s l a uku e t n o g r ā f i s k a j ā m a te r i a l ā . A c īm re d z o t t ās19. gs. ( t ā p a t kā i e p r i ekšē jos g a d s i m t o s ) l ie to juš i g a l v e n o k ā r t pi lsētnieki .

P A R I

1 П сковские летописи. Вып. 1. Л., 1941, с. 13, 14.2 П сковские летописи. Вып. 2. Л., 1955, с. 88.3 UB, Bd. 6, S. 01— 62; S v ā b e А. Krievu mesli. — S t ra u m e s

un avoti. 2. R., 1940, 394., 395. lpp.4 B r a s t i n š E. L a tv i j a s p i lska ln i . Vidzeme. R., 1930, 176.,

177. lpp.5 L a tv i j a s P S R V ēs tu re s m u z e ja A r h e o lo ģ i ja s n o d a ļa s fondi .

V a lkas a p r iņ ķ a A lū k sn e s T em p ļa kalns . L V M А 2493 (C V V M 60532).

" H e r m a n n v o n W a r t b e r g e . Die L iv länd ische C h ro ­nik. Aus dem L a te in is c h e n ü b e r s e tz t von E rn s t S trehike . Ber­lin und Reval, 1864, S. 20, 21, 62.

7 S v ā b e A. Krievu mesli . 396. lpp.' Р о з о в а В. Д. И зб о р с к в письменных источниках. —

В кн.: Крепостное зод чество П сковской зем ли и ее соседей. Тез. докл. науч. конф., посвящ. 650-летию И зб орской кре­пости. И зборск , 24— 25 ию ля 1980 года. И зб орск , 1980, с. 4, 5; С е д о в В. В. Раскоп ки в крепости И зб о р ск а на Ж е р а в ь е й горе. — Там же, с. 3, 4.

а R u s o v s B a l ta s a r s . L iv o n i ja s k ron ika . T u lko j is cand. hist.Ed. Veispals. R., 1926, 33. lpp.; T h o m a e H i ä r n ' s Ehst-, Lyff- und L e t t l ä n d i s c h e Geschichte . Riga, D o rp a t und Leip­zig, 1835, S. 152 (M o n u m e n ta L ivon iae an t ique , 1.).

10 H e r m a n n von W a r t b e r g e . Die L iv län d isch e Chron ik ,S. 21; skat. ari: T u u l s e A. Die B u rg e n in E s t la n d und L e t t lan d . D o rp a t , 1942, S. 147.

" A r b u s o w L. Die im D e u tsc h e n O rden in L iv land v e r ­t r e te n e n G esch lech te r . — Ja h rb u c h fü r G e n ea lo g ie 1899. Mi-

12 tau , 1901, S. 96, 100.12 L ö w i s o f M e n a r K . S ch loß M a r i e n b u r g in L iv land . —

B u r g w a r t , 1911, Jg. 12, 11. 2, S. 1— 9; L ö w i s o f M e n a r K. A lū k sn e s pils V idzem ē. V ācu o rd e ņ a (k o m tu ra ) m uiža , 1342— 1560. — J. P a s t a ln i e k a A lū k sn e s k a le n d a r s 1924. g a ­dam. A lūksne , [b. g . ļ , 2,— 11. lpp.

Is A r b u s o w L. Die im D eu tsc h e n O rden in L iv land v e r t re ­t e n e n G esch lech te r , S. 96; L ö w i s o f M e n a r K- B u r g e n ­lexikon fü r A l t-L iv land . Riga, 1922, S. 81. Pēc L. A rb u z o v a datiem , A lūksne s pili z in ā m s 21 k o m tu rs , pēc K. I .ēv isa —24 kom turi .

u J u š k ē v i č s J. A lūksne . — Iz g l ī t īb a s M in i s t r i j a s M ē n e š ­raks ts , 1929, Nr. 9, 177., 178. lpp.

15 T u rp a t , 178,— 181. lpp.; B e r g m a n n В. P e te r der G roße als M ensch und R egen t . 2. Th. K ö n ig sb e rg . 1824, S. 79.

10 C i r n e r m a n i s S. C e ltnes L a tv i j ā 17. gs. 60. gados . (Pēc J. R. S tu r n a c e ļo ju m a a lb u m a sk icēm ). — AE, 1979, 13, 34.,35. lpp.; 9., 13. att.

D E S

17 L ö w i s o f M e n a r K. Sch loß M a r i e n b u r g in L iv land,18 S. 2— 4.18 T u u l s e A. Die B u rg e n in E s t l a n d und L e i t lan d , S. 147.19 A t g ā z i s M. Iz ra k u m i A lū k sn e s pilī. — Mat. 1978. R„ 1979,

10.— 17. lpp.; A t g ā z i s M. I z ra k u m i A lū k sn e s pilī un Spieķu se nkapos . — Mat. 1979. R., 1980, 17,— 21. lpp.

20 L a tv i j a s P S R a rh e o lo ģ i ja . R„ 1974, 239. lpp.К о л ч и н Б. А. Н овг о р о д ск и е древности . Д е р е в я н н ы е из­делия . М„ 1968, с. 81 (САМ, E l-5 5 ) .

22 В о р о н и н II. Н. Ж и л и щ е . — В кн.: И сто р и я культуры древней Руси. М. — Л., 1948, т. 1, с. 231, 232.; рис. 144.

23 Ar I zb o rsk ā un Izb o rsk as c ie to k sn ī ( i z ra k u m u v a d ī t ā j s V. Se­dovs) a t r a s t a j i e m s k a l tu r ie m a u to ru i e p a z ī s t in ā j a Izbo rskas m u z e j a z in ā tn i s k a l īd z s t rā d n ie c e L. S c rg e je v a . L ie lāka sk a i tā s k a l lu r i a t r a s t i I z b o rs k a s c ie to k šņ a v i r s ē ja slānī. L. Scrge- j e v a sn ie d z a z iņ as ari p a r I z b o rs k a s m u z e j a e tn o g r ā f i s k a j i e m sk a l tu r iem .

24 К о л ч и н Б. А. Ж е л е з о о б р а б а т ы в а ю щ е с ремесло Н о в г о ­р о д а Великого. — М И А , 1959, 65, с. 97, 98, 100; рис.83 : 1 - 2 .

25 Н и к и т и н А. В. Р усское кузнечное рем есло X V I— X V II вв. М„ 1971, с. 43, 67; табл. 7 : 3 4 (СА И , Е1-34).

26 В i е 1 с n s t е i п А . Die H o lz b a u te n und H o lz g e rä tc der Let­ten. 2. Teil. Die H o lz g e rä te der L etten . P e t ro g ra d , 1918,

27 S. 2 4 3 - 2 4 8 .27 A r e n ds P. K ā la tv ieši s e n ā k is ta b a s ie k ā r to ju š i un ap­

g a ism o ju š i . — L a tv ju t a u t a s d a inas . R e d iģ ē j i s prof. J. E n- d z e l l n s . S a k a r to j i s R. K l a u s t i ņ š . R., 1931, 8. sēj., 87. lpp.; 7. zīm.

28 I z m a n to t i bij. P iem in ek ļu va ldes un L a tv i j a s V ēs tu res m u z e ja e k s p e d īc i jā s ( g a lv e n o k ā r t pe r io d a no 1925. līdz 1944. g.) iegūtie m a te r iā l i . A p g a i s m o š a n a : L u d zas apr. — LVM E, 2690. m ape , R ēzeknes apr. — 2607. m ape , D a u g a v p i l s apr. — 2842. m ape , T u k u m a apr. — 2924. m ape , Talsu apr. — 2974. m ape , K u ld īg a s apr. — 3078. mape. L ie p ā ja s apr. — 3171. m ape. A pkure un a p g a i s m o š a n a : Z e m g a le — 1973. m ape, K u rzem e — 2337. m ape . P a r s n i e g t a j ā m k o n s u l t ā c i j ā m au to rs pa te icas LVM E tn o g r ā f i j a s n o d a ļa s v a d ī t ā j a i V. Rozenber- gai un L a tv i j a s P S R Z A V ēs tu re s in s t i tū ta E tn o g r ā f i j a s no­d a ļa s v a d ī t ā j a m S. C im errnan irn . A ttē lu s z īm ē ju s i L. Arui- dane.

29 Jēkabp i ls , B a uskas , J e lg a v a s un A lūksne s n o v a d p ē tn ie c īb a s m u z e ju fondi.

30 M a n n i n e n I. E s tn isc h e s N a t io n a lm u s e u m . F ü h re r durch

36

die c th n o g r a p h i s c h c n S a m m lu n g c n . T ar tu , 1928, S. 90— 93;31 Abb. 53.31 M о л ч а и о в а Л. М а т е р и а л ь н а я к у л ьту р а белорусов.32 Минск, 1968, с. 120.3 2 K a č i n s k i e n ē К. , M a ž e i k i e n e О. XV I— XX а. рг.

a p š v ie t im o pr icm ones . K a ta lo g a s . Viln ius, 1980, р. 13, 72, Nr. 24, 25.

33 С i m e r m а n i s S. P a d o m j u L a tv i j a s e t n o g r ā f u p u b l ik ā c i jā s par L a tv i j a s un ka im iņ u t a u tu k u l tū rv ē s tu r i s k a j i e m s a k a ­riem. - Mat. 1971. R„ 1972, 13. lpp.

34 L a tv i j a s v ē s tu re s avoti. R., 1941, 4. sēj. V id zem es 1638. g ada ark lu rev īz i ja . 3. bu r tn īc a , 807,— 921. u. c. lpp.

3> Z a v а r i n а A. L a tg a le s k r ievu t a u t īb a s ie d z īv o tā ju m a te ­r iā lā k u l tū ra .19. gs. o t r a j ā puse un 20. gs. s ā k u m ā . — АН, 1908, 8, 171. lpp.

B i c l c n s t e i n A. Die H o lz b a u te n und H o lz g e rä te der Let­ten, 2, S. 246, 247; Fig. 172, 173.S č e s n u 1 e v i č i u s K. B a la n o s . — G im ta sa i K raš ta s . 1935 in., 2(6) ns., p. 275; pav. 6, 7; К a č i n s k i e n ē K-, M a ž e i k i e n e О. X V I— XX a pr. apšv ie t im o pr icm ones , p. 10, 67, № 7.M o s z y n s k i К. K u l lu r a ludova Slow ian . Т. 1— 2. Krakow , 1929, s." 588, 589; rys. 496 : 4; М о л ч а н о в а Л. М а т е ­

р и а л ь н а я к у л ь т у р а белорусов , с. 120, 121; рис. 44 : б.М о s z у r i s k i К. K u l tu ra lu d o w a S lov ian , 587. lpp.LVM E, 2337. m ape, 1944. g„ №4 1 .LVM E, 2924. m ape, 1930. g„ № 97.J u š k e v i č s J. H e rco g a Jē k a b a la ikm ets K urzem ē. R., 1931, 96. lpp.

М. Атгаэис

ОБ А Л У К С Н Е Н С К О М З А М К Е И Н А Й Д Е Н Н Ы Х ТАМ П Р Е Д М Е Т А Х , С Л У Ж И В Ш И Х Д Л Я О С В Е Щ Е Н И Я

Р е з ю м е

В XIII в. местность А л ук сн е во ш л а в состав л а т г а л ь с к о й зе мли Ад зе л е ( О ч е л а ) , к о то ра я п л а ­тила дан ь пск овс ким к н язь я м. Н а з в а н и е А л у кс н е (Волыст, Алы ст ) вп ер вые у п ом и н ае т ся в 1285 г. в

пск овских летописях , и его мы м о ж ем с в яз ы в ат ь с г ор о ди щ е м на п ол у ост ро ве Ал ук сн ен ск ог о озера.

В 1342 г. Л и в о н с к и й орден на по л уо ст р ов е А л у ­ксненского озера строит новый за м о к Ма ри ен - бург, ко то ры й через 6— 7 лет у к р е п л я е т с я к а м е н ­ной стеной. До 1560 г. з а мок сл у ж и л резиде нци ей к ом ту ра и был г л а в н ы м ук ре п л ен и е м ордена на восточной границе . З а м о к в А л у кс н е су щ е ст во ва л до 1702 г.

Т о л щ и н а за щ ит н о й стены 1,4 2,0 м. З а м о к з а ­н им ал те р р и то р и ю вос ьм и у го ль н ой форм ы р а з м е ­рами около 100X200 м, к о то ра я была р а з де ле н а на два дв ора (рис. 1). Се ве р н ый двор с п ро тив о­п о л о ж н ы м берегом озера со е ди н я лс я д е р е в я н н ы м мостом. З а м о к з а щ и щ а л и н а д в р а т н а я баш ня , цвингер , 9 башен , валы и рвы.

В 1978— 1980 гг. про во д и л и сь р ас к оп к и в ю жно м дворе у мал о й за п а д н о й баш ни (рис. 2). То л щ и н а к ул ьт урн ог о слоя 2,0— 3,9 м. Р а з л и ч а ю т с я два ос­но вных слоя. Второй , нижний, относится к с п о р а ­дич ескому нас ел е н ию п ери од а со II тысячел. до н. э. до конца XIV в., когда с о о р у ж а л а с ь з а щ и т ­ная стена; первый, верхний , слой — ко времени около 1400— 1702 гг. Слои р а з д е л я е т на сы пь из песка (рис. 3). М а л а я з а п а д н а я ба ш н я к з а щ и т ­ной стене при ст рое на вс коре после постройки за ­щитной стены, но до у ст рой ств а песчаной насыпи.

И с с л е д о в а н а п л о щ а д ь около 500 м2, найдено 1716 пр едм етов , отрыто 11 печей. П р е о б л а д а л и срубные постройки. И н в е н т а р ь с в ид е те л ь ст ву ет о том, что здесь н ах о д и л и с ь ж и л и щ а с л у ж а щ и х , ре ­мес ленников и воинов. Среди на йд ен н ы х у к р а ш е ­ний п р е о б л а д а ю т формы, х а р а к т е р н ы е для м а т е ­ри ал ь н ой ку ль ту р ы л а т ы ш с к о г о к рес тья нст ва .

Д а н н ы е о н а й д е н н ы х в А л у к с н е н с к о м за мк е пред мет ах , с л у ж и в ш и х для освеще ния , о т р а ж е н ы в таблице .

В А л у кс н ен с ко м за м к е (в пер вы е в р а с к о п к а х в Л а т в и и ) на йд ены 4 светца . Это ве тв е ви дн ы е свет ­цы с в т о к а м и (ч е р еш к ам и ) (рис. 4). Д в а из них п р е д н а з н а ч е н ы для двух лучин, один — для осве­щ ени я т р е м я л уч и н а м и одн ов рем енн о , а ч е тв ер ­тый — для двух лучин и одной свечи. С т р а т и г р а ­фические ур овн и светцов п о к а з а н ы на рис. 3. Светцы, ко тор ые и з о б р а ж е н ы на рис. 4:1, 2, 4, д а ­тир у ют ся XVII в., а на рис. 4:3 — XVI или XVII в.

А р х ео л ог и че ск ие п а р а л л е л и всем этим светц ам нах о д и м в С е в е р о -З а п а д н о й Руси (Из бор ск , Псков , Н овг ор од , Л а д о г а ) , где они в довол ьно к о н с е р в а ­тивных ф о р м а х вс тр еч аю т ся в слоях X I — XVII вв. Э т н о г р а ф и ч е с к и е к о лл е кц и и с в ид е те л ь ст ву ю т о том, что ве тв е ви дн ы е светцы в этих к р а я х были ш ир око р а с п р о с т р а н е н ы вплоть до конц а XIX и н а ч а л а XX в. В Л а т в и и ве тв е ви дн ы е светцы для двух лучин к о н с т а т и р о в а н ы только в Ре зекнен- ском, Л у д з е н с к о м и Д а у г а в п и л с с к о м у ез д а х (рис. 5, 11). Светц ы этого типа известны т а к ж е в Ф и нл янд ии , К а р е л и и и Восточной Литве.

В е тв е ви д н ы е светцы для трех лучин ни в Л а т ­вии, пи в Л и т в е неизвестны. Если не считать пр о ­стых форм светцов для одной лучины и светцов, которые з а к р е п л я л и с ь в стене ( такие светцы вс тре ­ча ются в р аз н ы х частях Л а тв ии , см. рис. 8 ), в средней и за п а д н о й ча ст ях Л а т в и и д о м и н и р у ю т светцы к р е с а л о в и д н ы е (рис. 6 ), э л л и п с о в и д н ы е и в форм е дв ойного м е а н д р а (рис. 7). Обы чн о они н а с а ж е н ы на де р ев ян н ый стояк при помощи втулки. Ве тв е ви д н ы е светцы — одна из н аи бо лее а рх а и чн ы х форм светцов. Они ведут свое п ро ис­х ож д ен и е от двух до щ е че к с о к р у г л е н н ы м и кон ­цами, з а к р е п л е н н ы х на конце ве р ти к ал ьн о г о сто л­бика, м еж д у к о то ры м и в с т а в л я л и лучииу (рис. 9).

Р а с п р о с т р а н е н и е ве тве ви дн ы х светцов (рис. 11), а т а к ж е их сл а в я н с к и е н а з в а н и я ( э у леез , л е с я ) у к а з ы в а ю т на то, что в Л а т в и и они р а с п р о с т р а н я ­лись, ду м ае тс я , под вли ян и е м псковской и но вго­

37

ро дской к уль тур ы, чему в X V I — XVII вв. мог спо­со б ст вов ат ь на п л ыв жи т ел ей н о вг ор одс ко й и псковской зе мель в Восточ ную Ла тв ию .

Суд я по н ай д ен н ы м в р а с к о п к а х Н о в г о р о д а стоякам, в ы с о та светца 1,0— 1,2 м. В X V I — XVII вв. высота п ри к ре п л ен и я лучины при по­мощи стояка еще не и зм еня ла сь .

Св ет ц ы -п о д св е чн ик и (рис. 4:3) в Л а т в и и в к о л ­л е к ц и я х X I X — XX вв. вс тр еч аю т ся , но вместе со

св ет ц а ми другого типа (рис. 10). Св ечные щи пцы (рис. 12) найд ены в р а с к о п к а х С та рой Риги и в з а м к е Резекне , но в де ре в ен с ки х по се л ен и ях упот­р е б л я л и с ь редко , поэтому в э тн о г р а ф и ч е с к и х к ол ­л е к ц и я х не пр ед ст авл ен ы.

Р а с с м а т р и в а е т с я и вопрос об отс утствии ж е л е з ­ных светцов в по се лен иях раннего ф е о д а л и з м а в Л а т в и и , а т а к ж е вопрос об у п о тр е бл е ни и лучины и свечей в с р е дн е ве ко вы х замках .

СПИСОК ИЛЛЮСТРАЦИИРис. 1. План Алуксненского замка с раскопами 1978—1980 гг.

1 — береговая линия о-ва Пилссала; 2 — сохранив­шиеся каменные стены; 3 — плохо сохранившиеся ка­менные стены; 4 — предполагаемые места каменных стен и зданий; 5 — валы; 6 — раскопы.

Рис. 2. Исследованные раскопы в южном дворе Алукснен- ского замка у малой западной башни (раскоп 1 и 2, слой 1, пласт 1 и 2) и место, где были найдены светцы.1 — защитная стена и башня; 2 — кирпич и черепица;3 — камни; 4 — черный слой (культурный слой); 5 — разрушенный культурный слой; 6 — место, где были найдены светцы.

Рис. 3. Разрез культурного слоя Алуксненского замка по 43-й линии и стратиграфические уровни найденных ря­дом с этим профилем светцов.1 — культурный слой с камнями и кирпичом; 2 — песчаная насыпь между 1-м и 2-м слоем; 3 — защитная

стена; 4 — разрушенная часть культурного слоя; 5 — уровни найденных светцов.

Рис. 4. Найденные в Алуксненском зайке светцы и светец- подсвечник.

Рис. 5. Вствевидные светцы (по материалам Отдела этногра­фии Музея истории Латвийской ССР).

Рис. в. Кресаловидные светцы по материалам МИЛ Э).Рис. 7. Эллипсовидные свстцы и свстцы в виде двойного

меандра (по материалам МИЛ Э).Рис. 8. Светцы в виде полукруга и меандра (по материалам

МИЛ Э).Рис. 9. Латвийские (1) и литовские (2—4) деревянные светцы.Рис. 10. Светцы-подсвечники (по материалам МИЛ Э).Рис. 11. Распространение ветвевидных светцов в Латвии (по

археологическим и этнографическим материалам).Рис. 12. Свечные щипцы, найденные в Алуксненском замке.

M. Atgāzis

DIE BURG A L Ū K S N E UN D IN IHR G E F U N D E N E B E L E U C H T U N G S G E R Ä T E

Z u s a m m e n f a s s u n g

Im 13. Jh. ge h ö r te A l ū k s n e zum le t t g a l l i s c h e n Ge­biet A d ze le ( a l t ru ss . OneAia), das den F ü r s t e n von P s k o w ( P le s k a u ) t r i b u t p f l i c h t i g war . In den C h r o n i ­ken von P s k o w wi rd A lū k s n e ( a l t r u s s BojibiCT, Aj ibior) e r s t m a l i g im Ja h r 1285 e r w ä h n t ; es h a n ­del t sich h ie rbe i o f fe n s ic h t l i c h um e inen B u r g w a l l auf der K a p s ē t a s - H a l b i n s e l .

Im J a h r e 1342 b e g a n n der L iv lā n d i s c h e O rde n auf e iner Insel des A l ü k s n c - S e e s den Bau einer neu e n F e s t u n g , die den N a m e n M a r i e n b u r g erhie l t ; sechs oder s i eben J a h r e sp ä t e r w u r d e der Bau mit der E r ­r i c h t u n g e iner S c h u t z m a u e r vo l l endet . Bis zum J a h r e 1560 w a r die Bu rg als Sitz des O r d e n s k o m t u r s ein H a u p t s t ü t z p u n k t des L i v l ä n d i s c h e n O r d e n s im ös t l i ­chen Teil des L andes . Die Bu rg b e s ta n d bis zum J a h r e 1702.

Die 1,4 bis 2,0 m s t a rke S c h u t z m a u e r u m f a ß t ein e twa 100X200 m gr oße s Achteck , das dur ch e i n e Q u e r - tna uer in zwei Hö fe getei l t ist (Abb. 1). Der N or dh o f w a r durch eine Z u g b r ü c k e mit dem n a h e g e l e g e n e n Ufe r ve rb u n d e n . Die B u r g w a r du rch e inen T o r t u rm , e inen Z w in g e r , ne un Tü rme , Wä l le und e inen G r a b e n geschü tz t .

Bei den 1978— 1980 im süd l i chen B u r g h o f am klei­nen W e s t t u r m d u r c h g e f ü h r t e n G r a b u n g e n (Abb. 2) w u r d e n in der 2,0 bis 3,9 m s t a rk e n K u l t u r s c h i c h t zwei H a u p t s c h i c h t e n fe s tge s te l l t . Die u n te re Sch ich t ze ug t von e iner sp o r ad i s ch e n B e s i e d lu n g vom 2. Jä h r t , v. u. Z. bis zur E r r i c h t u n g der S c h u t z m a u e r am A u s ­g a n g des 14. Jh.; die obe re Sc h ich t ge hö r t in die P e ­r iode von der W e n d e des 15. Jh. bis zum J a h r e 1702. Die S ch i ch ten s ind du rc h eine S a n d a u f s c h ü t t u n g

(Abb. 3) v o n e i n a n d e r g e t re n n t . Ein an der S ch u tz ­m a u e r be f i nd l i ch e r k le ine r T u rm w u r d e bald n a c h ih­rer E r r i c h t u n g , noch vor A u f s c h ü t t u n g des S a n d ­wa l l s , an die M a u e r a n g e b a u t .

Au f e iner G r a b u n g s f l ä c h e von 500 m 2 w u r d e n in der B u r g 1716 F u n d s t ü c k e g e b o r g e n u n d elf Öfen au fg e d ec k t . Die M e h r z a h l der G e b ä u d e w a r in Block­b a u w e is e er r ichte t . Dem I n v e n t a r nach zu u r t ei l en , w o h n t e n hier B ed ie ns t e t e , H a n d w e r k e r und So l da t en . Hin b e d e u te n d e r Teil des S c h m u c k w e r k s w e i s t ch a ­r a k t e r i s t i s c h e F o r m e n der b ä u e r l i c h e n S a c h k u l tu r der Le t t en auf.

In der b e i g e f ü g t e n T abe l l e sind A n g a b e n üb er die in der B u r g A l ū k s n e g e f u n d e n e n B e l e u c h t u n g s g e r ä t e z u s a m m e n g e f a ß t .

Bei den A u s g r a b u n g e n w u r d e n vier z w ie se l f ö r m ig e , mit A n g e ln v e r s e h e n e e i serne K i e n s p a n h a l t e r g e f u n ­den (Abb. 4). Zwei von ihne n w a r e n für j e zwei Kien­späne, der dr i t t e für drei , der v ie r t e für zwei Kien- sp än c und eine Kerze b es t im m t . Die s t r a t i g r a p h i s c h e n E be n e n , in den e n die K i e n s p a n h a l t e r g e f u n d e n w u r ­den, s ind auf Abb. 3 da rg e s te l l t . Dre i E x e m p l a r e (Abb. 4 : 1 , 2 , 4) s t a m m e n aus dem 17. Jh., ein E x e m ­p la r (Abb. 4 : 3) aus dem 16. oder 17. Jh.

E n t s p r e c h u n g e n zu diesen G e r ä t e n g ib t es in N o r d ­w e s t r u ß l a n d ( Isborsk , P sk ow , N o w g o r o d , L a d o g a ) , wo recht k o n s e r v a t i v e F o r m e n aus dem 11. bis 17. Jh. a n g e t r o f f e n w erd en . Wie aus e t h n o g r a p h i s c h e n S a m m l u n g e n zu e r se h en ist, w a r e n z w ie s e l f ö r m ig e K i e n s p a n h a l t e r in diesen Geb ie ten bis zum A u s g a n g des 19. Jh. und so g ar noch zu B e g i n n des 20. Jh. v e r ­

38

brei t et . In L e t t l a n d w u r d e n nur in den e h e m a l i g e n K re i sen Rēzekne , Lu d za und D a u g a v p i l s K ien ha l t e r für zwei S p än e (Abb. 5, 11) f e s tge s te l l t . B e le u c h ­t u n g s g e r ä t e die ser Art s ind auch aus F i n n l a n d , Ka- r d i e n und O s t l i t a u e n bek an n t .

Z w ie s e l f ö r m ig e K i e n s p a n h a l t e r für drei S p än e w u r ­den b i she r w ed e r in L e t t l a n d noch in L i t a u e n g e f u n ­den. A b g e s e h e n v o n den in v e r s c h i e d e n e n Tei l en Le t t ­l a n d s a n z u t r e f f e n d e n e i n f a c h s t e n F o r m e n — K ie n h a l ­t e rn für e inen S pa n und solchen, die in die W a n d ges teck t w u r d e n (Abb. 8 ), — f indet m a n in M i t t e l ­und W e s t l e t t l a n d v o r w i e g e n d w e c k e n f ö r m i g e (Abb. 6 ), e l l ip t i sche und d o p p e l m ä a n d e r f ö r m i g e (Abb. 7) K ic n s p a n h a l t e r , die m e i s t mit e iner M u f f e

v e r s e h e n sind. Die z w i e s e l f ö r m i g e n K ie nha l t e r gehö­ren zu den ä l t e s t e n e i se rn en F o r m e n ; sie sind ähn l i ch wie die h ö lz e r n e n K i e n s p a n h a l t e r k on s t r u ie r t , bei de ­nen am S t i e l ende zwei H o lz k l ö tz c h e n mit a b g e ­s c h r ä g t e n K a n t e n a n e i n a n d e r b e f e s t ig t s ind, zwi ­schen die m a n den K i e n s p a n e i n z w ä n g t e (Abb. 9).

Das Area l der z w i e s e l f ö r m i g e n K i e n s p a n h a l t e r und ihre s l a w is c h e n B e n e n n u n g e n ( sveteč, gieč) las-

A B B IL D U N G S

Abb. 1. P la n s k iz z e der B u rg A lūksne mit dem G r a b u n g s g e ­lände von 1978— 1980. 1 — U fer l in ie der B urg insc l ,2 — in natura v o r h a n d e n e M a uern . 3 — schlecTit e r­h a l t e n e M a u e rr e s te , 4 — h y p o th e t i sc h e M a u e rn und G ebäude , 5 — S ch u tzw ä l ic , 6 — G r a b u n g s fe ld e r .

Abb. 2. G r a b u n g s f e ld e r im Südhof am kle inen W e s t tu rm der B u rg A lūksne (F e ld e r 1 und 2. Sch ich t 1, Lage 1 und 2) m it den K ie n h a l te r -F u n d s te l l e n . 1 — S c h u lz m a u e r und Turm , 2 — Ziegel- und D achz iege l , 3 — Steine,4 — dunkle E rde ( K u l tu r s c h ic h t ) , 5 — g e s tö r te K u l­tu rsch ich t , 6 — K ie n h a l t e r -F u n d s te l l e n .

Abb. 3. S chn i t t durch die K u l tu r s c h ic h t l ä n g s der 43-M eter- linie mit den s t r a t i g r a p h i s c h c n E benen , in d enen K ien­s p a n h a l t e r g e fu n d e n w u rd e n . 1 — K u l tu r s c h ic h t mit S te inen und Z iegeln , 2 — S a n d a u f s c h ü t t u n g zw ischen den S ch ich ten 1 und 2, 3 — S c h u tz m a u e r , 4 — g e s tö r ­te r Teil der K u l tu rsch ich t , 5 — s t r a l i g r a p h i s c h e Ebe­nen m it K ie n s p a n h a l t c r f u n d e n .

sen v e r m u t e n , daß sie in L e t t l a n d u n te r dem E in f lu ß der S a c h k u l tu r v on P s k o w und N o w g o r o d im 16.—17. Jh. E i n g a n g g e f u n d e n h abe n , als E i n w a n d e r e r aus d iesen Ge b ie te n in O s t l e t t l a n d e i n s t r ö m te n .

In N o w g o r o d g e f u n d e n e n S t ä n d e r n na c h zu u r t e i ­len, w u r d e n die K i e n s p a n h a l t e r in einer H öh e v o n 1,0 bis 1,2 m befes t ig t . N oc h im 16.— 17. Jh. ließ sich die Höhe mit H i l f e des S t ä n d e r s n ich t regeln.

K o m b in ie r t e Kie ns p an - und K e r z e n h a l t e r (Abb. 4 : 3 ) w e r d e n in L e t t l an d in S a m m l u n g e n des 19.—20. Jh. a n g e t r o f f e n . A n d e r e Typ en sind auf Abb. 10 d a r ge s te l l t . K e r z e n s c h e r e n (Abb. 12) s ind in den B u r ­gen vo n Rig a und Rē ze kn e g e f u n d e n f o r d e n , w a r e n abe r auf dem L a n d e k a u m g e b r ä u c h l i c h und sind des­halb in e t h n o g r a p h i s c h e n S a m m l u n g e n n icht v e r ­t r et en .

Im Ar t ikel w e r d e n auch F r a g e n be rü h r t , die sich auf das F e h le n v o n e i s e r n e n K i e n s p a n h a l t e r n in den S i e d l u n g e n der P e r io d e des F r ü h f e u d a l i s m u s in L e t t ­land und auf den G e b r a u c h v on K i e n s p ä n e n und Ker ­zen in den m i t t e l a l t e r l i c h e n B u r g e n L e t t l a n d s be­ziehen.

V E R Z E IC H MS

Abb. 4 - In der B u rg A lūksne g e fu n d e n e K ie n s p a n h a l te r sowie ein k o m b in ie r te r K ien sp an - u n d K e rzen h a l te r .

Abb. 5. Z w ie se l fö rm ig e K ie n s p a n h a l tc r (aus der S a m m lu n g der E th n o g r a p h i s c h e n A b te i lu n g des I i i s to r i s c h e n M u s e u m s der L e t t i s ch en S S R ) .

Abb. 6. W e c k e n fö rm ig e K ie n s p a n h a l te r (E th n o g r . Abt. des Hist. M u s e u m s der Lett. S S R ) .

Abb. 7. E ll ip t ische u n d d o p p e lm ä a n d e r f ö rm ig e K ie n s p a n h a l te r (E th n o g r . Abt. des Hist. M u se u m s der Lett. SSR ) .

Abb. 8. H a lb k r e i s f ö r m ig e und m ä a n d e r f ö r m i g e K ie n s p a n h a l t c r (E th n o g r . Abt. des Hist. M u s e u m s der Lett. S S R ) .

Abb. 9. H ö lz e rn e K ie n s p a n h a l t e r ( 1 — L i t a u e n ; 2— 4 — L e t t ­land) .

Abb. 10. K om bin ie r te K ienspan- und K e rz e n h a l te r ( E th n o g r . Abt. des Hist. M u s e u m s der Lett. SSR ) .

Abb. 11. V e r b re i tu n g der z w ie s e l fö rm ig e n K ie n s p a n h a l t e r in L e t t la n d (nach a r c h ä o lo g i s c h e n und e th n o g ra p h is c h e n B e fu n d e n ) .

Abb. 12. In der B u rg A lūksne g e fu n d e n e K erzen sch e ren .

]. Graudonis

ALTENE

A l te ne s m ū r a p i l s d r u p a s pa c ē l ā s D a u g a v a s k re i ­sa jā k r a s t ā S tu čk a s r a j . Seces c i ema p a d o m e s t e r i to ­r i j ā bij . K o k n e s e s — S t a b u r a g a ceļa -k re i sa jā pusē ap 3 km no Kokneses .

Al t e ne b i jus i p a l īg p i l s — m i l i t ā r s a t b a l s t p u n k l s ceļā no L i v o n i j a s o r de ņ a A iz k r a u k l e s k o m t u r a pi ls uz Sēlpil i . Tās ce l š a n u pie A l t e n es up ī t e s , l iekas , ie tek­m ē j u s i b ī s k a p a pi ls a t r a š a n ā s p r e t ē j ā D a u g a v a s k r a s t ā Koknesē . T om ēr no l i e la j iem s a t i k s m e s ceļ iem sā ņ u s s t ā v o š a j a m c ie tok sn im L iv o n i j a s v ē s t u r i s k a j o s

n o t i k u m o s a c īm r e d z o t b i jus i m a z a noz ī me , jo r a k s t ī ­t a j o s avo t os z iņu pa r to maz. Kā o r d e n im p iederošu , t ā t a d j a u p a s t ā v o š u A l te n es m ū r a pili « \ . . ein gemu- ret slos, genant Altena... » min L i v o n i j a s o r d eņ a m e s t r s L a n d e r s fon S p a n h e i m s 1416. g. 23. a u g u s t a vē s tu lē R ī g a s a r h i b ī s k a p a m J o h a n a m V a l l e n r o d e m . 1 V ēs t u lē r a k s t ī t s pa r z e m j u un p i ju a p m a iņ u , un to u z s k a ta pa r p i rmo d o k u m e n tu , ku rā p i e m in ē ta A l t e n e .2 Taču cita — 1408. g. 6 . j ū l i j a — v ē s t u l ē pa r z e m j u a p ­m a i ņ u s t a rp m inē to a r h i b ī s k a p u un b r u ņ in ie k ie m bra-

1. att. A l tenes n o v a d a se nv ie tas . 1 — apm etne , 2 — p i lska lns , 3 — p i l sk a ln s ar m u ra p i ls ­d ru p ā m , 4 — l i d z c n i c kapi, 5 — uzk a ln iņ k ap i .

40

ļiein J o h a n u un B e r t o ld u E n g e l n k i c m mi nē t i «. . . vier haken landes, gelegen gegen Oliema ...». D o k u ­m e n t ā m in ē tā ze me a t r a d u s i e s K ok n es e s t u v u m ā . C i t a s l īdz īga n o s a u k u m a v ie ta s K o kn es e s tu v u m ā na v , t āpēc j ā d o m ā , ka v ā rd i «gelegen gegen Oltema» j ā s a p r o t ka n o r ā d ī j u m s pa r zemi D a u g a v a s l a b a j a k r a s t ā — «pret Alteni». Tad p i r m a i s r a k s t u avot s , kas m in Alteni , b ū t u šī vēs tu le .

A l t e ne s pi ls s i t u ā c i j a s p lā n u un a p r a k s t u devi s J. B r o c e ,4 p i l s d r u p u z ī m ē j u m s , s i t u ā c i j a s p lā n s un īss a p r a k s t s r o d a m s M. P a u l u č i a l b u m ā , pils s i t u ā c i j a s p lā n u p ub l i c ē j i s F. K r ū z e .6 P a r A l t en i r a k s t ī t s kā v i s p ā r ē j a r a k s t u r a p u b l i k ā c i j ā s ,7 tā z i n ā t n i s k o s d a r ­b o s ,8 t aču sn ie g tā s z i ņ a s ir ļoti t r ū c ī g a s , v i e n v e id ī ­gas. P l a š ā k a i s A l t e n e s m ū r a pils a p r a k s t s ir K. Lē- v i s a m o f M e n ā r a m ,9 bet a r ī v iņa d a r b ā g a l v e n o k ā r t a p r a k s t ī t i v i r s z e m e s s a g l a b ā j u š i e s a i z s a r g m ū r i . M i ­

nē tā au to ra p u b l i c ē t a i s pi ls p l ā n s g a n labi r a k s tu r o tā s n o v i e t o j u m u (2 . at t . ) .

A l t e ne s m ū r a pi ls cel ta uz do lo m ī t a k l in t s r ag a , ko n o r o b e ž o ja ap 20 m a u g s t a D a u g a v a s k r as t a k r a u j a (I tab.: 2), A l t e ne s up ī t e s 15— 18 m dzi ļā stāv- k r a s t a i n ā g r av a , a u s t r u m o s — i z r a k u m u laikā j a u s t ipri a i zm i l zu s i g r a v a (I tab. : 3), bet d i e n v id os — i z r a k u m o s k o n s ta t ē t a i s , a b a s g r a v a s sa v ie n o j o š a i s g r ā v i s (I tab.: 4).

D a u g a v a s m e ž a i n a j ā k r a s t ā , ska to t i e s no z i e m e ­ļ iem, labi i e z īm ē jā s pi ls v i e tu n o r o b e ž o j u š ā s g r a v a s (I tab. : 1), bet p a š a s p i l s d r u p a s sk a t a m p a v ē r ā s t ikai pēc koku n o c i r š a n a s (I tab. : 3, 5).

P i l s d r u p a s i e tvē rās P ļ a v i ņ u H E S ū d e n s k r ā t u v e s zonā , t ā p ēc L a t v i j a s P S R Z A V ē s t u re s in s t i t ū t a ek s p ed īc i j a r a k s ta au t o ra v a d ī b ā 1963. un 1964. g. ve ica p i em in ek ļa a r h e o lo ģ i s k o i z pē t i .10

41

3. att. I z r a k u m u laukum i A ltenes p ilsv ie ta . A--F. — la u k u m u jos las , 1— 6 — lau k u m u k ā r t a s n u m u r i j o s l ā s ; 1 — s a g l a b ā ju š i e s a iz s a rg m ū r i . 2 — n o p o s t ī to a i z s a r g m ū r u v iela , 3 — 1964. g. pē t ī t ie laukum i,

4 — 1963. g. pē tī t ie laukum i, 5 — k r a s tu k r a u j a s , 6 — m e t ru a tz īm es .

P ie m i n e k l ī a t se d z a p a v i s a m 2100 m 2, t. i., ap 50% no v i s a s tā p l a t ī b a s , bet 80% no a p b ū v ē t ā r a ­j o n a (3., 4. at t . ) .

L īdz 1923. g. l a u k sa i m n ie c i s k i in t ens īv i i z m a n t o ­t a j ā pils l a u k u m ā 0,25— 0,40 m b iezais , s t ipr i s a­j a u k t a i s k u l t ū r s l ā n i s v i sā d z i ļum ā v ie n d a b īg s , pelē­cīgs, a t r a d u m i e m n a b a d z ī g s . V ien īg i ce l tņu r a j o n o s t a s i e sn ie d zās līdz 2,5 rn dz i ļum ā , bet š a j ā s v i e t ā s a t k l ā j ā s g a l v e n o k ā r t b ū v g r u ž u b l īvē jumi .

V i e n d a b ī g a j ā k u l t ū r s l ā n ī a t š ķ i r ī g u s n o s l ā ņ o j u m u s k o n s t a t ē j a t ikai a t s e v i š ķ ā s v ie t ā s a i z s a r g m ū r u t iešā t u v u m ā . Tā, 1— D la u k u m a n o g u l u g r i e z u m ā pie a i z s a r g m ū r a k o n s t a t ē j a : 1) v i r s dz e l t e n ā m pa m at - smi l t ī m 0,12— 0,05 m biezu m e l n a s m ī t ņ u z e m e s s lā­nīt i (5. at t . : 1), kas , a t t ā l in o t i e s no a i z s a r g m ū r a , k ļuva p l ā nā ks , l īdz a p m ē r a m 2 m a t t ā l u m ā no tā sa­p lū d a ar p l a k u m a pe lēc īgo k u l t ū r s l ā n i ; 2 ) v i r s šī s l ā ņa ap 1,0 m p la tā jo s l ā ga r m ūr i a t r a d ā s pie m ū r a 0,12 m bieza, t ā l ā k — p l ā n ā k a k a ļ ķ u j a v a s k ā r t a (5. att.: 2) ; 3) a u g s t ā k 0,23— 0,16 m biezs t u m ­šas m ī t ņ u ze me s s l ān is ar 0 ,02— 0,05 m biezu de­

g u m a k ā r tu a u g š d a ļ ā (5. att.: 3); ar ī šis s l ā n i s t ā l ā k no a i z s a r g m ū r a s a p lū d a ar p l a k u m a k u l t ū r s l ā n i ;4) v i r s šī s l ā ņa ap 2 rn p la t ā jo s l ā pie a i z s a r g m ū r a 0,55 m biezs, v i r z i en ā uz p l a k u m u a rv ie n p l ā n ā k s b ū v g r u ž u s l ā n i s (5. att.: 4) ; 5) tam pār i t u m š a hu ­m u s a k ā r t a (5. at t . : 5), bet v i r s t ā s pie m ū r a 0,85— 1,00 m bieza, v i r z i en ā uz p l a k u m a pusi a rv ie n p lā ­nāka , j a u n a b ū v g r u ž u k ā r t a , kas s n ie d zā s 3,0—3,5 rn no a i z s a r g m ū r a (5. att.: 6 ).

Krasi a t š ķ i r īg ā a p a k š ē j ā m e ln ā m ī t ņ u zeme pēc t a j ā a t r a s t a j ā m se n l i e t ā m un b ez r ip as t r a u k u l a us ­kām a t t i e c in ā m a uz l a iku p i r m s v ā c u m ū r a pils uz ­ce l ša n as . K a ļķ u s l ān ī t i s v i r s t ā s r ad ie s pils a i z ­s a r g m ū r u c e l š a n a s l a ikā, bet tu m š ā m ī t ņ u ze me ar in t e ns ī vo d e g u m a s l ānī t i a u g š d a ļ ā — pi ls p a s t ā v ē ­š a n a s laikā. D e g u m a k ā r t a te un v i su a t se g t o ce l tņu v ie t ā s l i e c i nā ja par pi ls bo jā eju l ielā u g u n s g r ē k ā . A u g s t ā k k o n s t a t ē t ā b ū v g r u ž u kā r t a ve id o j us ie s , pi ls a i z s a r g m ū r i m sa b rū k o t vai ar ī mūr i noā rdo t .

Vi rs d z e l t e n ā s p a m a t s m i l t s 0,11 m biezu m e l n ā s m ī t ņ u ze me s k ā r tu k o n s t a t ē j a 6— A l a u k u m ā , ap

42

0,30 m biezu — 5— C l a u k u m ā , p l ā n ā k u — ari 6— C un 3— E l a uk u m ā. Tas un a r ī d až ād i a t r a d u m i lie­c i n ā ja pa r a p d z īv o t ī b u A l t e nē j a u p i r ms m ū r a pils u z c e l š a n a s , par to, ka vācu m ū r a pi ls Alt enē , t ā p a t kā t a s k o n s t a t ē t s T u ra id ā , Sēlpi l ī , Koknesē , Ikšķi lē , M ā r t i ņ s a l ā u. c., uzce l t a vie tē jo i e d z ī v o tā ju dz īv es ­v i e t ā . "

D ZELZS LAIKMETA D ZĪ V E S V IE T A

V a i r ā k ā s v ie t ā s i ekšpus un ā r p u s pils a i z s a r g s i e ­n ām k o n s ta t ē t ā m e ln ā m ī t ņ u zem e l i ec i nā ja , ka dze lzs l a ik m e ta dz īv esv ie ta A l t e nē a i z ņ ē m u s i visu D a u g a v a s k r a u j a s un A l t e n e s u p ī t e s g r a v a s n o r o be ­žoto z e m e s r a g u . I evē ro jo t da b i s ko s šķē r š ļus , kas sa r ­g ā j a šo vietu, kā ar ī d i e nv idos no pils a t se g to 7,0 m plato un 1,2 m dzi ļo g r āv i (I tab.: 4) , kas sa v i en o j a A l t e ne s upī t i un sauso g r av u , j ā p i e ņ e m , ka te b i jusi no c i e t i n ā t a d z īv esv ie ta — s a v d a b ī g s p i l skalns .

Pie A l t e n e s pēc 1837. g. D a u g a v a s p lūd ie m a t ra d a ar 1300.— 1100. g. p. m. ē. d a t ē j a m u b r o n z a s i emalu c i rv i .12 S im a t r a d u m a m laika z iņā tu v s ir A l t e n e s i z ra k u m o s i e gū ta i s a k m e n s t a i s n i n u g u r a s ci rvi s (6 . a t t . ) , kam asi i ez īmē ta t a i s n ā m u g u r a , labi i zda ­lās, bet maz i zcel ts k ā t e a u r u m a p a g a r i n ā j u m s (kāt-

c a u r u m s tu v ā k n o p l a c i n ā t a j a m p i e ta m ) . Sādi j a u pat vē las f o r m a s c i rvj i d a t ē j a m i ar 2 . g. t. p. m. ē. bei ­g ā m .13 Ar 2.— 1. g. t. p. m. ē. m i j u d a t ē j a m s d e ģ e n e ­r ē ta s f o rm a s t a i s n m u g u r a s ci rvis, kas a t r a s t s r i e tu ­mos no A l t e n e s g r a v a s , 14 bet ar 1. g. t. p. m. ē. — ak m e n s ci rvis , kas uzie t s l a ukā a u s t r u m o s un d ien­v idos no A l t e n e s p i l s d r u p ā m . 15 T o mē r n e k ā d u citu l iecību pa r A l t e n e s p i l s v i e t a s ap d z īv o t ī b u j a u 2,—1. g. t. p. m. ē. nav. Ar A l t e n e s p i l s v i e t a s ap d z īv o ­t ību n e v a r sa i s t ī t ar ī u z k a l n i ņ u — K a p u k a l n i ņ u ap1,5 km z i e m e ļ a u s t r u m o s no A l t e n es pie A i n ā r u m ā ­

j ā m , kur k o n s t a t ē j a če t r us a p b e d ī j u m u s un i eguva d a ž a s 6 . - 7 . gs. s e n l i e t a s .16 Sis a t k l ā j u m s , t ā p a t kā v i dē jā dze lzs l a ik m e tā un vēlāk ap d z īv o tā Le j ask u- kur u a p m e t n e D a u g a v a s k r a s t a i e lej ā (1. a t t . ) , ' 7 0,5 km a u s t r u m o s no m ū r a pils , l i e c ina ja v ienīgi par A l t e ne s n o v a d a ap d z īv o t ī b u v ispā r . Ar A l t e n e s dzelzs l a ik m e ta a p m e t n e s la iku sa i s t ā m i p i l svie t ā a t r a s t i e divi dze lzs š a u r a s m e n s ci rvj i . V iens no t iem — (7. att.: 2) ar ap a ļ u k ā t e a u r u m u , uz p r i e kš pu s i p a g a ­r i nā t u p ie t segu , v ie g lu m u g u r a s i z l i ekumu, v i e n m ē ­r ī gu šķe l tņa p a p l a š i n ā j u m u un nel i elu a s m e n s uz- r ā v u m u pr i e k šp u s ē — d a t ē j a m s ar 5. gs. vai 5. un6 . gs. m i j u , 18 otrs , l i e lāka is , m a s ī v ā k a i s (7. att.: 1), ar t a i s n u m u g u r u , a b p u s ē j u p ie t s e g a s p a g a r i n a j u m u , ovālu k ā t e a u r u m u — ar 6 . - 7 . gs. Uz dze lzs l a ik ­

4. att. C e l tņ u i zv ie to ju m s A ltenes pilī.

43

5. att. 1— D la u k u m a r i e tu m u profi ls . / — m e ln ā m ī tņ u zeme, 2 — k a ļķ u ja v a , 3 — tu m šs m ī tņ u zem es s lā n is ar d e g u m a k ā r tu a u g š d a ļā , 4 — b ū v g ru ž i , 5 — h u m u sa k ār ta , 6 — būv g ru ž i .

me ta d z īv es v ie ta s p a s t ā v ē š a n a s l aiku a t t i e c in ā m a dze lzs p a k a v s a k t a ar u z ro t ī t i em g a l i em (32. att.: 32) , ko a t r a d a t u m š ā s m ī t ņ u ze tncs kā r t ā . Tā, t ā p a t kā Koknes es M ū k u k a l n ā i e g ū t ās šād a v e i d a saktas , d a t ē j a m a ar 8 .— 9. g s .19 Tā pa š a pe r ioda ir spieķ- a d a t a (32. att.: 15) ar v i e g lu g a l v a s a t l i e k u m u ,2 bet v ē l ā k s — 10.— 12. gs. — ir b r o n z a s v a ž t u r i s (32. att.: 8) .21 Ar 8 ./9. gs. d a t ē j a m s j o s t a s s p r ād z es f r a g m e n t s (32. att.: 35) , k am an a lo ģ i2 a s r o d a m a s M ū k u k a l n ā , M e ž m a l u p i l s k a ln ā u. c. 2 Uz 12.— 13. gs. a t t i e c in ā m i daži naž i (18. att.: 12, 13, 17), uz 10.— 12. g s .23 — g lud ie t r a p e c v e i d a p iekar iņi (32. at t . : 5, 6 ). Tā p aš a la ika v a r būt ap r o c e s un k a k l a r i ņ ķ a (32. att.: 10, 14), kā ar ī no s t i eples , kam s e g m e n t v c i d a g r i e z um s , g a t a v o t u s p i r ā l g r e d z e n u f r a g m e n t i (32. att.: 21, 22). Pēc p a r a lē l ē m O l i ņ k a ln ā , M ū k u k a l n ā 24 u. c. ar 10.— 12. gs. d a t ē j a m i A l te nē a t ­r as t i e m a l a (33. att.: 1— 6) un p l i c n ak tn en s (33. att.:7, 8) v ā r p s t u skr iemeļ i . N e d a u d z v ē l ā k s — 12.— 13. gs. — ir i z kap t s f r a g m e n t s (20. at t . : 3), k am pēc

p ē d a s v e i d o j u m a l īdz ība ar a t r a d u m u L o k s te n ē .25 L iekas , ka 12.— 13. gs. a t r a d u m i e m p ie sk a i t ā m i ar ī daži u z m a v a s (34. att.: 14, 16) un i edzī tņa (34. att.: 6— 8, v a r ē t u būt ar ī ci t i) bu l tu g a l i .26 A g r ā s a p m e t ­nes la ika ir ar ī k r e l l e s (32. att.: 2, 3) un d z i n ta r a p i e ka r iņ š (32. att.: 7), k au l a rū cen i s , g r a u d b e r z i s , i e sp ē j am s , ar ī g a l o d a s (33. at t . : 11, 18— 21). Al tenē a t r a s t i e b u m b ie r v e id a z v ā r g u ļ i ar k r u s ta šķē lum u, s tū r a i n u īsu c i lp iņu (32. att.: 17— 19) ir 12.— 13. g s .,27 v ē l ā k s ir z v ā r g u l i s ar p a g a r i n ā t u c i lp iņ u .28 J a u k t ā k u l t ū r s l ā n ī a t r a s t a i s b r o n z a s m a k š ķ e r ā ķ i s (28. att.: 9) pēc v i e n m ē r ī g ā ap a ļā s t ā va i z l i ekuma

a t g ā d i n a m ū s d i e n ī g o s āķus , tā c i lp iņa d a r i n ā t a p r i ­mi t īv i , v i e n k ā r š i a t l ieco t a p a ļ ā s s t i eples galu. Āķis l īd z in ā s K ok n es e s a g r a j o s s l āņos , M ū k u k a l n ā un Lo ks t en ē i e g ū ta j i e m m a k š ķ e r ā ķ i e m .29 N o v g o r o d ā tn a k šķ e r ā ķ i a t r a s t i g a l v e n o k ā r t 10,— 12. g s .,30 M ūk u- k a l n ā līdz 10. gs. s l āņos. A l t e n es a t r a d u m s t āpēc a t t i e c i n ā m s uz 10.— 12. gs.

A r ī k au l a s t abul i (7. att.: 3) 6— C la u k u m ā u z g ā j a m e l n a j ā m ī t ņ u zemē , t āpēc s t r a t i g r ā f i s k i tā droši a t t i e c i n ā m a uz l a iku p i r m s m ū r a pils uz c e l ša n a s . L īd z ī g a s k au l a s t a bu le s Ikšķi lē , Koknesē , T u ra id ā , A ra i šu ezera mī t nē , Cēsīs , L u d zā u. c. n o r ā d a , ka v ie t ē j i e i e d z īv o t ā j i t ā s l i e to juš i 10.— 12. gs. un ar ī vēlāk , pat dz ī vo jo t m ū r a p i l ī s .31

Aplū ko t i e a t r a d u m i un b ez r ip as t r a u k u l a u sk a s (sk. 79. Ipp.) n e p ā r p r o t a m i l iecina, ka dab i sko šķē r š ļu s a r g ā t a j ā k l i n t s r a g ā pie A l t e nes up ī t e s ci lvēki dzī ­v o ju š i kopš 6 .— 7. gs. L ie lāko in te ns i t ā t i ap d z īv o t ī b a šeit s a s n ie g u s i la ikā no 10. l īdz 12. g s :, bet 13. gs., a c īm r e d z o t pēc n o v a d a p a k ļ a u š a n a s v ā c u i e k a r o ta ­j i em, tā aps īkus i .

A L T E N E S M O R A P I L S

P a r A l t e n es m ū r a pi ls c e l š a n a s un bo jā e j a s laiku ra k s t ī t i e avot i z i ņ as n es n ied z , t ā p ēc pils l ik t eņu s k a i d r o j u m ā īp aš a n o z ī me ir i z r a k u m o s a t k l ā t a j a m u n a t r a s t a j a m m a te r i ā l a m .

44

7. att. 1,2 — dzelzs ša u ra s rn e n s cirvji (334, 4), 3 — s ta b u le (53) .

45

8. att. 1— D la u k u m a p lāns . / — v ā r tu v ie ta , 2 — m ū rē t i s ta b u p a m a t i , 3 — ak m e ņ u k rāv u m s .

9. att. A km eņu k r ā s n s 5— A laukum ā.

Pils apbūve

A r h e o l o ģ i s k a j o s i z r a k u m o s p i ln īg i t i ka a t se g t a A l t e n e s m ū r a pi ls a i z s a r g s i s t ē m a un a t k l ā t a s d a ž ā ­das c i t as ce l tn i ec ība s k o n s t r u k c i j a s .

P i l s p i e d e r ē j a pie v ie n k ā r š a k a s te l l a s t ipa noc ie­t i n ā j u m a ,32 k u ra a i z s a r g s i s t ē m a s p a m a t e l e m e n t s ir a p k ā r t m ū r i s . A l t e n ē k a s t e l l a s t i p a m p a r a s t a i s ap- k ā r t m ū r u č e t r s tū r i s pā rv e id o t s , a i z s a r g s i e n a s m a k ­s imāl i tu v in o t d a b i s k a j i e m šķē r š ļ i em — D a u g a v a s un A l te ne s u p ī t e s s t ā v a j ā m k r a s tu k r a u j ā m . A rh e o lo ­ģ isko i z ra k u m u sā k u m ā pi ls a u s t r u m u un d ienv idu daļu a i z s a r g m ū r i b i ja s a g l a b ā j u š i e s vēl 6— 10 m a u g s t u m ā (I tab.: 3, 5), bet ga r D a u g a v a s k r a s tu un A l t e n e s g r av u m ū r u vietu n o r ā d ī j a v ien īg i 1,5—2,5 m au gs t i v a ļ ņ i (I tab.: 6 , 7; II'I tab. : 4 — 6 ). Ap1,3 m biezā un 10 m a u g s t ā a u s t r u m u m a l a s a i z­s a r g m ū r a a u g š d a ļ ā i z d a l ī j ā s 1,0 m a u g s t s un 0,7 m biezs b r u s t v ē r s ar 0,6 m p la tu a i z s a r g e ju . K. Lēvi s s o f M e n ā r s vēl 1900. g. d i e n v id r i e tu m u a i z s a r g s i e n ā

n o r ā d a 3,3 rn p la tu , 3,0 m a u g s t u v ā r t a i l u un 1,5 m p la tu un 2,0 m a u g s t u ni šu 6,0 m a u g s t u m ā vi r s t ās (skat . a t t ēlu r ak s t a sā k u m ā ) .

Nišā senāk a t r a d u s i e s k ād a svētā s k u l p t ū r a .33 So a p k ā r t m ū r a daļu p i rm ā p a s a u l e s ka ra l aikā p o s t ī ­ju š i a r t i l ē r i j a s šāviņi , vē lāk b ū v m a t e r i ā l u l auzē j i (11 tab.: 1).

A l t e ne s a i z s a r g m ū r i b ija celti no ne l i e l am n e a p ­s t r ā d ā t ā m p l i e n a k m e n s p lā k sn ēm , pa r sa i s tv ie lu lie­to j o t ka ļķu j a v u (I tab.: 7, 8 ; II tab.: 1— 4). Mūr i d a ž ā d a b iezuma: no 1,0 m D a u g a v a s k r a s t a pusē līdz 1,45 m — v ā r tu r a jo n ā . Ap 0,40 m pa r pa š u a i z ­s a rg s i e n u b ie zā ku s p a m a t u s k o n s t a t ē j a t ikai 6— C un 5— E la uk um ā.

G a l v e n o ieeju k o n s t a t ē j a pi ls d i e n v id r i e tu m u sienā (8. att.: 1) A l t e ne s g r a v a s k ra s t ā , kur b i ja s a g l a b ā ­

j i e s v ā r tu k r e i sā s puse s ( s ka to t i e s no pi ls p a g a l m a ) a i z s a r g s i e n a s m ū r ē j u m s ar a r k a s pēdu (II tab. : 2,3) un l a b a j ā pusē daļē j i ar ī m ū r i s ar v ā r tu a i z s a rg - ba ļķa i eb īdāmo c a u r u m u (II tab.: 2, 4). N o s k a i d r o ­

47

j ā s , ka i ee ja s r a j o n ā 1,45 m biezā a i z s a r g s i e n ā iz­m ū r ē t a 3,25 m p la ta v ā r t a i l a . A i l a s a r k a s pēda (II tab. : 3) a t r a d ā s 3,0 m v i r s i ee ja s p a m a ta . I ee ja s l a b ās pu se s s ienā s a v u k ā r t i z m ū r ē t s 3,65 m g a r š ap 0 , 4 0 X 0 ,4 5 rn liels c a u r u m s v ā r t u a t b a l s t b a ļ ķ a iebī- d l š a n a i , v ā r t u s a tve ro t , bet — k r e i s a j ā pusē 0,22 m dzi ļa un 0 , 12 x 0 ,2 0 m liela n i ša a t b a l s t b a ļ ķ a g a l v a s i e b īd ī ša na i , v ā r t u s nos lēdzo t . A i l a s ā r p u s ē s a g l a ­b ā j i e s v ā r t u a t b a l s t m ū r a f r a g m e n t s , u n k o n s t r u k c i j a ar a t b a l s tb a ļķ i l iec inā ja , ka vā r t i b i juš i v e r a m i uz pi ls p a g a l m a pusi .

A b p u s v ā r t i e m s t a rp A l te ne s g r a v u un a i z s a r g ­s ienu a t se d z a 1,2 m biezu m ū r a s ienu p a m a t u s (II tab. : 5). Tie l i ec i nā ja , ka pil ī v a r ē j a iekļūt t ikai pa t i l tu pa r i a p m ē r a m 15 rn d z i ļ a j a i un ap 25— 30 m p l a t a j a i A l t e n e s g rava i . J ā d o m ā , ka v i s m a z pils pusē da ļ a no šī t i l ta b i jus i p ac e ļ am a .

Ot ru, r ez e r ve s i zeju a t k l ā j a pils z i eme ļu a i z s a r g ­s ienā 6— E l a u k u m a 52— 53/e k v a d r ā t ā (13. at t . : 1). Te ap 1,0 m b ie za jā a i z s a r g s i e n ā i z m ūr ē t a i ekšpusē 1,15 m, ā r p u s ē 1,05 m p la ta ai la. I z e ja s ā r p u s ē gar a i z s a r g m ū r i bi ja i zve ido ta 0,7 m p la ta un 1,7 m g a r a p l a t f o r m a , no k u r a s v a r ē j a t ā l ā k aiziet t ikai pa š a u r u t a c i ņ u s t a rp mūr i un k r a s t a k r a u ju . M ū r u i ekšpusē ab p u s i zeja i a t k l ā j a pa t r im s t ab u bedrē m, to d ia m e t r s 0 ,20— 0,22 m, d z i ļu m s līdz 0,55 m. B ed res n o r ā d ī j a k ā d a s i z e ja s a i z s a r g k o n s t r u k c i j a s v ie tu (13. att.: 2).

c b

10. att. A k m eņ u k rā s n s 6— A laukum ā.

G a l v e n ā s i ee ja s l a b a j ā pusē 1,0— 1,6 m no a iz ­s a r g s i e n a s 6,0 m a t t ā l u m ā ci ta no c i t as a t s e d z ā s t r īs m ā l u j a v ā ce l t a s p l i e n a k m e ņ u k o n s t r u k c i j a s (8 . att.:2 ), bet 6,0 m no a i z s a r g m ū r a — p l i e n a k m e ņ u k r ā ­v u m s (8 . att.: 3). P l i e n a k m e ņ u s t a b v e i d a m ū r ē j u m i (11 tab.: 6 ) celti uz a g r ā s a p m e t n e s k u l t ū r s l a n a n e ­lielā (0 0,8— 0,9 m) l a u k u m ā , n o k l ā j o t 0 ,15— 0,25 m biezu sa r k a n o m ā lu k ā r t u un t ad l iekot p l i e n a k m e ņ u s m a l u j a v ā . Viens no šiem m ū r ē j u m i e m s a g l a b ā j i e s 0,6 m a u g s t u m ā , citi ir zemāki . Ap 1,0 m d ia m et rā l ielais a k m e ņ u k r ā v u m s (II tab.: 7) i zveido t s 0,7 m dzi ļā p i l t u v v e i d a bedrē. Sīs k o n s t r u k c i j a s b i j u š a s s t ab os ce l tu ēku s t ab u pam at i . Pa labi no i e e ja s pils p a s t a v ē š a n a s laika k u l t ū r s l ā n ī a t r a d a d e g u š u s l abī ­bas g r a u d u s . I e s p ē j a m s , ka ša jā r a j o n ā b i jus i kāda no l ik t ava .

P i ls l a u k u m a a u s t r u m u da ļā 2— A l a u k u m a 0,30— 1,25 rn b ie za jā k u l t ū r s l ā n ī a t k l ā j a d a ž a s a k m e ņ u g r u p a s un v ienā v ie tā ar ī p l i e n a k m e n s p l ā k š ņ u g r ī ­das f r a g m e n t u , kas l iecina, ka šis r a j o n s i z m a n t o t s apbūve i . Tomē r t u v ā k a i ce l tn ie c īb as r a k s t u r o š a n a i šo e l e m e n tu nepiet i ek. Ce l tn ie c ī ba s pa l i eku s i t u āc i j a un a t r a d u m i — 14. gs. o t r ā s p u se s T a l l i n as ši l iņš, dze lzs na z i s (18. att.: 12), i edzī tņa b u l t a s ga l s (34. at t . : 19), sve č tu ra f r a g m e n t s (21. att.: 9) u. c. — l i ec inā ja , ka pi ls be i g u po sm ā p a g a l m a a u s t r u m u m a la n av v a i r s b i jus i apbūv ē t a .

P a š ā pils z i e m e ļ a u s t r u m u da ļā 5— 6/A la u k u m o s 5— 6 m p la tā jo s l ā g a r a u g s to a i z s a r g s i e n u a t se d z a 12 m g a r u un līdz 1,8 m a u g s tu p l i e n a k m e ņ u kaudzi . N e r e g u l ā r a s f o r m a s lielie un pa t ļoti lielie p l i enak- rneņi b ija sa m es t i kau dzē . S ta r p t iem n eb i j a ne ka ļķu , ne m ā lu j a v a s pa l ieku , t ā p ēc l iekas , ka ak­meņ i sa ves t i ce l tn iec ība i , bet pa l ikuš i n e i zm a n to t i . Pēc a k m e ņ u k a u d z e s n o v e š a n a s 5— 6/A la u k u m u r a ­j o n ā zem tās a t k l ā j a d a ž ā d a s ce l tn ie c ī bas pa l i ekas (III tab.: 1).

5— A l a u k u m a 36— 37/e— f k v a d r ā t o s 2. k ā r t ā a t ­sedza z i e m e ļ r i e t u m u - d i e n v i d a u s t r u m u v i rz i e n ā 1,4 m g a r u s un 1,3 m p l a t u s k r ā s n s p a m a t u s , kas b ija celti, m ā l u j a v ā g u ld o t g a n p l i e n a k m e ņ u s , g a n l a u k­ak m e ņ u s . P a r k r ā s n s v i r sb ū v i un pa r cel tni , ku rā tā a t r a d u s ie s , n e k ā d u z iņu ne i egu va . K ā r tā a t r a s t a i s15. gs. T a l l i n a s a r t igs , b r o n z a s z v ā r g u l i s (32. att.: 17) u. c. l i ec in ā ja par šīs v i e t a s ap bū v i 15. gs. o t r a j ā

pusē , bet a k m e ņ u k r ā v u m s v i r s šīm ce l tn i ec ī bas p a ­l iekām r ā d ī j a , ka pi ls be igu p o sm ā šī a p bū v e nav v a i r s p a s tā v ē ju s i . Pie a g r ā k ā s ap b ū v e s k ā r t a s p iede­rē j a šī p a š a l a u k u m a 4 0 — 4 4/ a— e k v a d r ā t o s 3. kā r t ā a t s e g t a i s a k m e ņ u k l ā s t s un 42 — 43/c— d k v a d r ā t o s a t k lā t ā k r ā s n s (9. a t t . ) . No t ā s b ija s a g l a b ā j u s i e s m ā lu j a v ā no p la k a n ie m p l i e n a k m e ņ ie m m ū r ē t ā pa- k av v e id a a p a k š d a ļ a , kas ir 1,6 m g a r a un 1,8 m p la ta ar 1,5 m g a r u un 0,55— 0,60 m p l a t u kur tuv i . Sī k r ā s n s a t r a d u s i e s a p m ē r a m 5 , 0X 5, 0 m lielā celtnē.

P i l s v ie t a s z i e m e ļ a u s t r u m u s tū r ī 6— A la u k u m a 45— 47/b— d k v a d r ā t o s j a u 1. kā r t ā i e z īmē jās , bet pēc 2 . k ā r t a s p i l n ī g ā k a t k l ā j ā s p a k a v v e i d a k r ā s n s p a m a t d a ļ a (III tab.: 3; VI tab.: 2, k ra s . ) , 5 , 5 X 6 , 0 m lielā l a u k u m ā to i e tvēra in t e n s ī v a d e g u m a kā r t a (VI tab.: 3) ar og l ī t ēm un d e g u š u koku gaba l i em . N o ņ e m o t n o d e g u š ā s ce l tnes pal i ekas , n o s k a i d r o j a s , ka no p l i e n a k m e ņ i e m ar m ā lu j a v u m ū r ē t ā s k r ā s n s (10. at t . ) ā rē j ie i zmēr i ir 2 , 5 x 2 , 3 m. Ap 1,95 m garo, a p a k š ā 0,7— 0,8 m, a u g š d a ļ ā 0,9— 1,0 m p la to k u r ­tuvi i e lokoja 0,23— 0,55 m a u g s t a s ā r s i e nas , kas ā r ­pusē m ū r ē t a s g ludi , ve r t i kā l i , i ekšp usē — slīpi. Kur-

48

Z. Apaļa. DA 2I UZ L I V O N I J A S K A RA L A I K U A T T I E C I N Ā M I A T R A D U M I C Ē S U P IL I

8. att. Pie 2. ske le ta a t r a s t ā s u d r a b a ķēžu jo s ta .

9. att. Pie 4. ske le ta a t r a s t a s m o n ē ta s un z e l ta ķedes f r a g m e n t s (skat . 1. t a b u lā , 20. lpp.). 1 — VI 2 1 3 : '2 7 3 ;2 — : 271; 3 — : 272; 4 — : 261; 5 — .■ 260; 6 - : 270;7 — : 263; 8 — : 266; 9 — : 267; 10 — : 265; 11 -

: 268; 12 — : 269; 13 — : 264; 14 — : 262.

10. att. S ka ts i z ra k u m u lau k u m a , a t t ī ro t 4. skeletu.

/. Graudonis. A L T EN E .

VI tab. 6— A la u k u m a 2. un 3. k a r ta . 1 — a i z s a rg m ū r i s , 2 — k rā s n s , 3 — d e g u m a k ā r ta , 4 — te lpa s t a rp k rā sn i un a iz s a rg m ū r i .

VII tab. 6— D l a u k u m s pēc 4. ka r ta s . 1 — a i z s a rg m ū r i s , 2 — celtnes sienas, 3 — r ie tu m u telpa, 4 — a u s t ru m u telpa, 5 — k rāsns .

VIII tab. 6— D la u k u m a ce l tnes r a jo n s . 1 — a i z s a rg m ū r i s . 2 — .vel n e n o ņ e m tā ce l tnes s ienas d a |a , 3 — p a m a t r a d z e s , 4 — k rāsns5 — c a u r u m o tā s p lāksnes , 6 — k rā s n s p r iek š te lp a , 7 — a g r ā k ā s apbūves k a r ta s k rāsns .

IX tab. C e n t r ā lā s ce l tnes r a jo n s . 1 — ce l tnes s ienas , 2 — iee jas v ie ta , 3 — k ā p n e s uz p a g r a b s t ā v u , 4 — p iebūves s ā n u s ienas , 5 — s ta b u p a m a tu lielie l au k ak m eņ i , 6 —

si l tu m k rā sn s .

* tab. 2. k r ā s n s 6 D lau k u m ā . 1 - ā r s ien as , 2 - a rkas , 3 - akm eņi , 4 - p r iekšs iena .

t uve s s i e nas b i j u š a s i z o d er ē t a s ar ve r t ik ā l i l i kt ām p l i e n a k m e n s p lā k sn ēm . Tas da r ī t s , lai a t v ie g l o tu k r ā s n s r e m o n t u , jo ā t r i i z de gu šo un i z d r u p u š o p l i en ­a k m e n s o d e r ē j u m u v a r ē j a ērti a t j a u n o t . S ta rp k r ā s n i un a i z s a r g m ū r i (III tab.: 1) m ā lu j a v ā m ū r ē t u sienu p a m a t i (III tab.: 2) n o r o b e ž o ja ap 1 , 8 X 2 ,6 m lielu t e lpu ar m a la k lonu (VI tab. : 4). Ap k r ā s n i k o n s t a ­t ē j a p l i e n a k m e n s g r ī d a s pa l iekas . T ā t a d ša jā pils da ļā k r ā s n s a t r a d u s i e s k ād ā p la š ā k ā ce l tnē ar plien- ak m e n s p l ā k š ņ u g r īdu , bet s t a rp k r ā s n i un a i z s a r g ­

mū r i i zveido ta nel ie l a , no k r ā s n s s i l s toša t e lp i ņa ar m ā la klonu.

Šīm A l te n es k r ā s n ī m t i e ša s a n a l o ģ i j a s c i t ās L a t ­v i j ā p ē t ī t a j ā s m ū r a pi l ī s n av r o d a m a s . L ok s t e ne s pils k r ā s n ī m g an b i j u š a s p a k a v v e i d a k o n t ū r a s ,34 bet t ām citi u z b ū v e s p r inc ip i — ar kokiem p a m a t ā , ar m ā la k lon iem un a k m e ņ u b r u ģ ē j u m u . Tās g la b ā v ie t ē jo ci lšu ce l tn ie c īb as e l em en tus . T u v ā k a s A l t e n es k r ā s ­n īm šķiet Sēlpi l ī a t s e g t ā s ,35 kas t ā p a t ce l t a s no plien- a km eņ ie m , t a ču to m ū r ē j u m ā i z m a n t o t i g a n mē les

4 - 100854 49

I tab. 1 — A ltenes p i l s d ru p a s no ziem eļiem ; 2 — D a u g a v a s k r a s t a k r a u j a pie A ltenes ; 3 — g r a v a a u s ­t ru m o s no p i l s d ru p ā m ; 4 — g rāv is d ienv idos no p i l s d ru p ā m ; 5 — A ltenes p i l s d ru p a s no d i e n v id a u s t ru m ie m 1964. g.; 6 — n o ja u k to a i z s a rg m ū r u v ie ta pils z iem eļu pusē — gar D a u g a v u ; 7 — ta s p a ts a i z s a rg m ū r i s pēc a t r a k š a n a s no r i e tu m u z ie m e ļ r ie tu m u puse s ; 8 — a i z s a rg m ū r i s ar i z m ū rē tu ū d e n s n o te k u 6— E laukum ā.

50

I I tab. 1 — a i z s a rg m ū r u p a l iekas pils d ie n v id r ie tu m u m a lā ; 2 — g a lv e n ā s iee jas r a jo n s ; 3 — iee jas k re isās puse s m ū r is ar v ā r tu ailas a rk as pēdu un v ā r tu b a l s ta m ū ra pa l iekām ; 4 — a i z s a rg b a ļķ a ieb īdām ais c a u ru m s v ā r tu labās puses s ienā; 5 — iee jas a i z s a rg m ū r u p a m a t i s ta rp a i z s a rg m ū r i un A ltenes g r a v a s k r a u ju ;6 — a k m e ņ u k o n s t ru k c i j a — sta b a p a m a t s 1— D lau k u m ā; 7 — ak m e ņ u k rā v u m s 1— D la u k u m ā ; 8 — ak­

m e ņ u k o n s t r u k c i j a (k rā s n s p a m a t i? ) pie a i z s a r g m ū r a 6— C la u k u m ā; 9 — s ta b u bed res G—C laukum ā.

4* 51

/ / / tab. 1 — ce l tn iec ības p a l ie k a s A ltenes p i l sv ie ta s z i e m e ļa u s t ru m u s tū r ī ; 2 — te lpa s ta rp a i z s a rg m ū r i un2. k r ā s n i 6— A lau k u m ā; 3 — 2. k r ā s n s un d e g u m a s lā n is ap to; 4 — celtnes v ie ta 6— D la u k u m ā no d ie n v id ­r ie tu m iem ; 5 — 6— D la u k u m a lielās ce l tnes r ie tu m u da ļa ar p l ie n a k m e n s p lā k š ņ u g r īd u un k r ā s n s p a m a ­tiem ; 6 — s ta b u v ie tas 6— D la u k u m a ce l tnes a u s t ru m u te lp ā g a r a iz s a rg m ū r i ; 7 — celtnes v ie ta 5— E lau ­

k u m ā no d ienv id iem ; 8 — ak m e ņ u k o n s t r u k c i j a šīs ce l tnes d ien v id u m alā.

52

I V tab. 1 — 6— D la u k u m a celtnes a u s t ru m u d a ļa ar a pkures s i s tēm u no d ie n v id ie m — d ien v id r ie tu m iem ;2 — a pkures s i s tē m a no r ie tum iem : A — k rā sn s , B — pr iekš te lpa ; 3 — k rā s n s p r ie k šd a ļa : A — k rā s n s ā r s ienā , B — liela velve, C — k u r tu v e s m u te ; 4 — c a u r u m o tā s k r ā s n s se g p lā k s n e s ; 5 — te lp a zem segp lāk - snērn: /1 — s e g p lā k š ņ u ba ls ti , B — g a is a p lūdes kan ā l i ; 6 — te lp a pēc b a l s tu iz ņ e m š a n a s ; 7 — lielā velve pēc m ā la z ied u m a n o ņ e m š a n a s : A — k rā sn s ā r s ien as , B — velves akm eņi, C — g a is a p lūdes c a u ­

rum i; 5 — lielā velve pēc p i ln īg a s a t s e g š a n a s : A — ārs ienās , B — lielā c i l in d r is k ā velve.

53

V tab. 1 — gaisa plūdes caurums lielajā velvē; 2 — laukakmeņu krāvums krāsns telpā zem lielās velves;3 — pāri kurtuvei celtās arkas ar lielākiem laukakmeņiem to starpās; 4 — lielā krāsns pēc a ts e g š a n a s : A — ārsienas, B — kurtuve, C — kurtuves sienas, D — arkas, E — lielā velve, F — telpa akmeņu krā­vumam; 5 — arku celšanas veids; 6 — 2. si l tum krāsns priekšdaļa; 7 — krāsns kurtuves telpa ar arkām:

A — ārsienas, B — kurtuve, C — arkas; 8 — si l tumkrāsns 4— E laukuma celtnē.

54

k ār n i ņ i , g a n ķieģel i , kas A l t e nē nav i z man to t i . Alte- nes a k m e ņ u k r ā s n ī m v i s v a i r ā k l īdz ības ar M e ž o tn e s p i l s ka ln ā a t s e g t a j ā m 13. gs. a k m e ņ u k r ā s n ī m ,36 bet tu r t ā p a t ce l tn iec ībā j a u i z m a n t o t i ar ī ķieģeļi ._ Sa ­l īdz ino t L a t v i j a s p i l s k a l n o s a t s e g t ā s a k m e ņ u k r ā s n i s ar šīm — m ū r a pi l ī s k o n s t a t ē t a j ā m , j ā s e c i n a , ka pē­d ē j ā s v ē r o j a m a v ā c u k r u s t n e š u a t n es to R i e tu m e i r o ­pas ce l tn ie c ī bas p a ņ ē m i e n u ietekme. M e ž o t n e s k r ā s ­nis v a r būt l iecība, ka j a u 13. gs. šī i e tekme i z p a u d u ­sies ar ī v i e t ē j o i e d z īv o t ā ju v i r s s l ā ņ a d z īv esv ie tā vai ar ī ka t ā s 13. gs. s ā k u m ā j a u cē luši vācieši .

A l t e ne s k r ā s n s ir j a u n ā k a , jo tā cel ta uz k u l t ū r ­s l ā ņa , k u rā a t r a d a v ie nu 14. gs. un d i v as 15. gs. v i ­dus m o n ē t a s .37 Ce l tn e s r a j o n ā l a u k u m ā a t r a d a vel

č e t r s t ū r a i n u dzelzs sp rā d z i (32. att.: 41) , n a ž u s (18. at t . : 4, 10), p a k a v a pusi (23. at t . : 4) , piesi (23. at t . : 2) , u z m a v a s b u l t a s ga lu (34. att.: 24) u. c. Sie a t r a d u m i r ād a , ka a p l ū k o ta i s ce l tn ie c īb as k o m ­p lekss p a s t ā v ē j i s 15. gs. be i gās . S p ē c ī g ā s u g u n s ­g rēka p ē d a s s a v u k ā r t l iecina pa r tā bo jā e ju v i sa s pi ls g a l ī g ā s bo jā e j a s reizē.

L ie lāk ā ska i tā ša j ā pi ls da ļā a t r a s t ā s p l i e n a k m e n s l i e lg a b a l u lodes, dze lzs sārņi , kā ar ī v ē r o j u m s par u g u n s g r ē k o s v a i r ā k k ā r t bo jā g ā j u š ā m ce l tnē m v a ­rē tu l iecināt , ka šeit, no p ā r ē j ā m ce l tn ē m a t t ā l ā k e s o š a j ā pi ls daļā , a t r a d u š ā s a m a t n i e c i s k a r a k s t u r a cel tnes .

Gar D a u g a v a s k r a s t u sau les v a i r ā k a p s p ī d ē t a j ā

12. ait. S i l tumkrāsns darbības shēma. 1 — kurtuve, 2 — arkas virs kurtuves, 3 — lauk­akmeņu krāvums, 4 — atvērums uz dūmvadu, 5 — lielā velve, 6 — caurumi lielajā velvē,

7 — starptelpa, 8 — caurum otās plāksnes, 9 — vāki p lākšņu caurumu nosegšanai.

55

pils da ļā a t k l ā j ā s d z ī v o j a m ā ce l tne un c i t as ko n ­s t rukc i j a s . Pie a i z s a r g m ū r a 6— C l a u k u m ā a t sed za s a v d a b ī g u a k m e n s k o n s t r u k c i j u (11. at t . ; II tab. : 8) un t ā s t u v u m ā v a i r ā k a s p a m a t r a d z ē s i z l a uz ta s ap 0 , 3X 0, 4 m l ielas d a ž ā d a d z i ju m a s t a bu bedres. D a ­žās no t ām s t abi b i juš i noķī lā t i ar p l a k a n ie m plien- akm eņi em . R ū p ī g i c e l t a j ā 2,5 m g a r ā un 1,6 m p la tā a k m e ņ u k o n s t r u k c i j ā uz šķ a u t n e s l ik t ās p l i e n a k m e n s p l ā k s n e s n o r o b e ž o ja t a i s n s t ū r a l a u k u m u , kur ā uz sā­niem l iktu 18 p l i e n a k m e n s p l ā k š ņ u (0,15— 0,20 rn b iezas ) g r ī d o j u m s (11. att.: 2). K o n s t r u k c i j a s pret a i z s a r g m ū r i ( 11. att.: 1) v ē r s t o ga lu n o s l ē d za 11 uz šķ a u t n e s bl īvi kopā likti p l a k a n i p l i e nak m eņi . S ta rp šiem ak m eņ ie m un a i z s a r g m ū r i a t r a d ā s 0,25 m p la ta b e z a k m e ņ u jo s l a (11. at t . : 3). Šī k o n s t r u k c i j a j ā u z ­lūko pa r kā dā s t a bu k o n s t r u k c i j a s ce l tnē b i j u š a s k r ā s n s p a m a tu .

P l a š ā k a s ce l tnes v ie t a a t k l ā j ā s 6— D un 6— E la u ­k um o s (4. at t . ) . Seko jo t D a u g a v a s k r a s t a k r a u j a i , a i z s a r g m ū r i s te ve i do t a i s n u leņķi, t ad par 4 me t r i em p a v i rz ī t s uz D a u g a v a s pus i un t ā l ā k ir t ika i 1,0 m b iezs (VII tab.: 1, k rās . ) .

Gar z i emeļu a i z s a r g m ū r i , no tā l a u z u m a v i e ta s uz r i e tu m ie m 6— D l a u k u m a 4 8 — 52 /d — n un 6— E lau­k u m a 4 8 — 52/a — c k v a d r ā t o s a t k l ā j ā s 14,5 m g a r a s un 4,5 m p l a t a s d iv te lpu ce l tnes v ie t a (VII tab. ) . P a r ce l tnes z i eme ļu s ienu i z m a n t o t s a p k ā r t m ū r i s (VII tab. : 1; VI I I tab. : 1, k rās . ) r i e t u m u un d ienv idu s i enas (VII tab.: 2) m ū r ē t a s ar m ā l u j a v u no r ūp īg i i z m ek lē tā m , l iekas , pa t a p s t r ā d ā t ā m 0,24— 0,25 m p l a t ā m p l i e n a k m e n s p l ā k sn ēm . S i enas s a g l a b ā j u š ā s 0,55 m a u g s t u m ā . A u s t r u m u ga la sienai daļē j i iz­m a n t o t s a i z s a r g m ū r i s , da ļ ē j i t a m p ie l īmē t s 1,25 m biezs un 1,25 m g a r š p a p i ld u m ū r ē j u m s . Šī m ū r ē ­j u m a p a m a t ā v i r s p a m a t r a d z ē m m ā lo s gu l d ī t i četr i lieli l a u k a k m e ņ i , bet v i r s t iem p l i e n a k m e ņ u m ū r ē ­j u m s m ā l u j a v ā . S pēc īg s d e g u m a s l ān is (III tab.: 4; VII tab. ) ar a p d e g u š u koku pa l i ek ā m un de gu š ie m sa lmie m l i e c i nā j a pa r šīs ce l tnes bojā eju u g u n s ­g rēkā . N o ņ e m o t d e g u m a s lāni , ce l tnes r i e t u m u daļā k o n s t a t ē j a 4 , 5 x 5 , 0 m lielu t e lpu ar p l i e n a k m e n s p l ā k š ņ u g r īd u (III tab.: 5; VII tab. : 3) un l , 0 X l , 8 m liel iem k r ā s n s p a m a t i e m tās z i e m e ļ r i e t u m u stūrī . P a r šīs k r ā s n s uz bū v i n e k ā d u n o r ā d ī j u m u ne i egu va . A u s t r u m u d a ļ as t e lpa i b i j a m ā l a k lons (III tab. : 6 ;VII tab. : 4). Ša jā ce l tn es da ļā ga r a i z s a r g m ū r i a t se ­dzās 10 s t ab u be dr es ( III tab. : 6 ; VH tab . ) . No 0 , 1 3 X 0 ,1 6 m līdz 0 , 25X 0, 53 m l ielās un 0,20— 0,38 m dz i ļ ā s b edr es r ā d ī j a , ka k o n s t r u k c i j a s ga r ce l tnes z i emeļu s ienu daļē j i b a l s t ī t a s s t abos . A i z s a r g s i e n a i ce l tnes r a j o n ā k a ļ ķ u j a v a s a p m e t u m s , bet ze mē ga r ce l tnes d ie nv idu s ienu l ie lākā d a u d z u m ā m ā la a p m e ­tumi . Telpā uz m ā la k lona a t r a d a s a sp ie s tu m ā la t r au k u , pie t ās d i e n v i d a u s t r u m u s tū ra — 15. gs. ot­r ā s p us es mo nē tu . Pēc 0,06— 0,12 m biezā m ā la k lona n o ņ e m š a n a s i egu va vēl 15. gs. b e i g ā s ka l t u R ī g a s ši l iņu. T ā t a d ce l tne p a s t ā v ē j u s i 15. gs. b e i g ā s vai pa t n e d a u d z v ē l āk un g ā j u s i bo jā r e i zē ar v i s u pili.

A u s t r u m u t e lp as a u s t r u m u ga lā 6— D l a u k u m a 48— 50/e— f k v a d r ā t o s a t k l ā j ā s 2,25 m g a r a un 1,95 m p la ta k o n s t r u k c i j a ar ļoti r ūp īg i a p d a r i n ā t ā m c a u r u ­m o t ā m p l i e n a k m e n s p lā k s n ē m a u g š d a ļ ā (IV tab. : 1, 2: VII tab. : 5; VII I tab.: 5). Tā i z r ā d ī j ā s v i r s b ū v e sa­r ež ģ ī t a i a p k u r e s s is t ēmai , kas s a s t ā v ē j a no ī p a š a s k r ā s n s ( IV tab. : 2A) un speciāl i i z bū v ē t a s t ās p r i e kš te lp a s ( IV tab.: 2B; VII I tab. : 6 ). V i sa ap k u r e s s i s t ēma b i j a ce l ta 40— 45 m 2 lielā un 1,3— 1,4 m dzi ļā p a m a t r a d z ē s (VI II tab.: 3) i z l a u z tā bedrē. Bed-

14. att. Krāsns plans.

res s i enas a p d a r i n ā t a s l īdzenas . Tās p i l d ī j u m a gr ie­zu m ā pa 5— D / 6 — D l a u k u m u r o b e ž l ī n i j u i e z ī m ē j ā s če t r a s a t š ķ i r ī g a s kā r t a s : 1) be dr es d ibe nā v i r s pa- m a t r a d z ē m 0,15— 0,35 m bieza o g ļ a in i p e l n a i n a s ze­mes kā r t a — d e g u m a s l ān is ar r e t i em p l i en akm e- ņ iem, 2 ) v i r s tā pelēka m ī t ņ u zem e bez akm eņi em , tad 3) p l i e n a k m e ņ u s l ā n i s un 4) a u g š d a ļ ā — 0,45— 0,8 m bieza tu m š i pelēka pili j r a k s t u r ī g ā s m ī t ņ u ze ­mes kā r t a . Šie ze me s n o s l ā ņ o j u i n i b i ja r a d u š i e s tā, ka be dr es p a m a t ā n o g ū lu s i s a dz īv o t a ze m e un, t u v a ­j a i ce l tne i dego t , pā r i ta i no k lā j i e s d eg u m s , kam sa v u k ā r t pā r i s a p lū d u s i m ī t ņ u zeme. Vēlāk , bedr i p i ln īg i no l īdz ino t , t a j ā sa sv ies t i ak m eņ i un no t u v ā ­kās a p k ā r t n e s sa d z ī t a m ī t ņ u zeme. Gar l ie lās bedre s m a l ā m k o n s t a t ē j a a t s e v i š ķ a s ap 0,15— 0,25 m l ielas un līdz 0,6 m dzi ļ a s s t a bu b edr es (II tab.: 9). A c īm ­red zo t a p k u r e s s i s t ē m a s d a r b ī b a s la ikā pār i tās p r i ek š t e l pa i b i j us i s t a bos b a l s t ī t a v i r s b ū v e — n o j u ­me. A p k u r e s s i s t ē m a s 2,20 m g a r ā un 1,48— 1,59 m p la tā p r i e kš te lp a i z m ū r ē t a no d a ž ā d a l i e luma pliēn- ak m e ņ ie m m ā l u j a v ā . Tās p a m a t ā ar k r i t u m u uz k r ā s n s k u r t u v e s pusi i z l a u z ta s r adz es . Līdz 1,7 m a u g s t u m ā s a g l a b ā j u š ā s p r i e k š t e lp a s s ienas pie p a ­m a t a 0 ,59— 0,95 m, a u g š ā 0,55— 0,85 m biezas, iekš­pusē n o m ū r ē t a s l īdzeni , ā r p u s ē — ne l īdzeni . A c īm ­red zo t p r i e k š t e lp a s s i enas m ū r ē t a s , v i e n la i k u s p iepi l ­dot ā r p u s t ām esošo b ed r e s daļu. Tad s ienu ā r p u s e s v e i d o j u m a m ne b i j a noz īmes .

57

15. att. 5— 4/E laukuma celtnes ra jons pec pirmās kār tas noņemšanas. 1 — a izsargmūris, 2 — celtnes sienas, 3 — kāpnes, 4 — blakustelpa, 5 — velvētas ejas vieta, 6 — dūmvads, 7 — akmeņu konstrukcijas

(ieejas vieta (?)).

is____________ 30____________ 22______ ;______ 34______ ;______ 34______ ;______ as____________ 40 42

16. att. Celtne 5—E laukumā. 1 — a izsargmūris, 2 — celtnes sienas, 3 — kāpnes, 4 — blakustelpa, 5 — eja starp celtni un a izsargmūri, 6" — nenoskaidrotas nozīmes telpa, 7 — atkāpe pie a izsargmūra.

17. att. Celtne 4 — 3/E laukuma. 1 — aizsargmūris , 2 — celtnes sienas, 3 — dzīvojama telpa ar mala klonu, 4 — siltum-krāsns, 5 — maltuve.

61

K r ā s n s uzb u v i n o s k a i d r o j a , p a k a p e n i s k i to n o j a u ­cot. K r ā s n s v i r s m a ar c a u r u m o t ā m p l ā k s n ē m (IV tab. : 4; V I I I tab. : 5) 0,2— 0,3 m pa c ē l ās vi r s t e l ­

pas m ā la k lona , bet 0 ,45— 0,63 m — v i r s p a m a t r a - dzēm. P a m a t r a d ž u l īmen ī ap k r ā s n i i e z ī m ē j ā s 0,4— 0,6 m p la ta m ā l u b l ī v ē ju m a jo s l a , kas n o s e d z a būv- be dr e s p i l d ī j u m u ā r p u s k r āsn s . Ļoti r ūp ī g i a p d a r i n ā ­tās , g l u d ā s c a u r u m o t ā s p l ā k s n e s (IV tab.: 4;VI I I tab. : 5) k r ā s n s a u g š d a ļ ā l ik tas l īmeni ski , to s t a rp a s , kā a r ī s t a r p a s s t a rp p l ā k s n ē m un ap 0,20 m b i ez ām k r ā s n s ā r s i e n ā m (VIII tab. : 4) a i zp i ldo t ar m ā lu j a v u . Ar p l ā k s n ē m n o s e g t s a p m ē r a m 1,85 m ga rš , 1,55 m p la t s l a uk um s . P l ā k š ņ u b i e zu m s — 0,06—0,13 m, to izmēri 0,53X0,63 m; 0,51X0,62 m; 0,60X0,60 m; 0,25x0,80 m; 0,53X0,55 m un 0,60x X l , 2 5 m; c a u r u m u d ia m e t r s ap 0,11 m. P l ā k s n e s n o ­ņe m ot , a t k l ā j ā s 1,45 m g a r a un 1,13— 1,15 m p la ta t e lpa ( IV tab. : 5), k u rā ar m ā lu j a v u no ne l i el i em p l i e n a k m e ņ i e m b ija i zmū rē t i divi 0 , 2 5 x 0 , 3 0 m lieli c a u r u m o t o ' p l ā k š ņ u bal s t i (I'V tab. : 5A) . S ta r p t iem, t ā p a t ar ī s t a rp ba l s t i e m un k r ā s n s s i en am a t s t a t i k an ā l i ( IV tab. : 5B) ga i s a p lūs ma i . Gar t e lp a s sie­n ā m gr īdā a t s e d z ā s seši k r ā s n ī dzi ļ āk ejoši cau ru mi .

I z ņ e m ot ap 0,25 m a u g s t o s s e g p l ā k š ņ u ba l s tu s , pi l ­n ība a t k l ā j ā s t e lp as l īm en i sk ā ar m ā l i e m noz ies t ā g r ī d a (IV tab.: 6) un t a j ā i zveidot ie ca ur um i . N e r e ­gu lā r i ve idot ie c a u r u m u izmēr i — 0 ,1 2X 0, 22 m; 0 , 1 4X 0 ,2 8 m; 0 , 1 8 x 0 , 1 8 m (IV tab.: 7C) Nolo bo t t e lp as g r ī d a s m a lu k l a j u m u , p a r a d ī j a s c i l i n d r i s k a s ve lv es v i r s m a (IV tab. : 7). Šī lielā velve sedza v i su kur tuv i , kā a r ī k r ā s n s p r i ekš da ļu . Vēlāk, kad daļē j i n o ja u c a k r ā s n s ā r s i e n a s (IV tab. : 8), n o s k a i d r o j ā s , ka šīs l ie lās velves l īmen ī k r ā s n s ir 3,45 m g a r a un no a i z s a r g m ū r a līdz r i e t u m u m a la i 2,25 m plata . K r ā s n s daļā, ko sedza velve, i zmūrē t i e gā z u un gai sa i z p lūdes c a u r u m i (V tab.: 1) t ā p a t ir d a ž ā d u i zmēru(0,19X0,15 m; 0,14X0,20 m; 0,15X0;i7 m; 0,20XX0 ,1 8 m u. c.). Velve m ū r ē t a ar m a lu j a v u no nel i e ­l ām p l i e n a k m e n s p lā ks nē m . M ū r ē j u m s kā a u g š p u s ē , tā a p a k š p u s ē l īdzens , ve l ves i z l i ekums s ime t r i sks . Velves r ū p ī g a j ā m ū r ē j u m ā n eb i j a k o n s t a t ē j a m a ne v i s m a z ā k ā sp r a u d z i ņ a , pa kuru, i z ņem ot spec iā los c a u r u m u s , bū tu p lū du š i dūmi ( a p k v ē p u m s ! ) .

Pēc l ielās ve lv es n o ņ e m š a n a s dzi ļ āk a t s e d z ā s1,5 m g a r a un 0,91 — 1,00 m p l a t a ar l a u k a k m e ņ i e m p ie kr a u ta t e lpa (V tab.: 2). S i l tu m a a k u m u l ā c i j a i

19. att. D zirnakm ens (0 0,42—0,44 m).

20. att. Dzelzs darbarīki. 1 — iesms 9 ?< - viras kSsis ,321,. 5 - vira

(325).

/\

S

63

21. atl. Dažādi priekšmeti. 1 — grizeklis (269), 2—6 — apkalumi (16, 12, 108, 233, 328), 7—9 — svečturi (345, 208, 341, 299), 10 — rūts ietvars (330), 11, 18, 19 — nenosakām as nozīmes priekšmeti (10, 17, 221), 12 — šķiļamdzelzs (242), 13 — skalturis (274), 14 — šau jam ā rīka detaļa (100), 15, 16 — skavas (199, 224), 17 — caurule (158), 20 — gredzens (25), 21 — cirvja f ragm en ts (174), 22 — lāpstiņas f ragm ents (156), 23 — dzelzs plāksne (159), 24 — slē­dzenes detaļa (130), 25, 26 — trauku fragm en ti (179, 82), 27 — mucas krāns (127). 2, 26, 27 — bronza, 10, 17 —

svins, pārējie — dzelzs.

64

22. alt. Dzelzs būvdetaļas. 1 — iedzitnis (90), 2 — apkalums (2), 3, 4 — slēdzenes (240, 145), 5, 6 — a ts lēgas (35, 215), 7 — vira (333), 8— 10 — pārliekamie (298, 33G, 347), 11— 17 — dzinteles (213, 140, 5, 297, 289, 57,

41), 18 — caurduru slēdzene (18).

likt ie l a u k a k m e n i p la kan i , s a m ē r a lieli ( 0 , 0 8 X 0 , 1 6X X0 ,2 0 m; 0 , 0 9 X 0 , 1 4 X 0 , 2 4 m; 0 , 1 1 X 0 , 2 3 X 0 ,3 1 m; 0 , 1 7 X 0 , 2 4 X 0 , 3 4 m; 0,1 1 X 0 ,2 0 X 0 , 2 0 m; 0 , 1 6 x 0 , 2 7 x X 0 ,3 6 m ut t . ) . K r ā v u m ā a p m ē r a m če t r ā s k ā r t ā s likti 140 l a u k a k m e ņ i , l ielākie ap a k šā , m a zā k i e to s t a r p ā s

un a u gs tā k . P a š i ap ak šē j i e , v i s l i e l āk ie ak m eņi gu­lē ja šo a k m e ņ u k r ā v u m u t u r ē t ā j u a rku s p r a u g ā s (V tab. : 3). N o ņ e m o t v i s u s l a u k a k m e ņ u s , a t k l ā j ā s pat i k u r t u v e ar a r k ā m tai pār i (V tab.: 4, 5). Sil­tu m a a k u m u l ā c i j a i k r a u to a k m e ņ u n o t u r ē š a n a i pār i a p m ē r a m 1 m p l a t a j a i ku r tu v e i m ū r ē t a s d iva s arkas. Tam p a š a m n o l ū k a m pie k r ā s n s p r i e k š s i e n a s a t s t ā t a ap 0,15 m p la ta a t kāpe , bet d ib e n s i e n a i p i e m ū r ē t s 0,36 m p la t s i z l a idums . A r k a s ap 0,25 m p la ta s , ap 0,1 m v ie na no o t ras , to a t t ā l u m s no d i b e n s ie n a s iz­l a id u m a 0,3 m. A r k a s m ū r ē t a s no p l a k a n ie m plien- ak m eņ ie m ar m ā lu j a v u , l ie lāko s p r a u g ā s ķ ī l ā jo t m a ­zā k as šķembas . A k m e ņ u a u g š d a ļ a g lu da , n o a p a ļo ta , tā ka, i e sp ē j am s , a rku c e l š a n a i l ietoti apk a l t i ak­meņi . K r ā s n s k u r tu v e pie p i r m ā s a r ka s ap a k šā 0,42 m, a u g š ā 0,56 m p la ta , t ās sā n u s ienas ap 0,3 m au g s ta s . A t s t a t u m s no k u r t u v e s p a m a t a līdz a r ka s a p a k š m a l a i 0,7 m. Pie o t r ā s a r k a s k u r t u v e s p l a t u m s

a t t iec īg i 0,46 un 0,58 m, a u g s t u m s līdz a r k a s a p a k š ­ma la i 0,76 m. K u r t u v e s p a m a t s k r ā s n s p r i e kš p u s ē par 0,20— 0,25 m ze m ā k s nekā pie d i be ns i en as . P a ­a u g s t i n ā j u m s i zve ido j i es , k u r i n ā š a n a s ga i t ā s a k r ā ­jo t i e s un n ob l īv ē j o t i e s pelniem. K r ā s n s f a s ā d ē (IV tab. : 3) labi s a s k a t ā m s , ka p a m a t r a d z ē s iz­l a u z ta p la ša bedre , ku rā m ū r ē t a k r ā sn s . L ie lās b ed ­res p a d z i ļ i n ā j u m ā celti k r ā s n s pam at i . L a b a j ā pusē, a t s t ā j o t p a m a t r a d ž u l a u z u m a l īni ju , k r ā s n s labā s iena cel ta t ieši uz p a m a t r a d z ē m , bet k r e i sā s s i enas s t a b i l i t ā t e i šī p a d z i ļ i n ā j u m a k r e i s a j ā pusē i emūrē t i lieli p l i e n a k m e n s b luķi (viens 0 , 2 2 X 0 , 2 1 X 0 , 3 7 m, o tr s 0 , 2 0 X 0 , 2 8 X 0 , 6 2 m) . Uz šād a p a m a t a un t ā l ā k uz p a m a t r a d z ē m , a t k ā p jo t i e s 0,18 m no m a la s , ce l ta k r ā s n s k re i sā siena. K r ā s n s ā r s i e n u b ie zu m s n e n o ­te ikt s (0,44— 0,90 m) , jo i ekšp usē s i e nas v e i d o ta s l īdz ena s , bet ā r p u s ē — kā p a g a d ī j i e s , p iepi ldot s t a rp u s t a rp k r ā s n i un t ā s i e b ū v ē ša n a i i z l a u z tā s b ed ­res s i enām ar ze m ē m un p l i e n a k m e ņ u šķe mb ām . K r ā s n s ā r s i e n a s u z m ū r ē t a s a p m ē r a m 1 m a u g s t u m ā , un t ad uz t ā m cel ta lielā velve. Šāda 1,0— 1,1 m g a r a ve lv ē ta t e lpa v e i d o ja ap 1,0 m p l a t u un, mē ro t no p a m a t r a d z ē s i e l au z t ās be d r e s p a m a t a līdz l ielās

5 — 100854 65

ve l ves ap a k ša i , ap 1,9 m a u g s t u k r ā s n s p r i ekš da ļu . K r ā s n s p r i e kš ē jā s ienā m ū r ē t a 0 ,45— 0,50 m p la ta un 0,65 m a u g s t a k u r tu v e s mute , p r i e k š s i e n a s a u g š ­da ļā — 0,14 m p l a t s un 0,23 rn a u g s t s d ū m v a d a c a u r u m s . Pie k r ā s n s d ib e n s i e n a s t ā p a t v a r ē j a v ē ro t p a m a t r a d z ē s i e lauz to k u r tu v e s p a m a t t e l p u , d a ž ā d ā b i e zu m ā m ū r ē t ā s k r ā s n s ā r s i e n a s un velvi , kas t ās sa i s t ī j a . K r ā s n s k u r tu v e cel ta , s t a rp lielo velvi n es ē ­j ā m k r ā s n s ā r s i e n ā m ie m ū r ē jo t k u r t u v e s i e kšē jās sie­nas , uz k u r ā m b a l s t ī j ā s arkas . Pēc v i su k r ā s n s m ū ­rēto da ļu i z ņ e m š a n a s p i ln ī bā a t k l ā j ā s p a m a t r a d z ē s i z l au z t ā a p m ē r a m 5 in g a r ā un 1,6— 2,0 m p l a t ā būv-

bedre. K u r t u v e s p a m a t t e l p a s p a d z i ļ i n ā j u m s 0,65— 0,90 m pla ts .

V isa s šīs s a r e ž ģ ī t ā s ap k u r e s s i s t ē m a s d a r b īb a no­t ika šād ā veidā .

K u r i n o t k r āsn i , p l ā k š ņ u (12. at t . : 8 ) i z p lū des c a u ­r u m u s a p s i l d ā m ā t e lpā n o s e d z a ar v āk i em ( 12. att.: 9), t ad a t v ē ra d ū m v a d a c a u r u m u (12. att.: 4) un pēc t am a i z d e d z i n ā j a ku r in ām o . L ie sm as un dūmi pa a rku s t a r p ā m p lū da ca ur i a k m e ņ u k r ā v u m a m ( 12. a t t . ) , n o k a i t ē j a a k m e ņ u s un, to m ē r ne iesp i ežo ­t ies s t a r p t e lp ā (12. att.: 7), i z p lūda pa c a u r u m u d ū m v a d ā .

23. att. Dažādi dzelzs priekšmeti. 1, 2 — pieši (105, 263), 3—5 — pakavi (154, 249, 132), 6 — ledus piesis (45), 7 — ezītis (22), 8—10 — redzes (150, 149, 111), 11 — riņķis (251), 12 — zirgu

skrāpis (342).

66

Kad k u r i n ā m a i s b i ja izdedz is , d ū m v a d a c a u r u m u a i z t a i s ī j a un a p s i l d ā m ā t e lpā a t vē r a p l ā k š ņ u c a u r u ­mus . S āk ās ga i sa p l ū s m a caur k r ā s n s m u t i -k u r tu v i ( 12. att.: 1), cau r i a r k ā m ( 12. at t . : 2 ), s a k a r s ē t a j i e m a km eņ ie m (12. at t . : 3), ku r g a i s s sa k a r sa un t ad caur i v e l v es c a u r u m i e m (12. att.: 5, 6 ) un s ta rp te l - pai (12. at t . : 7) i ep lūda a p k u r i n ā m ā telpā. A t b r ī v o ­jo t v i e nu va i v a i r ā k u s i z p lūdes c a u r u m u s , r e g u l ē j a k a r s t ā ga i sa ieplūdi t e lpā , t. i., r e g u l ē j a t e lp a s t e m ­p er a tū ru .

6— D l a u k u m a 47 — 49/ i— k k v a d r ā t o s pēc i epriekš m i n ē t ā s ce l tnes k lona u n s ienu p a m a t u n o ņ e m š a n a s a t k l ā j ā s vēl a g r ā k a ce l tn ie c ī bas l a ika 2 . k r ā s n s (VIII tab.: 7; X tab. , k r ās . ) . Tai sa m ē r ā labi s a g l a b ā j u ­sies a p a k š d a ļa : ku r tuv e , a rkas , daļa l a u k a k m e ņ u vi r s t ām, ar ī ā r s i e n a s līdz a rku a u g š d a ļ a s l īmen im (V tab.: 6 , 7). Šī a p m ē r a m 2,55 in ga rā 1,89 m p la tā 2. k r ā s n s a r ī cel ta p a m a t r a d z ē s i z l auz tā bedrē. No p la k a n ie m p l i e n a k m e ņ ie m m ū r ē t o k r ā s n s ā r s i e n u bie­z u m s p r i e k šp u s ē 0,22— 0,28 m, " ••a izmugurē 0,58—

5* 67

0,70 m, sā nos 0 ,37— 0,55 m. K u r t u v e ve i do ta , g ludi n o s k a l d o t p a m a t r a d z e s un 0,25— 0,28 m a u g s t u m ā m ū r ē j o t sā nu s ienas . Uz šīm s i enām kā uz p a m a t a ce l t a s arkas . K r ā s n s m u t e ap 0,7 m p la ta un no p a ­m a t a līdz a r k a s a p a k š m a l a i 0,53 m au g s ta . K r ā s n s p r i ekšā p a m a t r a d z ē s i z l a u z t s a p m ē r a m 1 , 0 X 0 ,8 m liels un 0,10— 0,15" m dzi ļš i edobums . L iekas , t a s ve i ­do ts u g u n s d r o š ī b a i , j o t a j ā sa k r i t a no k r ā s n s i zb i ru ­šās og les un pelni . I ek šp u sē šī k r ā s n s 1,55 m ga ra , 1,00 m p la ta , a u g s t u m s līdz a rku a p a k š a i ap 0,78 m. P ā r i ap 0,65 m p la ta i k u r tu v e i ce l t a s p a v i s a m t r īs a r k a s (V tab. : 7; X t ab . ) , v i r s t ām likti l a u ka km e ņ i .

6— E l a u k u m a 49— 52/1— n k v a d r ā t o s , p ā r b a u d o t s a j a u k t a s k r ā s n s p a m a t u s (13. att.: 3), n o s k a i d r o j ā s , ka, ceļot k r ās n i , te a p m ē r a m 1,4X2,5 m l a u k u m ā nok lā t i mā l i un v i r s t iem no l a u k a k m e ņ i e m un plicn- ak m eņ ie m ve i d o ta ap 2 m g a r a 0 ,8— 1,0 m p la ta k u r ­tuve. P ā r i tai , cik v a r ē j a k o n s t a t ē t , b i juš i sa k ra u t i l a u k a k m e ņ i . K r ā s n s p r i ekšā 50— 52/k k v a d r ā t o s a t ­se dzā s p a m a t r a d z ē s i z l au z t s p a d z i ļ i n ā j u m s ar labi iz te ik tu k r i t u m u uz D a u g a v a s pus i (I tab.: 8 ; 13. att.: 3). P a d z i ļ i n ā j u m a a p a k š d a ļ ā ap 0,4 m, a u g š d a ļ ā 0 ,55— 0,60 m p la ta , l īdz 0,35 m dzi ļa ū d en s no teka. L īd z īg a ū d e n s no te ka a tk lā t a Ikšķ i le s senās m ū r a pils i z r a k u m o s .38 L iekas , ka šī b i jus i pi r ts

25. att. Bruņuccpure.

k r ā s n s ar t ā d u p aš u a k m e ņ u s a k r a v u m u v i r s k u r t u ­ves, kādi vēl n es en a p a g ā t n ē b i ja l auku pir t īs .

P i l s z i e m e ļ r i e t u m u daļā 6— E l a u k u m a 46— 48/o— p k v a d r ā t o s ci ta t ipa k r āsn i j b i ja s a g l a b ā j u s i e s t ikai p a m a t z e m ē i e rak tā un daļē j i vēl p a m a t r a d z ē s iz­l a u z tā a p a k š d a ļ a (13. att.: 4; 14. a t t . ) . Šī k r ā s n s izbūvē ta 1,8 m g a rā , 1,05— 1,10 m p la tā un 0,5— 0,6 m dzi ļā bedrē. Ar ka ļ ķu j a v u no ne l i e l ām plien- ak m e n s p lā k s n ē m iz m ū r ē t a 0 ,45— 0,48 m p la ta un 1,08 m g a r a kur tuv e , t ās sānu s ienu a u g s t u m s 0,25 m. Vi rs šīm s i enām pār i k u r tu v e i ķ ieģe ļu a rka s , v i r s a r k ā m k r au t i l a u ka km e ņ i . K r ā s n s k u r tu v ē zem 0,06—0.10 m b iezas pe l nu k ā r t a s ļoti g lu d sAklons , kas ļāva dom āt , ka k r ā s n s i z m a n t o ta m a iz e s c e p ša na i , lai gan n e k ā d u ci tu n o r ā d ī j u m u pa r to neb i j a .

6— E l a u k u m a 50— 52/p k v a d r ā t o s m e ln ā d e g u m a kā r t ā a t r a d a l a b ī ba s g r a u d u s , bet k o n s t r u k t ī v u s ele­m e n t u s n e k o n s t a t ē j a . Tā kā b i ja k o n s ta t ē t s , ka pils v i e tā ce l tnes g r u p ē j a s gar a i z s a r g m ū r i e m , tad 1964. g. i z ra ku m i no t ika ga r A l t e nes up ī t e s g rav a i p ie g u ļo š a j i e m a i z s a r g m ū r i e m . Te 5— E, 4— E un3— E l a u k u m o s a t k l ā j a ce l tņu k om ple ksu , kas t u r p i ­n ā j ā s vēl ar ī 2— E la u k um ā.

5— E l a u k u m a 33— 4 3 /h — p k v a d r ā t o s a t k l ā j ā s kā ­das celt-nes v ie ta — p a g r a b s t ā v s (35— 39/i— n) un ar to s a i s t ī t ā s c i t as k o n s t r u k c i j a s (15., 16. a t t . ) . P a ­g r a b ā zem 2,0 m biezā b ū v g r u ž u s l āņ a d e g u m a kā r t a ar p ā r o g ļ o j u š o s koku p a l i ek ām , og lēm un pel ­n iem l i ec i nā ja , ka ce l tne g ā j u s i bo jā u g u n s g r ē k ā . 5,0— 5,5 m g a r ā s un 4,0 m p l a t ā s p a g r a b t e l p a s ( III tab. : 7) 2,6— 2,8 m a u g s t ā s s ienas m ū r ē t a s no d a ž ā d a l i e luma n e a p s t r ā d ā t ā m p l i e n a k m e n s p lā k ­snēm. Ap 0,9 m biezā z i e m e ļ r i e t u m u s iena cel ta ap ­m ē r a m 0,75 m no a i z s a r g m ū r a (15. at t . : 1, 2; 16. att.:1, 2), bet t am izveido ta 0,25— 0,30 m p la ta a t kāp e (16. att.: 7). S ta rp ce l tnes s ienu un a i z s a r g m ū r i bi ja i zveido t s k a n ā l s (15. att.: 5; 16. att.: 5), kam s ā k u m s k o n s t a t ē j a m s 32. un 33. m e t r a ro bežās , bet gal s —

^ flA j/\ ,N ^ -

26. att. Saules pulkstenis ( rekonstrukcija); centra fragm ents (113), malas gabals (88).

68

40. m e t r ā . V i r s šī k a n ā l a 38. u n 39. m e t r ā b i j a s a g l a ­b ā j u s i e s vēl no p l a k a n i e m p l i e n a k m e ņ i e m c e l t a ve lv e , ka s b a l s t ī j ā s uz a i z s a r g m ū r a u n ē k a s s i e n a s a t k ā ­pes. Š ā d a v e l v e b i j a s e g u s i v isu k a n ā l u , bet pēc c e l ­t n es b o j ā e j a s t ās l i e l ā k ā d a j a n o p o s t ī t a . S t a r p a iz ­s a r g m ū r i , c e l t n i u n 39/p k v a d r ā t ā i e m ū r ē t u g a l a s ie nu i z v e i d o t a 0 , 6 X 0 , 7 5 m l ie la š a h t a — d ū m e ņ a p a m a t s (15. at t . : 6 ) . P a g r a b s t ā v ā r i e t u m u s ie nā at ­s ed z a d iv us p a d z i ļ i n ā j u m u s . V i e n s n o t ie m ( 0 , 1 3 X X 0 , 1 7 m) 0,9 m no c e l t n e s z i e m e ļ r i e t u m u s t ū r a s a ­v i e n o j a p a g r a b t e l p u ar j a u m i n ē t o d ū m v a d u p a m a t u . O t r s — n i š a s v e i d a p a d z i ļ i n ā j u m s a t r a d ā s 0 , 4 3 m no p i r m ā , b i j a 1 ,00 m a u g s t s , 0 , 1 3 m p l a t s un 0 ,4 0 m dzi ļ š u n a c ī m r e d z o t b i j a d o m ā t s k ā d u k o n s t r u k c i j u i e s t i p r i n ā š a n a i . D i v a s n i š a s a t s e d z ā s arī p a g r a b a z i e m e ļ a u s t r u m u s i en ā ( I I I t ab . : 7) . V i e n a no t ā m ( 0 , 90 m a u g s t u m ā no k l o n a un 0,41 m no r i e t u m u

s t ū r a ) 0 , 6 5 m a u g s t a , 0 , 52 m p l a t a un 0 , 52 m dzi ļa, o tr a (0 ,8 m no p i r m ā s ) 0 , 6 5 m a u g s t a , 0 , 5 3 m pl a ta u n 0 , 5 0 m dzi ļa . A b a s n i š a s i z v e i d o t a s , i e m ū r ē j o t l i e l a s p l i e n a k m e n s p l ā k s n e s . Š ī s p a š a s s i e n a s a u s ­t r u m u g a l ā l a u k u m a 40 — 43/ j — 1 k v a d r ā t o s i e t v ē r ā s ap 1,00 m p l a t a k ā p ņ u t e l p a ar 0 , 8 8 m b i e z ā m sie­n ā m (15. at t . : 3; 16. at t . : 3 ) . K ā p n ē m d e s m i t 0 , 2 3 — 0 , 3 5 m pl at i un 0 , 1 8 —0 , 2 0 m a u g s t i p a k ā p i e n i . A p a k ­š ē j a i s , 10. p a k ā p i e n s 0 , 5 m p l a ts u n 1,3 m g a r š . Arī c e l t n e s 0 , 8 5 — 0 , 9 0 m b i e z a j ā d i e n v i d a u s t r u m u s ie nā 0 , 7 5 m a u g s t u m ā a t s e d z ā s d i v a s n i š a s : 1 ,50 m no d i e nv i du g a l a — 0 ,24 m a u g s t a , 0 , 4 0 m p l a t a un0 . 5 5 m dzi ļa, 1 ,30 m no z i e m e ļ u g a l a — 0 , 22 m a u g ­sta , 0 ,30 m p l a t a un 0 , 40 m dzi ļa. P i r m ā s d i v as l ie­lās n i š a s b i j a d o m ā t a s d a ž ā d u p r i e k š m e t u i e l i k š a n a i , o t rā s , l ie ka s, k ād u k o n s t r u k c i j u n o s t i p r i n ā š a n a i .

Pie c e l t n e s d i e n v i d r i e t u m u s i e n a s 4 — E l a u k u m a 33/i u n 33/1 k v a d r ā t o s a t k l ā j ā s k a m e r ā m l ī d z ī g a s no l i e l ā m p l i e n a k m e n s p l ā k s n ē m v e i d o t a s i z b ū v e s

( I I I t ab . : 8; 15. at t . : 7) . K a m e r u 33/j k v a d r ā t ā v e i ­d o ja d iv as 0 , 3 5 m p l a t a s v i e n a no o t r a s 0 , 5 rn a t t ā ­l u m ā u z š ķ a u t n ē m n o l i k t a s p l i e n a k m e n s p l ā k s n e s , ka s d ie nv i du p u sē b a l s t ī j ā s pre t 1,1 m g ar u , 0,1 m bi ez u uz š ķ a u t n e s l iktu p l i e n a k m e n i . O t r a i , 0 , 3 X 0 , 4 m l ie lai , t ā d ā p a š ā v e i d ā c e l t a i k a m e r a i 33/1 k v a d r ā t ā d ie nv i du m a l ā l i k t ā s v e r t i k ā l ā s p l ā k s n e s i z mē r i0 , 6 0 X 0 , 3 5 X 0 , 0 5 m, pie t ās d i e nv i du p u sē n o l i k t ā ,

28. att. Š u j a m p i e d c r u m i un m a k š k e r ā ķ i s . 1, 2, 5, 6 — š u j a m a d a l a s (7 8 , 29 , 2 92 , 1 3 7 ) , 3 — s t i e p l ī t e ( 6 4 ) , 4, 10 — k n i e p a d a t a (9 8 , 1 1 9 ) , 7 — ā ķ is ( 4 2 ) , 8 — u z p i r k s t e n i s ( 1 2 8 ) , 9 — m a k š ķ e r a ķ i s ( 9 4 ) .

1, 2, 5, 6 — d z e lz s , p ā r ē j i e — b r o n z a .

29. att. K ram i (197, 155, 20, 67, 188).

30. att. Keramika.

l īmen isk i g u l oš ā p lā k s n e 0 , 8 5 x 0 , 3 5 x 0 , 0 5 m liela. Abu k a m e r ā m l īdz īgo i z b ū v ju v a ļ ē j ā s p use s v ē r s t a s p re t 5— E. l a u k u m a celtni . Tās b i ja s a i s t ā m a s ar šīs ce l tnes zeme s s t āva i ee ja s izbūvi. Vēl a t z ī m ē j a m s , ka ce l tnes z i e m e ļ a u s t r u m u s tū r im 42— i k v a d r ā t ā p ie gū la č e t r s t ū r a i n a izbūve (15. att.: 4; 16. att.: 4), ku rā ar t u m š u zemi piTdītu l a u k u m i ņ u bez ak m eņi em a p j oz a p l i e n a k m e ņ u k lās t s . J ā d o m ā , ka tur b i jus i kād a ar p a g r a b s t ā v a ieeju sa i s t ī t a k o n s t r u k c i j a .

P a g r a b t e l p ā zem j a u a t se g t ā d e g u m a s l āņ a dzi ļāk k o n s t a t ē j a vēl ot ru, līdz 0,2 m biezu, bet zem tā — p a g r a b t e l p a s dab i sko p a m a t r a d ž u klonu. Te 35/1 k v a d r ā t ā b i ja ap a ļa (0 0,32 m) 0,4 m dzi ļa p am at - r a d z ē s r ūp īg i i zka l t a bedre, a c īm r e d z o t k ād a s t ab a pa m at s . Tai l īdzās ot ra , b ļo dve ida 0 ,5 0X 0 ,6 0 m liela un 0,23 m dzi ļa bedre, k u r a s p r a k t i sk ā noz ī me ne ­ska id ra . Ā rp u s ce l tnes 41— 44/1— p k v a d r ā t o s 0,25— 0,30 m zem 1. k ā r t a s l īmeņ a a t k l ā j ā s j a u n a d e g u m a v i r s m a , kas s a i s t ā m a ar k ā d u a g r ā k u , u g u n s g r ē k ā bo jā g ā j u š u celtni .

S a l ī d z in o t ce l tnes s ienu m ū r ē j u m u , k ā p ņ u t e lp as v e i d o j u m u un ce l tnes p a g r a b t e l p ā un ā r p u s ce l tnes k o n s t a t ē t o s d ivus d e g u m a s l āņus , r e d z a m s , ka 5— E l a u k u m a ce l tne p a s t ā v ē j u s i d ivos posmos . A g r ā k ā s ce l tnes koka v i r sb ūv e i ejot bo jā u g u n s g r ē k ā , r ad ie s d e g u m a s l ān is (41— 44/1— p) un a p m ē r a m 0,2 m bieza p e l n a i n a zeme s k ā r t a v i r s p a g r a b a k lona . Cel­tni a t j a u n o j o t , p a g r a b t e l p ā pēc l ie lāko og ļu un de­gušo koku i z v ā k š a n a s pe l nu un og ļu k ā r t a i z l īdz i­n ā t a un ap b ē r t a ar t ī r ā m zemē m, a p m ē r a m par 0,2 m pace ļo t p a g r a b s t ā v a k lona l īmeni . T ā p a t p a a u g s t i ­nā t i ēkas p a m a t i un ap cel tni pac e l t s zeme s l īmen is , ap be r o t d e g u m a s l āni (41— 44/1— p). P a a u g s t i n ā t a s ar ī kā p ne s , t ām a u g š d a ļ ā p ie bū v ē jo t v i en u 0,2 m a u g s t u pa k ā p i e nu . A u g š ē j a i s d e g u m a s l ān is izvei­doj ies , u g u n s g r ē k ā a i ze jo t bo jā pils a p b ū v e s p ē d ē jā s k ā r t a s cel tnei .

P a g r a b s t ā v a izbūve ar n i š ā m un p a d z i ļ i n ā j u m i e m s ienās , kā ar ī s t aba v ie t a ce n t rā n o r ā d a , ka šī t e lpa b i jus i d a r b n īc a . Ce l tne cieši sa i s t ī t a ar p ā r ē jo k o m ­p leksu 4— E, 3— E un 2— E lau ku mo s .

5— E l a u k u m a ce l tnes r a j o n ā a t r a d a dze lzs ī l enu (18. att.: 1), naz i (18. att.: 7), 15. gs. v i d u s m o n ē tu ( T ē r b a t a s b ī sk a pa A n d r e j a P e p e r a a r t i g u ) u. c.

4— E l a u k u m a 25— 29/k— n k v a d r ā t o s j a u pēc v e ­l ēnas n o ņ e m š a n a s p a r ā d ī j ā s m ā l a i n a zeme un lie­lākā v a i r u m ā 0,05— 0,12 m biezi m ā la a p m e t u m i ar apa ļ i em ie sp i ed um iem (0 0,02— 0,04 m) . Šādi a p m e ­tumi v a r ē j a ve idot ie s , ap m et o t ar ap a ļ k o k i em ap s i s ­t ā s ce l tnes sienas.

Zem b ū v g r u ž u k ā r t a s l a u k u m a 26— 29/1— p un 30— 32/n— p k v a d r ā t o s v ie t ā m ar d e g u m u j a u k t ā m ā ­la inā zeme a t g ā d i n ā j a k lonu , bet 29— 32/o— p k v a d ­rā to s v a i r ā k ā s v ie t ā s p ā r o g ļ o j u š i e s 0,21— 0,31 m p la tu dēļu f r a g m e n t i .

Pēc 0,1— 0,2 m b iezās m ā l a i n ā s zeme s k ā r t a s no ­ņ e m š a n a s (0,55— 0,70 m d z i ļu m ā ) l a u k u m a l ie lā­k a j ā da ļā a t s e d z ā s p a m a t z e m e , gai š i dze l t e na smil ts , bet 26 — 27/k— m k v a d r ā t o s — intens īv i m e ln a zeme , kas sa t u r ē j a d e g u š u s l a b īb a s g r a u d u s . 33— 34/h— m k v a d r ā t o s a t r a d ā s j a u m i n ē t ā s ar 5— E l a u k u m a cel tni sa i s t ī t ā s k o n s t r u k c i j a s , bet n — p k v a d r ā t o s — j a u n s ce l tn i ec ī bas k o m p le k s s (17. at t . ) , kas veido t s , 1,4 m a t s t a t u m ā no a i z s a r g m ū r a ceļot t am p a r a lē lu ap 0,5 m biezu sienu. Sī s iena 32 /3 3— n — m robežā p ie s l ē d zās j a u a p l ū k o t a j a i 5— E l a u k u m a cel tnei , bet 26— n k v a d r ā t ā ci tai ce l tne i 3— E l a u k um ā. Ar šo s ienu a t da l ī to ce l tnes da ļu šķ ē r s s i e na 2 8 /n — p kvad-

31. att. Restauretie trauki.

r ā to s d a l ī j a d ivā s t e lpās . V iena no t ām 3,35 m ga ra (29— 32/o— p k v a d r ā t o s ) ar m ā la k lonu , ko sedza spēc īga d e g u m a kā r t a (16. att.: 6 ). Sīs t e lp a s m ā la k l ons b i ja b l ie t ē t s v i r s ag r ā k r a d u š ā s d e g u m a k ā r ­tas. Divi d e g u m a slāņi ar ī te n o r ā d ī j a d ivus ce l tņu p a s t ā v ē š a n a s p o sm u s , pie k am a u g š ē j a i s d e g u m a s l ān i s b ija l iecība pa r A l t e n es p ē d ē j ā s ap b ū v e s k ā r ­t as bo jā eju.

No b ū v g r u ž ie m un m ā lu p i l d ī j u m a i z t ī rot 1,35—1,40 m p la to un 2,8— 3,0 m ga ro o tro t e lpu, n o s k a i d ­ro jās , ka tā ir j a u iepr i ekš a p r a k s t ī t ā t ipa s i l tum- k r ā s n s p r i ekš te lpa . To n o r o b e ž o ja a i z s a r g m ū r i s , ar m ā lu j a v u m ū r ē t a šķ ē r s s i en a (2 8 / n— p k v a d r ā t o s ;16. a t t . ) , a i z s a r g m ū r i m p a r a lē l ā siena un 23— 25/ n— o k v a d r ā t o s s i t uē tā s k r ā s n s f a s ā d e (17. at t . ) . P r i e k š t e l p a s k lons — d a b i s k ā s p a m a t r a d z e s — iz­l a uz t s ar k r i t u m u uz k r ā s n s pusi.

4— E un 3— E l a u k u m u 13— 26/k— o k v a d r ā t o s a t ­k l ā j ā s vēl ci ts p l a š ā k s ce l tn ie c ī bas k o m p le k ss

71

32. att. Dažadi atradumi. 1—3 — krelles (318, 172, 194), 4—7, 11 — piekariņi (254, 114, 171, 126, 15), 8 — važturis (136), 9 — m edaļpiekariņš (75), 10 — aproces f ragm ents (163), 12, 13 — stienīšu važiņas (253, 46), 14 — kaklarinka f ragm ents (205), 15 — spieķadata (350), 16 — stieples f rag ­ments (129), 17—20 — zvārguļi (13, 21, 191, 207), 21—24 — gredzeni (229, 225, 226, 142), 25 — skārda gredzens (278), 26—31 — apkalumi (26, 30, 52, 143, 148, 256), 32, 33 — pakavsaktas (39, 239), 34 — r iņķasakta (218), 3 5 ^ 1 . — sprādzes (266, 257, 165, 25, 238, 212, 320). 1 — kauls,

2, 3 — stikls, 7 — dzintars , 15, 32, 35—37, 39—41 — dzelzs, pārējie — bronza.

(17. a t t . ) . Pēc u g u n s g r ē k ā s a d e g u š o ce l tnes g r i e s tu k o n s t r u k c i j u a t l i eku n o ņ e m š a n a s v i sā ce l tnē a t s e d z ā s m ā la klons. Ce l tn es z i eme ļu galu n o s l ē d za 0,4 m bieza siena, kas a u s t r u m u ga lā n o b e i d z ā s ar tur i e m ū r ē t u l a u k a k m e n i ( 0 , 4 x 0 , 4 m) , bet d i e nv idu v i r ­z i enā ce l tne t u r p i n ā j ā s t ā l ā k 2— E la u k u m ā ; a u s ­t r u m u pusē to n o r o b e ž o ja 3,8 m no a i z s a r g m ū r a celti 0,5— 0,8 m biezi m ū r a pam at i .

Vi su ga ro cel tni d ivās d a ļ ā s d a l ī j a 17. m e t r ā m ū ­rē ta 0,45 m biezā šķē r s s i en a : z i emeļu ga lā a t r a d ā s

8,06 rn g a r a un 3,80 m p l a t a d z ī v o j a m ā t e lpa (17. att.: 3) ar s i l t u m k r ā s n i (17. att.: 4) z i emeļ r i e ­t u m u stūr ī , t ā l ā k d ie nv idos — m a l t u v e (3 ,8 X 4, 3 m; 17. att.: 5), no k u r a s l iela da ļa i e k ļāvās 3— E lau­k um ā , bet p ā r ē j ā daļa t u r p i n ā j ā s 2— E l a u ku m ā. Dz ī ­v o j a m ā s t e lp as s i l tu m k r ā s n i j b i ja s a g l a b ā j u s i e s t ikai a p a k š d a ļ a (V tab. : 8 ), kas l i e c in ā ja , ka k r ā s n s pil­n īg i l ī dz īga 3— C un 6— D l a u k u m o s p ē t ī t a j ā m k r ās n ī m .

Ce l tn ie c ī b as k o m p le k s a p ā r b a u d ē n o s k a i d r o j ā s , ka

72

2— E l a u k u m a r o b e ž ā s t as t u r p i n ā j ā s vēl a s to ņ u s m e t r u s . Tad, p ie l ā g o jo t i e s a i z s a r g m ū r u l iekunram, ar t ā d u pa š u l i ekum u (ap 50°) vēl 1,2 m b ija t u r p i ­nā t i ce l tn es a u s t r u m u s i enas pam at i . 2,0 m no pa ­m a t u ga la b ija no l ik t s l iels l a u k a k m e n s (4. at t . ) . Šāds ce l tnes ga la n o s l ē g u m s a t g ā d i n ā j a pils c e n t r ā ­lās ce l tnes p ieb ūv es v e i d o ju m u .

M a l t u v i 3,5 m no 3— E l a u k u m a ro b e ž a s 0,5 m bieza šķ ē r s s i e na n o d a l ī j a no c i t as 3 , 8X4 ,5 m l ielas t e lpas , k u r a s p r a k t i sk ā no z ī me neb i j a n o s a k ā m a . Uz m a l t u v e s k lona a t r a d a i z d e g u š u d z i rn a k m e n i (0 0,42— 0,44 m; 19. a t t . ) , bet 14/n k v a d r ā t ā a t ­sedza 0 , 2 4 x 0 , 1 4 rn lielu un 0,3 iri dzi ļu ar p l a k a ­n iem p l i e n a k m e ņ ie m rū p īg i iz l iktu s t ab a bedri , kas

33. att. Dažādi atradumi. 1— 8 — vārpstu skriemeli (84, 54, 102, 312, 19, 50. 92, 61), 9 — dambretes kauliņš (270), 10, 13, 14 — smaili (175, 301, 160), 11 — rūcenis (193), 12 — m ala pīpītcs f ragm ents (72), 15—17, 22, 23 -

aps trādā ti ragi (125, 176, 85, 117, 53), 18 — graudberzis (48), 19—21 — galodas (49, 91, 324).

73

s a i s t ā m a ar m a l t u v e s izbūvi. D z i r n a k m e n s a p k ā r t n ē (13 — 16 /m— n k v a d r ā t o s ) dau d z d e g u š u l a b īb as g r a u d u un v a i r ā k i s a d e g u š u koka t r a u k u f r a g m e n t i (15— 16/n— o) — g an v i rp o tu , g an no a t sev i šķ iem ap 0,01 m bieziem un 0,04— 0,07 m p la t i em dēl īš iem g a t a v o t u t r a u k u da ļas , ar ī ap 0,01 m biezi un 0,03— 0,04 m pla t i mu c u l a zd a s koka s t īpu f r a g m e n t i .

M a l t u v e un b l a k u s te lp a b i j u š a s n e a p k u r i n ā t a s sa im nie c i s ka r a k s t u r a t e lpas .

P i l sv ie t a s cen t rā (3 /B — C un 4 / B — C lau ku mo s) , a t k lā j a ko m pl e ks u , kas s a s t ā v ē j a no p a m a t c e l t n e s un p ie bū ves (IX tab. , k r ās . ) . No ce l tnes (3— C l a u k u m a 13— 24/a— i un 3— B l a u k u m a 20— 24/1— o k v a d r ā ­tos) b i ja s a g l a b ā j u s i e s č e t r s t ū r a i n a 2,4— 2,6 m dzi ļa p a g r a b t e l p a , kas i zbūvē ta p a m a t r a d z ē s i z lauz tā11,5 m g a r ā un 9 m p la tā bedrē. P a g r a b a k lonu ve i ­do ja d a b i s k ā s p a m a t r a d z ē s , t aču t e lpa s i z m a n t o š a ­n as l aikā v i r s t ām, l iekas, b i jus i koka g r īda , ku r a i deg o t st ipr i i z d e g u š a s pa t p a m a t r a d z ē s . 9,00— 9,44 m g a r ā s un ap 6,90 m p la tā s p a g r a b t e l p a s z i e m e ļ a u s ­t r u m u s tū r ī i ebūvē ta s i l t u m k r ā s n s (IX tab.: 6 ), bet r i e t u m d a ļ ā , j a u ā r p u s t e lp a s — k ā p n e s (IX tab.: 3).

Ce l tnes ap 1,1 m biezā un 9,44 m g a r ā ziemeļr ie- , t u m u siena (IX tab.: 1) m ū r ē t a no a t l a s ī t ā m 0,12— 0,15 m b iezām un 0,40— 1,08 m g a r ā m p l i e n a k m e n s p l āk sn ēm . 6,94 m ga r ā un 1,10 m biezā d ie nv id r i e ­t u m u siena 0,40— 1,08 m dz i ļ um ā n o pos t ī t a . Z ie m eļ ­r i e t u m u s iena 13. m e t r ā un d ie n v id r i e tu m u s iena ap 1,7 m g a r u m ā m ū r ē t a ar mā l i e m, p ā r ē j ā daļā — ar ka ļķ u j a vu . Šķiet, ēku ceļot, te p a r e d z ē t a k ā d a pa- p i ld izbūve , bet v ē l āk abu s ienu sae jā a t s t ā t ā s p r a u g a a i zp i l d ī t a ar ci ta r a k s t u r a m ū r ē j u m u . Ce l tn es 9 m ga r ā d i e n v i d a u s t r u m u s iena ap 0,8 m bieza, m ū r ē t a ar ka ļķ u j a vu . M ū r ē j u m a r a k s t u r s un l ie totā sa i s t ­v ie la l iecina pa r d iviem m ū r ē š a n a s p a ņ ē m ie n i e m : v i s p i r m s ce l t a s s ienas ar ka ļ ķu sa i s tv ie lu , t ad p ā r ē ­j ā s s ienu da ļas , k r ā s n s (IX tab.: 6 ) un k ā p ņ u t e lpa, pa r sa i s tv ie lu l ie tojot mā lus . Ap 1,0 m p la tā s k ā p ņ u t e lp as (IX tab.: 3) r i e t u m u s iena b i ja ce l tnes r ie­t u m u s ienas t u r p i n ā j u m s , bet t ā s a u s t r u m u s iena m ū r ē t a speciāl i . P a k ā p i e n i ap 0,3 m plat i un 0,19— 0,30 m augs t i . A p a k š ē j a i s — 11. p a k ā p i e n s — 1,15 m g a r š un 0,40 m p la ts , i ebūvē ts j a u p a g r a b t e l p ā . Tas pa c ē l ās t ikai 0,15 m v ir s p a g r a b t e l p a s p a m a t r a d ž u l īmeņa , t ā pēc j ā d o m ā , ka sā k o tn ē j i bi j i s p a g r a b t e l ­pas g r ī d a s l īmenī . Č e t r s t ū r a k o n s t r u k c i j a (IX tab.:2 ) pie ce l tnes d ie nv idu s ienas , d o m ā j a m s , sa i s t ā m a ar zeme s s t ā va i ee ja s izbūvi.

Ap 2,0 m ga r ā un 1,7 m p la tā s i l t u m k r ā s n s (I'X tab. : 6 ) p a g r a b s t ā v ā m ū r ē t a no p l i e n ak m eņ ie m ,

»bet t ā s p r i ek š t e lp a ā r p u s ce l tnes i zve idota p a m a t ­r a d z ē s i z l au z t ā bedrē . A u g š d a ļ ā p r i ek š t e lp a 3,7 m, dzi ļāk k u r t u v e s l īmen ī — t ikai 1,7 m ga ra , t ā s p a ­m a t ā j ū t a m s k r i t u m s uz k u r t u v e s pusi . K r ā s n s ā r ­s i enas un p a g r a b a s ienas «sas i e t a s» , t ā t a d ce l t as v ien la ic īg i . K r ā s n s z i e m e ļ r i e t u m u s iena 0,75 m, d ie n v id r i e tu m u — 0,80 m bieza. Velves p a m a t a m gar p a g r a b a s ienu v e i d o ta 0,2 m p la ta a tkāpe . K u r t u v e0,65 m p la ta . Ap 0,5 m a u g s t u m ā t ā s s i enām 0,25 m p l a ta s a t k ā p e s — arku p am at i , bet 1,70 m a u g s t u m ā j a u n a s a t k āp e s — l ielās v e l v es pēda. D a ļ a v i r s l ielās ve lv es k r ā sn i j no p o s t ī t a , bet v i s s p ā r ē j a i s l iec inā ja , ka šī k r ā s n s b i jus i p i ln īg i l īdz īga 6— D la u k u m ā pē ­t ī t a j ā m k r ās n īm .

C e n t r ā l ā s ce l tnes r i e t u m u un a u s t r u m u s ienas no ce l tnes s tū r i em t u r p i n ā j ā s vēl 3 m uz z i emeļ i em un tur be id zā s ar l iel iem l a u k a k m e ņ i e m ( 0 , 9 X 0 , 8 X 0 , 6 m un 1 , 0 x 0 , 8 x 0 ,6 m) . S a v u k ā r t 3 m no šiem sienu

ga l os l ik t a j i em ak m eņ ie m a t r a d ā s vēl v i e n s lielu l a u k a k m e ņ u ( 1 , 2 0 X 1 , 0 5 X 0 , 7 0 rn un 1 ,2 0X 1, 00 X X0 ,65 m) p a r i s (IX tab. : 4, 5). S ienu t u r p i n ā j u m i un lielo l a u k a k m e ņ u pa r i s l i e c i nā j a par 6,0— 7,0 m ga ru p iebūvi c e n t r ā l ā s ce l tnes z i eme ļu pusē. Uz l ie l a j iem l a u k a k m e ņ ie m ba l s t ī t i e s tabi s a t u r ē j u š i o tr ā s t āva l īmen ī cel tu k o n s t r u k c i ju . Šāda k o n s t r u k c i j a v a r ē t u l iecināt , ka pils c e n t r ā l ā ēka b i jus i ar d iv iem v i r s ­z e me s s tāviem.

P a g r a b s t ā v a s i enām k o n s t a t ē j a ka ļ ķ u j a v a s ap ­m e tu m u . Šāds a p m e t u m s , t ā p a t ar ī ap k u r e s k r ā s n s t e lp as s tū r ī un koka g r ī d a s p a z īm e s v a r n o r ād ī t , ka p a g r a b s t ā v s i z m a n t o t s dz ī vošana i .

N o be id z o t A l t e nes p i l sv ie t a s a rh e o lo ģ i s k o s i z ra ­k u m u s , s ta rp 2— A un 5— A; 2— A un 3— C; 5— A un5— C; 3— E, 3— C un 1— D la u k u m ie m iz raka 1 m p la ta s p ā r b a u d e s t r a n š e j a s , lai k o n s ta t ē tu , vai nav vēl ci tu ce l tņu , t aču t ā d a s ne t ika k o n s ta t ē t a s .

Pēc a r h e o l o ģ i s k a j o s i z r a k u m o s a t s e g t a j ā m liecī­bām sec i nā ms , ka ce l tne A l te ne s pi ls p a g a l m a cent rā , i e spē ja ms , b i jus i d iv s t āv u d z ī v o j a m ā ēka. T a j ā a c īm ­redz o t dz ī vo j i s pils pā r v a ld n ie k s . P i l s z i e m e ļ a u s ­t r u m u m a lā pie sa u les a p s p ī d ē t ā s a i z s a r g s i e n a s a t ­r a d u s i e s p la ša d iv te lpu d z ī v o j a m ā ēka, bet ne t ā l u no t ās — p i l s v ie t a s z i e m e ļ r i e t u m u s tūr ī — p i r t s un m a iz e s ceptuve . P l a š a j ā ce l tņu k o m p le k s ā gar Alte- nes g r a v u b i j u š a s g an d z ī v o ja m ā s , gan sa im n ie c i sk a r a k s t u r a te lpas . L ie la j ā d z ī v o j a m ā ēkā m i t u š a s pe r ­sonas , k am n eb i j a j ā p i e d a l ā s pi ls s a i m n ie c i s k a jo s da rbos , bet 3— E la u k u m a d z ī v o j a m ā t e lpā , kas cieši sa i s t ī t a ar sa im n ie c i sk ā r a k s t u r a ce l tnēm — d o m ā ­j a m s , dz ī vo j i s a p k a l p o j o š a i s p e r s o nā l s . P i l s z i em eļ ­a u s t r u m u daļā , kā j a u minē t s , b i j u š a s i zv ie to tas ar a m a tn i e c īb u sa i s t ī t a s cel tnes .

S a r e ž ģ ī t a s k o n s t r u k c i j a s a p k u r e s s i s t ēm a s , t. s. h ip o k a u s ta t ipa k rā sn i s , k ā d a s L a t v i j a s P S R te r i to ­r i j ā p i r mo re i z a t k lā j a Al t c nē 1963. g., t a g a d z i n ā m a s j a u ar ī Koknesē , Vecdolē, Salasp i l ī , Ikšķi le s l ībiešu c i ema v ie tā , T u r a i d ā u. c .39 Šādu k r ā š ņ u p i r m ­sā kum i i e sn ie dz as 1. g. t. p. m. ē., t ās i z m a n t o t a s ro m ie šu t e rm ās . P l a š ā k šis . a p k u r es v e i ds ieviesās v id u s l a ik o s , kad ar k r i s t i e t ī b a s i z p l a t ī š a n o s z i emeļu zemēs, īpaš i ģ e r m ā ņ u no v ad os , v ē r s ā s p l a š u m ā piļu un k l os te ru cel tn iecība . Ar šo a p k u r e s ve idu , t e lpā i ep lūs tot k a r s t a j a m , s a u s a j a m g a i sa m , p a d a r ī j a s a u ­sākas , v e s e l ī g ā k a s un d z ī v o š a n a i t āpēc p a t ī k a m ā k a s p a r a s t i mik l ās , a u k s t ā s biezo a k m e n s vai ķ ieģeļu m ū r u a p ņ e m t ā s te lpas .

B a l t i j a s p a m a t i e d z ī v o t ā j i , kas līdz 13. gs. n e p a z i n a m ū r ē š a n a s m ā k s l u , n e v a r ē j a š ā d as s a r e ž ģ ī t a s k r ā s ­nis uzcel t . A rhe o lo ģ i s k i e i z ra k u m i v a i r ā k ā s m ū r a p i­līs r āda , ka h i p o k a u s t a t ipa a pk u r e L a t v i j ā i eviesu ­sies t ikai 13. gs., kad, u zs āk o t zeme s i e ka r oš an u , kā R ī g a s a r h ib ī sk a p s , tā o r de n i s v ie t ē jo i e d z īv o t ā ju p a ­k ļ a u š a n a i u n sa va s v a r a s n o s t i p r i n ā š a n a i i zvē r sa m ū r a pi ļu cel tn iec ību . P a š ā s p i r m a j ā s 12. gs. be ig ās c e l t a j ā s Ikšķi le s un M ā r t i ņ s a l a s pi l ī s h ip o k a u s ta ap ­kures vēl n av bij is. S en āk ā no p aš la ik z i n ā m ā m šī v e i da k r ā s n ī m ir T u r a id ā a t se g t ā 13. gs. p i r m ā s p u ­ses k rā sn s . T u r a i d ā ir ar ī vēl 14. un 15. gs. h i po ­k a u s ta t ipa k r ās n i s , bet 1590. g. pi ls i n v e n t a r i z ā c i j a s aktā m i n ē t a s v a i r s t ika i p od iņu k r ā s n i s un kam īn i . J a u n i p ē t ī j u m i , ce ram s , ļ aus n o s k a id r o t la iku, kad ā rē j i v i e n k ā r š o h ip o k a u s ta t ipa apku r i L a t v i j ā n o ­m a i n ī j a d e k o r a t ī v ā s p o d i ņu k r āsn i s .

Spr iežot pēc s p ē c ī g a j ā m d e g u m a p ēd ā m v i su k o n ­s t a t ē to ce l tņu v ie tā s , pie kam g a n d r ī z v i su šo ce l tņu v i e t ā s nov ēro t i divi d e g u m a slāņi , j ā d o m ā , ka Al te nē

74

34. att. Bultu gali. 1— 13, 18—21 — iedzītna (144, 47, 302, 83, 315, 346, 220, 250, 9, 162, 93, 344, 40, 86, 203, 23, 71), 14— 17, 22— 28 — uzmavas (222, 70, 223, 216, 81, 237, 244, 14, 1, 112, 104).

a i z s a r g m ū r u a p j o z t a j ā l a u k u m ā a t r a d u š ā s g a l v e n o ­kā r t uz m ū r a p a m a t i e m ce l t a s koka ēkas. S p ēc īg a i s c l eguma s l ā n i s visā p ē t ī t a j ā ce l tņu r a j o n ā n e p ā r p r o ­t a mi l iec inā ja , ka pils g ā j u s i bo jā lielā u g u n s g r ē k ā . Pēc u g u n s g r ē k a ce l tnes v a i r s nav a t j a u n o t a s un pils- vieta p am es t a . Tas, ka ce l tņu v ie t ā s zem d e g u m a k ā r ­t as b i ja ļoti ma z a t r a d u m u , v ed in a domā t , ka k a t a ­s t r o f as la ikā pils i edz īv o t ā j i visu vē r t ī g ā k o no ēkām iznesuši . P i ls bo jā eja nav sa i s t ī j u s i e s a r ī ar t ā s līdz 10 m a u g s to a i z s a r g m ū r u s a g r a u š a n u .

Pēc i z ra k u m o s g ū t a j i e m n o v ē r o j u m i e m pi ls bojā e j a s cē loņ us nav i e s p ē j a m s noteikt .

Atradumi

A l te nes p i l sv ie t a s k u l t ū r s l ā n ī a t r a d a t ika i 350 sen­l ietas, 370 m ā la t r a u k u l a u sk as , 6700 dz īvn ieku k a u ­lus un n e d a u d z ci tu m a t e r i ā l u ( d e g u š u s g r a u d u s , kokog les , mā la a p m e t u m u f r a g m e n t u s , n a g l a s u. c.).

Da ļ a senl ie tu s a i s t ā m a s ar A l t e ne s dze lzs laika a p ­m e tn e s p o sm u (sk. 43., 44. lpp . ) , c i t as — ar m ū r a pils p a s t ā v ē š a n a s per iodu . D a ļa i a t r a d u m u nav i e s p ē j a m s r e k o n s t r u ē t to sā ko tn ē j o fo rmu (21. att.: 11, 17— 19, 24; 22. at t . : 1, 2, 5 u. c.), t ā p a t a r ī nav n o s a k ā m a to p r a k t i sk ā no z ī me (32. att.: 16, 25) , t āpēc šie a t r a d u m i

75

d ar b ā net iks minēt i . D a u d z a s a t r a d u m u k a t e g o r i j a s sīkāk a n a l i z ē t a s ne se n p u b l i c ē t a j ā s E. M u g u r ē v i č a un E. Šņ ores un A. Z a r i ņ a s 40 m o n o g r ā f i j ā s , t ā pē c r ak s ta i e robežo tā a p j o m a dēļ a t sev i šķ i sen l i e tu d a t ē ju m i būs p a m a t o t i t ikai ar a t sa uc ēm .

Ar m ū r a pils pe r iodu sa i s t ā m i t ādi a t r a d u m i kā d a r ba r īk i , b r u ņ o j u m a p ie de r umi , iedz īves p r i ekšmet i , ro t a s , ce l tn i ec ība s p ie de r um i u. tml.

P l a š ā k o Al tenē a t r a s to d a r b a r ī k u k a t e g o r i j u veido naž i un to f r a g m e n t i (24 v ie n ī ba s ; 18. att.: 4— 17). Tic ir g an ar iedzī tni , g an ar ī ar p i ek n ie dē tu spalu. I ed z ī tņ a naž i (18. att.: 10, 12— 17) ir ma s īv i , v i e n ­kār š i , l iekas pat p av i r š i kal t i . Tiem ta i sn a , sa m ē r ā bieza (3— 6 m m ) m u g u r a , pret sma i l i uz a u g š u uz ­r a u t s a s m e n s (18. att.: 10, 14), p ā r e jā uz i edzī tni ab­pusē j i v i e nā ds , spēc īgs i e rā v u m s (18. att.: 12, 13, 16). Pēc m a s i v i t ā t e s un v e i d o j u m a šiem n až i em t u v ā k a s pa r a lē l e s r o d a m a s V ī n a k a l n a k a p u l a u k ā (13. gs. bei- ga s— 17. gs. s ā k u m s ) un V a l g a l e s V eģ o s41 (14. gs. ) . L īdz īg i naž i a t r a s t i ar ī Ikšķ i l e s b a z n ī c a s k ap o s (vē­lāki par 13. gs . ) , L o ks te nē ,42 Sēlpi l s k a p s ē t ā 43 un ci tos vēlo p ie min ek ļu i z ra kum os . Pēc n o r ā d ī t a j ā m a n a l o ģ i j ā m Al te nē iegūt ie naži ar iedzī tni d a t ē j a m i ar l a ika p o sm u no 13. l īdz 15. gs. p i e ļ a u j o t pat vēl v ē l āk u to p a s t ā v ē š a n u .

N až i ar p i ekn iedē t i em spa l i em (18. att.: 4— 9, 11) ir j a u n ā k i . Tiem l īdzīgi a t r a s t i V ī n a k a l n a k a p u ­laukā, S a la sp i l ī ,44 Koknesē , S a ld u s pilī, Sēlpi l s kap- sē t ā ,45 T u r a i d a s pil ī u. c. I ev ē ro jo t šo p ie mi ne k ļu h ro ­n o lo ģ i j u , j ā p i e ņ e m , ka A l te ne s naž i ar kn iedē t i em spa l iem d a t ē j a m i ar 14./15. gs. un v ē l ā k u laiku.

ī l en i (18. att.: 1— 3) ir v i sa i p a r a s t s a t r a d u m s dzī ­v es v ie tā s , tos sas top ar ī d a ž ā d u l aika p o sm u kapos . P ie m in ek ļo s , kas d a t ē j a m i ar l a iku līdz 13. gs., d a ­žā da v e i d o j u m a ī leni z i nā m i ar i edz ī tn i ,46 tu r p r e t ī A l t en ē a t r a s t a j i e m r a k s t u r ī g s r o k tu ra k n i e d ē j u m s (18. att.: 1, 2 ). Šād i ī leni s a s t o p a m i re t ā k un da tē ­

j a m i ar A l t e nes m ū r a pi ls p a s t ā v ē š a n a s laiku.R a g a ( s t i r n a s? ) ī l ens (33. att.: 14) un ar ī kau l a

sma i l i s (33. att.: 13) nav droši d a tē j a m i . R a g a ī lenu a t r a d a 6— D l a u k u m a ce l tnes v ie tā , t āpēc t a s sa i s ­t ā m s ar m ū r a pils p a s t ā v ē š a n a s laiku. K au la smai l i s v a r ē t u būt ar ī no a g r ā s a p m e t n e s k u l t ū r s l ā ņ a .

I z k a p t s (20. att.: 2) ir 0,58 m ga ra . Tās pēda ar labi izcel tu i edzī tni p re t a s m en i p e r p e n d i k u l ā r a , uz a s m e n s daļu pār i e t ar j ū t a m u i e rā vu mu . V ie n ā d a p la ­t u m a a s m e n s ar nel i elu u z b i e z i n ā j u m u pār i e t labi iz­l iektā m u g u r ā . Pēc šīm p a z īm ē m A l te ne s i zk ap t s d a ­t ē j a m a ar 15.— 16. g s .47

D z i r n a k m e n i (19. at t . ) a t r a d a 3— E l a u k u m a m a l ­tuve , bet ci ta d z i r n a k m e n s f r a g m e n t u — šī paš a l a u k u m a ce l tnes v ie t ā zem p ēd ē jā p a s t ā v ē š a n a s laika k lona . No r u p j g r a u d a i n a g r a n ī t a g a t a v o t ā vese lā d z i r n a k m e n a d i a m e t r s ap 45 cm, b i ez um s 17 cm, no ab ā m pu sē m ur b t ā c a u r u m a d ia m e t r s 9— 12 cm. Tikai ma z l i e t a p s t r ā d ā t ā d z i r n a k m e n s d a r b a puse ir lī­dzena , a u g š m a l a n e v i e n ā d a , n o a p a ļo ta , t a s ir nes i ­me t r i sks . S ime t r i s ks , l abāk a p s t r ā d ā t s d z i r n a k m e n s a t r a s t s A so tes p i l sk a l na 13. gs. s lānī , d z i r n a k m e n s f r a g m e n t s i egūt s Ikšķi le s p i l s v ie t a s i z ra k u m o s (VI 12 9 :3 0 1 ) , v a i r ā k i f r a g m e n t i a t r a s t i L o k s te n ē .48 Alte- nes d z i r n a k m e n i m l īdz īgs d z i r n a k m e n s ar apa ļu a u g š d a ļ u a t r a s t s 1971. g. Z a u n e r ē n u p i l s k a ln ā (VI 153:146) . D z i r n a k m e ņ i L a t v i j ā z i n ām i j a u no 11.— 13. gs. p ieminek ļ i em. A l te nes a t r a d u m s pēc a t r a š a n a s a ps tā k ļ i e m s a i s t ā m s ar m ū r a pils be i gu posmu. D z i r ­n as te g ā j u š a s bojā , n o d e g o t p ē d ē j ā s a p b ū v e s k ā r t a s ce l tnēm.

Ci rv ja f r a g m e n t s , tā pieta da ļa (21. att.: 21) , ir p ā r ā k ma zs , lai bū tu i e s p ē j a m s r e k o n s t r u ē t p r i ek š ­me ta fo rmu. I e s p ē ja m s , ka t a s p ā r s t ā v 13.— 15. gs. d a r b a r ī k u s , kādi ir a t r a s t i T u r a i d a s p i l s d r u p ā s

49u. c.L ū k š a s (20. att.: 7) i eguva 4— E la u k u m a cel tnes

vie tā k r ā s n s p r i e k š t e lp a s p i l d ī ju m ā . S t r a t i g r ā f i s k i t ās nav i e sp ē j a m s datēt . Ap 275 mm g a r a j ā m lūkšā m da rb a gal s ir 60 mm garš , labi ve ido t i e zobi 22 mm plati . V ie na m r o k tu ra z a r a m labi i e s t r ā d ā t s 50 mm garš , 6— 11 mm p la t s un 3— 8 mm biezs v e s e r v e id a n o s l ē g u m s , kas ac īm r ed z o t d o m ā t s k a l š a n a s un ve i ­d o š a n a s a t v i e g l i n ā š a n a i . Tas v a r ē t u būt i z m a n t o t s ar ī par s t a rp l i ku r o tk a ļ a darbā . L ūk ša s ar l īdzīgi ve i ­dotu d a r b a ga lu s a s t o p a m a s T u š i n a s m a te r i ā lo s , a t ­z ī mē ta to eks i s t en ce p i r m s m o n g o ļ u K r i evz em ē un v ē l ā k .50 L a t v i j a s a r h e o l o ģ i s k a j o s m a t e r i ā l o s šā dā m lūk šā m l īdz īgu nav.

Sk rāp i (23. att.: 12) z i rg u t ī r ī š a n a i a t r a d a ce l tnes r a j o n ā 3— E la u k u m a 1. kār t ā . Tas d a r i n ā t s no cau- ru lve idā sa l i ek ta dze lzs sk ā rd a ar r o bo tā m m a l ā m un rok tu r i , š ā d a t ipa sk rāp j i iegūt i a r ī Ikšķ i l e s l ībiešu c i ema v ie tā , K o k ne se s p i l s ka ln a IX l a u k u m a 2.a slānī , K ok nes es se n p i l s ē t a s III' l a u k u m a 3. k ā r t ā u. c. v i d u s ­laiku p ie m in e k ļo s .51 L a t v i j ā i egūt ie sk rāp j i i ede ras A. M e d v e d j e v a d a l ī j u m a o t r a j ā g r u p ā un pēc a n a lo ­ģ i j a s ar N o v g o r o d a s a t r a d u m i e m d a t ē j a m i ar l aiku no 12. līdz 14. g s .52 A l te n es sk r āp i s a t t i e c in ā m s uz m ū r a pi ls l a iku un v a r ē t u būt d a t ē j a m s ar 14. gs.

Ieroči un j ā t n i e k u p ie d e r u mi p ie ska i t ī t i pie b r u ņ o ­j u m a p ie de r u m ie m , lai ar ī tie nav « b r u ņ o j u m a p iede ­rumi» v ā r d a t iešā nozīmē.

Bu l t u gal i — 16 i edzī tņa un 13 u z m a v a s — ve i do A l te nes a t r a d u m u p la š ā k o k a t e g o r i j u . S topa bu l tu ga l i em ar i edzī tni (34. att.: 2— 5, 9— 13, 18, 19) r a k ­s tu r īg s m a z s kā t iņš , m a s ī v a ga lv iņ a ar ro m b v e i d a š ķ ē r s g r i e z u m u un ap a ļ š kak l iņš . To i zmēr i ir dažād i , a t š ķ i r ī g a s ir ar ī l a p a s un k ak l i ņa g a r u m a at t iec ības . L īdz īg i bu l tu gal i a t r a s t i Lokstenē , Sēlpi l ī , ar ī M e ­žo tnē u. c .53 Pēc a n a l o ģ i j ā m L a t v i j ā , kā ar ī pēc A. M e d v e d j e v a p ē t ī j u m i e m (17. t ips) šie bu l tu gal i d a t ē j a m i ar 13.— 15. g s .54 Viens i edzī tņa b u l t a s ga l s ar n o g l u d i n ā t ā m š ķ a u tn ē m (34. att.: 20) v a r būt a t ­t i e c i n ā m s uz 14. vai 15. g s .55 K ād s ci ts (34. att.: 1) no p ā r ē j i em a t š ķ i r a s ar l ie lākiem izmēr iem un ir lī­dz īgs V ecd o lē 56 un T u r a i d ā a t r a s t a j i e m bul tu gal iem. N e r a k s t u r ī g s b u l t a s ga l s p a r ā d ī t s 34. att.: 21.

Pie v ie na t ipa pieder u z m a v a s bu l tu gal i , kam sa­mērā r e sn a u z m a v a un m a s ī v a g a l v a ar p i r a m ī d v e i d a smai l i (34 att.: 14— 17, 22— 28). M a s ī v ā s g a l v a s ve i ­d o j u m s l īdz īgs i edzī tņa bu l tu k a l u m a m , u z m a v a da ­r in ā t a , šo p r i e kš m et a daļu n o p la c i n o t un sag r i e žo t ca u r u lē — u z m a v ā . Šādiem bul tu ga l i em a n a l o ģ i j a s a t r o d a m a s d a ž ā d o s L a t v i j a s p ie m in e k ļo s .57 A l tenes u z m a v a s bul tu gal i ar sa m ēr ā s l a id ā m sma i l ēm da­t ē j a m i ar 13.— 15. gs.

Al t en ē a t r a s t a s 20 dze lzs un b r o n z a s 58 b r u ņ u p lā k ­snes (24. att.: 1 — 10). T ā d a s i e gū ta s ar ī Ikšķ i le s senā l ībi ešu ci ema t e r i to r i j ā , M ā r t i ņ s a l ā , V ec do lē ,59 Sēl- pi l ī60 u. c. Dze lzs p lā k s n e s ir ap 2 mm b iezas, k a l ­t as ar nel ielu v i e n p u s ē j u i z l i ekumu. Tās ir t a i s n s t ū r ­ve ida, d až ām nel iel s v i e n m ē r ī g s a b p u s ē j s v i d u s d a ļ a s p a p l a š i n ā j u m s (24. att.: 5, 7), c i t ām asi iz te ik t s izlie­kums , kas ir a p m ē r a m t i kp a t g a r š kā v iena sānu ma la (24. att.: 6 ), da ž as ir ī s a s un p la t a s , ar v i e n a s sanu- m a l a s v i e n m ē r ī g u i z l i ekumu (24. att.: 2)_, daž re iz šāds p a r a s t a g a r u m a i z l i ekums ir v ienā puse (24. att.:3). No šīm a t š ķ i r a s l ie las č e t r s t ū r a i n a s un m a z ā k a s v a i r o g v e i d a (24. att.: 9) p l ā ksn es . A l t e ne s b ru ņ u

76

p lā k s n ē m l īd z īg a s r o d a m a s N o v g o r o d a s m a t e r i ā l os . P l ā k š ņ u b r u ņ a s E i r op ā i e n ā k u š a s ap 5.— 7. gs. no T u v a j i e m A u s t r u m i e m , K r i evz em ē p a r ā d ī j u š ā s ap9,— 10. gs. un l ie to ta s līdz 15. gs . cl

K r i ev z em e s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā bruņu, p lā k ­snes z i n ā m a s , p i e m ēr am , N o v g o r o d a s 10.— 13. s lāņos , S m o ļ e n s k a s 13.— 14. gs. s l ā ņos u. c. L a t v i j ā dz īvo­j u š o ci lšu p i em ine k ļo s p l ā k š ņ u b r u ņ a s līdz 13. gs. nav k o n s ta t ē t a s , t āpēc j ā s e c i n a , ka t ā s te ieviesuši vācu b ruņ iniek i . Pēc p a r a lē l ē m N o v g o r o d a s m a t e r i ā l ā Al- t enē a t r a s t ā s b r u ņ u p lā k s n e s d a t ē j a m a s ar 13.— 15. gs.

B r u ņ u c e p u r i (25. at t . ) a t r a d a 6— D l a u k u m a cel­tne s r a j o n ā l i e l a jā bedrē zem a p a k š ē j ā d e g u m a s l āņa , kur tā n o k ļu vu s i 5— 6— D la u k u m o s k o n s t a t ē t ā s cel t ­n ie c īb as a g r ā k a j ā posmā . C e p ur e g a t av o ta , izkaļot tās v i e n g a b a l a p a m a t u un p i e kn ied ē j o t t am a t m a l u ar p a p l a š i n ā j u m u uz ā rpus i . L a t v i j a s t e r i to r i j ā šim a t r a d u m a m l īdz īga nav. T u r a i d a s p i l s d r u p ā s a t r a s t a ci ta t ipa 16. gs. b ru ņ u ce p u re . A l t e ne s b r u ņ u c e p u r e a t t i e c in ā m a uz m ū r a pils p a s t ā v ē š a n a s l a iku un pēc d a ž ā m p a r a l ē l ē m 62 v a r ē t u būt d a t ē j a m a ar 14.—15. gs. T u r p r e t ī pēc a t r a š a n a s a p s tā k ļ i em tā sa i s t ā m a ar 15. gs. p i rmo pusi .

Ez ī t i s (23. att.: 7) ir c ī ņas l īdzekl is , ko i z m ē t ā ja uz ceļ iem, lai a p d r a u d ē t u g ā j ē j u s un z i rgus , jo, uz ­min o t uz ezīša dze loņa , c i lvēki un zi rgi i e v a i n o j k ā ­j a s . Šādi p r i ek šm et i a t r a s t i Koknesē , V a l m i e r ā ,63 t ādi p a z ī s t a m i Kr i ev z em ē ,64 to m ē r ir s a m ē r ā r e t s a t r a ­dums . Cik z i n ām s , L a t v i j a s ag rā un v id ē jā dze lzs l a ik m e ta p iem ine k ļo s ezīši nav a t r a s t i , tie n av iegūt i ar ī p i l s k a l n u p ē t ī j u m o s , t āpēc A l te nes ezī t i s j ā a t t i e ­cina uz m ū r a pils laiku. J ā d o m ā , ka šādi «ezīši» kā c ī ņas l īdzekļ i B a l t i j ā ieviesuš ies 13. gs., kad p lašo i e k a r o š a n a s ka ru l aikā īpaši n o z ī m ī g a k ļu va a i z s a r ­dz ība p ret j ā tn ie k ie m — bruņ i n ie k ie m.

L ed u s p ie šus (23. att.: 6 ) sē ja zem ap av a , lai zie­ma s per iodā , e jot pa l edā j i e m, n o d r o š i n ā t o s pret s l ī dēšanu . L ed u s pieši a t r a s t i Salasp i l ī , M ā r t i ņ s a l ā , L o k s te n ē 65 u. c. To n av Ā ra i š u ezera m ī t n ē (9.—10. gs . ) , n av ar ī Aso tē ( l īdz 13. gs . ) , M ū k u k a l n ā ( l īdz 10. gs . ) , R a u n a s T a n ī s k a l n ā , O l iņ k a ln ā (līdz 13. gs.) u. c. Tāpē c j ā d o m ā , ka šie p r i ekš m et i ievie­sušies ar 13. gs.

Rē dzes (23. att.: 8— 10), d o m ā j a m s , l ie to ta s z i rgu a p k a l š a n a i ,66 lai n o d r o š i n ā t u t iem s t ab i lu ga i tu zie­m a s aps tāk ļo s . A l t e nē iegūt i t r ī s šādi p r i ekšmet i , lai g an L a t v i j a s p ieminek ļos , t ā p a t ar ī ā r p u s L a t v i j a s , tie ir v i sa i p a r a s t s a t r a d u m s .67 A so tes p i l s ka ln ā v ien a re­dze a t r a s t a 9. gs. s lānī , t r ī s — ar 11./12. gs. d a t ē j a ­mos s l āņos , 18 — a t t i e c i n ā m a s j a u uz 13. gs. ; Nov- g or odā rēdz es i e g ū ta s ar 10.— 16. gs. d a t ē j a m o s s l āņos . A l t e nē r ēdz es a t r a d a ce l tņu r a jo n o s , t āpēc j ā ­domā , ka t ā s l ie tota s m ū r a pils p a s t ā v ē š a n a s laikā.

A l te ne s p ak a v i (23. att.: 3— 5) ir v i e na t ipa , ar sa­m ē rā p la tu loku un seš iem n a g l u ca u r u m ie m . Diviem p a k a v ie m (23. att.: 4, 5) ap n a g l u g a l v u c a u r u m ie m bedr ī t e s , v i e n a m n a g l u c a u r u m u v i r z i en ā e joša ga ­rā k a g rop e (vēlāka fo rm a ! ) . R ā d z e s loku ga l os ka l ­tas , g an ga lu nol iecot (23. att.: 4, 5), gan dze lkš ņa v e i d ā (23. att.: 3). L īdz īg i p ak a v i a t r a s t i T a l su p ils ­k a l nā , Ikšķi le s p i l sviet ā , Kokn esē un ci tos p ieminek- ļos .68 Al te nē v i s a s t r ī s p a k a v u puse s a t r a d a ce l tņu r a j o n ā zem p ē d ē jā s a p b ū v e s kā r t a s . V āc i j ā šī veida pa ka v i i z ma n t o t i la ikā no 11. līdz 15. gs., Č e h i j ā ap1 3 . - 1 4 . g s .,69 N o v g o r o d ā no 11. l īdz 17. gs. L a t v i j ā Ta l su p i l s k a ln ā a t r a s to p a k a v u da tē ar 12. gs., Mar- t i ņ s a lā — ar 13.— 15. g s .70 Pēc š ā d ā m a n a l o ģ i j a m Al te nes p a k a v u v a r datē t ar 13.— 15. gs.

A t r as t i e pieši (23. att.: 1,2) ir divu t ipu: a) ar seš- s t a ru r i tcn ī t i un ša u ru t r ī s s t ū r a g r i e z u m a loku, b) ar p l a tu loku.

P ieš i ar zo b a in u r i ten ī t i , kas S l ovā k i j ā datē t i ar1 3 . - 1 4 . g s .,71 a t r a s t i Kokn esē ar 1 3 . - 1 7 . gs., S a la s ­pilī ar 14. gs. vai v ē l ā k u la iku d a t ē j a m o s s l āņos , Val- ga l es V eģ u 9. kapa in v e n tā r ā (14. gs . ) , Ikšķ i l e s lī­biešu c i em ā 72 u. c. L īdz īgu piesi N o v g o r o d a s a t r a d u ­mos datē ar 1 4 . - 1 5 . g s .73 Arī A l t e nes p iesis d a t ē ­j a m s ar 14.— 15. gs.

Pieši ar p l a to loku ir v ē l āk a p a r ā d ī b a , kam L a t v i ­j a s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā p a r a lē l e s nav r o d a m a s .

D a ž ā d a l i e luma un d ia m e t r a dze lzs r iņķi (23. att.: 11) a t r a s t i d au d z o s p ieminekļos . To p r ak t i sk ā i z m a n ­to š a n a ne v ie n m ē r ir droši n o s a k ā m a . Al t e nē i egūt ie divi r iņķ i ,74 l iekas, ir i e m au k t u vai ci tu z i rg l i e t u sa­s t ā vda ļa .

A l t e ne s p i l s v ie t a s i z r a k u m o s i egūt i ar ī daž ād i iedzīves p r i ekšmet i . J āp ieb i l s t , ka šāds a p z ī m ē j u m s g an ir no sac ī t s , jo, p i e m ē r a m , šai g r u p ā i ek ļau tā s š u j a m a d a t a s u. c. va r sa uk t ar ī par d a r ba r ī k ie m .

Al ten ē i e gū tas p i e k a r a m ā s c i l i n d r i s k ā s s l ē dze nes (22. at t . : 3, 4) , pēc B. Kolčina k la s i f ik ā c i j a s , pieder pie E t i p a .75 Šāda t ipa s l ē dzen es i e v ies ušās 15. gs. v id ū un l ie to ta s vēl 16. gs. A l t e nē a t r a s t ā s s l ēdzenes v a r ē t u datē t ar 15. gs. E t ipa ir ar ī v iena a t s l ē g a (22. att.: 5), kas d a t ē j a m a t āpa t . O t ru a t s l ē g u (22 . at.: 6 ) a t r a d a 3— C l a u k u m a ce l tnes r a j o n ā ze­mes v i r s k ā r t ā . Pēc f o r m a s un a t r a š a n a s ap s t āk ļ i em sec i nā ms , ka tā sa i s t ā m a ar m ū r a pils p a s t ā v ē š a n a s vai pat v ē l āk u laiku.

Al te nes 6— D l a u k u m a ce l tnes bedrē a t r a d a dze lzs s l ēdzeni , kas n e k u s t ī g i p i e s t i p r i n ā m a d ur v īm (22. at t . : 18) ,76 Pēc a t r a s t ā f r a g m e n t a s l ē dz e n es uz ­būvi r e k o n s t r u ē t n av i e sp ē j am s , bet pēc a t r a š a n a s a p s tā k ļ i e m tā sa i s t ā m a ar m ū r a pils a g r ā k o ap b ū v e s kā r tu.

A l te ne s p i l svie t ā a t r a s t s uz ga l da l iekams dzelzs sveč t u r i s (27. at t . ) un v a i rā k i sve č tu ru f r a g m e n t i (21. att.: 7— 9). Uz g a l d a l i e k am ai s sve č tu r i s ir g r ez ns un p rak t i sks . Tam če t ra s 28 mm a u g s t a s sveču t u r ē t ā j a s l i gz d iņ as , kas v e i d o ta s kā dze lzs c a u r u l ī ­tes (0 17 m m ) . Sveču l i g z d iņ a s i e m e t in ā t a s 108X 11 8 mm lielā č e t r s t ū r a i n ā s kā rd a « p l a t f o rm ā » ar a u g š u p uz l i ek tā m 17 mm p l a t ā m m a lā m . Tā ve i ­d o jā s t r a u k s no svecēm n o te c ē ju š o v a s k u ( t auku) u z t v e r š a n a i . S ve č t u r a s a t v e r š a n a i vai p a k ā r š a n a i p l a t f o r m a s v id ū i e m et in ā t a ci lpa. Zem šīs a u g š ē j ā s « p l a t f o r m a s » 110 mm garš sv eč t u r a s t ā vs (0 17 mm) ar r o t ā j u m u — až ūru , r o z e tv e id ī g u p a p l a š i n ā j u m u v id u s d a ļā . S t āv u no s lēdz t r ī s s t ū r a pēda. Tās s tar i no- d rup uš i , bet v ē r o j a m s , ka v i r s t ās b i j i s otrs v i d u s ­d a ļ as r o t ā j u m a m l īdz īgs ka l ums .

L ie lāka i s d i v ž u b u r u sve č tu r i s (21. att.: 9) a c īm r e ­dzot d o m ā ts i e s t i p r i n ā š a n a i koka k luc ī ,77 ci t iem (21. att.: 7, 8 ) i e s t i p r i n ā š a n a s v e i ds n av n o sa k ā m s . Šādi p r imi t īv i sveč tu r i minē t i e t n o g r ā f i s k a j o s p ē t ī j u ­mos, t ād i a t r a s t i ar ī d a ž ā d a l aika p ie minek ļos , un v iņ u h r o n o l o ģ i j a p rec īz i n av n o s a k ā m a .78

S k a l t u r i s (21. att.: 13) l iecina, ka A l te nes pils t e l ­pās l i e s m o j u š a s ne v ien v a s k a sveces, bet ded z i nā t i ar ī skali . S k a l t u r i s a t r a s t s 4— E l a u k u m ā sa im n ie ­ci ska r a k s t u r a ēku k om ple ksā .

Al ten ē a t r a s t a j a m dze lzs s k a l tu r im č e t r s tū r a g r ie ­zu m a s t āvs izl iekts tā, lai, ve r t ik ā l i i e s t ip r ino t to koka klucī , ī paš i i z v e i d o t a j ā s spī l ēs i e s t ip r in ā ta i s skal s s t ā vē tu hor i zon tā l i . L īdz īg i ska l tu r i z i nām i e t n o g r ā f i s k a j o s m a te r i ā lo s , N o v g o r o d ā n e d a u d z citā

77

fo rm ā kal t i ska l tu r i a t r a s t i 13. gs. un v ē l ā k a j o s s lā ­ņos. 16,— 17. gs. ska l tu r i a t r a s t i a r ī A lū k sn e s p i l ī .79

S ķ i ļ a m d z e lz s (21. att.: 12) ir v i e n ī g a i s Al t en es pils- v i e t ā a t r a s t a i s u g u n s i e guves r īks. Tas ir ovāl s, ar t a i sn i noš ķe l t i em ga l iem, sa m ē r ā m a s ī v s p r i ekšmets . Š ā d a s šķ i ļ am d z e l z i s i e gū ta s d a u d z o s L a t v i j a s un ci tu z e m j u a r h e o l o ģ i s k a j o s p ie m in e k ļo s .80 B. Kolč ins t ā ­dās datē ar 13.— 15. gs., p i e ļ a u j o t to p a s t ā v ē š a n u vēl ar ī 16. gs. Ar 1 3 . - 1 5 . gs. bū tu d a t ē j a m s ar ī A l t e nes a t r a d u m s .

Dze lzs i e sms (20. att.: 1), d o m ā j a m s , l ietots , cepot gaļu. Tam l īdz īgs a t r a s t s v ie n īg i K ok nes es p r i ekšp i l s I l a u k u m a 3. s l ā n ī .81

B r o n z a s k r ā n u (21. att.: 27) , f r a g m e n t ā r u , i eguva6— D la u k u m a ce l tnes v ie t ā l ie las be dr es p i ld ī ju m a . T ā t ad t a s s a i s t ā m s ar m ū r a pi ls a g r ā k o ap b ū v e s kā r tu . B r o n z a s m u c u k r ā n i a t r a s t i ar ī K okn ese s p r i ekšp i l ī un se n p i l sē t ā R ī g ā .82 P ē d ē j i e a t t i ec ināmi , d o m ā j a m s , uz 1 4 . - 1 7 . gs., A l tenē i eg ū ta i s — a p m ē ­ram uz 14.— 15. gs.

L ā p s t i ņ a s f r a g m e n t u (21. att.: 22) a t r a d a 6— D la u k u m a ce l tnes r a jo n ā . D ze lzs l ā ps t iņ a , i e spē ja ms , l ie tota pe l nu i z g r ā b š a n a i no k r ā s n ī m vai ar ī c i tām v a j a d z ī b ā m .

A l te nes dze lzs un b r o n z a s š u j a m a d a t a s (28. att.:1, 2, 5, 6 ), t ā p a t kā ci tur i e gū tās , ir d a ž ā d a g a r u m a un r e s n u m a .83

B r o n z a s u z p i r k s t e n i s (28. att.: 8 ), p i ln īg i l ī dz īgs V ī n a k a l n a k a p u l a u k a 14,— 16. gs. a t r a d u m a m , Al tenē a t r a s t s viens. U z p i r k s te ņ i iegū ti a r ī ci tos L a t v i j a s a r ­h e o l o ģ i s k a j o s p ie m in e k ļo s .84

B r o n z a s k n i e p a d a t a s (28. att.: 4, 10) no te ikt i sais- t a m a s ar A l t e nes m ū r a pils laiku.

P i l sv ie t ā ze me s v i r s k ā r t ā a t r a s t o b r o n z a s sk ā rd a ķ em mi v a r būt p a m e t u š i p i r m ā p a s a u l e s k a r a laika ka rav ī r i .

No ka u la d a r in ā t i e spēļu kau l i ņ i (33. att.: 9) L a t ­v i j ā iegūt i v a i r ā k o s p i e m in e k ļo s .85 A l te n es kau l i ņ i ir r i p a sv e id a , ar i e s t r ā d ā t u k o n c e n t r i s k u r i ņķu o r n a ­m e n t u v ie nā pusē , un tos l i e to juš i m ū r a pi ls i emī t ­nieki.

No p l i e n a k m e n s p lā k s n e s d a r i n ā t a s t a c i o n ā r a sa u­les p u lk s t e ņ a f r a g m e n t u s (26. at t . ) u z g ā j a Al t en es6— D la u k u m a ce l tnes vietā . No p u lk s t e ņ a m a l a s a t ­l ū z u š a j a m f r a g m e n t a m v i r s m a abā s p u sē s sl īpēta . Tam s a g l a b ā j u s i e s m a l a s l īn i j a un c i p a r n īc a s loka daļa , kur ar be d r ī t ē m un ro m ie šu c ipa r i em a t z ī m ē t a s s t u n d u v ie tas . O t r a j a m p u lk s t e ņ a c e n t r ā l ā s da ļ as f r a g m e n t a m a u g š p u s e g luda , ar i e s t r ā d ā tu loku un r a d i ā l ā m l īn i j ām. Pēc a p d r u p u š ā s a p a k š p u s e s sp r i e­žams , ka p u lk s t e ņ a p lā k sn e b i jus i b iezāka pa r a t ­r a s t o f r a g m e n t u .

L a t v i j a s t e r i to r i j ā dz ī vo jošo ci lšu p i e mi ne k ļo s sa u ­les pu lk s t eņ i nav a t ra s t i . Tādi iegūt i g an Rīgā,13. J a n v ā r a ielas i z ra k u m o s , A lū k s n e s pilī , T u ra id ā u. c .86 Pēc A l te nes sau les p u lk s t e ņ a f r a g m e n t i e m ve i ­dotā r e k o n s t r u k c i j a l iecina, ka p u lk s t en i s b i j i s l īdz īgs J ē k a b p i l s n o v a d p ē t n i e c ī b a s m u z e j ā e s o š a j a m 15.—16. gs. s au les p u l k s t e n i m ,87 t ā p a t a r ī ar 15. gs. da tē ­

j a m a m T u r a i d a s a t r a d u m a m . Al te nē p u lk s t e ņ a f r a g ­me nt i a t r a s t i zem ce l tn es p ē d ē j ā s ap b ū v e s k ā r t a s , t ā p ēc j ā d o m ā , ka tie ir 15. gs. p i r m ā s p u se s d a r i n ā ­jum s .

N e d a u d z i e m ū r a pils la ika b r o n z a s t r a u k u f r a g ­me nt i (21. att.: 25, 26) ir p ā r ā k ma z i , lai pēc t iem sp r i e s tu pa r šo t r a u k u ve id u un h r o n o lo ģ i ju .

Ro tu un a p ģ ē r b a p i e d e r u m u Al te nē a t r a s t s maz.

B a l t m e t ā l a r i ņ ķ a s a k t a i (32. att.: 34) loks ir v ie ­nā da p l a t u m a ar apl ī šu r o t ā j u m u v i r sp us ē , š ā d a s b r o n z a s un ci tu m e tā l u sa k ta s p a r ā d ā s j a u kopš13. gs., bet p l a šā k ieviešas pēc v ā c u i e b ru k u m a B a l ­t i jā. P i e m ē r a m , Sēlpi l s k a p s ē tā t ā s k o n s t a t ē t a s 14. gs. a p b e d ī j u m i e m .88 A l te n es sak ta , l iekas , d a t ē j a m a ar14.— 16. gs.

B r o n z a s p a k a v s a k t a ar n o p la c in ā t i e m ga l iem (32. att.: 33) p ā r s t ā v vē lu t ipu. Tās loks m u g u r p u s ē p a r e s n i n ā t s , ar t o r d ē j u m a im i tāc i ju , šī t ipa sa k t as d a t ē j a m a s ar 13.— 17. gs., bet A l t e n e s a t r a d u m u pēc a n a l o ģ i j ā m ar Lo ks te nē i e g ū t a j ā m šāda ve id a sa k tām v a r ē t u a t t i e c i n ā t uz 14.— 15. g s .89

Kre l le s d a ž ā d ā s r o tā s L a t v i j ā l ie to ta s j a u 1. g. t. p. m. ē. D iv as n o a p a ļ o t a s f o r m a s dz e l t e na st ikla k r e l ­les a t r a d a 5— A l a u k u m ā ar ag ro ap m e tn i s a i s t ā m a j ā t u m š a j ā zemē. D ze l t e n a st ikla k re l l e s i e gū ta s d a ž ā ­dos L a t v i j a s 12.— 14. gs. p i e m in e k ļo s .90 A l te nes k r e l ­les pēc p a r a lē l ē m S a la sp i l ī d a t ē j a m a s ar 12.— 13. gs., kau t arī , p i e m ēr am , V ī n a k a l n a k a p u l a u k ā t ās k o n­s t a t ē t a s vēl 15. gs. a p b e d ī j u m i e m .91

V i r p o t a j a i ka u la krel l ei (32. att.: 1) p a r a lē l e s ro ­d a m a s Sa lasp i l ī , T u r a i d ā u. c .,92 tā a t t i e c in ā m a uz m ū r a pils p a s t ā v ē š a n a s la iku un v a r ē t u būt l ū g š a n u k re ļ ļu s a s t ā v d a ļ a . <

M e d a ļ p i e k a r i ņ š d a t ē j a m s ar 13.— 15. gs. (32. att.: 9). K ā d a a ž ū r a p ie ka r iņ a f r a g m e n t s ir l ī dz īg s Aso tē a t r a s t a j a m un bū tu a t t i e c in ā m s uz 13. gs. va i v ē l āku l a ik u .93

M ē l ī šp ie k a r iņ i ar iz spiesto r o t ā j u m u (32. att.: 4, 11) d a t ē j a m i ar 14. gs. b e i g ā m vai 15. gs. s ā kumu.

S lēgt i e g r ed z en i (32. att.: 23, 24) r aks tu r īg i - 13,—15. gs.

S t i en ī šu v a ž i ņ a m (32. att.: 12, 13) l ī d z īg a s i e g ū t as M ā r t i ņ s a l ā un ci tos p ieminek ļos . Tās a t t i e c i n ā m a s uz 12.— 13. gs. va i v ē l ā k u l a ik u .94

B r o n z a s z v ā r g u ļ i e m k r u s t a šķē lums . N e d a u d z va r i ē k o r p u s a un c i l p iņ as v e i d o j u m s (32. att.: 17— 20). Pēc p a r a l ē l ē m Lokstenē , V ī n a k a l n a k a p u l a u k ā , S a l a sp i l ī u. c. A l t e nē a t r a s to s z v ā r g u ļ u s v a r ē t u a t t i e c in ā t 12.—13. gs., v i e n īg i z v ā r g u ļ i ar g a r ā k u p iek a rc i l pu da tē ­

j a m i ar 13.— 15. g s .95N a v n o s a k ā m a g r e d z e n t i ņ u — gan b r o nz a s , gan

b a l t m e t ā l a — p r a k t i sk ā nozīme. A l t e ne a t r a s t i ar ī d až ād i ro tā t i 13.— 15. gs. b r o n z a s a p k a lu m i un p o g as (32. att.: 26 — 31), t ā p a t dze lzs j o s t a s s p r ā d z e s (32. att.: 39— 41). B r o n z a s sp r ā d z ī t e (32. att.: 38) l ie tota m a z a s j o s t a s ( l en tes? ) ga lu sa v ie n o ša n a i , t aču tai v a r ē j a būt a r ī t ikai r o t ā j o š a nozīme.

Dze lzs s p r ā d z e s ir v a i r ā k u t ipu. Č e t r s t ū r a i n a j ā m (32. att.: 39, 41) pa r a lē l e s z i n ā m a s Ikšķ i l e s l ībiešu ci ema v ie ta s , K ok n es e s p i l s k a l n a un pr i ekšp i ls , Mār - t iņ s a la s , V ī n a k a l n a k a p u l a u k a , Sēlpi l s k a p s ē t a s u. c. m a t e r i ā l ā .96 N o v g o r o d ā šād a t ipa sp r ā d z e s i e gū t as g a l v e n o k ā r t 13. gs. s l āņos , L a t v i j ā a g r ā k ā s — Sēlpi l ī14. gs. k a p o s .97 T ā t a d A l te nes sp r ā d z e s va r da t ē t v i s ­

maz ar 14. gs. O t rā t ipa s p r ā d z ē m loks izl iekts (32. att.: 36, 37, 40) . N o v g o r o d ā t ā d a s i e gū ta s 12,—14. gs. s l āņos , Sēlpi l ī 15.— 17. gs. a p b e d ī j u m o s ,98 t ā ­pēc ar 14.— 15. gs. v a r būt d a t ē j a m a s ar ī A l t e nē a t ­r a s t ā s .

Div iem Al te nē a t r a s t a j i e m āķiem (28. att.: 7) p a ­ra l ē l e s z i n ā m a s Salasp i l ī , Sēlpi l s k a p s ē tā u .c .,99 tie d a t ē j a m i ar 15.— 16. gs.

B r o n z a s s t i ep ļu f r a g m e n t i (28. att.: 3; 17 gab . ) , t ā ­pat m a z ā s b r o n z a s s k ā rd a c a u r u l ī t e s (20 gab . ) , lie­kas , i z m a n t o t a s ro tu g a t a v o š a n a i un a p ģ ē r b a r o tā ­šana i . Tās t u v ā k da t ē t nav i e spē jams .

78

No ce l tn ie c ī bas p i e d e r u m ie m m i n a m i v i ru kaš i (20. att.: 4) un v i r a s (20. att.: 5; 22. att.: 7), pā r l i e ­kam ie (22. att.: 8— 10), dz i n te l e s (22. at t . : 11 — 17), k a l t ā s n a g l a s u. c. Ta ka šiem a t r a d u m i e m l idzīgie p r i ek šm et i ir l i e to ša n ā pat vēl m ū s d i e n ā s , to d a t ē ­šan a ir a p g r ū t i n ā t a .

Ar ce l tniec ību sa i s t ā m i ar ī svina logu r ū š u ietvar i , g r i zek l i s (2 1 . att.: 1, 10), sk av as ar p a p l a š i n ā t u v i ­d u s d a ļ u (21. att.: 15, 16), kas l ie tota s dēļu sa v ie no ­šanai . Tās a t rod 13.— 17. gs. p i eminek ļos , bet Al t enē a t r a s t ā s sk a va s a t t i e c i n ā m a s uz 13.— 15. gs. vai ne ­d au dz v ē l ā k u laiku.

Bez t am iegūt i a r ī d a ž ā d u a p k a l u m u un ap 40 ci tu n e n o s a k ā m u p r i e k šm et u f r a g m e n t i , t ā p a t mā la p ip īšu (33. att.: 12), g r i ez t i r a g u un ka u l u f r a g m e n t i (33. att.: 15— 17, 22, 23) , k r am i (29. at t . ) u. c., kas ne s t r a t ig r a f i s k i , ne t ip o loģ i sk i n av t uv ā k d a t ē j a m i .

Dze lzs st ieņi (20. att.: 6) •— ac īm r ed z o t i z e j m a t e ­r i ā l s k a l ē ju d a r b a m — iegūt i vēl ar ī Koknesē , Sēlpi ls a p m e tn ē un M ā r t i ņ s a l ā un, l iekas , d a t ē j a m i ar la iku, ne a g r ā k u pa r 13. g s .100

N ote ik t A l t e nes m ū r a pils h r o n o l o ģ i j u pal īdz a t ­r a s t ā s m o n ē t a s (1 9) .101 Ar p ie mi ne k ļa p a s t ā v ē š a n a s l a iku n e s a i s t ā s i z ra k u m o s a t r a s t ā 1859. g. kape ika .

A g r ā k ā s m o n ē t a s ir 14. gs. o t r ā s puses T a l l i n a s š i l iņš un L i v o n i j a s o r d e ņ v a l s t s š i l iņš ( a r t i g s ) , 102 kā a r ī ap 1390. g. k a l t a i s T a l l i n a s a r t igs . V ē lā ks ir j a u pēc 1422.— 1426. g. ka l t a i s T a l l i n a s a r t i g s ( fe­n i ņ š ) . 103 D iv as — b ī sk a pa B. S a v i j e r v e s (1441.— 1459. g.) un b ī s k a p a H. M a l i n k r o d a (1459.— 1468. g.) — ir 15. gs. v id u s m o n ē t a s , 104 bet p ā r ē j ā s

k a l t a s 15. gs. p i r m a j ā pusē un beigās : seši T a l l i n as š i l iņi , 105 t r ī s T ē r b a t a s b ī s k a p i j a s ( A n d r e j a P ep er a , 146 8— 14 7 3) ,104 v ie ns R ī g a s š i l iņš ( L i v o n i j a s ordeņ- m e s t r a E. Bor ha , 1471 — 1483) ,105 v ie n s R ī g a s domka- p i tula un p i l s ē t a s š i l iņš (1478— 1484) 106 un T ē r b a t a s b ī s k a p i j a s ( J o h a n a Ii Be r t ko v a 1473— 1485) ši­l iņ š .107

Z īmīg i , ka A l te n es pils i z ra k u m o s nav iegūta ne­v ie na 16. gs. m o n ē ta , t ā p a t nav ar ī pa r 14. gs. otro pusi a g r ā k u monē tu .

A l te nes pi ls i z r a k u m o s i eguva 334 m ā la t r a u k u l a u s k a s ( ne sk a i to t p a v i s a m s īkas d r u m s l a s ) : 94 (2 7 % ) be z r i pa s un 240 ( 7 3 % ) r ipa s k e r a m i k a s l a uskas . Tās ir ne l ie l as , un r e s t a u r ē t v a r ē j a t ikai di­vus t r a u k u s (31. at t . ) .

B e z r ip a s k e r a m ik a ir g ludā , a p m e s t ā un g l u d i n ā t ā (30. at t . ) . G l u d ā s k e r a m i k a s l a u s k a s 5— 9 mm biezas,

c ietas , b l īvas . M ā l u m a s ā n e d a u d z vai v idē j i daud z sīku un nel i elu v ie n m ē r īg i izk l i edē tu k v arc a g r a u ­diņu. M ā l u l i e s in ā š a n a i r e i zēm i z m a n t o t a s smil t is . R e d z a m s , ka k e r a m ik u g a t a v o j i s labs p ra tē j s . Cik pēc s ī k a j ā m la u s k ā m sec i nā ms , t r a u k i e m m a l a s b i j u ­šas t a i s n a s va i ar nel i elu a u g š m a l a s i e rā vum u. Tie ir neliel i . Viena t r a u k a d ibena d ia m e t r s ap 120 mm, ci tu a u g š m a l u d i a m et r i 130 un 140 mm, kā d a l ielāka sā nu g a b a la d ia m e t r s ap 180, ci ta — 160 mm.

Ar ī a p m e s t ā s k e r a m i k a s l a u s k a s ir p ā r ā k sīkas , lai pēc t ām v a r ē t u droši no te ikt t r a u k u fo rm u un lie­lumu. T r a u k u m ā lu m a sa t ā d a pat i kā g lu d ā s k e r a m i ­kas t r au k i em , t a j ā v ie n īg i v a i ra k r u p j u z v i r gz d u , kas g an izkl iedēt i v i e n m ēr īg i . V i r s m a s ap da r e i — a p m e ­ša na i l ietoti šķidr i b e z z v i r g z d u māli . Pēc a p m e š a n a s un a p d e d z i n ā š a n a s t r a u k u v i r s m ā i zve idoj i e s d a ž ā ­das i n te n s i t ā t e s asi s t i eg ro t s vai ar ī n o a p a ļ o t u pu- bu ļu k l ā ju m s . L a u s k u b ie zum s 6— 11 mm, i e s pē j am ie t r a u k u d iamet r i : v i e n a m m a l a s g a b a l a m ap 190 mm, sā n u g ab a l i e m ap 120— 130 mm. Šie nel iel ie t r auk i u z l ū k o j a m i par g a l d a t r au k i em.

D a ž a s g l u d i n ā t ā s k e r a m i k a s l a u s k a s l iecina, ka Al- t enes a g r ā s a p m e t n e s i e d z īv o t ā j i šo k e r a m i k a s v e i du paz inu š i , t oinc r l ie to juši maz. L a u s k a s ļoti bl īvas , labi d e d z in ā ta s , ap 7 mm b iezas, ar asu v i r s m u . M ā ­liem l ie tots smi l šu l ie s inā ju rns . T r a u k u fo rm u un lie­lum u n os a c ī t n eb i j a i e spē jams .

R i p as k e r a m ik ā p a r a s t o m ā l u un a k m e n s m a s a s l a uskas . P a r a s t ā s m ā lu m a s a s r ipa s t r a u k i ro tā t i ar l īkloci vai ī s ā m sv ī t r ā m , kas i ezīmē līkloci. Šo l a usku b i e zu m s 6— 8 mm, t r a u k u a u g š m a l u d i a m et r i — 180— 190 mm. T rau k i b i juš i ar p a p l a š i n ā t u v i d u s d a ļ u un p ro f i l ē tu a u g š m a l u .

ī p a t n ē j s a m f o r a s ve id a t r a u k s ar ša u ru kak l u (31. att.: 2) b i ja sa sp ies t s 6— C l a u k u m a ce l tnē uz m ā la k lona . Da ļa l a usk u — t r i j k ā j u f r a g m e n t i . T r i j ­k ā j u se nāk u v a r i a n t u i zdevies r e s t a u r ē t (31. att.: 1).

A t r a s t i ar ī v ē l ā k u v ā p ē t u t r a u k u f r a g m e n t i — la u s ­kas , k ā j i ņ u un r o k tu ru f r a g m e n t i .

S a m ē r ā daud z ir d a ž ā d a b ie zu m a (2,5— 6,0 m m ) a k m e n s m a s a s t r a u k u lausku . Tās ir no nel i el a d ia ­m e t r a (50— 80 mm, k ā d s ar ī 90 m m ) a u g s t ā m k r ū z ī ­tēm, v a r b ū t ar ī no vāze i l īdz īg iem t r au k i em . L a u sk u v i r s m a k la t a ar z a ļ g a n u , ga i š p e l ck u , tu m š p e l ē k u un i e sa r k a n u g la z ū r u , sv ī t ru u. c. o r n a m e n tu .

B e z r ip a s k e r a m ik a un daļa r i pa s k e r a m i k a s sa i s ­t ā m a ar dze lzs l a ikm et a ap m et n i , bet l i e l ākā da ļa ri­pas k e r a m i k a s a t t i e c i n ā m a uz 13.— 15. gs.

M u r a pils h r o n o l o ģ i j a

D a r b a s ā k u m ā p iemin ē t i e 1408. un 1416. g. doku ­men t i ne s n ie d z n o r ā d ī j u m u s pa r A l t e nes pils ce l ša ­n as laiku. R a k s t ī t a j o s avo t os n av z iņu ar ī pa r t ās bo jā eju.

Pēc i z ra k u m o s a t r a s t a j ā m m o n ē t ā m sp r i eža m s , ka pils va r būt cel ta 14. gs. b e i g ā s vai 15. gs. pa š ā sā­kumā . Tā kā 15. gs. s ā k u m a d ok u m e n t i min Al ten i j a u kā p a s t ā v o š u pili, s ec i nā ms , ka tā uzce l t a 14. gs. beigās . I n t e n s ī v ā k ā dzīve pil ī r i t ē ju s i 15. gs., bet t ad,15. un 16. gs. m i j ā vai p a š ā 16. gs. s ā k u m ā, pils g ā ­

ju s i bojā.Pēc m o n ē t ā m no te ik to A l te n es m ū r a pils d a t ē j u m u

a p s t i p r i n a pā rē j i e a t r a d u m i . Ja ar ī daļa to (daži bu l tu gal i , naž i u. c.) a t t i e c i n ā m i vēl uz 13. gs. un v a r ē t u bū t sa i s t ā m i ar ag ro a pm et n i , t ā p a t ar ī j a d a ­žas no a t r a s t a j ā m sen l i e t ām ( mā la p īp ju f r a g m e n t i , d a ž a s sp r ā d z e s u. c.) p ā r s t ā v fo rm as , kas p a s t ā v pēc15. gs., t ad v a i r u m s ir t ā d u a t r a d u m u , kas sa i s t ā m i g a l v e n o k ā r t ar 14.— 15. gs.

Sava n oz ī m e A l te ne s pils h r o n o l o ģ i j a s n o t e ik š a n a i ir ar ī ap s tā k l im , ka A iz k r a u k l e s k o m t u r a pils p a s t ā ­vē ja j a u no 13. gs., bet Sēlpi l s fo g ta pi ls cel ta 1373. g. T ā t ad ne p i e c ie ša m īb a pēc a t b a l s t p u n k t a ceļā s t arp šiem c ie tok šņ iem r a d ā s 14. gs. beigās .

Jā i e v ē ro vēl ar ī v ē s t u r i s k ā s i t u āc i j a L iv on i j ā . 14. gs. i z vē r sās R ī g a s a r h i b ī s k a p u un L i v o n i j a s o r d e ņ a kar i par h e g e m o n i j u . Tāpēc v a j a d z ē j a g a n p a s t i p r i n ā t j a u p a s t ā v o š ā s pilis, g an ar ī celt j a u n a s . 14. gs. o r de ­nis uzcēla 19 pilis, ar ī Sa la sp i l i D a u g a v a s ceļa a i z ­sa rdz ība i . Pēc šiem a p s v ē r u m i e m sec i nā ms , ka14. gs. b e i g ās uzce l t a ar ī A l t e nes m ū r a pils. Tās b ū ­vei i z ra u d z ī t a j a u no d ab a s labi s a r g ā t a , t ā pē c arī v i egl i n o c i e t i n ā m a v ie ta , ku r j a u a g r ā k a t r a d u s ie s v ie t ē jo i e d z īv o t ā ju no c i e t i n ā t a dz īvesv ie ta . T ā d ē jā d i šeit i z p a u d ā s i eb ruc ē ju t e n d e n c e n o s t i p r i n ā t i e s j a u

79

g a d s i m t u gai t ā i z a u g u š o s v ie t ē j os ekono misk i a d m i ­n i s t r a t ī v o s cen tros . N a v šaubu , ka o r de ņ a A l te n es pils b i ja ar ī z i n ā m s p r e t s v a r s Ko kneses a r h ib ī s k a p a pilij D a u g a v a s l a b a j ā k ras t ā .

Divi d e g u m a s l āņi pils r i e t u m u m a l a s ce l tņu k o m ­p le ksā un labi i z š ķ i r a m a s d ivas ce l tn ie c ī bas k ā r t a s g an 6— C un 6— D la u k u m u cel tnē, gan ar ī pils zie­m e ļ a u s t r u m u s tū r ī l i ec in ā ja par d iv ām l ie lām k a t a ­s t r o f ām pi ls vēs tu r ē . P i r m o re iz p la š ā k ā u g u n s g r ē k ā pils ce l tn es n o d e g u š a s a p m ē r a m 15. gs. v idū , bet t ad t ā s a t j a u n o t a s . A pbū v i a t j a u n o j o t , v i s u m ā s a g l a b ā t s a g r ā k a i s ce l tņu i zv ie to jums . 3— E, 4— E un 5— E lau­k um o s j a u n ā s ce l tnes a t j a u n o t a s uz i ep r i ekšē j i em pa ­mat i em . L ie lāk as i z m a i ņ a s n o t i k u š a s 6— C un 6— D l a u k u m u l ielās ce l tnes r a j o n ā , kur j a u n ā ap b ū v e s kā r t ā uzce l t a lielā d iv te lpu ce l tne ar ka t rā t e lpā ci ta t ipa a p k u r e s i ekār tu. P i ls d i e n v i d a u s t r u m u daļā , kā a r ī t a j ā 5— A l a u k u m a da ļā , ku r a t se d z a lielo ak­m e ņ u k r ā v u m u , a p b ū v e nav a t j a u n o t a v a r b ū t t āpēc, ka šo pils l a u k u m a da ļu p a s t ā v ī g i a p ē n o ja aug s t i e pils a u s t r u m u un d i e n v i d a u s t r u m u a i z s a r g m ū r i un dz ī v o ša n a i t ī k a m ā k a b i ja sa u l es br īvi a p s p īd ē t ā p a ­g a l m a z i emeļu ma la .

Kā v ē r o j a m s pēc s ienu, kā a r ī h ip o k a u s ta t ipa k r ā š ņ u m ū r ē š a n a s ve i da , pils c e n t r ā l ā ēka r a d u s ie s t ika i o t r a j ā pils a p b ū v e s per iodā.

Ar u g u n s g r ē k u , ku rā n o d e g u š a s o t r ā s ap b ū v e s k ā r t a s ce l tnes , pi ls a p d z īv o t ī b a beigus ies . P i ls i z ra ­k u m o s nav a t r a s t a ne v i ena 16. gs. m o n ē ta , t ā p a t ar ī s t a rp a t r a d u m i e m nav droši ar 16. gs. d a t ē j a m u p r i ek šm etu . Z īm īg i tomēr , ka pi ls p i r m a i s u g u n s ­g rēks , t ā p a t kā t ā s ga l īg ā bo jā eja, n e s a i s t ā s ar a i z s a r g m ū r u s a g r a u š a n u . P i ls a i z s a r d z ī b a i v i s n o z ī ­m ī g ā k ā a i z s a r g m ū r u daļa t ā s a u s t r u m o s u n d ie nv id ­a u s t r u m o s b i ja s a g l a b ā j u s i e s s ā k o tn ē j ā 10 m a u g ­s t u m ā līdz pat i z r a k u m u la ika m 1963. un 1964. g.

Tā kā ce l tņu v ie t ā s zem d e g u m a s l ā ņ iem neb i j a ka u t cik n o z ī m ī g ā k u a t r a d u m u , j ā p i e ņ e m , ka pils i e d z īv o tā j i p i rm s u g u n s g r ē k a va i a r ī tā l aikā būs p a ­spē juš i no d e g o š a j ā m ce l tnēm savu m a n t ī b u iznest .

Ja pi ls bo jā ej a bū tu sa i s t ī t a ar k a u j a s da r b īb u , šāda ie spē ja n e b ū t u bi jusi .

I e s p ē j a m s , ka Alteni kā n o c i e t i n ā j u m u v a r ē t u būt l ikv id ē ju s i P o l i j a s v a l d ī b a pēc zeme s p a k ļ a u š a n a s .

P a r sa im n ie c īb u Al tenē

I z r a k u m o s A l te ne s p i l sviet ā i egūt s p ā r ā k maz m a ­te r i ā lu , lai ar k o nk rē t i e m fak t i em r a k s t u r o t u šī pie­mine k ļa , ī paši A l t e nes a g r ā s ap m e tn e s , i e d z ī v o t ā j u sa i mniec ību . Vien īg i k e r a m ik a , t ādi a t r a d u m i kā dze lzs c i rvj i , ī leni , sp r ād z es , sp ie ķ ad a ta , p a k a v s a k t a , mā la v ā r p s t u sk r i emeļu u. c. ar šo a p m e tn i sa i s t ā m i p r i e k šm et i droš i p a r ā d a , ka m a t e r i ā l ā k u l t ū r a A l t enes a g r a j ā a p m e t n ē (6. /7.— 13. gs. ) n av a t šķ ī r u s i e s no a p k ā r t ē j o n o v a d u t ā l a i k a m a t e r i ā l ā s k u l tū r a s . Osteo- loģ i sk a i s m a te r i ā l s , k u rā do mi nē m ā j l o p u , īpaš i liel­lopu kaul i , i egūt s g an šīs a p m e tn e s , g an m ū r a pils ku l t ū r s l ā n ī . Tā kā abu pe r io du m a t e r i ā l u s nav ie spē ­j a m s noda l ī t , šie m a te r i ā l i s a im n ie c īb a s r aks tu r o ju « m a m ir m a z n o z īm īg i .

A l t e nes 14. gs. ce l tā v ā c u m ū r a pi ls p i e de rē ju s i L iv o n i j a s o rden im. Ce l tn iec ība u n a t r a d u m i r a k s t u r o šo pili kā v ā c u o r d eņ a m i l i t ā ru a t b a l s t p u n k t u . Pi l ī d z ī v o jo ša i s m i l i t ā r a i s un a p k a l p o j o š a i s pe r s on ā l s , d o m ā j a m s , b i ja g a l v e n o k ā r t p a t ē r ē tā j i . P r o t a m s , tur dz īvo još ie am a tn i e k i l a bo ja va i pat g a t a v o j a b r u ņ o ­j u m u , a p k a la z i rg us , a p ko p a ce l tnes utt . š u j a m a d a t a s un u z p i r k s t e n i s l iecina, ka pil ī ar ī šū ts a p ģē r bs . P i l s iekšējā sa im ni ec īb a s a i s t ī j ā s ar z i rg u u z t u r ē š a n u un k o p š a n u ( s k rā p i s ) , ar p ā r t i k a s s a g a t a v o š a n u (d z i r ­nas , t r au k i , m a iz e s k r ā s n s ) pils i emī tn iek iem, t e lpu apkur i ( m a l k a s sa g ād e , p i e v eša na , k u r i n ā š a n a ) . P a r d a ž ā m sa d z ī v e s n i a n s ē m z i n ā m u l iecību dod a t r a s ­t a is m u c a s (v īna? ) k r ān s , spē ļu ka u l iņ i u. c.

Pēc A l te nes ģ e o g r ā f i s k ā s s i t u ā c i j a s sec i nā ms , ka a g r ā s a p m e t n e s a p d z ī v o t ā j i b i juš i sēļi, bet m ū r a pilī v a l d o š o s lāni v e i d o ja o r d eņ a locekļ i — vāc ieši . A p ­k a l p o j o š ā p e r s o n ā l ā n e a p š a u b ā m i b i ja ar ī vie tē j ie iedzīvo tāj i .

P A R I

1 UB, 5, S. 160— 163.2 L ö w i s of M e n a r K. Kokenhusen und Umgebung. Riga,

1900, S. 43., 44.34 UB, 3, S. 626.4 B r o t z c J. Chr. Sam mlung verschiedener Liefländischen Mo­

numente, Prospecte, Münzen, Wappen etc. Bd. 9, S. 126.5 Paulucci Album. Beschreibung der im Kurländischen Gouver­

nement vorhandenen altertümlichen Gebäude und Ruinen al­ter Schlösser. (Manuskripts Latvijas PSR ZA Fundam entā lās bibliotēkas Rokrakstu un reto g rām atu sektorā, Nr. 1219.)

6 K r u s e F. Necrolivonica oder Alterthümer Liv-, Esth- und Curlands . . . Dorpat, 1842.

7 Latviešu konversācijas vārdnīca. R., 1939, 19, 37908,—37911. sleja; L a m s t e r s V. Nocietinātās vietas D augavas kras­tos. — Raksti par Daugavu. Rīga, 1932, 23. lpp.

8 B i e l e n s t e i n A . Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jah r­hundert. St. Petersburg, 1892, S. 452; T u u i s e A. Die Bur­gen in Estland und Lettland. Dorpat, 1942, S. 236, 237.

9 L ö \v i s o f M e n a r K. Kokenhusen und Um gebung,S. 41—46.

10 Ekspedīcija s t radä ja tag. Arheoloģijas un antropoloģ ijas no­daļas laboratori jas vad ītā ja Z. A p a ļ a un jaun. zin. līdz­strādnieks J. A p a 1 s. Plānus zīmēja mākslinieki A. B r o ­ni u 11 s un L. K u p c i s ; ska t . : G r a u d o n i s J. Altenes ekspedīcijas 1963. gada arheoloģiskie izrakumi. — RT 1963.R., 1964, 5 — 10. lpp.; G r a u d o n i s J. Altenes arheoloģis­kie izrakumi 1964. gada. — RT 1964. R„ 1965, 5 . -7 . lpp.

11 G r a u d o n i s J. Aliènes arheoloģiskie izrakumi 1964. gada,7. lpp.

D E S

12 Г р а у д о н и с Я. Л атвия в эпоху поздней бронзы и ран­него железного века. Рига, 1967, с. 97 (№ 36).

13 Ä y r ä p ä ä A . Uber die S tre itaxtkulturen in Rußland. Studien über die Verbrei tung neoli thischer Elemente aus Mitteleuropa nach Osten. — ESA, 1933, 8, S. 41; Abt. 32; S t u r m s E. Latv ijas akmens laikmeta materiāli , 1. — Gram.: Latviešu a izvēstures materiāli . R„ 1936, 2, 16.-19. lpp.; V tab.: 4.

14 Katalog der Ausstel lung zum X. archäologischen Kongress in Riga 1896. Riga, 1896, Nr. 86, Taf. 2.: 7.

15 M. La c e s 1931. g. 20. jū n i ja ziņojums Latvijas PSR Vēstu­res muzeja arheoloģijas nodaļas arhīvā; J. G r a u d o ņ a1964. gada 2. jū l i ja z iņojums Latvijas PSR ZA Vēstures insti­

tūtā.16 G r a u d о n i s J., А p а 1 s J. Altenes arheoloģiskās ekspedī­

cijas pārbaudes izrakumi 1964. gadā. — RT 1964. R., 1965,17 8. lpp.17 Turpat.18 M o o r а H. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr.

1. Teil. Tartu, 1929, Taf. XXXIV: 4; 2. Teil. Tartu, 1938,S. 490.

19 G r a u d o n i s J. Apdzīvotība un celtniecība Mūkukalnā. — AE, 1978, 12, 44. lpp.

20 M u g u r ē v i č s Ē. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3.— 15. gs. R„ 1977, 37. lpp.'; Ш н о р е Э. Д. Асотское горо­

дище. Рига, 1961, табл. XI: 3; skat. arī: S n o r e Е., Z a r i ­ņa А. Senā Sēlpils. R„ 1980, 38. att.: 3.

21 Ш н о р е Э. Д. Нукшинский могильник. Рига, 1957, табл. III : 9.

80

2 2 G r a u d o n i s J. Apdzīvotība un celtniecība Mukukalna, 44. lpp;. VII tab.: 21; M u g u r ē v i č s Ё. Oliņkalna un Lok- stenes pilsnovadi, XV tab.: 14.

" M u g u r ē v i č s Ē. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, 38. lpp.; VIII tab.: 2, 3, 9, 16.

24 Turpat, 35., 36. lpp.; XII tab.; G r a u d o n i s J. Apdzīvotība un celtniecība Mūkukalnā, 45. lpp.; VIII tab.: 6— 8.

25 M u g u r ē v i č s Ē. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, 74. lpp.; XIX tab.: 15.

26 Turpat, 80. lpp.: Š ņ o r e E, Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils, 116. lpp.; 116. att.: 25—27.

27 Š ņ o r e E., Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils, 205. lpp.; 178. att.:6, 7.

28 M u g u r ē v i č s Ē. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, 83. lpp.; XXXVII tab.: 11.

29 M u g u r ē v i č s Ē. Turpat, XIX tab.: 3.30 К о л ч и н Б. А. Ж елезообрабатываю щ ее ремесло Новго­

рода Великого. — МИА, 1959, 65, с. 77; рис. 64 : А.31 D a i g a J. Izrakumi Ludzas pilī 1976. gadā. — Mat. 1976.

R., 1977, 6. att.: 12; G r a u d o n i s J. Izrakumi Turaidas p ilsdrupās 1978. gadā. — Mat. 1978. R., 1979, 8. att.: 12; A p a ļ a Z. Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1979. ga­dā. — Mat. 1979. R„ 1980, 1. att.: 11.

32 T u u 1 s e A. Die Burgen in Estland und Lettland. S. 236, 237; Abb. 161. Jāatzīmē, ka autors nepareizi rāda ieeju pilī un avotu t rūkum a dēļ kļūdaini spriež par apbūvi.

33 L о w i s o f M e n а r K . Kokenhusen und Umgebung, S. 45; tā zīmēta arī M. Pauluči albumā.

34 M u g u r ē v i č s E. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, 71., 72. lpp.

35 Š n о re E., Z а r i ņ а A. Senā Sēlpils, 6 8 . -7 2 . lpp.36 Ģ i n t e r s V. Senā Mežotne. — Senatne un Māksla, 1939,

1, 86. lpp.; 6. att.; 4, 3. un 4. att.37 Livonijas ordeņvalsts 14. gs. otras puses artigi (VI 80: 245);

Tērbatas b īskapijas Bartolomeja Savijerves (1441.— 1459. g.) (247) un Helmiha fon Malinkroda (1459,— 1468. g.) (246) feniņi.

38 G r a u d o n i s J. Arheoloģiskie izrakumi Ikškilē 1970. ga­dā. — RT 1970. R„ 1971, 38. lpp.

39 S t u b a v s A. Arheoloģiskie izrakumi Kokneses pilskalnā1965. gadā. — RT 1965. R., 1966, 26. lpp.; S t u b a v s A. Ar­heoloģiskie izrakumi Salaspil ī 1968. gada. — RT 1968. R., 1969, 48., 49. lpp.; A t g ā z i s M. 1968. gada izrakumi Na- riņos, Strautniekos un Vecdolē. — RT 1968. R., 1969, 26. lpp.

40 M u g u r ē v i č s E. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi, 3.— 15. gs. arheoloģiskie pieminekļi. R., 1977. 127 lpp.; 54 tab.; Š ņ o r e E, Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils. R., 1980. 235 lpp.; 179 att.

41 U r t ā n s V. Vīnakalna kapulauks pie Stukmaņiem (13.—17. gs.). — AE, 1962, 4, 7. att.: 2, 4, 5, 7, 8. Š t u r m s E. Izrakumi Valgales Veģu ugunskapos. — Vēsturēs atz iņas un tēlojumi. R., 1937, III tab.: 5; VI tab.: 1, 2.

42 M u g u r ē v i č s Ē. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, 75., 77. lpp.; XXII tab.

43 Š ņ o r e E., Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils, 109. lpp.; 173. att.44 U r t a n s V. Vīnakalna kapulauks pie Stukmaņiem, 7. att.:

9, 10; С т у б а в с А. Археологические находки из древ­него Саласпилса и хронология памятника. — Studia аг- chaeologica in memoriam Harri Moora. Tallinn, 1970, рис.1 : 1 0 , 1 1 .

45 M u g u r ē v i č s Ē. Saldus pils (Frauenburg) XV—XVII gadsimtā. — LPSR ZA Vēstis, 1972, 2 (295), 6. att.: 4; Š ņ o r e E., Z а r i ņ а A. Sena Sēlpils, 113. att.: 13, 14; 174. att.: 22—32.

46 Ш н о р е Э. Д. Асотское городище, табл. XII : 1— 5; M u ­g u r ē v i č s Ё. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, X tab.:

47 1—5.47 D u m p e L. Ražas novākšanas veidu att īst ība Latvija (No

senākiem laikiem līdz XX gs. sakumam). R., 1964, 28. u. sek. lpp. (Latvijas PSR Vēstures m uzeja raksti. E tnogrā f i ja ) .

48 Ш н о р е Э. Д. Асотское городище, с. 47; рис. 65; M u g u ­r ē v i č s Ё. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi, 75. lpp.

49 Latviešu kultūra senatnē. Attēlu sakopojums. R., 1937, LV tab.: 5; Latvijas PSR arheoloģija. R„ 1974, 79. tab.: 40.

50 H и к и т и н А. В. Русское кузнечное ремесло XVI— XVIII вв. М„ 1971, с. 39; табл. 2 : 8 (САН, Е1-34).

51 Vēstures institūta Arheoloģijas un antropoloģijas nodaļas fondi (tālāk — VI) 131 : 189; 62 :4761 , 1472; Turaidas pils­drupās, bet arī Mežotnes pilskalna (Latvijas PSR arheolo­ģija, 55. tab.: 31).

52 М е д в е д е в А. Ф. Оружие Новгорода Великого. —53 МИА, 1959, 65, с. 190; рис. 21 : 2.53 М u g u г ē v i č s Ē. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi,

XXXII tab.: 1; Š ņ o r e E„ Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils,

116. att.: 25, 26; 153. att.: 25; G i n t e r s V. Senā Mežotne,22. att.: 2.

54 M e д в e д е в А. Ф. Ручное метательное оружие (лук и стрелы, самострел) XIII—XIX вв. М.„ 1966, табл. 31 : 16 (САН, Е1-34).

55 Turpat, 116. lpp.; 31. tab.: 29; M u g u r ē v i č s E. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi, 80. lpp.

56 VI 123:113; iegūts M. A t g ā ž a vad īta jos izrakumosIII laukumā pagraba būvgružos.

57 M art iņsalā (VI 127; 1281); Sēlpilī ( Š ņ o r e E., Z a r i n a A. Senā Sēlpils, 76. att.: 2; 116. att.: 27; 153. att.: 26) u. c.

58 VI 79 : 120; 80 : 195.59 VI 131 : 420; 127 : 278, 237, 2202 u. c.; 123 : 96.60 Š ņ o r e E„ Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils, 76. att.: 4— 8.61 К о л ч и н Б. А. Железообрабатываю щ ее ремесло Новго­

рода Великого, рис. 16:6— 8; 19; К и р п и ч н и к о в А. Н. Древнерусское оружие. Вып. 3. Доспехи, комплекс боевых средств IX— XIII вв. М„ 1971, с. 15—21* (САН, Е1-16).

62 W a g n e r E. Kroje, zbroj a zbrane doby predhusitske a husitske. Praha, 1956, pril. 2 : 1, 2, 4.

63 VI 6 2 :3 8 , 185, 381 u. c. (Koknese); Latv ijas PSR arheolo­ģija, 79. tab.: 15; Š ņ o r e E. 1937. g. izrakumi Valmierā. — Senatne un Maksla, 1938, 3, 11. att.: 4L

64 Н и к и т и н A. В. Русское кузнечное ремесло, табл. 4 :1 2 .65 С т у б а в с А. Археологические находки из древнего Са­

ласпилса и хронология памятника, рис. 1 : 4; VI 127:437, 715 и. е.; pēc J. Daigas informācijas , tāds 1971. g. izraku­mos iegūts Raušu apmetnes 29. laukumā. Skat. arī: M u g u ­r ē v i č s Ē. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi, 81. lpp.; XX tab.: 11; XXXII tab.: 8; D a i g a J. Izrakumi Dobelē 1977. gadā. — Mat. 1977. R„ 1978, 8. att.: 39.

66 K a r n u p s A. Talsu pilskalns. — Vēstures atziņas un tēlo­jumi. R„ 1937, 22. att. Šāds pieņēmums konsta tē jam s kā pa ­domju, ta ā rzemju arheo loģ iskajā literatūrā, bet, pēc B. Kol- čina domām, rēdzes izmantotas kau jas vāļu apkalšanai, skat.: К о л ч и н Б. А. Ж елезообрабатываю щ ее ремесло Новгорода Великого, с. 114— 116.

67 Asotē (Ш н ор е Э. Д. Асотское городище, табл. X : 20, 21); Talsos, Oliņkalna un Lokstcnē ( M u g u r ē v i č s Ë. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, I tab.; XX tab.: 9, 10; XXXII tab.: 7; XXXIII tab.: 1, 2); Sēlpilī, Sēlpils apmetnē ( Š ņ o r e E„ Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils, 1. att.: 18, 23; 152. att.: 25) u. c.; skat. ari: Ко л ч и н Б. А. Ж елезообрабатываю щ ее ремесло Новгорода Великого, рис. 100: 1.

68 VI 129:6; 6 2 :7 1 4 , 851, 1740 и. с. Talsos ( K a r n u p s А. Talsu pilskalns, 20. att.: 13); Lokstenē ( M u g u r ē v i č s Ē. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi, XX tab.: 12; XXXII tab.: 14— 16; XXXIII tab.: 12— 14, 16); Sēlpilī ( Š ņ o r e E., Z a ­r i ņ a A. Senā Sēlpils, 76. att.: 22, bet tas jau cita tipa) и. c.

69 С о b 1 e n z W. Frühgeschichtliche W eg e fü h ru n g unter dem Markt in Meissen. — A usgrabungen und Funde, 1971, Bd. 16, H. 2, S. 22— 29; H e j n a A. Soubor nälezü z hradkü Bolkova v Severovychodnich Cechäch. — Pam ätky Archeologicke, 1962, 43, 2, s. 455—473.

70 К a r n и p s A. Talsu pilskalns, 10. att.: 13; M u g u r ē ­v i č s Ē. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi, 82. lpp.

71 R u t t k a y A. W affen und R e ite rausrüs tung des 9. bis zur ersten Hälfte des 14. Jah rhunderts in der Slowakei. — Slo- venska Archeolögia, 1976, 24, 2, S. 350— 353; Abb. 72 : c.

72 VI 62 :3998; С т у б а в с А. Археологические находки из древнего Саласиилса и хронология памятника, рис. 1 : 8, 9; с. 183; S t u r m s Е. Izrakumi Valgales Veģu ugunskapos, IV tab.: 3, 4; VI 131 : 111.

73 М е д в е д е в A. Ф. Оружие Новгорода Великого, с. 181,74 191; рис. 23 : 11.7754 VI 79 : 133; 80 : 214.75 К о л ч и и Б. А. Ж елезообрабатываю щ ее ремесло Новго­

рода Великого, с. 84; рис. 68 : 3.76 Šādas slēdzenes a tras tas arī Tērvetē (VI 1955:300), Raušu

apmetnē, Turaidas pilī.77 Sal.: К о л ч и н Б. А. Ж елезообрабатываю щ ее ремесло

Новгорода Великого, рис. 82.78 В i e 1 e n s t с i n A. Die Holzbauten und Holzgeräte der

Letten. 2. Teil. Die Holzgerä te der Letten. Pe trograd , 1918, Abb. 185— 187; Ikšķiles mūra pilī (VI 129:238a); Koknesē (VI 62 :2501 u. е.); Talsos ( K a r n u p s A. Izrakumi Talsu pilskalnā. — Senatne un Māksla, 1938, 2, 19. att. : 1); Lok­stenē ( M u g u r ē v i č s Ē. Oliņkalna un Lokstenes pilsno- vadi, XX tab.: 5; XXIV tab.: 24) u. c. Tādi iegūti arī ārpus Latvijas ( Н и к и т и н А. В. Русское кузнечное ремесло, табл. 7).

79 B i e l e n s t e i n A. Die Holzbauten und Holzgeräte der Letten, 2, S. 243; Abb. 174; A t g ā z i s M. Izrakumi Alūk­snes pilī. — Mat. 1978. R., 1979, 12. lpp.; 3. att.: 10; A t g ā ­zi s M. Iz rakumi Alūksnes pilī un Spieķu senkapos. — Mat.

6 100854 81

1979. R., 1980, 22. lpp.; 3. a t t . : 20; Ко л ч и п Б. Л. Ж елезо­обрабатывающее ремесло Новгорода Великого, с. 27, 28;

80 рис. 83.80 Raunas Tanīskalnā (skat.: B a l o d i s F. Tanīsa kalnā iz­

darītie izrakumi un konsta tē to mītnes slāņa kārtu da tē­jums. — Arhaioloģijas raksti. R., 1928, 4. sēj., 1. d., III tab.: 32); Salaspilī (С т у б а в с А. Археологические находки из древнего Саласпилса и хронология памятника, рис. 2 : 16;14.— 16. gs.); Valgales Veģos ( Š t u r m s E. Izrakumi Val- gales Veģu ugunskapos, II tab.: 4); Alārtiņsalā (VI 127: 174); Spieķu senkapos 13. kapā ( A t g ā z i s M. Izrakumi Alūksnes pilī un Spieķu senkapos, 21., 22. lpp.;3. att.: 24) u. c.

81 VI 62 : 1035.82 VI 62: 108, tā slēdzis rotāts ar gai[a figūru (VI 62: 1684),

izplūdes gala dzīvnieka galva. Turaida iegūts Kokneses at­radum am (VI 62: 108) pilnīgi līdzīgs eksemplārs, kas var būt da tē jam s ar 15. gs.; C a u n e A. Arheoloģiskie pētī jumi Vecrīgā 1977. gadā. — Mat. 1977. R„ 1978, 28. lpp.;6. att.: 11.

83 Vīnakalna kapulauka (U r t ā n s V. Vīnakalna kapulauks pie Stukmaņiem, 9. att.: 11, 12); Koknesē (VI 6 2 :4 3 1 , 825, 1583 u. c.); Sēlpilī ( Š ņ o r e E., Z а r i ņ а A. Senā Sēlpils, 36. att.: 6, 7; 38. att.: 16; 82. att.: 2; 152. att.: 8, 9) u. c.

84 Vīnakalna kapulaukā (U r t ā n s V. Vīnakalna kapulauks pie Stukmaņiem, 11. att.: 5); Koknesē (VI 6 2 :4 3 1 , 725,

85 1573); Sēlpilī (VI 8 7 :205 , 513, 1042 u. c.); Turaidā u. c.85 C a u n e A. Dambrete Latvija — XIII gadsimta? — Dam­

brete, 1977, Nr. 4 (159), 16,— 18. lpp. Bez šajā darbā pie­m inētajiem dambretes kauliņi a trasti vel Cesu pili (А p a­la Z. Arheoloģiskie izrakumi Cēsu pilsdrupās 1978. gadā. — Mat. 1978. R., 1979, 9. lpp.; 2 att.: 12); Alūksnes pilī ( A t ­g ā z i s M. Izrakumi Alūksnes pilī, 15. lpp.; 3. att.: 15); Turaidas pilsdrupās.

86 Rīgā, A. Caunes v ad īta jos izrakumos 1970. g.; VI 162:33; A i g ā z i s M. Izrakumi Alūksnes pilī, 16.— 18. lpp.; G r a u d o n i s J. Izrakumi Turaidas pilsdrupās 1979. ga- Jj . — Mat. 1979. R„ 1980, 61. lpp.

87 Ч e н а к а л В. Л. Старинные солнечные часы в Латвии. — Из истории естествознания и техники Прибалтики. Рига,

88 1970, т. 2, с. 27; рис. 1.88 Š ņ o r e Е. Izrakumi agro vēsturisko laiku kapulaukā Jur-

Kaines pag. Darvdedžos. — Senatne un Māksla, 1938, 3, 61. ipp.; 7. att.: 6, 15; Ш н о р е Э. Д. Асотское городище, прил. 2; Š ņ o r e Е., Z a r i ņ a А. Senā Sēlpils, 209. lpp.;

Г/Л att.: 16, ’ 17.8 9 M u g u r ē v i č s E. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi,

85. ipp.; XXXVI tab.: 8, 9.90 Щ а п о в а Ю. А., Д а й г а И. В. Стеклянные бусы и

браслеты. — В кн.: Ш н о р е Э. Д. Асотское городище, с. 186, 187.

9 1 С т у б а в с А. Археологические находки из древнего Са­ласпилса и хронология памятника, рис. 4 :1 4 ; U г t ā n s V. Vīnakalna kapulauks pie Stukmaņiem, 11. att.: 7.

92 С т у б а в с А. Археологические находки из древнего Салас- пилса и хронология памятника, рис. 4 :8 ; G r a u d o n i s J. Izrakumi Turaidas pilsdrupās 1979. gadā, 61. lpp. -

93 Ш н о р е Э. Д. Асотское городище, табл. V : 31.94 M ārt iņsalas kapsētas 787., 1032. u. с. kapos; Vecrīgā

( C a u n e A. 1974. gada izrakumi Vecrīgā. — Mat. 1974. K., 1975, 3. att.: 16); Lipšu kapulaukā — 12.-13. gs. (D a i g a J. Izrakumi Lipšu ciemā un kapulauka. — Mat. 1975. R„ 1976, 45., 46. lpp.; 9. att.: 20); Limbažu Dravnie­

kos 12. gs. kapā ( G r a u d o n i s J. 1975. gada pārbaudes izrakumi Limbažu Dravniekos un Jaunsv ir laukas Vedgās. — Mat. 1975. R., 1976, 5 7 . -5 9 . lpp.; 13. att.: 7); Sēlpilī — 13.-15. gs. ( Š ņ o r e E., Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils, 159. lpp.); Ikšķiles baznīcas kapos (VI 130:2, 4, 7 u. c.), kas datē jami ar 13. gs. un vēlāku laiku.

9 5 M u g u r ē v i č s Ё. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, 83. lpp.; XXXVII tab.: 11 — 17; U r t ā n s V. Vīnakalna kapulauks pie Stukmaņiem, 11. att.: 7; Š ņ o r e E., Z a ­r i ņ a A. Senā Sēlpils, 203,—205. lpp.; 161., 162. att.

96 Ikšķilē, VI 130:255, 507; Koknesē, VI 6 2 :7 6 3 , 2809; Mār- t iņsalā, VI 121:933; Vīnakalna (U r t a n s V. Vīnakalna kapulauks pie Stukmaņiem, 9. att.: 1— 4); Sēlpils kapsētā ( Š ņ o r e E., Z a r i ņ a A. Senā Sēlpils, 176. att.: 24—27)u. c.

97 К о л ч и и Б. А. Железообрабатываю щ ее ремесло Новго­рода Великого, с. 107, рис. 96 : 4—7; š ņ o r e Е., Z a r i ņ a А. Senā Sēlpils, 209. lpp.

98 К о л ч и н Б. А. Ж елезообрабатываю щ ее ремесло Новго­рода Великого, с. 108; рис. 96 : 8— 10; Š ņ o r e Е., Z a r i ­ņa А. Senā Sēlpils, 209. lpp.

" С т у б а в с А. Археологические находки из древнего Салас­пилса и хронология памятника, рис. 4 : 10, 11; Š ņ o r e Е., Z а г i ņ а А. Senā Sēlpils, 209. lpp.; 176. att.: 4—6.

100 Koknesē, VI 6 2 :2 9 8 , 2800 u. c.; Sēlpilī VI 83 :7 1 3 ; Mārt iņ-101 sala, VI 127:600.101 Monētas noteica R. Ceplīte.102 VI 80 :201 , 245; 79: 167.103 VI 80 : 196.104 VI 80 : 246, 247.105 VI 79 : 27, 65, 80, 97, 139, 166.106 VI 79 : 38; 80 : 285, 300.107 VI 79 : 135.108 VI 80:319.109 VI 79: 134.

Darbā publicētos attēlus z īmējušas M. Jāņka ln iņa un I. Šiliņa,fotoattēli — autora.

Я. Граудонис

АЛТЕНЕ

Р е з ю м е

Д о к у м е н т ы 1408 и 1416 гг., в ко то ры х впе рвые у п ом и н ае т ся А лте нс кий к а м е н н ы й замок , у к а з ы ­в а ю т на А л тен е как на у ж е су щ е с т в у ю щ у ю к ре­пость. П о з ж е этот за м о к у п о м и н ае т ся многими авт ор ам и , однако н аи б о л ее д о с то в ер ны е д а нн ы е о его воз ни кновении , за с т р о й к е и гибели да ли ар­х ео ло ги че ски е р ас к о пк и 1963 и 1964 гг. (рис. 3 и4).

О б н а р у ж е н н ы й к ул ь т у р н ы й слой (рис. 5:1) , н а й ­денн ые др е вно ст и (рис. 32:1 — 15, 21, 22; 33:1— 8, 18— 21; рис. 6 ; 7; 21:12; 28:9; 29; и др. ) , л е п н а я к е р а м и к а (рис. 30:7— 14) и другие п а м я т н и к и (рис. 1) св ид ет ел ьс тв ую т о том, что окрестности были засе лен ы еще до постройки кам енного з а м к а и что на те рр и то р и и этого з а м к а с V I — VII по X I I — XII I вв. с у щ е с т в о в а л о ук репление , по ст ро ен­ное местным населением.

А лте нс кий к а м е н н ы й за мо к — у к р еп л ен и е типа к ас тел лы . К н ач ал у р а с к оп ок обо р он и т ел ь н ые стены з а м к а тол щ и н о й от 1,0 до 1,4 м на восточ­

ной стороне с о хр а н и л и сь высотой до 10 м (табл. 1:5), а на северной и за п а д н о й ст ор он ах стены были р а з р у ш е н ы (табл. 1:6— 8; 111:4— 7). З а щ и ­щенный д о п о л н и т е л ь н ы м и стена ми гл ав н ый вход в за м о к был устроен со стороны о в р а га (рис. 8 :1; табл. 11:1— 5), а в северной стене, со стороны Д а у ­гавы, вс кр ы т д о п о л ни т ел ьн ы й вход (рис. 13:1, 2). О ст ат к и ст ро и те л ь ст ва около главно го входа (рис. 8:2, 3; табл . 11:6, 7) относя тс я к обо р о н и ­те л ьн ым с о о ру ж ен и я м . П о ст р ой к и и печи, остатки ко тор ых о б н а р у ж е н ы в севе ро-восточной части за м к а (рис. 9, 10; табл . 111:1— 3; IX) , могли иметь х оз яй с тв е н н о е наз начение . В се ве р о -з а п а д н о й ча ­сти за м к а о б н а р у ж е н о место бапи и печи (рис. 13: 3; 14; табл . 1:8), значе ние же к ам ен н о й к о н ст р у к ­ции и ст о лбо вы х ям (рис. 11; табл. 11:8, 9) около северной оборон ит ель но й стены остае тся неясным.

Вдол ь северной обо ро ни т ел ь н ой стены вс крыто место бо ль ш ой постройки (рис. 4) , одно п о м е щ е ­ние которой имело пол из и зв е с т н я к о в ы х плит и

82

печное отопление. Вто рое п ом ещ ен и е с гли н о би т­ным полом о т а п л и в а л о с ь системой г и п ока уст а (табл. 111:4— 6; V I I — V Ш цвет.) .

Зде с ь по лностью в ы я с н и л о с ь как уст ройство , та к и при нцип дей ст ви я та ко й системы отопления (рис. 12; табл . IV, V). К о м п л е к с по строек вдол ь з а п а д н о й стены з а м к а (рис. 4) состоял из под­вал ьн о го э т а ж а одной постройки (рис. 15, 16) и второй дл ин но й постройки (рис. 17), в которой вы д е л я л и с ь ж и л о е помещение , м у к о м о л ь н я и склад .

От ц е н т ра л ь но й постройки з а м к а (рис. 4; табл.IX цвет.) с о х р а н и л ис ь подвал с печью типа гипо­кауста в углу, к ам ен н ые ф у н д а м е н т ы и кам ни — опора констр ук ци й второго надзе мно го э т а ж а (табл. 1Х:4, 5).

Н а й д е н н ы й при р а с к о п к а х ве щ ев о й м а т е р и а л (рис. 18— 20, 3 0 — 34) , а т а к ж е д а н н ы е истор иче­ских источников у к а з ы в а ю т на то, что Ал тенский за м о к был построен Л и в о н с к и м орденом в конце XIV в., но у ж е к концу XV или на р у б е ж е XV — XVI вв. был раз ру шен .

СПИСОК И Л Л Ю С Т Р А Ц И И

Рис• 1. Археологические памятники в окрестностях Алтене:1 — поселение; 2 — городище; 3 — городище с руи­нами каменного замка; 4 — грунтовой могильник; 5 — курганный могильник.

Рис. 2. Ситуационный план Алтенского замка, опубликован­ный Л. Менаром.

Рис. 3. Раскопы на территории Алтенского замка: А —Е — полосы раскопов; 1— 6 — порядковые номера раскопов;2 — сохранившиеся защитные стены; 2 — место раз­рушенных оборонительных стен: 3 и 4 — раскопы, ис­следованные соответственно в 1903 и 1964 гг.; 5 — бе­реговые обрывы; 6 — метровые отметки.

Рис. 4. Размещение построек на территории Алтенского замка. Рис. 5. Западный профиль раскопа 1—О. 1 — слой черной

земли; 2 — известковый раствор; 3 — темный куль­турный слой, покрытый слоем гари; 4 — строительный мусор; 5 — слой гумуса; 6 — строительный мусор.

Рис. 6. Каменный топор с прямой спинкой.Рис. 7. 1,2 — железные узколезвийные топоры; 3 — свирель. Рис 8. План раскопа 1— 6: 1 — место входа; 2 — каменные

основания столбов; 3 — каменная кладка.Рис. 9. Каменная печь в раскопе 5—А.Рис. 10. Каменная печь в раскопе 6—А.Рис. 11. Каменная конструкция (основание печи?) в раскопе

6— С: 1 — оборонительная стена; 2 — каменная кладка;3 — незамощенное пространство.

Рис. 12. Схема работы печи тина гипокауста.Рис. 13. План раскопа 6— Е. 1 — дополнительный вход; 2 —

ямы от столбов около входа; 3 — место разрушенной печи и водосток; 4 — место печи.

Рис. 14. План печи.Рис 15. План раскопа 5—4./Е после снятия 1-го пласта. 1 —

оборонительная стена; 2 — стена постройки; 3 — лест­ница; 4 — побочное помещение; 5 — сводчатый ход;6 — дымоход; 7 — каменные конструкции — место входа.

Рис. 16. Постройка раскопа 5—Е. 1 — оборонительная стена;2 — стена постройки; 3 — лестница; 4 — побочное по­мещение; 5 — ход между постройкой и оборонитель­ной стеной; 6 — помещение неизвестного назначения;7 — выступ оборонительной стены.

Рис. 17. Постройка в раскопах 4— 3/Е. 1 — оборонитель-ная стена; 2 — стена постройки; 3 — жилое помещениес глинобитным полом; 4 — печь; 5 — мукомольня.

Рис. 1 8. Шила (1—3) и ножи (4— 17).Рис. 19. Жернова.Рис. 20. Железные орудия труда.Рис. 21. Разные предметы.Рис. 22. Железные строительные детали.Рис. 23. Разные железные предметы.Рис. 24. Пластинки доспехов.Рис. 25. Шлем.Рис• 26. Солнечные часы (реконструкция).Рис. 27. Подсвечник железный.Рис. 28. Швейные принадлежности и рыболовный крючок.Рис. 29. Кремень.Рис. 30. Керамика.Рис. 31. Реставрированная посуда.Рис. 32. Разные находки.Рис. 33. Разные находки.Рис. 34. Наконечники стрел.

ТА Б Л И Ц Ы

(табл. VI—X цветные)

Табл. 1.1 — руины Алтенского замка с севера; 2 — обрыв берега Даугавы у Алтене; 3 — овраг к востоку от ру­ин; 4 — ров к югу от руин; 5 — руины Алтенского замка в 1964 г. с юго-востока; 6 — место разрушен­ных оборонительных стен на северной стороне терри­

тории замка; 7 — то же самое место после вскрытия с западо-северо-запада; 8 — оборонительная стена с вы­строенным водостоком в раскопе 6—Е.

Табл. 11. 1 — остатки оборонительной стены на юго-запад- пом краю замка; 2 — район главного входа; 3 — ле­вая стена входа с пятой арки ворот и остатками опо­ры створки ворот; 4 — отверстие в правой стене вхо­да для вдвигания опорной балки; 5 — фундаменты защитных стен главного входа между оборонительной стеной и оврагом; 6 — каменная конструкция — осно­вание столба на раскопе 1—Д; 7 — каменная кладка на раскопе 1—Д; 8 — каменная конструкция (основа­ние печи?) около оборонительной стены на раскопе 6— С; 9 — ямы столбов на раскопе 6—С.

Табл. III. 1 — остатки строительства в северо-восточном углу территории Алтенского замка; 2 — помещение между оборонительной стеной и 2-й печыо на раскопе 6—А; 3 — 2-я печь и слой гари вокруг нее; 4 — место постройки на площадке 6—Э с юго-запада; 5 — за ­падная часть большой постройки с полом из известня­ковых плит и основание печи на раскопе 6—Э; 6 — ямы для столбов вдоль защитной стены в восточной

части постройки на раскопе 6— О; 7 — место построй­ки на раскопе 5— Е, вид с юга; 8 — каменная конст­рукция в южной части этой постройки.

Табл. IV. 1 — восточная часть постройки с системой отоп­ления на раскопе 6— О с юго-юго-запада; 2 — отопи­тельная система, вид с западаг А — печь, В — перед- псе помещение; 3 — передняя часть печи: Л — наруж­ная стена, В — большой свод, С — устье топки; 4 — кроющие плиты печи с отверстиями; 5 — пространст­во под кроющими плитами: А — опоры, на которых леж али плиты, В — каналы для тока воздуха; 6 — это же пространство после уборки опор; 7 — большой свод после снятия глиняной обмазки: А — наружные стены печи, В — камни свода, С — отверстия для то­ка воздуха; 8 — большой свод после полного вскры­тия: А — наружные стены, В — большой цилиндриче­ский свод.

Табл. V. 1 — отверстие для поступления воздуха под боль­шой свод; 2 — валунная кладка в помещении под большим сводом; 3 — арки над тонкой с валунами между ними; 4 — большая печь после вскрытия: А — наружные стены, В — топка, С — стены топки, £> — арки, Е — большой свод, А — место для каменной кладки; 5 — способ постройки арок; 6 — передняя часть 2-й отопительной печи; 7 — топка печи с арка­ми: А — наружные степы, В — топка, С — арки; 8 — отопительная печь на постройке раскопа 4— Е.

6* 83

Табл. VI. 2-й и 3-й пласты раскопа 6—А: 1 — оборонитель­ная стена, 2 — печь; 3 — слой гари; 4 — помещение между печью и оборонительной стеной.

Табл. VII. Раскоп 6—Э после снятия 4-го слоя: / - защит­ная стена; 2 •— стена постройки; 3 — западное поме­щение; 4 — восточное помещение; 5 — печь.

Табл. VIII. Район постройки в раскопе б— Э: I — защитная стена; 2 — еще не разобранная часть стены построй­

ки; 3 — скала; 4 — печь; 5 — плиты с отверстиями;6 — переднее помещение печи; 7 — печь предыдущего строительного яруса.

Табл. IX. Район центральной постройки: I — степы построй­ки; 2 — наземный вход; 3 — лестница, ведущая в подвал; 4 — боковые стены постройки; 5 — большие валуны — основания столбов; 6 — отопительная печь.

Табл. X. 2-я печь на раскопе 6—Г): 1 — наружные стены,2 — арки, 3 — камни, 4 — передняя стена.

/. Graudonis

A L T E N E

Z u s a m m e n f a s s u n g

In den e r s t e n auf die B u r g Al te ne b ez ü g l i c h e n Q ue l ­l e n 1"3 — U r k u n d e n aus den J a h r e n 1408 und 1416 — wi rd die B u r g als be re i t s b es te h e n d e rw äh n t . Üb er Al ­ten e g ib t es m e h r e r e V e r ö f f e n t l i c h u n g e n ; 4 9 f u n d i e r ­t e re N a c h r i c h t e n üb er die E n t s t e h u n g , B e b a u u n g und Z e r s t ö r u n g der B u r g w u r d e n durch in den J a h r e n 1963 und 1964 d u r c h g e f ü h r t e G r a b u n g e n g e w o n n e n (Abb. 3, 4 ) . 10

Der C h a r a k t e r der K u l t u r s c h i c h t (Abb. 5 : 1 ) , der F u n d s t o f f (Abb. 6, 7; Abb. 21 : 12; Abb. 28 : 9; Abb. 29; Abb. 3 2 : 1 — 15, 21, 22; Abb. 3 3 : 1 — 8, 18— 21 u. a.), das S c h e r b e n m a t e r i a l (Abb. 30) und a n d e r e B o d e n ­fu nde , auch E i n z e l f u n d e in der U r n g e g e n d (Abb. 1) z e u g e n davon , daß das b e t r e f f e n d e Gebiet schon vor der E r r i c h t u n g der s t e in e r n e n B u r g be w o h n t w a r und vo m 6./7. bis zum 12./13. Jh. auf dem G e lä n d e der s p ä t e r e n S t e i n b u r g eine e i nh e i m is ch e be f e s t ig te S ied­lung b e s t a n d . 11-31

Die S t e i n b u r g A l te ne ist i h rem Typ na c h ein Ka­s tel l .32 Der ös t l i che Teil i hrer 1,0 bis 1,3 rn s t a rk e n S c h u t z m a u e r w a r bei B e g i n n der G r a b u n g e n noch in der u r s p r ü n g l i c h e n H ö h e v on 10 m e r h a l t e n (Tab. 1 : 5 ) ; im N o r d e n u n d W e s t e n w a r die M a u e r ze r ­s tör t (Tab. 1 :1 — 5; Tab. III: 4— 7). Arn R a n d e der A l t e n e - S c h l u c h t b e f a n d sich das du rch z us ä t z l i c he M a u e r n g e s c h ü tz te H a u p t t o r (Tab. I'I: 1— 5; Abb. 8 : 1 ) und in der N o r d m a u e r am S t e i lu fe r der D a u ­g a v a ein R e s e r v e a u s g a n g (Abb. 13 :1 , 2). Vor dem H a u p t t o r w u r d e n Ü b e r r e s t e e ines V o rw e rk s (Abb. 8 : 2 , 3; Tab. 11:6, 7) u n d im n o r d ö s t l i c h e n Teil des B u r g g e l ä n d e s B a u te n - und O f e n r e s t e (Abb. 9, 10; Tab. III: 1— 3; Tab. IX) au fg e d e c k t , die v e r m u t l i c h auf W i r t s c h a f t s g e b ä u d e z u r ü c k z u f ü h r e n sind. Im n o r d w e s t l i c h e n Tei l b e f a n d e n sich die U b e r r e s t e e ines B a d e h ä u s c h e n s (Abb. 13 :3 ; Tab. 1 :8 ) und eines

B a c k o f e n s (Abb. 14). Der U n t e r b a u e ines O fe n s und P f o s t e n g r u b e n (Abb. 11; Tab. 11:8, 9) am N o r d a b ­sc hn i t t der S c h u t z m a u e r sind U b e r r e s t e eines G e b ä u ­des, das n icht näi ier ide n t i f i z i e r t w e r d e n konnte .

L ä n g s der n ö r d l i c h e n S c h u t z m a u e r w u r d e n auch Res te e ines g r ö ß e r e n W o h n h a u s e s o f f e n g e l e g t (Abb. 4). E in R a u m d es se l be n ha t t e O f e n b e h e i z u n g und e inen mi t K a l k s t e i n p l a t t e n a u s g e l e g t e n F u ß b o ­den, der a n d e r e e inen S t a m p f l e h m b o d e n und w u r d e h y p o k a u s t i s c h behe iz t (Tab. III: 4— 6; Tab. VII , V I I I ) . Der k o m pl iz i e r t e A u f b a u der H y p o k a u s t e n und ihre A rb e i t s w e i s e ist hier deu t l i ch zu e r k e n n e n (Abb. 12; Tab. IV, V). L ä n g s der W e s t m a u e r an der A l t e n e ­Sch luc h t w u r d e n die Ü b e r r e s t e e ines G e b ä u d e k o m p l e ­xes o f f e n g e l e g t (Abb. 4), vo n dem das Ke l l e r ge sc h o ß eines B a u w e r k s (Abb. 15, 16) sowie die Res te e ines a n d e r en , l a n g g e s t r e c k t e n G e b ä u d e s (Abb. 17) mi t e inem h y p o k a u s t i s c h beh e iz ten W o h n r a u m , einer M a h l k a m m e r und e ines v e r m u t l i c h al s V o r r a t s k a m ­me r d i e n e n d e n R a u m e s e r h a l t e n w ar en .

Vom H a u p t g e b ä u d e der B u r g (Abb. 4; Tab. IX) h a ­ben sich das K e l l e r g es c h o ß mi t e iner zu ihm h i n a b ­f ü h r e n d e n S t u f e n t r e p p e und einer h y p o k a u s t i s c h e n B e h e i z u n g s a n l a g e , ein Teil der F u n d a m e n t m a u e r n so­wie F e l d s t e i n e e rh a l t e n , die als S tü tz e n für die P f o ­sten der O b e r g e s c h o ß k o n s t r u k t i o n d ie n ten (Tab. IX: 4, 5).

Der bei den G r a b u n g e n g e w o n n e n e F u n d s t o f f (Abb. 18— 20; Abb. 32— 34), die S cherbe n- (Abb. 30, 31) und M ü n z f u n d e 35' nc—1C7 b e s t ä t i g e n im Kontex t der h i s t o r i s c h e n E r e ig n i s s e , daß die B u r g A l te ne am A u s g a n g des 14. Jh. v o m L i v l ä n d i s c h e n O r d e n er ­ba u t w u r d e und be re i t s g e g e n E n d e des 15. Jh. bzw. um die W e n d e des 16. Jh. der Z e r s t ö r u n g anh e imf ie l .

AB B IL D U N G S V E R Z E IC H N IS

Ruinen der Burg Altene zu Beginn des 19. Jh. Nach dem Abbildungswerk von M. Paulucci.

Abb. 1. Archäologische Denkmäler in der U m gebung von Al­tene. 1 — Siedlung, 2 — Burgwall, 3 — Burgwall mit steinernen Burgruinen, 4 — Flachgräberfeld, 5 — Hügel­gräberfeld.

Abb. 2. Lageplan der Burg Altene (nach K. Löwis of Menar).Abb. 3. A usg rabungen auf dem Territorium der Burg Altene.

A— E — Grabungszonen , 1—6 — laufende Num m ern der G rabungsfe lde r ; 1 — Schutzmaucr, 2 — nicht mehr vor­handene (zerstörte) Mauern, 3 — im Jahre 1964 erfor­schte G rabungsfe lder, 4 — im Jahre 1963 erforschte G ra ­bungsfelder, 5 — Uferabhänge, 6 — Meterzeichcn.

Abb. 4. Lageplan der Gebäude auf dem Territorium der Burg Altene.

Abb. 5. Westliches Profil des G rabungsfe ldes 1 — D. 1 — Schwarzerdeschicht, 2 — Mörtel, 3 — mit Brandresten bedeckte dunkle Kulturschicht, 4 — Bauschutt , 5 — Hu­musschicht, 6 — Bauschutt .

Abb. 6. Steinaxt mit geradem Rücken.Abb. 7.1,2 — Eisenäxte mit schmalem Blatt, 3 — Hirtenflöte.Abb. 8. Planskizze des Grabungsfe ldes 1 — D. 1 — E in g an g s­

ort, 2 — gemauerte P fos ten fundam en te , 3 — M auer­werk.

Abb. 9. Steinofen im Grabungsfe ld 5 —• A.Abb. 10. S td n o fen im Grabungsfe ld 6 — A.Abb. 11. M auerwerk (O fenfundam en t? ) im G rabungsfe ld 6 — C.

1 — Schutzmauer, 2 — Mauerwerk, 3 — ungepfiaster te Fläche.

Abb. 12. Funktionsschema eines hypokaustischen Ofens.Abb. 13. Planskizze des Grabungsfe ldes 6 — E. 1 — Reserve­

ausgang , 2 — Pfos tengruben am Eingang, 3 — Standort eines zerstörten Ofens und Abfluli, 4 — S tandort eines Ofens.

Abb. 14. P lanskizze eines Ofens.Abb. 15. Planskizze der G rabungsfe lder 5 — 4/E nach Besei­

t ig u n g der Oberschicht. 1 — B efes tigungsm auer, 2 — Gebäudewand, 3 — Treppe, 4 — Nebenraum, 5 — Ge-

84

wölbegang, 6 — Rauchkanal, 7 — E ingangsor t (?) mit Abb. 21. Verschiedene Gegenstände.ste inernen Bauteilen. Abb. 22. Eiserne Baudetails.

Abb. 16. Gebäude im Grabungsfe ld 5 — E. 1 — Bcfcstigungs- Abb. 23. Verschiedenartige eiserne Gegenständemaucr, 2 — Gebäudewand, 3 — Treppe, 4 — Nebenraum, Abb. 24. Panzerpla t ten .5 — Gang zwischen dem Gebäude und der Bcfcstigungs- Abb. 25. Helm.mauer, 6 — Raum mit unbekannter Zweckbestimmung, Abb. 26. Sonnenuhr (Rekonstruktion).7 — Vorsp rung der B efes tigungsm auer. Abb. 27. Leuchter.

Abb. 17. In den G rabungsfe lde rn 4 — 3/E gelegenes Gebäude. Abb. 28. Nähzubehör.1 — B efes tigungsm auer, 2 — Gebäudewand. 3 — Wohn- Abb. 29. Feuersteine.räum mit Stampflehmboden, 4 — Ofen, 5 — Mahlkam- Abb. 30. Keramik.mer. Abb. 31. Restaurierte Gefäße.

Abb. 18. Ahlen (1—3) und Messer (4—17). Abb. 32. Verschiedener Fundstoff.Abb. 19. Mahlstein. Abb. 33. Verschiedener Fundstoff.Abb. 20. Eisenwerkzeuge. Abb. 34. Pfeilspitzen.

TAFELN

(Taf. VI—X farbig)

Taf. 1.1 — die Schloßruine Altene von Norden; 2 — steiles D augavaufe r bei Altene; 3 — die Schlucht östlich der Schloßruine; 4 — der Graben südlich der Ruine; 5 — Schloßruine Altene im Jahre 1964 von SO; 6 — Stelle der abgetragenen Schutzm auern auf der Nordseite des Schlosses; 7 — derselbe Ort nach der F re i legung von WNW; 8 — Schulzmaucr mit eingebautem Abfluß im Grabungsfe ld 6 — E.

Taf. II. 1 — Überreste der Schutzmauer im südwestl ichen Teil des Schlosses; 2 — Lage des H aup te ingangs ; 3 — die linke Torseite: W iderlager des Bogens und Uberreste des Torflügelhaltes; 4 — Loch in der rechten Torwand für das Einschieben des Schutzbalkens; 5 — Fundam en t der Schutzm auern des H aupte inganges zwischen der Schlucht und der Schutzmauer; 6 — Ste inkonstruktion — eine P fos tenbasis im Grabungsfe ld 1 — D; 7 — S te inhäufung im Grabungsfe ld 1 — D; 8 — Ste inkonstruktion an der Schutzmauer (O fenfundam ent? ) im Grabungsfe ld 6 — C;9 — Pfos tengruben im Grabungsfe ld 6 — C.

Taf. III. 1 — Bauüberreste auf der Nordostseite des Schlosses Altene; 2 — Raum zwischen der Schutzmauer und dem2. Ofen im G rabungsfe ld 6 — A; 3 — der 2. Ofen mit Brandspuren ; 4 — Gebäudestelle im Grabungsfe ld 6 —D von SW; 5 — Westseite des großen Gebäudes im Gra­bungsfeld 6 — D mit Fußboden aus Kalksteinplatten und O fen fundam en t; 6 — P fos tengruben im östlichen Raum des Gebäudes; 7 — Gebäudestelle im G rabungs­feld 5 — E von Süden; 8 — Steinkonstruktion im süd­lichen Teil dieses Gebäudes.

Taf. IV. 1 — östlicher Teil des Gebäudes und Beheizungs­system im Grabungsfe ld 6 — D von SSW; 2 — Behei­zungssystem von W: A — Ofen, B — Vorraum; 3 — Vorderteil des Ofens: A — Außenwand, B — großes Gewölbe, C — Ofenloch; 4 — durchlöcherte Deckplatten;

5 — Raum unter den Deckplatten: A — Stützen der Deck­platten, B — Lufts trom kanale; 6 — Raum unter den Deck­platten mit herausgenom m enen Stützen; 7 — großes Ge­wölbe nach E n tfe rnung des Lehmpulzes: A — Außen­wände des Ofens, B — Gewölbesteine, C Lu f ts trom ­löcher; 8 — großes Gewölbe nach der Freilegung: A — Außenwände, B — großes zylindrisches Gewölbe.

Taf. V. 1 — Lufts tromloch im großen Gewölbe; 2 — Feldsteine unter dem Gewölbe; 3 — Bogen über dem Feuerraum mit" großen Feldsteinen im deren Zwischenräumen; 4 — der große Ofen nach der Freilegung: A — Außenwände, B — Feuerraum, C — W ände des Heizraumes, D — Bogen, E — großes Gewölbe, F — Raum für die S te inhäufung;5 — Bauart der Bögen; 6 — Vorderteil des 2. Behei­zungsofens; 7 — Feuerraum mit Bögen: A — Außen­wände, B — Feuerraum, C — Bögen; 8 — Bcheizungs- ofen des Gebäudes im Grabungsfe ld 4 — E.

Taf. VI. 2. und 3. Schicht des G rabungsfe ldes 6 — A. / — Schutzmauer, 2 — Ofen, 3 — Brandschicht, 4 — Raum zwischen dem Ofen und der Schutzmauer.

Taf. VII. 4. Schicht des Grabungsfe ldcs 6 — D. 1 — Schutz­mauer, 2 — W ände des Gebäudes, 3 — westlicher Raum,4 — östlicher Raum, 5 — Ofen.

Taf. VIII. Lage des Gebäudes im Grabungsfe ld 6 — D. 1 — Schutzmauer, 2 — noch nicht entfern ter Teil der Ge­bäudewand, 3 — Felsklippe, 4 — Ofen, 5 — durchlö­cherte Platten, 6 — Vorraum des Ofens, 7 — Ofen der vorigen Bauschicht.

Taf. IX. Lage des Zentralgebäudes. 1 — Wände, 2 — Eingang,3 — Treppe zum Kellergeschoß, 4 — Seitenwände des Anbaus, 5 — Feldsteine (Pfos tenbasen) , 6 — Behei­zungsofen.

Taf. X. Der 2. Ofen auf dem Grabungsfe ld 6 — D. 1 — Außen­wände, 2 — Bögen, 3 — Feldsteine, 4 — Vorderwand.

A. Canne

ARHEOLOĢISKIE PĒTĪJUMI RIGA

LAIKĀ NO 1969. LĪDZ 1980. GADAM

P ā r s k a t u par a r h e o l oģ i s ko pē t n iec ību Rī gā līdz 1939. g. devi s R. Šņore. R ī g a s v ē s t u r e s un k u ģ n i e ­c ības m u z e j a veik to i z r a k u m u r e z u l t ā t u s no 1945. līdz1969. g a d a m ap k o p o j u s i M. V i l s o n e .2 Šī r a k s t a u z d e ­

v u m s ir sn iegt in f o r m ā c i j u pa r a r h e o l o ģ i s k a j i e m p ē ­t ī j u m i e m Rī g ā laikā no 1969. līdz 1980. g a d a m .

M in ē to d e s m i t g a d i i e v ad ī j a v a i rā k i n oz ī m īg i p ā r ­k ā r t o j u m i r e p u b l i k a s k u l t ū r a s p ie mi ne k ļu a i z s a r ­dzībā , r ad o t p r i e k š n o t e i k u m u s t u r p m ā k a i , p laši i zvē r s t a i , s i s t e m ā t i s k a i V e c r ī g a s a r h e o l o ģ i s k a j a i i zpē­tei. Lai R ī g a s senāko da ļu s a g l a b ā t u kā u n ik ā lu v ē s ­tu r i s k u un p i l s ē tb ū v n i e c ī b a s a n s a m b l i , 1967. g. 10. ok ­to br ī L a t v i j a s P S R M i n i s t r u P a d o m e p i e ņē m a l ē m u m u « P a r R ī g a s p i l s ē t a s v i d u s l a i k u d a ļ a s v a l s t s a i z s a r d z ī b a s z o n a s n o d i b i n ā š a n u » .3 Ar 1967. g. 29. d ec em b ra l ē m u m u V e c r ī g a s a r h e o l o ģ i s k a i s k o m ­p lekss — p i l s ē t a s r a j o n s v a i r ā k nekā 28 ha p la t īb ā s t a rp K o m j a u n a t n e s k r a s t m a l u , G ork i j a ielu, P a ­d o m j u b u l vā r i un 13. J a n v ā r a ielu — ņ e m t s v a l s t s a i z s a r d z ī b ā kā r e p u b l i k ā n i s k ā s n o z ī m e s a r h e o lo ģ i s k s p ie m in e k l i s .4 P i e a u g o t i z r a k u m u a p j o m a m , 1969. g. V e c r ī g a s p ē t n ie c īb a s v a d ī b u p ā r ņ ē m a L a t v i j a s P S R Z A V ē s t u re s in s t i t ū t a R ī g a s a r h e o lo ģ i s k ā eks ped īc i j a .

Laikā no 1969. l īdz 1979. g a d a m R ī g a s a r h e o lo ­ģ i skā ek s p ed īc i j a veikus i i z r a k u m u s 12 ob je k t os — g r u n t s g a b a l o s , k u r u s p a r e d z ē t s ap b ū v ē t ar j a u n c e l ­tnē m, un a r h e o lo ģ i sk o u z r a u d z ī b u de v iņ ās v ie t ā s •— ielās, ze m k u r ā m ie r īko tas j a u n a s a p a k š z e m e s k o m u ­n ik āc i j a s . K o p u m ā i z ra k u m o s i zpēt ī t a ap 2300 in2 liela p la t īb a , a t r a s t a s 5712 sen l ie t as , 11761 k e r a m i ­kas l a u sk a , 16 937 dz ī vn i eku un pu tnu , kā ar ī 327 z i v j u kaul i , p a ņ e m t i 475 koku p a r a u g i dendro- h r o n o l o ģ i j a s a na l ī z ēm , uz z īm ē t i 472 plāni , f o t o g r a ­fēti 6800 m e l n b a l t o n e g a t ī v u kadr i un 1166 k r ā s a in ie d iapoz i t īv i . P ē t ī j u m o s i e g ū t a i s a r h e o l o ģ i s k a i s m a t e ­r i ā l s a t t i e c in ā m s uz l aiku no 12. l īdz 18. gs. Tas b ū ­t iski pa p i ld in a l īd z š i nē jo s p r i e k š s t a t u s vai a r ī ļauj p i ln īg i j a u n ā s k a t ī j u m ā i z vē r t ē t d a u d z a s p r o b lē m a s pa r v i d u s l a i k u R ī g a s ģenēz i , t o p o g r ā f i j u , apbūv i , n o ­c i e t i n ā ju m ie m , p i l s ē t a s i e dz īv o t ā j u m a t e r i ā l o un g a ­r īgo ku l tū ru . Tā kā v iena ob jek ta p ē t ī j u m u rezu l t ā t i p a r a s t i sniedz j a u n a s a t z iņ a s r e i zē v a i r ā k u ko n k rē tu p r o b lē m u s k a i d r o j u m a m , l iekas , l i e tde r īg i v i e na r a k ­sta i e tva ro s ap l ūk o t v i s p i r m s k a t r ā a t se v i šķ ā i z r a ­k u m u v ie tā i e g ū t ās l iecības , lai t ikai pēc t a m dotu g a l v e n o s s e c i n ā j u m u s , kād i izr iet no v i sa šī m a t e ­r iāl a. Tāpē c p ē t n ie c īb a s h r o n o lo ģ i s k ā secībā a p l ū k o ­sim ikv ienu no m i n ē t a j i e m ob jek t i em.

A rh e o lo ģ i sk ie i z ra k um i Rīg ā L a t v i e š u s a r ­k a n o s t r ē l n i e k u l a u k u m ā ( v a d ī t ā j s F . Z ag o r - skis) veikt i 1968. g. n o v e m b r ī un no 1969. g. m a r t a līdz j ū l i j a m 5 L a t v ie šu s a r k a n o s t r ē l n ie ku m e m o r i ā l ā m u z e j a un p i em in ek ļa ce l tn i ec ī bas r a j o n ā , d a ž a d ā s

v ie tā s i e m ēr ī to s p iecos nel i elos l a u k u m o s 180 m 2 k o p­p la t īb ā . V ē lā kos p ā r r a k u m o s m a z ā k po s t ī t s ap 1,0—1,5 m biezs se n āk a i s k u l t ū r s l ā n i s ar a t se v i šķ u koka ce l tņu p a l i e k ā m bi ja s a g l a b ā j i e s v i en īg i k ā d r e iz ē jo ielu un p a g a l m u vie tās . To sedza 3,0— 3,5 rn bieza b ū v g r u ž u kā r ta .

I z r a k u m u l a u k u m o s a t r a k t a s ar k ā r t ī m vai šķel ­t iem ap a ļk o k ie m k l ā t u ielu un p a g a l m u f r a g m e n t i , dažu koka g u ļ b ū v j u stūr i un s ienu ap a k šē j i e baļķi , g r īd as , m ā la k rāsn i s . Šīs koka ce l tn ie c ī bas pa l i ek as p os t ī t a s , ie rokot vē lāko m ū r a ēku p a m a t u s un a t k r i ­t u m u bedres . V i r s p a m a t z e m e s i z devās a t k lā t k ā d a s 13. gs. s a im n ie c īb a s ēkas daļu , ku rā d a r b o j i e s kok-

a m at n ie k s . Ce l tn e s v ie tā a t r a d a a m a tn i e k a sola dēli ar v i r s m ā i z u rb t i em v a i r ā k i e m c a u r u m i e m , koka bluķi ar a p t ē s t i e m g a l i em un i e ž m a u g u v idū , v a i r ā k u s a p ­s t r ā d ā t u s koka klučus . Pie n a m a s tū r a b i jus i pie sl ie ta g a n d r ī z p i ln īg i vese la , dob ta koka m ul d i ņa .

I z r a k u m o s i e gū t s ap 200 d a ž ā d u senl ie tu , liels ska i ts ā d a s a t g r i e z u m u , kā ar ī n e a p s t r ā d ā t a d z i n t a r a gaba l i . K ād ā cel tnē , kas g ā j u s i bo jā u g u n s g r ē k ā , bi ja a t r a d u š i e s p r āv i d z i n t a r a k r ā ju m i . P a r to l i ec inā ja ze mē a t r a s t i e , kopā s a ku su š i e d z i n t a r a gaba l i .

A t r a s t ā s se n l i e t a s un k e r a m i k a s l a u s k a s d a t ē j a m a s g a l v e n o k ā r t ar 13.— 14. gs. S v a r īg ā k i e šī p e r i oda a t ­r a d u m i : s u d r a b a r i ņ ķ a s a k t a ar až ūr u ap m al i , l ielas a l v as z v a i g ž ņ u s a k ta s f r a g m e n t s , ka u l a šķiet iņi , spēļu kau l iņ i , ķem m es , ī leni , s l ida, š ī f era g a l o d iņ a s , koka b ļod iņu ga l d iņ i u. c. ( 1. at t . ) .

S e n ā k a j ā s k u l t ū r s l ā ņ a k ā r t ā s v i sos i z r a k u m u la u ­k u m o s uz ie t a s v a i r ā k a s ro tas , k ā d a s p a r a s t i s a s to ­p a m a s D a u g a v a s l e j teces a p g a b a l ā vē lā dze lzs l a ik ­me ta be i gu p ie m in e k ļo s : b r o n z a s p a k a v s a k t a s ar vā ļu un po g u gal i em, p ie ka r iņš , b r o n z a s s l ēd zen e ar až ū r u rok tu r i , k a k l a r i ņ ķ u f r a g m e n t i , no K r i ev z em e s i eves ­t ā s s t ikla krel l es , t u m š a s , v ī t a s st ikla ap ro ce s puse, v ī t a b r o n z a s aproce. T ā p a t te b i ja v ē r o j a m a s l i ecības pa r r a k s t u r ī g ā m vie tē jo t a u t ī b a s i e d z īv o t ā ju koka ce l tn ie c īb as t r a d ī c i j ā m un z v e j n i e c ī b a s p ie d e r um ie m . T om ēr j ā a t z ī m ē , ka n ev ie nā p ē t ī j u m u vie tā droš i d a ­t ē j a m s k u l t ū r s l ā ņ a h o r i z o n t s ar 12. gs. ce l tn i ec ības l i ec ībām ne t ika k o n s t a t ē t s . P ē t ī t ā r a j o n a t iešā t u ­v u m ā ( tag. L a t v ie šu s a rk a n o s t r ē l n ie ku l a u k u m a d i e n v i d a u s t r u m u s tū r ī pie I m a n t a S u d m a ļ a ielas)1938. g. i z r a k u m o s t ika a t r a s t i v a i r ā k i ar 11. un12. gs. d a t ē j a m i p r i e k š m e t i .6 Senāk ie a t r a d u m i v ed i n a domā t , ka ša jā r a j o n ā D a u g a v a s k r a s t ā a t r a d u s i e s p la š ā k a v ie t ē jo i e d z īv o t ā ju p i r in sv ā cu pe r iod a a p ­metne.

No 1970. g. 17. j ū n i j a l īdz 1. s e p t e m b r i m iz ra ku m i not ika k v a r t ā l ā s t a rp 13. J a n v ā r a u n K a l ē j u i e l u (3. g r u p a s 86 . g r u n t s ) , p i l s ē t a s p i r m ā s os ta s — R ī d ze n es upes l a b a j ā k r a s t a 7 (2. at t . ) .

8G

1. att._ Latviešu sarkano strēlnieku laukumā 1969. g. izrakumos a trastās senlietas (VI 161 :) 1—2 — bronzas saktas (12, 39), 3 — bronzas piekariņslēdzene (123), 4 — bronzas kaklariņķa frag m en ts (13), 5 — st ikla aproce (3), 6 — bronzas aproce (58), 7 — spēju kauliņš (7), 8, 9 — baltm etāla saktas (56, 89), 10 — kaula ķemme (105), 11 — šīfera galoda (55), 12 — koka bļodinas galdiņš (9), 13 — antropom orfs māla krūzes ro tājums, 14— 17 — priežu mizas tīklu pludiņi (125, 48, 62, 112), 18 — kaula slida (16), 19 — īlens (5o), 2o — stabule (38).

P ē t ī j u m u ga i t ā 150 m 2 lielā l a u k u m ā a t s e g t s p i r ­m a t n ē j a i s upes k r as t s , d ivas d a ž ā d o s pe r iod os i zbū­v ē t a s o s t a s k r a s t m a l a s un 17. gs. ie rīko tā n o va dk a - nā la m a l a s n o s t i p r i n ā j u m i . K u l t ū r s l ā n i s zem t a g a d ē ­j ā s K a lē ju ielas l īm eņa sa sn ie d z a 4,5— 6,0 m bie­zumu.

R ī d z e n e s p i r m a t n ē j ā k r a s t a l īn i j a a t k l ā j ā s 3 rn a t ­t ā l u m ā no t a g a d ē j ā s K a lē ju ielas. K r a s t m a l u veido lēzens upes s a n e s tu smi l šu sēklis. K u l t ū r s l ā n i s pie­k r a s t e s jos l ā , kas p a k j a u t a ū d en s s v ā r s t īb ā m , p i rms k r a s t m a l a s n o s t i p r i n ā š a n a s šeit t i kp a t kā nav v e i ­doj ies. Sm i l t ī s t i ka i v i e t ā m s a k r ā j u š ā s i z sk a l o tā s ū d e n s z ā ļ u saknes , g l i emežvāk i , koka ska idas . A t r as t i ar ī a t sev i šķ i z v e jn ie c ī b a s p ie de r u m i — pr iežu mizas , bē rzu t ā s s un koka p ludiņi , ac īm r ed z o t t īk lu l ā p ī š a ­nai d om āt i koka i rbuļ i , a k m e n s un svina t īklu g remdi . Ar sā k o tn ē j o k r a s t a a p d z ī v o t ī b a s p os m u sa i s t ā m i ari upes gu l tn ē v i r s p a m a t z e m e s a t r a s t a i s d a m a s c ē t a t ē ­r a u d a šķēpa ga l s (12.— 13. gs.) un dze lzs naz i s (3. a t t . ) . '

P i r m ā n o s t i p r i n ā t ā k r a s t m a l a v e i d o ta 5 m a t t ā ­lumā no k r a s t a l īn i j as , kur upes dz i ļ um s sa sn i edz ap 0,5 m. Tā sa s t āv no apa ļ i e m un uz p u sē m šķel t iem līdz 1,5 m dziļi zemē v ie n ā r i n dā i edzī t iem ozolu p ā ­ļiem. P ā ļ u g a r u m s 2,5 m, d ia m e t r s 20— 38 cm. Aiz pāļ i em k r a s t m a l a p a a u g s t i n ā t a a p m ē r a m par 0,5 m v i r s ū d e n s l īm eņa , u z p i l d ī j u m a m i z m a n t o j o t d a ž ā d u s p i l s ē t a s a t k r i tu m u s . V is p i r m s zem v e i d o j a m ā b ē r u m a n ok l ā t a ž a g a r u kā r t a , v i r s t ā s bēr t i dz ī vn ieku mēsl i , koka ska idas , būvg ru ž i . U z p i l d ī j u m a s l ān ī a t r a s t s da ud z koka p r i e k š m e tu un ā d a s a p a v u f r a g m e n t u , k au la s tabu le , ar ī s e šas ar bē rza t ā s i a p š ū t a s k r i ju vāc e les , m is iņ a s kā rd a ro k tu r i s ar i e g ra v ē t u ci lvēka at tēlu. F r a n c i j a s b r o n z a s s k a i t ā m a i s že ton s u. c. (6 . at t . ) . P i r m ā k r a s t m a l a p a s t ā v ē j u s i i lgu l a iku un

v a i r ā k k ā r t l abo ta ar j a u n i e m ze me s u z p i l d ī j u m a slā­ņiem. P ē t ā m a j ā l a u k u m ā k r a s t m a l a s u z b ē r u m ā ne ­t ika a t r a s t a s sen l ie t as , kas ļ a u t u precīzi note ik t pa ļu i e d z ī š a n a s laiku. A t r a s t ā s sen l i e t a s un k e r a m ik a d a ­t ē j a m a s ar la iku no 13. līdz 15. gs.

87

L īdz īg i k r a s t a n o s t i p r i n ā j u m i d au d z p l a šā k ā p o s m ā t ika a tk lā t i j a u 1938./39. g. i z r a k u m o s s t a rp K a lē ju un R ī d z e n e s ielu. L i t e r a t ū r ā s a s t o p a m s u z ­ska ts , ka šeit p i rmie R ī g a s os ta s k r a s t a n o s t i p r i n ā ­j u m i celti j a u 12. g s .,8 šādu d a t ē j u m u p a m a t o j o t ar n o r ād i uz 1938. g. p u b l i k ā c i j u .9 Lai p ie ņe m t u vai no ­r a i d ī t u šo d a t ē j u m u , s īkāk i epaz ī s i mi es ar t ā m zi­ņ ā m , kas s a g l a b ā j u š ā s pa r 1938./39. g. i z ra k u m ie m R ī d z e n e s upes v ie tā . 1938. g. i z r a k u m o s upes gu l ­tnes v idū , ne ar ī l a b a j ā k r a s t ā pie K a lē ju ielas par13. gs. a g r ā k u s p r i e k š m e t u s n e a t r a d a . K re i s a j ā k r a s t ā pie V a ļ ņ u ie las a t r a d a d a ž a s se nas m ā la t r a u k u l a u s k a s un k ā d u ar vēlo dze lzs l a ik m e tu da ­t ē j a m u s l ē dz e n i .10

P a m a t o j o t i e s uz šiem a t r a d u m i e m , R. Šņore iz tei ­cis m i n ē j u m u , ka s e nā kā k r a s t m a l a , kas cel ta 12. gs., v a r ē t u a t r a s t i e s zem K a lē ju un V a ļņ u i e l ām .11

1939. g. i z r a k u m u v a d ī t ā j s K. Apīn i s , i z vē r t ē jo t v i s u s i e gū tos m a t e r i ā l u s , 12 n o s t i p r i n ā j u m u s zem Ka­lē ju un V a j ņ u ielas v a i r s nemeklē , bet n o r ā d a , ka p i r m ā , v i s s e n ā k ā n e s a š a u r i n ā t a s R ī d z e n e s upes k r a s t a izbūve no t i kus i 13. gs., zemē i edzeno t ozola p ā j u s , pie k am abos k r a s to s v ienādi .

J ā a t z ī m ē , ka 1970. g. i z ra k u m o s 13. j a n v ā r a ielā zem p i r m ā s k r a s t m a l a s u z p i l d ī j u m a s l āņa upes gu l ­tnē a t r a d a da ud z sīku ķ ie ģe ļu f r a g m e n t u . Tā tad p i rmie R ī g a s o s t a s k r a s t m a l a s n o s t i p r i n ā j u m i u z b ū ­vēt i ne a g r ā k kā 13. gs., t. i., pēc p i l s ē t a s n o c i e t i n ā ­j u m u m ū r u u z c e l š a n a s ga r K a l ē ju ielu. Tā kā k r a s t ­m a la bū vē t a seklā v ie tā , l iekas , tā ne bū s b i jus i ku ģ u p ie s t ā tne , bet g an a i z s a r g ā j u s i t u v u m ā esošo nocie t i ­n ā j u m u m ū r u p a m a t u s pret i z ska lo šan u .

O t ra k r a s t m a l a t ika a t s e g t a 13 m a t t ā l u m ā no Ka­lē ju ielas, v ie tā , kur sā k as s t r a u j š g u l t n e s n o g ā z e s

p a d z i ļ i n ā j u m s . Šie n o s t i p r i n ā j u m i būvēt i ļoti mas īv i . Sešās r i n d ā s cieši ci ts pie ci ta iedzīt i 1,5— 2,0 m ga r i p r i edes un ozola pāļi . Uz pā ļ i em no ap t ēs t i em līdz 40 cm re sn ie m sk u ju kokiem, kas likt i l ī dz ās pa t r im, ve id o t s k lā s t s . U p es pusē uz m a l ē j ā gu ļb a ļķ a bū vē t a t r ī s k ā r t ē j a p r i edes ba ļ ķu siena, k u r a s p r i ekšā ik pa 1,0— 1,5 m iedzī t i 25 cm resn i p r i edes pāļi (5. a t t . ) . K o n s t r u k c i j a s n o t u r ī b a s p a l i e l i n ā š a n a i ap k a t r u p r i edes pāl i p a p i l d u s vēl iedzī t i 3— 4 t i evāk i ozola pāļi . V i sa s k o n s t r u k c i j a s p l a t u m s ap 1 m. Ša jā m a s ī v a j ā būvē n av l ietota n e v i e n a - d z e l z s deta ļ a vai nag la . Ba ļķ i cieši sa i s t ī t i kopā ar koka ie l iktņiem, sav i l cēm un t a p ā m , kas i ev ieto tas īp aš i i z ve ido tās l igzdās . N o s t i p r i n ā j u m i būvē t i g a l v e n o k ā r t ar n a m ­d ar a cirvi , bez zāģa.

N o s t i p r i n ā j u m u ba ļķ u s iena k r a s t ā n o e n k u r o t a vēl ar 2,5— 4,0 m g a r ā m e n k u r s i j ā m . Jos la s t a rp abiem n o s t i p r i n ā j u m i e m t ā p a t a i zb ē r t a ar p i l s ē t a s a t k r i tu ­miem un b ūv g r u ž ie m . K r a s t m a l a i sēžot i es , u z b ē r u m s v a i r ā k k ā r t a t j a u n o t s , t ā p ēc s t r a t i g r ā f i s k i g r ū t i n o d a ­līt u z p i l d ī j u m a s l ān ī d a ž ā d o s l a ikos n o k ļu v u š o s p r i ek šm et u s . N o z ī m ī g ā k i e a t r a d u m i : t r ī s v i l n a s cim- d i 13 — divi d ū r a iņ i un v i en s p i r k s ta in i s , b r o n z a s b u r b u ļ s a k t a , b r o n z a s k a r o š u kāt i , nel iel i m ā la t īģe- līši k r ā s a i n o m e t ā l u k a u s ē š a n a i , dze lzs naži , svina p reču p lo mb a , v i r p o ta koka šaha f i g ū ra , loga st iklu sv ina i etvar i , m u c a s b r o n z a s k r ā n i u. c. (6 . at t . ) .

O t rā k r a s t m a l a i zbū vē ta laikā, kad R ī g a s os ta j a u b i j a p ā r c e l t a uz D a u g a v u , bet osta R ī d z e n e s g r īvā i z m a n t o ta par v ie t ē j a s s a t i k s m e s upes k u ģ u un l a ivu z i em a s ostu. Pēc a t r a s t a j ā m se n l i e t ām un k e r a m i ­kas , o tr ā k r a s t m a l a p a s t ā v ē j u s i l aikā no 15. līdz 17. gs.

88

3. att. 13. Janvāra ielas izrakumos apakšējos kultūrs lāņa horizontos a tras tās senlietas (VI 162 ) 1 — bronzas pie­kariņš (80), 2 — kauri gliemežnīca (147), 3 — dzintara krelle (6), 4 — neaps trādā ts dzintars (146), 5 , 6 — koka un kaula rokturi (117, 198), 7 — kaula stabule (233), 8, 9 — kaula īleni (201, 199), 10 — dzelzs ķēdīte (81)11 — kaula plāksnīte (24), 12 — dzelzs šķēps (1), 13 — rotāta bronzas caurulīte (72), 14, 15 — priežu mizas tīklu pludiņš (187, 166), 16— 18 — svina tīklu ’ gremdi (229, 34, 143), 19—23 — koka irbuļi (204, 237, 270, 114, 167),

24 — dzelzs nazis (186)

89

90

6. att. 13. Janvāra ielas izrakumos a tras tas 15,— 17. gs. senlietas (VI 162:). 1 — bronzas sakta (37), 2, 3 — skaitāmie žetoni (157, 41), 4 — m etāla poga (7), 5 — grām atas apkalums (36), 6 — uzpirkstenis (78), 7,8 — bronzas kniepadatas (46, 266), 9—11 — bronzas karotes (49, 77, 58), 12— 14 — māla tīģeļi (32), 15 — zobena spala a izsargs (87), 16 — zobena maksts uzgalis (104), 17 — koka šaha f igūra (14), 18, 19 — māla spēju lodītes (50, 57), 20 — loga stiklu svina ietvari (76), 21 — bronzas mucas

krāns (60).

Liekas , ka t ieši šie R ī d z e n e s k r a s t a n o s t i p r i n ā j u m i a t tē lo t i p a z ī s t a m a j ā N i k o l a j a M ol l īn a i e sp ie s t a j a 1612. g. g r av ī r ā . T a j ā r e d z a m s o s ta s k re i s a i s k ras t s ,

kas n o s t i p r i n ā t s t ā p a t kā i z r a k u m o s a t s e g t a i s l a ba i s k r a s t s ar g u ļb a ļķ u s ienu un t ā s p r i ekšā iedzī t iem v e r t i k ā l i e m pāļ iem.

20 m a t t ā l u m ā no K a l ē ju ielas daļē j i t ika a t seg t i a i z b ē r t ā s R ī d z e n e s v id ū i zbūvēt i e n o v a d k a n ā l a no­

s t i p r i n ā j u m i — d ivā s r i n d ā s ve r t i kā l i iedzī t i 5 m ga r i pāļ i , k u r u s t a r p ā l ikta b l īva p la n k u siena. Pēc p l a š a j i e m 1938./39. g. i z ra k u m ie m , šie n o s t i p r i n ā ­j u m i datē t i ar la iku no 17. gs. 30. līdz 50. gadiem.

1970./71. g. r u d e n s m ē n e š o s s i l tu m t ī k l a t r a n š e j u r a k š a n a s laikā t ika veikt i a rh e o l o ģ i sk ie u z r a u d z ī b a s darb i K o m j a u n a t n e s k r a s t m a l ā , D a u ­g a v a s g ā t ē , P i o n i e r u l a u k u m ā u n

91

M. P i l s i e l ā . 14 T r a n š e j a s i z raka ar e k s k a v a to ru ielu b r a u c a m a j ā daļā un skvēros 2— 3 m dzi ļumā . I z r ak to b ed r u p ro f i los v a r ē j a k o n s t a t ē t k u l t ū r s l ā ņ a s t r a t i g r ā f i j u , kā ar ī p rec izē t a t s ev i š ķ u v id u s l a ik u b ū v j u k o n s t r u k t ī v o i z v e id o j u m u u n a t r a š a n ā s v i e t a s p i l s ē t a s p lānā.

K o m j a u n a t n e s k r a s t m a l ā s ta rp D a u g a v a s gāt i un T ū r i s t u ielu 0,7 m zem t a g a d ē j ā ze me s l īmeņ a a t se ­dzās p i l s ē t a s 17.— 18. gs. n o c i e t i n ā j u m u ze me s v a ļ ņ u a p a k š ē j ā s m ū r ē t ā s d a ļ as i e kšē jās s ienas pam at i . A t ­se g t a i s s i e nas p o sm s p iede r v a ļ ņ u t a i s n a j a i daļa i s t a rp bij. H o r n a un P a u l a ba s t ion ie m. Siena m ū r ē t a1,6 m p la ta , v a i r ā k nekā 2 m a u g s t a no a p s k a ld ī t i e m d o lo m ī t a k m e ņ i e m , ik pa 5,4 m v e i d o jo t uz p i l s ē t a s pusi i zv i rz ī tus ļ ķ ē r s g r i e z u m ā 1,0X1,5 m l ie lus s ta ­bus — k o n t r fo r s u s .

D a u g a v a s gātē, ap 5 m no P io n ie ru pils, pa dz i ļ i ­not i z rak to t r a n š e j u , s lāņi a t se g t i līdz 4 m dz i ļ u ­mam . Iz r a k tā šu r fa a p a k š ā a t k lā t s no d o lo m ī t ak m e- ņ iem ve i do t s b ruģ i s . Vi rs tā līdz m ū s d i e n u i elas se­g u m a m izš ķ i r ami četr i senie ze me s v i r s m a s l īmeņi , kas u z b ē r t a j ā b ū v g r u ž u s l ān ī i e z ī m ē j ā s kā smi l šu , t u m š a s ze me s vai ka ļ ķu s t a r p k ā r t a s . Sa l īd z i no t J. K. Bro ces 18. gs, b e i gā s z ī m ē t o s pils l a u k u m a ska ­tus ar t a n ī s a t tē lo to ēku f a s ā d ē m m ū s d i e n ā s , k o n ­s t a t ē j a m s , ka 200 g a d u la ikā zeme s l īm en i s t a g a d ē j ā P io n ie r u l a u k u m ā n av m a in ī j i e s . Šu r fā a t s e g t a i s a p a k š ē j a i s b ru ģ i s , l iekas , s a i s t ā m s ar pi ls s ā k o tn ē j o ce l tn iec ību 14. gs. T ā t ad ap 4 m b ieza i s k u l t ū r s l ā n i s ap pili ve id o j i e s l a ikā no 14. l īdz 18. gs.

D a u g a v a s g ā t e s un P i o n ie ru l a u k u m a stūr ī , ap ­m ē r a m 10 m no pi ls s i enas , t r a n š e j a s p ro f i l ā 1,4 m zem ielas l ī m eņ a a t s e g t s 9 m g a r a s un ap 2 m p la ­ta s m ū r ē t a s s i en as f r a g m e n t s , kas v ie t ā m sasn ied z līdz 1,5 m a u g s t u m u . F a s ā d ē to veido s e p t i ņ ā s k ā r t ā s likti r ūp īg i a p s k a ld ī t i d o lo m ī ta k m eņ i . L iekas , šī m ū ­ra s iena ve i do pi ls a i z s a r g g r ā v j u k r a s t u , ku r š a t t ē ­lots p i l s ē t a s in žen ie ra F. M u r e r a 1656. g. z ī m ē t a j ā R ī g a s p lānā .

M. P i ls ielā t r a n š e j a s p rof i los līdz 2,5 m d z i ļu m a m bi ja i z š ķ i r am i četr i a t šķ i r īg i z e m e s s lāņi , k u r os gan n e i z d e v ā s k o n s t a t ē t n e k ā d a s p ēd a s no sen āk iem ielas

se g um ie m. 1,5— 2,0 m d z i ļum ā v a i r ā k ā s v ie t ā s a t ­r a d a ap a ļu u r b tu koka ū d e n s v a d a c a u r u ļ u f r a g m e n ­tus (7. at t . ) .

M. P i ls un V ē s t u r e s ie las k r u s t o j u m ā ap 0,5 m zem ielas l īmeņ a a t k lā j a 0,6 m p l a t u un ap 1,0 m a u g s t u no d o l o m ī t a k m e ņ i e m m ū r ē t u sienu. Aiz sie­nas , kas v a r ē t u būt J ē k a b a b a z n īc a s v i d u s l a i k u k a p ­sē tas m ū r a žogs , zem t a g a d ē j ā s V ē s t u re s ielas 1,8 m d z i ļu m ā a t r a k a 0,7 m biezu c i lvēku k au l u slāni , sen ­l ie tas s t a rp kau l i em ne i z d e v ā s a t r a s t . S a j a u k t u ap ­b e d ī j u m u a t l i ekas t ika k o n s t a t ē t a s , ar ī rokot t r a n š e ­j a s n a m a p a g a l m o s b la k u s J ē k a b a bazn īca i . A t r as t i e a p b e d ī j u m i i ez īmē v i d u s l a i k u k a p s ē t a s t e r i t o r i j a s ro ­be ž as ap J ē k a b a baznīcu.

Bez t am 1970./71. g. a r h e o lo ģ i s k ā u z r a u d z ī b a no t ika ce l tn ie c ī bas d a r b u l a ikā ar ī A u d ē j u un K a l ē ju ielas s t ū r ī 15 (3. g r u p a s 135. g r u n t s ) . J a u n c e l t n e s būv- bedre līdz p a m a t z e m e i šeit b i j a i z rak ta j a u i ep r i ekšē ­jo s gados . 7 m a t t ā l u m ā no K a l ē ju ielas p ro f i l ā pret A u d ē j u ielu a t s e d z ā s p i l s ē t a s a i z s a r g s i e n a s da ļa —2 m p la t s d o l o m ī t a k m e ņ u mū r i s , k u r a p a m a t i t ikai n e p i ln u s 0,5 m iedz i ļ inā t i zem p i r m a t n ē j ā ze me s lī­meņa . Ne pāļ i , ne ar ī c i t as ī p a š a s bū ve s zem p a m a ­tiem n av b i juš as .

P a p l a š i n o t būv bed r i , zem K al ē ju ielas 3,0— 3,5 m d z i ļu m ā v i e n s v i r s o tr a t ika a t seg t i divi koku klāst i . Tie veido t i no 8— 12 cm r e s n ā m a p a ļā m un šķe l t ām lapu koku k ā r t ā m un l iecina, ka j a u 13. gs. s ā ku m ā p i l s ē t a s a i z s a r g s i e n a s ā r p u s ē ga r R ī d z e n e s upes k r a s t u g ā j i s ar c ietu s e g u m u n o s t i p r i n ā t s ceļš.

B ū v b e d r e s v idū da ļ ē j i i z devās a t t ī r ī t k ā d a s 4 X 5 m l ielas g u ļb ū v e s t r ī s s ienas. B ū v e s ap a k š ē j i e četri ba ļ ķ u v a i n a g i , kas s tū ros sav ieno t i k r u s ta pakšos , b i juš i i edzi ļ inā t i p a m a t z e m ē a p m ē r a m 70 cm dziļi. Ce l tn i a t t ī ro t , t a j ā a t r a s t a s p iecas b o j ā t a s nel i e l a s koka g a l d i ņ u b ļo d iņas . A t s e g tā ce l tne a t r o d a s a i z ­s a r g m ū r u i ekšp usē a p m ē r a m 2 m a t t ā l u m ā no tā. V i d u s la ik o s v a i r ā k u s m e t r u s p la to jo s l u gar a i z s a r g ­m ū r u i ekšpus i b i ja a i z l i eg t s apbūvē t . Te a t r a d ā s t. s. t r a u k s m e s iela — eja, k u r u i z m a n t o ja p i l s ē t a s ai z­s t ā v j i a p l e n k u m a l a ik ā .16 Tāpēc j ā d o m ā , ka a t se g t ā ēka 13. gs. n e v a r ē j a a t r a s t i e s šīs e j a s v idū , bet p a ­

92

8. citt. Peitava ielas izrakumos a trastās senlietas (VI 164:). 1— 3 — vēr­pjamo vārpstu skriemeļi (64, 6, 137), 4, 5 — dzintars (61, 131), 6, 7 — bronzas ro tā jum i (71, 108), 8 — kaula ķemmes fragm en ts (82), 9 — dzelzs jo s tas sprādze (77), 10 — bronzas inakškerākis (148), 11, 12 — kaula irbuļi (136, 147), 13 — kaula rokturis (175), 14, 15 — kaula ķem­mes (160, 54), 16 — dzelzs dzirkles (46), 17—20 — tīklu pludiņi (120, 49, 51, 35), 21—23 — svina tīklu gremdi (115, 109, 60), 24, 25 — smilš­

akmens ga lodas (41, 146).

s t ā v ē j u s i j a u a g r ā k — p i r m s p i l s ē t a s a i z s a r g m ū r u ce l tn iec ības .

No 1971. g. 28. j ū n i j a l īdz 16. j ū l i j a m not ika ne ­lieli p ē t ī j u m i 24 m 2 p la t īb ā a r h i t e k t ū r a s p ie minek l ī — R ī g a s t i r g o t ā j a Re i t e rn a 1684./85. g. c e l t a j ā n a m ā M ā r s t a ļ u i e l ā 2 (3. g r u p a s 114. g r u n t s ) . 17 Iz­r a k u m o s k o n s ta t ē t s , ka s e nā k ā a p b ū ve (p i rm s 17. gs.) n e s a k r ī t ar e s o š a j ā m g r u n t s g a b a l a ro bežām.

Zem p a g r a b a g r ī d a s a t s e d z ā s divu d a ž ā d o s pe r iodos cel tu m ū r a ēku s ienu f r a g m e n t i , l iecinot , ka 114. g r u n t s g a b a l s r ad ie s 17. gs., ap v i en o jo t d ivus l īdzās e s ošu s 7,8 un 9,6 m p la tu s ze me s ga b a lu s . Ē k a s šeit a i zv ien ce l t a s cieši ga r ielu b ū v la id u l īni ju. P i r m o m ū r a ēku sākuš i celt j a u 13.— 14. gs. A t s e g t a j ā šur fā k u l t ū r s l ā n i v e i d o ja t ikai b ū v g r už i , a t r a d u m u bi ja ļoti ma z ( p i r m a t n ē j ā s a k m e n s m a s a s k e r a m i k a s l au ska s , š ī f era g a l o d a ) , t ā pē c pēc esošā m a t e r i ā l a p r ec īzs ce l tņu d a t ē j u m s nav i e spē jams .

P i r m ā m ū r a ēka cel ta t ikai no ķ ieģe ļ i em, k u r u iz­mēr i ir 2 9 , 0 — 3 0 ,0 x1 3 ,5 — 1 5 , 0 x 8 , 0 — 9,0 cm. No t ās s a g l a b ā j u š i e s d ivu 48 cm biezu s ienu f r a g m e n t i , d u r v j a i l a s puse un no ķ ieģeļ i em izlikti pak āp ien i , kas

v e d u š i p i rm ā s tāva p u s p a g r a b a t e lpā. Ce l tn e s a p t u ­ven ie i zmēri 4 X 4 m.

Ce ļot l īdzās e s o š a j ā ze me s g a b a lā nā ko šo m ū r a ēku, i z m an to t i c i ta l i e luma ķ ieģeļ i — 3 0 , 0 — 3 1 , 0x14 ,5— 16 ,0 x9 , 0— 10,0 cm. Sī ēka b i jus i d a u d z l ielāka

un a i z ņ ē m u s i v i s m a z 9 , 5 X 20 ,0 m lielu p la t ību . Spr i e ­žot pēc ce l tnes s ienu i e v ē r o ja m ā b ie zu m a (122 cm ) , p a g r a b a s t āvu s e g u š a s ķ ieģe ļu velves . L iekas , ce l tne i b i juš i ar ī v a i r ā k i stāvi. P i r m a j a i m ū r a cel tnei a p a k ­šējo p u s p a g r a b a g r īd u k la j a u zb ē r t a smi l šu kā r ta . Vē­lāk ce l t a j a i l i e l ā k a j a i ēkai p a g r a b a k lons a t r a d ā s j a u 0,5 m a u g s t ā k nekā i e p r i ekšē ja i ce l tnei , un to sedza r ū p ī g i likti ķieģeļ i . T u r p r e t i m R e i t e rn a n a m a p a g r a b a dēļu g r ī d a s l īmeni s , kas g a d s i m t u gai t ā n av m a i n ī j i e s , p ac e l t s vēl pa r 0,8 m un a t r o d a s ap3,5 m zem M ā r s t a ļ u ielas t a g a d ē j ā l īmeņa .

1971. g. j ū l i j ā un no 1972. g. 1. ap r ī ļ a l īdz 26. j ū ­n i j a m iz ra ku m i no t ika 18. gs. n o l i k t a v a s d r u p ā s P e i t a v a i e l ā 7 (3. g r u p a s 73. g r u n t s ) . 18 Šeit i zpē t ī t s 60 m 2 liels l a uk u m s . K u l t ū r s l ā ņ a b ie zum s sa­sn iedz g a n d r ī z 5 m, no t iem 1,5 m e t r u s ve i do b ūv ­gr už i v i r s p ē d ē j ā s ēkas p a g r a b a g r īdas . N e t r a u c ē ­

93

9. att. M instc re jas ielas izrakumos a trastās senlietas (VI 1G5:). 1 — koka bultas gals (168), 2, 3 — zāģēti kauli (210, 241), 4 — kaula ķemme (220), 5 — kaula plāksnīte ar izurbtiem caurumiem (142), 6 — bronzas adata (52), 7—11 — koka irbuļi (91, 114, 115, 121, 122), 12 — vērp jam ās vārpstas skriemelis (57), 13, 14 — akmens ripiņas (65, 101), 15 — slēdzene (58), 16, 18 — jos tu sprādzes (13, 154), 17 — pakavs (153), 19 — šķilamdzclzs (159), 20 — dzelzs nazis — (161), 21 — dzelzs apka­

lums (141).

t a j ā k u l t ū r s l ā n ī ci ta v i r s c i t as a t s e g t a s piecu 13.—17. gs. ce l tņu pa l iekas .

P i r m ā s t r ī s no t ām b i j u š a s koka, bet p ā r ē j ā s di­v as — m ū r a ce l tnes . Č e t r as se n ā k ā s ēkas ce l t a s 6— 12 in a t t ā l u m ā no t a g a d ē j ā s P e i t a v a ielas. Spr iežot pēc ēku n o v i e t o j u m a i z r a k u m u l a u k u m ā , to ga la sie­nas a t r a d ā s ā r p u s t a g a d ē j ā g r u n t s g a b a l a D a u g a v a s ielas v i r z i enā . D o m ā j a m s , ka s ā ko tn ē j i a p b ū v e s g a ­

ba l s b i j i s da u d z g a r ā k s , nekā t a s s a g l a b ā j i e s 2 0 . gs. N e m a i n ī g a s no 13. l īdz 20. gs. s a g l a b ā j u š ā s t ikai g r u n t s g a b a l a sānu ro bežas , bet a i z m u g u r e s robeža p ā r c e l t a tu v ā k pie P e i t a v a ielas.

Līdz pat 16. gs. p i l s ē t a s n e k u s t a m o ī p a š u m u re­ģ i s t r ā c i j a s g r ā m a t ā par ze me s g a b a l u t a g a d ē j ā Pei- t a v a ielā 7 n av a t z īmes . I e s p ē j a m s , t āpēc J. S t rau- be rgs , i z s t r ā d ā j o t savu p i l s ē t a s p lā n a r e k o n s t r u k c i j u ,

94

p ieņēmis , ka līdz pat 1500. g. m in ē t a i s g r u n t s g a b a l s nav b i j i s a p bū v ē t s , šeit a t r a d u š i e s a p s t ā d ī j u m i vai d ā r z i .19 I z r a k u m i to mē r l iecina, ka a p b ūv e p a s t ā v ē ­j u s i n e p ā r t r a u k t i no 13. gs. I e r a k s t u t r ū k u m s pi lsē­t as g r ā m a t ā s , l iekas , i z s k a i d r o j a m s ar to, ka ze me s g a b a l s i lg s toš i p i e de r ē j i s v i en a i dz im ta i un nav m a i ­n ī j i s īpaš n ie ku .

Pa t i s enāk ā i z r a k u m u l a u k u m ā a t s e g t ā ce l tne gā ­ju s i bo jā u g u n s g r ē k ā . Ce l tne a tk lā t a t ikai daļēj i , t ās koka k o n s t r u k c i j a s v ā j i s a g l a b ā j u š ā s . V i r s g r u v e ­šiem s t ipri ap d e d z i s m ā la k l ā j u m s , v ie t ā m ķ ieģe ļa c i e tumā . N o ņ e m o t a p d e d z i n ā t o s mā la g a b a lu s , to a p a k š ē j ā v i r s m ā labi bi ja s a s k a t ā m i bē rzu t ā s s un dēļu v i r s m a s no sp i ed um i . V a r b ū t ce l tnes j u m t u se­dzis dēļu k lā j s , v i r s kur a l ik tas bē rz u t ā s i s , ko sa v u ­kā r t sedzis m ā la s lānis .

Tieši v i r s p a m a t z e m e s zem d e g u š ā s ēkas g r u v e ­šiem a t k l ā j a s p ā r o g ļ o j u š ā s h o r i z o n t ā lo a u ž a m o s t ā vu pa l i ekas . U g u n s g r ē k a la ikā i eb rūko t g r i e s t i em, j u m t a mā la se gum s , l iekas , ēkā l i e sm as no s lā pē j i s . Bl īvi uzt ī t i e l inu velki neb i j a ļ āvuši s a d e g t a u ž a m o s t ā vu rul l im. D a ļē j i a p o g ļ o j u š ā s s a g l a b ā j u š ā s ar ī d a u d z a s a u ž a m o s t ā vu d e t a ļ a s — n ī šu un šķie tu f r a g ­me nt i , velki , a t spo le , t r ī z u ļu s i s t ē m a s de t a ļ a s u. c. Spr iežot pēc s l ā ņu s t r a t i g r ā f i j a s un i evēro jo t to, ka ēkā a t r a s t a s t ikai n e v ā p ē t a s r u p ja z v i r g z d a i n a m ā la l a u sk as , p i e ņ e m a m s , ka a t s e g t ā ce l tne un au ­žamie s tāvi d a t ē j a m i ar laiku, ne v ē l ā k u pa r 13. gs. p i rmo pusi .

V i s l a b āk ze mē bi ja s a g l a b ā j u s i e s t r e š ā koka cel ­tne — gu ļb ūv e , no k u r a s a t s e g t a s d iva s s ienas . At ­r a d u m i e m sevišķi b a g ā t s b i ja s l ān is ēkas ā r p u s ē — k ā d r e i z ē j ā p a g a l m a v ie tā . Šeit a t r a s t s da u dz koka p r i ek šm etu : v i r po t i koka t r auk i , nel i elu koka b ļo d iņu ga ld iņ i , m u c u dibeni , a m a t n i e k a sols, koka lādes v ā k a dēl is ar dze lzs a p k a lu m i e m , p r i ežu m iz a s t īk lu p lud iņ i , sv ina t īk lu g r emdi , ka u l a un koka ķem m es , V o l ī n i j a s š ī f era un mā la v ē r p j a m o v ā r p s t i ņ u skr ie­meļ i u. c. (8. a t t . ) . šī ce l tne a t t i e c in ā m a uz 13. gs. beigām.

14. gs. g r u n t s g a b a l ā cel ta p i r m ā m ū r a ēka. Tās p a m a t i m ū r ē t i no d o lo m ī t a k m e ņ i e m , bet s i en as — no ķieģeļ i em. Ēka a p m ē r a m 8 X 7 m liela, ar 2 X 2 m lielu p iebūvi iee ja s v ie t ā un, kā l iecina v a i r ā k i d e g u m a slāņi , kas k lā j a g r īdu , kā ar ī v ē l ā k ā s p ā rb ū ve s , p a ­s t ā v ē j u s i i lgu laiku.

Šīs ēkas v ie t ā s a m ē r ā maz a t r a d u m u , kas ļ au tu d roš i da t ē t ce l tn i ec ība s s ā k u m u un sn i eg tu t i e šus no ­r ā d ī j u m u s pa r ēkas i z m a n t o š a n a s r a k s t u r u . Vienīg i g r ī d a s smi l šu k l ā j u m ā uzie t s s a t r u n ē j i s koka m u c a s d ibe ns un i ee ja s p iebūvē d e g u m a s l ān ī — daudz n a g l u un d u r v j u dze lzs vi ra . V a i r ā k senl i e tu — sa­p lēs t a ak m e n s m a s a s k rūze , š ī f era ga l od a , k au l a ir­bul is , m ā la v ē r p j a m o v ā r p s t u skr iemeļ i , dze lzs kn ie­des, n a g l a s — bi ja p a g a l m a v ie tā . No šeit a t r a s t a ­j ā m k e r a m i k a s l a u s k ā m 45% s a s tā d a v ā p ē t u m ā la t r a u k u , 18% — n e v ā p ē t u un 37% — a k m e n s m a s a s t r a u k u l a uskas . Spr iežot pēc a t r a s t ā s ke r a m ik a s , ce l tne p a s t ā v ē j u s i 14.— 15. gs.

Ce ļot n āko šo ēku, senāk ā m ū r a ce l tne daļē j i no ­j a u k ta . J a u n ā s s i enas m ū r ē t a s no i e sa r ka n i em S a l a s ­pils g l i e m e ž d o lo m ī t a k m e ņ ie m . š ī s ēkas m ū r u f r a g ­me n t i a t s e d z a s j a u p a s t ā v o š ā s n o l i k t a v a s s i enās , bet a i z m ū r ē t ā d u r v j a i l a s a g l a b ā j u s i e s vēl n o l i k t a v a s ā r ­s i enas a p a k š d a ļā . Zem ēkas b i j i s a r ī p a g r a b s ar a t s e ­v i š ķ u i eeju no P e i t a v a ielas. B ū v g r u ž u s lānī , kas r ad ies , n o j a u c o t j a u n ā k o m ū r a ēku, a t r a s t i bal t ā

mā la p īp ju f r a g m e n t i , l iecinot , ka šī ce l tne n o ja u k ta , v ē lā ka i s , 18. gs.

Tr ī s g a d u s (1971., 1972. un 1977. g.) j ū l i j a un au ­gu s t a m ē n e š o s t u r p i n ā j ā s i z ra k u m i k v a r t ā l ā s t arp M ā r s t a ļ u u n M i n s t e r e j a s i e l u u n K o m ­j a u n a t n e s k r a s t m a l u . P ē t ī j u m u o b je k t s a t r a ­dās k ā d r e i z ē j ā s R ī g a s upes l a b a j ā k r a s t ā pie tās i e t ekas D a u g a v ā , v i d u s l a i k u p i l s ē t a s d ie n v id a u s ­t r u m u s tūr ī , ā r p u s 13. gs. ce l t ā s n o c i e t i n ā j u m u sie­nas. T r i j ā s d a ž ā d ā s v ie t ā s i e mēr ī tos l a u k u m o s (ko­pē jā p l a t ība ap 200 m 2) a t k l ā j a R ī g a s upes k r as t a n o s t i p r i n ā j u m u s , p i l s ē t a s n o c i e t i n ā j u m u s ienas un to r ņ a p a m a tu s .

1971. g ad ā 12 m e t r u s ga rā t r a n š e j ā ; kas a t r a d ā s uz M i n s t e r e j a s ielas, t ika a t s e g t a R ī g a s upes k r a s t ­m a l a .20 I z r a k u m o s k o n s t a t ē t s , ka k r a s t m a l a upes g r īvā līdz pa t 13. gs. nav bi jus i n o s t i p r in ā ta . To ve i ­doj i s l ēzens smi l šu sēklis. Uz sēkļa a t r a d a r e l a t īv i dau dz sen l i e tu — z i rg a dze lzs p a k a v u ar v i ļ ņ o t ā m m a lā m , nel ielu seg lu kāps l i , ī lenu, d i v p u s ē ju ovā lu šķ i ļ am dz e lz i (9. a t t . ) , svina t īk lu g r e m d u s , kā ar ī ne ­v ā p ē t a s z v i r g z d a i n a m ā la t r a u k u l a uskas . A t r a d u m i l iecina, ka p ie k ra s t e ša j ā p i l s ē t a s r a j o n ā j a u 12.—13. gs. m i j ā b i jus i in t ens īv i apd z īvo ta .

10. att. M insterejas ielas bruģis 15.— 16. gs.

95

P i r m ie n o s t i p r i n ā j u m i ier īkot i n e t ā lu no k r a s t a , ku r upe b i j us i t ikai 0,5 m dzi ļa. Tie ve i do t i no cie­šas, v i e n ā d ā a u g s t u m ā i e dz ī t a s ozolu pā ļu r i nd as , aiz k u r a s ci ts v i r s ci ta gu l d ī t i t r ī s 20— 40 cm resni ozola baļķi .

Jos la s t a rp p i r m a t n ē j o k r a s t u un ba ļķ u sienu, t ā p a t kā t a s t ika k o n s t a t ē t s 13. J a n v ā r a ielas i z ra k u ­mos , no k lā ta v i s p i r m s ar ž a g a r i e m , bet pēc t am pie­bē r t a ar p i l s ē t a s a t k r i tu m ie m , kas s a t u r ē j a o r g a ­n i s k a s v ie las . Šī k r a s t m a l a t ikai da ž u de s m i t u cen t i ­m e t r u a u g s t u m ā p ac ē l us ie s v i r s v i d ē j ā D a u g a v a s ū d en s l īmeņa .

Nākoš ie , vē lā k celt ie k r a s t a n o s t i p r i n ā j u m i a t r a d ā s j a u dzi ļāk upes gul tnē , a p m ē r a m 1 m a t t ā l u m ā no p i r m ā s k r a s t m a l a s . N o s t i p r i n ā j u m u s ve ido 18—24 cm r e s n u ozola un p r i edes koka pāļu r inda , aiz t iem pr i edes un eg les koka g u ļb a ļķ u s iena sept iņu ba ļ ķ u a u g s t u m ā . Lai p a l i e l in ā t u k r a s t m a l a s n o t u ­r ību , pāļ i zemē iedzī t i d a ž ā d ā d z i ļu m ā — p i r m a i s v a i r ā k nekā 1,5 m dziļi , tā a u g š g a l s pal ic i s a p m ē ­r am t ika i 10 cm v i r s upes d ibena l īm eņa , o t r am a u g š g a l s a t s t ā t s 1,5 m v i r s zemes , tā lai bū tu v ienā l īm en ī ar g u ļb a ļķ u s ienas a u g š ē j o baļķi , t r e š a i s a tkal iedzī ts t i kp a t dziļi kā p i r m a i s utt . Lai p a n ā k t u lie­l āku s i enas b l ī v u m u, g u ļb a ļķ ie m kā v i r sp u se , ta a p a k š p u s e ap t ēs t a . A t s e g u m a v ie tā a t r a d ā s ar ī v a i ­r ā k u s ienā i e būvē tu g u ļb a ļķ u sa d u rš u ve . S av ie n o ­j u m a v ie t a n av īp a š i i zve idota , bet t a i sn i noc i rs t ie ,baļķu gal i v i e n k ā r š i sa l ikt i pēc i e sp ē j as cieši kopā. B a ļķ u ga l os s a g l a b ā j u š i e s t r ī s s t ū r v e i d a iec ir tumi r ād a , ka koki k ād r e iz b i juš i sieti p los tos /21 T ā t ad k r a s t m a l a s būve i koki nav ci rst i R ī g a s t u v ā k a j ā ap ­k ā r tn ē , bet g a n p lu d in ā t i pa D a u g a v u no t ā l ā k a s a p ­ka imes .

O t r ā s k r a s t m a l a s a u g s t u m s v i r s upes g u l t n e s bi j i s 1,56 m. T ā p a t kā s e n ā k a j i e m n o s t i p r i n ā j u m i e m , ar ī šeit ze me s u z p i l d ī j u m u ve ido p i l s ē t a s a t k r i t u m u s l ā ­nis. D ivu s d a ž ā d o s la ikos bē r to s u z b ē r u m a s l ā ņ u s v a r ē j a i zšķi r t t ika i p rof i l ā . N o r a k t a j ā s k ā r t ā s ne pēc r a k s t u r a , ne ar ī pēc a t r a d u m i e m slāņi ne b i j a i z da ­lāmi. V i sā s k ā r t ā s a t r a s t a s g a l v e n o k ā r t k e r a m i k a s l a u s k a s no p i r m a t n ē j ā s a k m e n s m a s a s t r au k i em , ne ­lielā ska i tā a r ī labi a p d e d z i n ā t a s s a r k a n ī g a mā la l a usk as , kas ā r p u s ē k l ā t a s ar spožu, z a ļ g a n u svina v j p i . A t r a d u m u v i d ū ļoti d au d z ād a s ap a v u f r a g ­m e n t u un sīku ā d a s a t g r i e z u m u , vesel i un bo jā t i koka p r i ek šm et i ( g a l d i ņ u un v i r p o tu t r a u k u f r a g ­ment i , i rbuļ i , b ē r n u r o t a ļ l i e t a s — spēļu l a iv iņa , koka bu l t a s ga l s u. c.), dze lzs n a g l a s , k u ģ u kn ie des un

savi lces , naž i , mā la v ē r p j a m o v ā r p s t u skr iemeļ i , n e ­a p s t r ā d ā t s d z i n t a r s , bē rza t ā s s v ī s t ok ļ i — t īklu p lu ­diņi utt. Spr i ežo t pēc a t r a d u m i e m , k r a s t a n o s t i p r i n ā ­ju m i d a t ē j a m i ar 13.— 14. gs.

V-irs šī m e ln ā , ar o r g a n i s k ā m v ie lā m un a t r a d u ­miem b a g ā t ā zeme s s l āņ a k lā t a s īku d o lo m ī t š ķ e m b u un ķ ie ģe ļu d r u m s l u kā r t a . R e z u l t ā t ā p i e k ra s t e s ze ­mes v i r s m a i i zveido t s ciets se gums .

14.— 15. gs. R ī g a s upes g r īv a s t ipri s a š a u r i n ā t a , a i zbe ro t to ar i z b a g a r ē t a j ā m gu l t n e s smi l t īm. K r a s t ­m a l a s ze me s l īm en i s par 20— 30 cm p a a u g s t i n ā t s , un v i r s t ā v e i do t s j a u n s , n e r e g u l ā r s sīku dolomī t - a k m e ņ u un ķ ieģe ļu f r a g m e n t u b r uģ i s ,

j 16. gs. uz b e ro t ap 1 m biezu smi l šu un g r a n t s kā r tu , p i e k ra s t e s l īm en i s p a a u g s t i n ā t s . Šai la ikā k r a s t m a l a r ūp ī g i b r u ģ ē t a ar d a ž ā d a i z mē ra l a u k a k ­m e ņi em (0 5— 50 cm) (10. at t . ) . S mi l šu s l ān ī zem b r u ģ a a t r a d u m u t i kp a t kā ne b i j a , šeit uz i e t a s t ikai d a ž a s g l a z ē t a s k e r a m i k a s l a u s k a s un liela bu ru lā­p ā m ā ad a ta ( b ro n z a s ) .

12 m a t t ā l u m ā no 1971. g. pē t ī t ā s k r a s t m a l a s gar M i n s t e r e j a s ielu līdz m ū su d ie n ām v i r s ze me s sa ­g l a b ā j i e s 26 m ga r š 13. gs. ce l t ā s p i l s ē t a s no c i e t i n ā ­j u m u s i en as f r a g m e n t s . 1972. g. i z ra k u m i t u r p i n ā j ā s šī a i z s a r g m ū r a p a k ā j ē (3. g r u p a s 61. g r u n t s ) . 22 Iz­r a k u m u t r a n š e j ā a t se d z a a i z s a r g m ū r a p a m a t u s ( 11. att.: 1), bet s ienas ā r p u s ē p i r m a t n ē j o zemes

v i r s m u , kas a t r o d a s 3,5— 4,0 m zem t a g a d ē j ā s ielas l īmeņa . Ce ļot vē lā ko ēku p a m a t u s , s e n āk a i s k u l t ū r ­s l ān is ša j ā v ie t ā s t ipr i pos t ī t s , t ā pēc v i sā 50 m 2 lie­l a j ā t r a n š e j ā a t r a s t a s t ika i 17 senl ie tas .

A i z s a r g s i e n a s a p a k š ē j ā s , zem ze me s a t s e g t ā s da ­ļas p l a t u m s 2,4 m. Tā m ū r ē t a no d o lo m ī ta k m e ņ ie m , g a r m a l ā m r ū p ī g ā s k ā r t ā s l iekot a p s k a l d ī t a s ap 30 cm b ie zas p lā k sn es , bet s i e nas v i d u s d a ļ u a i zp i ldo t ar s īkiem a k m e ņ ie m n e k ā r t ī g ā m ū r ē j u m ā . Zem p a ­m a t i e m pāļ i n av dzīti. P a m a t u pēda a t r o d a s 86 cm zem p i r m a t n ē j ā zeme s l īmeņ a un g u ld ī t a t ieši smi l šu slānī .

A i z s a r g s i e n a s da ļa v i r s z e m e s a t šķ i r a s no i z ra ­k u m o s a t s e g t ā s a p a k š ē j ā s da ļas , ir t i ka i 80 cm bieza, m ū r ē t a g a l v e n o k ā r t no ķ ieģeļ i em ar a r kā m s ienas i ekšpusē. Spr i ežo t pēc b ū v m a t e r i ā l a un s i enas i zvei­d o ju m a , l iekas, šeit p a r ā d ā s d ivos d a ž ā d o s la ikos ce l t a s būves da ļas . Vecākā , no d o lo m ī ta k m e ņ ie m13. gs. ce l tā s ienas da ļa , kas p a k ā p e n i s k i i eaug us i k u l t ū r s l ā n ī , vē lā k i z m a n t o ta par j a u n ā s p a a u g s t i n ā ­t ās s i enas d a ļ as p am a t i e m .

11. att. M inste re jas ielas izrakumos atklātie 13. gs. pilsētas noc ie t inā jum u sienas pamati (1) un bērna apbedījumsnocie t inā jum u sienas pam atu apakša (2).

M ū r a ā r p u s ē 1,4 m a t t ā l u m ā no tā 0,8 m dzi ļ i pa- m a t z e m ē a t se d z a j a u n d z i m u š a bē rna a p b e d ī j u m u , kam v i r sū uzl ik ta p ā r l a u z t a , dob ta l apu koka si­lī te — šūpu l i s (11. att.: 2). L īdz as a p b e d ī j u m a m iedzī ts 1,2 m g a r š eg les koka mie ts , k u r a a u g š g a l s a t r a d ā s be d r e s a i z b ē r u m a slānī . A p b e d ī t a i s gu ld ī t s uz s iena vai sa l mi em ar g a l vu uz r i e tumiem. Zem ē s a g l a b ā j u š i e s t ika i daži kaul i un g a l v a s k a u s a f r a g ­menti . N e k ā d a s k a p a p ie de v a s pie m i r u š ā net ika a t ­r a s t a s . Tā kā be dr es a i z b ē r u m a s l ān ī zemei neb i j a p ie j a u k t s ne tu m š a i s , a u g s t ā k g u ļo ša i s k u l t ū r s l ā n i s , ne a r ī b ū v g r už i , kas r a d u š i e s n o c i e t i n ā j u m a m ū ra ce l tn i ec ība s la ikā, sec i nā ms , ka b ē r n s šeit ap b e d ī t s j a u 13. gs. s ā k u m ā p i r ms p i l s ē t a s a i z s a r g s i e n a s bū­ves sā ku m a. Ar z i n ā m u v a r b ū t ī b u šo a t r a d u m u v a ­rē tu u z s k a t ī t pa r ce l tnes z i ed o j um u. Ar p i l s ē t a s no­c i e t i n ā j u m u ce l tn iec ību ne v ien Rī gā , bet a r ī c i t ās v i d u s l a i k u p i l s ē t ā s sa i s t ā s da žā d i t i c ē j u m i un tra-d ī c i j a s .23

K v a r t ā l ā s t a rp M i n s t e r e j a s un M ā r s t a ļ u ielu, ne ­t ā lu no abiem iep r i ekšē j i em p ē t ī j u m u l a u k u m ie m , a t ­r ad i es v i d u s l a i k u p i l s ē t a s n o c i e t i n ā j u m s , t. s. Mā r - s t a ļu tornis . Tā p a m a t i t ika a t s eg t i ce l tn ie c ī bas da r b u l a ikā 1977. g .24

Kā l iecina i e ra ks t s R ī g a s p i l s ē t a s i e n ā k u m u g r ā ­m a tā , M ā r s t a ļ u to r n i s p a s t ā v ē j i s j a u p i r m s 1340. g .2517. gs. R ī g a s p lā n o s un a t t ē los t a s p a r ā d ī t s kā v ie ns

no l i e l ā k a j i e m p i l s ē t a s a i z s a r g t o r ņ i e m , kas p lā n ā ir pa ka v v e i d a . T orn i s n o j a u k t s 17. gs. b e i g ā s vai 18. gs. s ā k u m ā , kad p i l s ē t a i ar ī D a u g a v a s pusē i zbūvē ja ze me s n o c i e t i n ā j u m u s . 1895. g. a r h i t e k t s K. Lēv i ss o f M e n ā r s j a u n c e l t n e s b ū v b e d r ē (3. g r u p a s 39. g r u n t s ) b i j uš ā to r ņ a v ie t ā u z m ē r o j a a t s e g t o s p a ­m a t u s un no te ica to r ņ a p l a t u m u (25,32 m) un s ienu b ie zu m u (4,6 m ) .26

1977. g., rokot b ū v b ed r i v i e t ā , ku r 19. gs. b i j a a t ­segt i t o rņ a pa m at i , s e nāk u m ū r u pa l i ek a s v a i r s ne ­t ika a t r a s t a s . P a p l a š i n o t bū v be dr i k ā d r e i z ē j ā s M a z ā s M i n s t e r e j a s ielas v i r z i en ā , a t k l ā j ā s to r ņ a a i z m u g u ­res d a ļ as f r a g m e n t s . Ce l tn es d r u p ā s b i ja i z šķ i rami t r ī s a t šķ i r īg i būv per iod i . S ā k o tn ē j i t o r n i s p i l s ē t a s n o c i e t i n ā j u m u s ienā ša jā v ie tā nav bijis. P a r to lie­cina zem to rņ a d r u p ā m a t se g t i e 2,6 m p la t i e senākie s i enas pa m at i , ku ru p la tu m s , b ū v m a t e r i ā l s un iedzi- ļ i n ā j u m s ze mē ir t ā d s pa t s kā a i z s a r g s i e n a i M i n s t e ­r e j a s ielā.

P i r m a i s to r n i s cel ts v i etā , kur n o c i e t i n ā j u m u m ū ­ris, pa g r i e ž o t i e s ga r D a u g a v u , m a i n a savu v i r z i en u

12. att. Izrakumos a tsegta M ārs ta ļu torņa daļa. 1 — tornis, 2 — nociet inājum u mūris.

(12. at t . ) . A t r o do t i e s ze m ā v ie t ā upes k r a s t ā , t o r n im p a g r a b s n av i e rīkots , t āpēc t ā p a m a t u pēda a t r o d a s g a n d r ī z par m e t r u a u g s t ā k nekā b la ku s e s o š a ja i no ­c i e t i n ā j u m u sienai . Spr iežo t pēc abu b ū v ju d a ž ā d ā p a m a t u dz i ļum a , to rn i s celt«, kad n o c i e t i n ā j u m u s i enas i ekšpusē j a u b i ja i zve ido j i e s ap 1 m biezs k u l ­t ū r s l ā n i s , t ā t a d ne ā t r ā k kā 13. gs. b e i g ā s va i pat vēlāk.

Zem ze me s no to r ņ a ap 3 m g a r u m ā un 1 m a u g ­s tu m ā s a g l a b ā j u š i e s abu sā n u s ienu f r a g m e n t i , kā ar ī a i z m u g u r e s s iena dažu de sm i t c e n t i m e t r u a u g ­s tumā. S ta rp s ienu f r a g m e n t i e m a t s e g t a da ļa no

13. att. Izrakumos Trokšņu iela a tsegtais Rāmera torņa apakšējais stāvs (1) un trīs z irga galvaskausi — celtnieku ziedojumstorņa pakājē (2).

7 100854 97

14. att. Skats uz Ramera torni no Torņa ielas.

p i r m ā s t ā v a g r ī d a s , ku r u v e id o n o t e i k t ā r a k s t ā l iktu un ar k a ļ ķ u j a v u s a i s t ī t u ķ i e ģ e ļ u k l o ns . T o r ņ a i e k š ē ­j ā s t e l p a s p l a t u m s ir 8 , 82 m, s i enu b i e z u m s 2,3 in. S ā n u s i e n ā M ā r s t a j u i e l as pu sē d a ļ ē j i s a g l a b ā j u s i e s d u r v j a i l a , p r e t ē j ā s i e n ā — • a i z m ū r ē t a s a p g a i s m e s n i š a s p a m a t n e . S i e n ā s pa r b ū v m a t e r i ā l u i z m a n t o t s s m a l k g r a u d a i n s , p e l ē c ī g s d o l o m ī t s , b et g r ī d a i un ai ļu a p d a r e i — ķ i e ģ e ļ i ( 3 2 X 1 5 X 9 c m ) .

A t s e g t a i s t o r ņ a f r a g m e n t s pēc n o v i e t n e s u n i z m ē ­r i em n e a t b i l s t t a m l i e l a j a m M ā r s t a ļ u t o r n i m , k ā d s r e d z a m s 17. gs. a t t ē l o s u n ku ru d a ļ ē j i a t r a k a 1895. g. T ā t a d p i r m s l ie lā t o r ņ a c e l t n i e c ī b a s p i l s ē t a s n o c i e t i ­n ā j u m u d i e n v i d a u s t r u m u s tūr ī a t r a d i e s j a u k ā d s m a ­z ā k s t o r n i s , p l ā n ā č e t r s t ū r i s .

L i e l a i s p u s a p a ļ a i s M ā r s t a ļ u t o r n i s ir r a k s t u r ī g a b ū v e l a i k a m , kad p a r ā d ā s u g u n s i e r o č i , t. i., 16. gs. T i e š a s z i ņ a s pa r tā c e l t n i e c ī b a s l aiku n a v s a g l a b ā j u ­šās . B ū v ē j o t l ielo, l i e l g a b a l u n o v i e t o š a n a i p i e m ē r o t o p u s a p a ļ o t or ni , s e n ā k ā M ā r s t a ļ u t o r ņ a a p a k š ē j ā t e lp a p i e b ē r t a ar s m i l t ī m , bet tā a u s t r u m u s i e n a i ā r p u s ē p i e m ū r ē t s 2 m bi ezs s a r k a n ī g ā S a l a s p i l s g l i e m e ž d o - l o m ī t a m ū r i s . P a t s j a u n a i s t o r n i s a i z ņ ē m i s d a ud z l i e l ā ku p l a t ī b u u n b i j i s vēl v a i r ā k a t v i r z ī t s n o s en ā a i z s a r g m ū r a uz d i e n v i d a u s t r u m i e m .

R o d a s j a u t ā j u m s , vai 16. gs . , b ū v ē j o t l ielo M ā r - s t a ļu t orni , s e n a i s n o c i e t i n ā j u m s ir n o j a u k t s p i l n īg i vai ar ī t as i e k ļ a u t s j a u n a j ā c e l t n ē ? Z i n ā m u a t bi ld i s n i e d z p i e m i n ē t a j ā 1612. g. g r a v ī r ā a t t ē l o t i e R ī g a s

98

n oc i e t i n ā ju m i . G r a v ī r ā r e d z a m a i s M ā r s t a ļ u to rn i s sa s t āv it ka no d iv ā m d a ļ ā m — m a s ī v a s , ap a ļa s a p a k š d a ļ a s u n a u g s t a s , č e t r s t ū r a i n a s a u g š d a ļ a s . I e s p ē ja m s , ka g r a v ī r a r ā d a seno č e t r s t ū r a i n o to rni ar ā r p u s ē p iev ienoto j a u n o , apa ļo b a s t e j a s no c ie t i ­n ā j u m u .

1978. g. z i emā b ūv b ed r e t ika - p ap la š in ā t a M in s te - r e j a s ielā ga r 13. gs. cel to n o c i e t i n ā j u m u sienu. Ša jā g r u n t s g a b a l ā (3. g r u p a s 60. g r u n t s ) 1929. g. zemes d a r bo s t ika a t s e g t s k ā d s nel iel s p u s a p a ļ š t o r n i s .27 No šīs ce l tnes zemē va i r s n e k ā d a s pa l i ek a s ne b i j a s a ­g l a b ā j u š ā s .

1972. g. a u g u s t ā no t ika i z ra k u m i a p b ū v e s g a b a lā K a l ē j u i e l ā 53 (3. g r u p a s 99. g r u n t s ) . 28 25 m 2 l i e l a j a t r a n š e j ā a t s e g t s p i r m a t n ē j a i s up es k r a s t s un p i l s ē t a s n o c i e t i n ā j u m u s i enas f r a g m e n t s . A i z s a r g ­s iena g ā j u s i t ieši ga r M. P e i t a v a ielu. Tā s a g l a b ā j u ­sies a p m ē r a m 1 m d z i ļu m ā ze m ielas l īmeņa . Siena m ū r ē t a no d o lo m ī ta k m e ņ ie m . Tās a p a k š ē j ā s da ļ a s p l a ­t u m s ap 2 m. A i z s a r g m ū r i s cel ts R ī g a s upes k r a s t ā , kas pacēl i es šai v ie tā 1,5 m v ir s v id ē jā D a u g a v a s ūd en s l īmeņa. S ā k o t n ē j ā R ī g a s upes k r a s t m a l a a t r a ­dusies 8 m no a i z s a r g m ū r a . T ā t a d t a g a d ē j ā K a lē ju iela šai v ie tā a t r o d a s j a u v i r s a i z b ē r t ā s upes gu l tnes .

I z r a k t a j ā t r a n š e j ā k u l t ū r s l ā ņ a k o p ē j a i s b iezu ms3,5— 5,0 m. Tā a p a k š ē j ā 0,5— 2,0 in biezā, vē lā kos p ā r r a k u m o s n e t r a u c ē t ā da ļa s a s t ā v no d a ž ā d i e m p i l ­

sē t a s a t k r i tu m ie m , ku ro s n e i z d a l ā s a t sev i šķ i s t r at i - g r ā f i s k i n o s lā ņ o ju m i . Ari a t r a s t ā s se n l i e t a s un k e r a ­mi ka s l a u s k a s v isā a i z b ē r u m a s l ā ņa a p a k š ē j ā daļā ir l ī dz īgas . Ā r p u s a i z s a r g s i e n a s šeit n e a t s e d z a s n e ­v ie na se nā ka b ū v k o n s t r u k c i j a . M a s v e i d a a t r a d u m i bi ja koka b ļ od i ņu ga l d iņ i , d a ž ā d u koka p r i e k šm et u f r a g m e n t i , ād a s apa v i un a t g r i e zu m i . No ci ta m a t e ­r i ā l a d a r in ā t i p r i ek šme t i a t r a s t i n i ec īgā ska i tā (dze lzs dzi rk les un d u r v j u v i ra , s m i l š a k m e n s g a ­loda, a l v as p ie ka r i ņ š ar s i r ds ve id a o r n a m e n t u , n e ­a p s t r ā d ā t a d z i n ta r a g a b a l i ņ i ) . N o k e r a m i k a s l a u s ­k ām 35% s a s t ā d a p i r m a t n ē j ā s a k m e n s m a s a s , 50% — v ā p ē t a m ā la , bet 15% — n e v ā p ē t a m ā la t r a u k u l au ska s .

A i z b ē r u m a s l āni s , l iekas, veido j i e s , i zb ūvē jo t R ī ­gas upes k r a s t m a l a s n o s t i p r i n ā j u m u s 13.— 15. gs.

Tr ī s g a d u s (no 1971. līdz 1973. g.) t u r p i n ā j ā s iz­r a k u m i ve c p i l s ē t a s z i em eļ u ga lā , k v a r t ā l ā s t a rp T o r ņ a u n T r o k š ņ u ielu (8 . g r u p a s 106., 121., 122., 124. g r u n t s ) . 29 Šeit 200 m 2 l ielā p la t īb ā t ika a t ­se g t s v i d u s l a i k u p i l s ē t a s n o c i e t i n ā j u m u to r n i s un t a m b la ku s esošā a i z s a r g m ū r a pa m a t i , kā a r ī i e gū ta s l i ec ības pa r s t ikla a p s t r ā d i R ī gā j a u 13. g a d s im tā .

P ē t ī t a i s n o c i e t i n ā j u m s ir v i e ns no t i em če t r i em p i l ­sē t as a i z s a r g t o r ņ i e m , ku ra s i en as līdz pat 20 . gs. b i ja s a g l a b ā j u š ā s vēl v i r s zemes. V ē s t u r e s avo tos to rn i s — «Turris suspensoris» — p i rmo reizi m in ē t s

15. att. Izrakum os no Rāmera to rņa pam atnes izņem tie koka paļi.

7* 99

16. att. Trokšņu ielas izrakumos a trastas stikla apstrades darbnīcā darina tas krelles.

14. gs. b e i g ā s ,30 bet 16. gs. s ā k u m ā R i g a s to r ņ u sa­r a k s t ā t a s ap z īm ē t s pa r Ram erthorn31 Ar šā d u no­s a u k u m u to r n i s p a z ī s t a m s l i t e r a tū r ā kopš 1913. g., kad T r o k š ņ u ielā 17, n o ja u c o t k ā d u p u s s a g r u v u š u ēku, t ā s a i z m u g u r e s s ienā id en t i f i cē ja šo seno nocie- t i n ā j u m u .32 Pēc Lielā T ē v i j a s k a ra , n o v ā c o t ce l tnes d r u p a s To rņ a ielā 21, a t s e d z ā s R ā m e r a to r ņ a ā r s i e nu a u g š ē j ā daļa.

P i r m s i z r a k u m ie m v i r s ze me s b i j a r e d z a m a s to r ņa t r ī s ap 6 m a u g s t a s ķ ie ģe ļ u sienas. S e n ā k a j o s R ī g a s n o c i e t i n ā j u m u p lā no s , kas z īmē t i 17. gs., R ā m e r a to r n i s p a r ā d ī t s g a n ar če t r ām , g a n ar ī ar t r im sie­nām. T āp ēc i z r a k u m o s b i ja j ā n o s k a i d r o , va i to rn i s b i j i s s l ē g ta ce l tne va i ar ī t a m pre t p i l s ē tu v ē r s t ā a i z m u g u r e b i jus i v a ļ ē j a , bez sienas.

1971. un 1973. g. i z ra k u m o s n o c i e t i n ā j u m s t ika a t r a k t s l īdz p a t p a m a t u apa kša i . Tas ne v ien deva ie spē ju i z p ra s t sā k o tn ē j o to r ņ a i z ska tu , bet ļ āva arī iz sekot v ē l ā k ā s p ā r bū v e s . P i r m a j ā b ū v p e r i o d ā Rā- m e ra to rn i s ce l ts kā n o s lē g t s 7 ,1 X4 ,5 m liels č e t r s t ū ­r is ar a p m ē r a m 1 m b iezām s ienām (13. att.: 1).

To rn i s b i j i s i zv i rz ī t s ā r p u s n o c i e t i n ā j u m u l īn i j as , tā ka tā a i z m u g u r e s s iena a t r a d u s i e s v ien ā p la kn ē ar l īdzās esošo a i z s a r g m ū r u i ekšpusi (14. a t t . ) . Virs p i r m a t n ē j ā z e m e s l ī m eņ a t r īs to r ņ a s i en as b i ja sa­g l a b ā j u š ā s 10 m, bet c e tu r t ā t ika i 1,5 m aug s t u . S ienu p a m a t i 1,3 m i edz i ļ inā t i zemē. A rē jā s iena vēl p a p i l d u s b a l s t ī t a uz 2 m g a r i e m un 18— 20 cm r es ­n iem pr i edes koka pā ļ i em (15. a t t . ) , kas v a i r ā k ā s r i n d ā s cieši ci ts pie ci ta iedzī t i zem v i s a s šīs s ienas p a m a t u p la knes . Zem p ā r ē j ā m t r im s i en ām pāļ i nav dzīti.

Līdz 5 m a u g s t u m a m to r ņ a s ienas m ū r ē t a s no do- l o m ī ta k m e ņ ie m , bet a u g s t ā k — t ikai no ķieģeļ i em. A p a k š ē j ā da ļā ā rē j i e s tūr i veido t i no r ū p ī g i a p t ē s ­t iem, v i e n ā d a l i e lum a kv ad r i em . S ienu v i d u s daļā k a i rā m ū r ē j u m a r i n d ā ak m eņ ie m a p s k a l d ī t a t ika i ā r ē j ā p lakne , k a t r ā r i n d ā p iemeklē t i v i e n ā d a b ie zu m a d o lo m ī ta k m e ņ i . S ā ko tn ē j i t o r n im p a g r a b s nav bij is. P i r m ā s t ā va g r īd u klāj ķ i e ģe ļu f r a g m e n t u klons. I ek š t e lp u s ienās i e r ī ko tas če t r a s ap 4 0 X 4 0 X 3 5 cm

lielas č e t r s t ū r a i n a s n i š a s a p g a i s m e s ķ e r m e ņ u nov ie ­toša na i . A b ās sā n u s i en ās a p m ē r a m 1,8 m v i r s g r ī ­das l īm eņa s a g l a b ā j u š ā s m ū r l a t a s b a l s tu vie tā s . Tās p a r ā d a p i r m ā s t āv a a u g s t u m u un l iecina, ka t e lpā s bi j i s g r i e s tu p ā r s e g u m s uz koka s i j ām. Arī a u g s t ā k to r ņ a s ienās n av s a g l a b ā j u š ā s v e l v j u pē du pal i e ­kas. Tas v e d i n a do mā t , ka ar ī a u g š ē j o s s t ā v u s da l ī ­j u š i l ī dz īgi koka p ā r s e g u m i .

C e l t n i ec ī b as la ikā a p a k š ē j ā s t ā va g r īd a a t r a d u s i e s n e d a u d z a u g s t ā k pa r p i r m a t n ē j o ze me s v i r sm u . P ie ­au g o t k u l t ū r s l ā ņ a b i e z u m a m , to r ņ a p i r m a i s s t āvs k ļuv i s par p a g r a b u . T a j ā s a g l a b ā j u s i e s senā ieeja no ā r p u se s , k u r a i v e i d o t a s k ā p n ī t e s ar ķ i e ģe ļu va i koka p a k ā p ie n ie m . A t s e g t a s če t r a s š ā d as ci ta v i r s c i t as g u ļo š a s k ā p ņ u pā rb ūve s .

I z r a k u m u ga i t ā n o s k a i d r o j ā s , ka p a m a t u d a ž ā d a i s i z v e id o j u m s b i j i s pa r i emes lu t am, ka, ce l tne i sēžo­ties, t ā s sā nu s ienās r a d u š ā s p la i s a s un p ret p i l sē tu v ē r s t ā s iena d r a u d ē j u s i sab ruk t . Ap 14. gs. ve ik ta p i r m ā l ie lākā to r ņ a pā rb ūv e . A i z m u g u r e s s iena no­j a u k t a līdz ze me s l īmen im, un a p a k š ē j a i s s t āvs a i z­bēr ts . N o j a u k t ā s s ienas v ie tā m ū r ē t a j a u n a 80 cm bieza siena, k u r u no ā r p u s e s b a l s t ī j u š i divi kont r - forsi . A p a k š ē j ā s t āv a a i z b ē r š a n a s ga i t ā i e kš te lpas ā r ē jo s s tūros uz g r ī d a s z i e d o j u m a m gu l d ī t i z i rga g a l v a s k a u s i un āža rag i . L īd z īg s šā la ika z i edo­

j u m s — t r ī s s t ū r ī nov ie to t i t r īs z i rg a g a l v a s k a u s i — k o n s t a t ē t s 10 m a t t ā l u m ā no to r ņ a n o c i e t i n ā j u m u s i e nas p a k ā j ē (13. att.: 2).

P a r R ā m e r a to r ņ a ce l tn ie c īb as s ā k u m u r a k s t ī t a j o s avo t os z i ņ a s nav s a g l a b ā j u š ā s . I z t e ik ta doma , ka t o r ­nis v a r ē t u būt cel ts t i ka i 14. g s .33 I z r a k u m u m a t e ­r i ā l s šā du p i e ņ ē m u m u n e a p s t i p r i n a . T orn i s būvē t s r e i zē ar a i z s a r g s ie n u . P a r to l iecina, p i r m k ā r t , tas, ka to r ņ a p a m a t s i e rak t s v i e n ā d ā d z i ļum ā ar a i z s a r g ­s ienu un, o t rk ā r t , ka to r ņ a ce l tn ie c īb as laikā tā t u ­v ā k ā a p k ā r t n ē vēl n av b i j i s i zveidoj i e s n e k ā d s k u l ­tū r s l ā n i s . Tas sācis s t r a u j i p i e a u g t t ika i pēc nocie ­t i n ā j u m u s ienas u z c e l š a n a s . Bez t a m n o c i e t i n ā j u m u s i en as a p a k š ē j ā da ļā un to rn ī l ietot i v i e n ā d a l i e luma ķieģeļ i ( 2 8 , 0 — 2 9 , 0 x 8 , 5 x 1 2 , 0 — 13,0 cm).

100

K u l t ū r s l ā ņ a daļā , k as v e i d o ju s ie s ce l tnes p a s t ā v ē ­š a n a s sā k u m a po sm ā , a t r a s t i e s t ikla a p r o č u f r a g ­ment i , n e g l a z ē t a s v ie t ē j a s un i m p o r tē t a s k e r a m i k a s l a u sk as , b r o n z a s r o ta s r ād a , ka n o c i e t i n ā j u m u ce l t ­n iecība ša jā p i l s ē t a s r a j o n ā v a r ē t u bū t no t ikus i līdz 13. gs. v idum .

P i l s ē t a s a i z s a r g m u r u p a m a t i a t se g t i 25 m ga rā jos l ā . Šei t v ē r o j a m i t r īs l ielāki ce l tn ie c īb as posmi . P i r m a j ā po sm ā a i z s a r g m ū r i s cel ts bez a r kā m no a p s k a ld ī t i e m d o lo m ī ta k m c ņ ic m . At se v i š ķ i ķ i eģe ļu f r a g m e n t i a t r o d a m i t ika i m ū r u p o s m ā b la ku s to r n im. D o l o m ī t a k m e ņ u m ū r ē j u m s s a g l a b ā j i e s 4,5 m a u g ­s t u m ā v i r s sā k o tn ē j ā zeme s l īmeņa .

O t r a j ā p o sm ā a i z s a r g m ū r i m p i e in ūr ē t a s a rk as , kas b a l s t ī j u š a s a i z s a r g e j u . L iekas , šai l a ikā m ū r i s ar ī p a a u g s t i n ā t s ar ķ i e ģe ļ u sienu. To, ka a r k a s p ie bū­

v ē t a s vē lā k nekā p i r m a t n ē j a i s mūr i s , l iecina d a ž ā d ā d z i ļu m ā gu ld ī t i e a rku un m ū r a pa m at i , kā a r ī līdz 4 m a u g s t u m a m ar s ienu n e s a i s t ī t a i s m ū r ē j u m s . S ta rp ab ā m šīm būves d a ļ ām pa l ikus i sa d u rš u v e .

T r e š a j ā p o s m ā v i su a r k u p a m a t i p a s t i p r in ā t i , u z ­ceļot t iem a p k ā r t a p m ē r a m 0,5 m biezu do l omī tak - m e ņ u mūr i . A t š ķ i r īb ā no i epr i ekšē j i em ce l tn i ec ība s p os m ie m m ū r ē j u m ā s t a rp a k m e ņ ie m likti ar ī ķ i eģe ļu un d a k s t i ņ u f r a g m e n t i . Tā kā m ū r ē j u m a bū v b ed r e p ā r g r i e ž m ū r a p a k ā j ē esošo 14. gs. k u l t ū r s l ā n i , v a ­ram p ie ņemt , ka p ā r b ū v e no t iku s i 14. gs. b e i gā s vai15. gs.

R ī g a s p i l s ē t a s i e n ā k u m u g r a m a t a 14. gs. v a i r ā k ­kā r t min ē t s , ka mie r a laikā a i z s a r g m ū r u a r ka s iz ī r ē­t a s p i l sē tn iek iem par n o l i k t a v ā m va i l īd z īg ā m pal īg- ē k ā m .34 I z r a k u m o s n o c i e t i n ā j u m u s ienas p a k ā j ē n e ­

17. ati. Trokšņu ielas izrakumos a tras tas senlietas (VI 167:). 1—5, 11 — m etāla pieka­riņi (249, 600. ’649, 785, 849, 577), 6, 7, 20, 21 — gredzeni (286, 491, 394. 841), 8 — kauri gliemežnīca (1167), 9, 10 — dzintara piekariņi (949, 123), 12 — meža cūkas ilkņa pieka­riņš (498), 13 — bronzas ro tada tas f ragm en ts (853), 14—19, 24 — saktas (198, 1174, 149, 1221, 1207, 807, 887), 22, 23, 25—28 — metala ro tā jum i (393, 81, 395, 282, 842, 1100).

101

18. att. Trokšņu ielas izrakumos a tras tās senlietas (VI 167:). 1—7 — vērpjamo vārpst iņu skriemeli (852, 1208, 944, 647, 388, 322, 787), 8 — kaula rūcenis (774), 9 — spēļu kauliņš (774), 10—12, 14— 18 — kaula ķemmes (601, 1152, 783, 746,’ 166, 1196, 718, 432), 13 — kaula adata (346), 19 — zāģēts kauls (468), 20 — kaula stabules saga tave (1183),

21— 25 — priežu mizas pludiņi (160, 812, 36, 484, 956).

t r a u c ē t a j ā k u l t ū r s l ā ņ a h o r i z on tā k o n s ta t ē t i seši ze ­mes l īmeņi . Tie i e z ī m ē j a s g a n kā smi l šu s t a r p k ā r t a s , g a n kā ķ ieģe ļu f r a g m e n t u un d o l o m ī t a k m e ņ u šķ em bu b ruģ i , g an a r ī kā lopu no v ie tn es pa l i ek a s (mie tu r in ­das un biezs dz ī vn ieku m ē s l u s l ān i s ) . D ivās a rkā s ī s l a i c īg i a t r a d u š ā s ar ī ne l i e l a s d z ī v o j a m ā s ēkas ar a t k lā t u p a v a r d u apkur i .

N o c i e t i n ā j u m u s i en as i ekšp usē līdz 20. gs. iz­ve id o j i e s ap 4 rn biezs k u l t ū r s l ā n i s . To veido dažād i p i l s ē t a s a t k r i tu m i , kas l ie lākot ie s nav r a d u š i e s uz v i e t a s sa im n ie c i s k ā s d a r b ī b a s r e z u l t ā t ā , bet g an šeit a t ves t i un izbēr t i no t u v u m ā e s o ša j i em g r u n t s g a b a ­liem.

A p m ē r a m 50 m 2 lielā p la t īb ā a i z s a r g m ū r u p a k ā j ē k u l t ū r s l ā n ī k o n c e n t r ē j a s a t r a d u m i , kas sa i s t ā s ar s t ikla ap s t r ā d i : 1520 st ikla k rel l es (no k u r ā m l ie lākā da ļa b o j ā t a s un ir r a ž o š a n a s b r āķ i s ) (16. a t t . ) , de­v iņi vesel i t īģe ļ i , 149 šā d u ar s t ikla m a s u p ā r k l ā t u mā la t iģe ļu f r a g m e n t i , 474 r u p j a z v i r g z d a i n a mā la t r a u k u l a u s k a s ar biezu st ikla m a s a s k ā r t u to iekš­pusē , 293 d a ž ā d a l i e luma st ikla m a s a s ga b a l i un ap 150 s t ik lve ida kušņ i un ķ ieģe ļu f r a g m e n t i ar st ikla m a s a s p ē d ā m .35

N ev ie n ā no i z r a k u m u la u k u m ie m ne t ika k o n s ta t ē t a apb ūve , kas l iec inā tu par d a r b n īc u va i s t ikla k a u s ē ­š a n a s k r ā š ņ u p a s t ā v ē š a n u a i z s a r g s i e n a s t ie šā tu ­v um ā . K u l t ū r s l ā n i ve ido v i d u s l a i k u p i l sēt a i r a k s t u ­r īga tu m š a o r g a n i s k ā m v ie lā m b a g ā t a zeme , kur ā v ie t ā m nel iel i ogļu, pe l nu vai d e g u m a hor izon t i . Š a j os s t a r p s l ā ņ o s k o n c e n t r ē j a s ar ī a t r a s t ā s st ikla a p s t r ā d e s l iecības.

L iekas , ka st ikla a p s t r ā d e s d a r b n īc a a t r a d u s i e s k v a r t ā l a v id ū T ro kš ņ u ielas p r e t ē j ā pusē. R a ž o š a n a s p roces ā r a d u š ie s a t k r i tu m i izsviest i o t r p u s ielai n e ­a p b ū v ē t a j ā jo s l ā ga r a i z s a r g m ū r i . P a r k a u s ē j a m o k r ā š ņ u v a i r ā k k ā r t ē j o a t j a u n o š a n u un pā r bū v i l ieci­n ā j a k u l t ū r s l ā n ī d a ž ā d ā d z i ļu m ā a t r a s t i e daudz ie ķ ieģe ļu f r a g m e n t i , k u r u v i r s m a biezā kā r t ā k lā t a ar s t ik lveida m as u . Šie ķieģeļ i , d o m ā j a m s , a t r a d u š i e s k a u s ē j a m ā s k r ā s n s p a m a t n ē , un st ikla v ā r ī š a n a s p ro ­cesā no k a u s ē j a m i e m t r a u k i e m uz t iem izp lūdi s stikls. P ā r b ū v ē j o t k r ās n i s , vec ie ap d e g u š ie ķieģeļ i izsviest i kā neder īg i . St ikla a p s t r ā d e s d a r b n ī c a s ša j ā r a j o n a p a s t ā v ē j u š a s i lgā ku laiku. P a r to l i ec inā ja a t r a d u m u k o n c e n t r ā c i j a a p m ē r a m 1,5 rn biezā k u l ­tū r s l ā ņ a daļā. Sp r i ežo t pēc sen l i e t ām un s t r a t ig r ā f i -

102

j a s , s t ikla a p s t r ā d e s d a r b n īc a p a s t ā v ē j u s i ša j ā r a ­jo n ā 13. gs. b e i g ās un 14. gs.

Kā l iecina ķ īm i s k ā s a n a l ī z e s ,36 T ro kš ņ u iel'as st ikla d a r b n īc ā p a g a t a v o t s st ikls, ku r a ga lven ie k o m p o n e n t i ir svina oks īds ( P b O ) — 59,2— 74,7%, k v ar c a diok­sīds ( S i 0 2) — 14,4— 33,87% un a l va s d ioks īds ( S n 0 2) — 1,04— 8,28%. V a i r u m s stikla, p r i e kš m et u no lielā sv ina d a u d z u m a st iklā ir dze l t e nā k rasa , r e i zēm sa s t o p a m i stikli za ļos toņos, kur i r a d u š i e s no k l ā t p i e j a u k t ā v a r a oks īda (Cu O līdz 1,4%). R ī g as s t ikls t ā t a d p a g a t a v o t s t ikai no v iegl i kū s t o š a svina un k v ar c a smi l šu s a k a u s ē j u m a bez s ā r m u p i e j a u ­kuma . Pēc ķ ī m i sk ā s a s t ā v a R ī g a s s t ikls a t š ķ i r a s no r a k s t u r ī g ā R i e tu m e i r o p ā r a i o t ā t. s. k ā l i j a -k a lc i j a s t ikla. L īdz īga s a s t ā v a b e z s ā r m a svina st ikls plaši p a z ī s t a m s a g r a j o s v id u s l a i k o s Po l i j ā , ar ī s enkr ievu

- 37zemēs.T ro k š ņ u ielas st ikla d a r b n ī c ā s r ažo tā p r o d u k c i j a

s a s t ā v g a l v e n o k ā r t no ne l i e l ām a p a ļ ā m n e c a u r s p ī ­d īga st ikla m a s a s k re l l ī t ēm. Bez t a m d a r b n ī c ā s ve ik ta ar ī no r u p j a z v i r g z d a i n a m ā la p a g a t a v o t u s a im n ie c īb a s t r a u k u i e kšē jā s v i r s m a s v ā p ē š a n a . D a ­r inā t i ar ī nel iel i de d z in ā ta m ā la k r us t iņ i , kas klāt i ar dz e l t e nu st ikla m a s a s vāpi .

Kopā ar st ikla a t r a d u m i e m i z ra k u m o s iegūt i ar ī daž i citi p r i ekšmet i . T r i jos g ad o s r e ģ i s t r ē t a s 1239 senl ie tu i n v e n t a r i z ā c i j a s v ie n īb a s (kopā ar m a s v e i d a a t r a d u m i e m — ā d a s ap a v u f r a g m e n t i e m , s t ikla k re l ­l ī tēm u. c. pār i pa r 4000 p r i e k š m e tu ) . No a t r a d u ­miem v i s v a i r ā k d a ž ā d u v i d u s l a i k u p i l s ē tn ie ku sa dz ī ­ves p r i e k š m e tu un d a r b a r ī k u (17. un 18. at t . ) — koka v i r p o tu un g a l d iņ u t r a u k u f r a g m e n t i , āda s apavi , dunču m a k s t i s , n a u d a s maki , d a ž ā d a s kau l a un koka ķe m m es , b r o n z a s un a l va s sa k tas , g r edzen i , p i eka r iņ i , st ikla ap roces , s a l i e ka m o sv a r i ņ u de ta ļ a s , d až ād i zv e jn ie c ī b a s p ie de r u m i ( t īkla l inums , svina un a k m e n s g r emdi , p r i ežu m iz a s t īk lu p lu d iņ i ) , ap ­s t r ā d ā t s un n e a p s t r ā d ā t s d z i n t a r s , b ē r n u koka r o ta ļ ­l ie tas ( zo benu roktu r i , b u l t a s u. c.), a t sev i šķ i ieroču un a p b r u ņ o j u m a f r a g m e n t i — dze lzs s topu bul ta s , ķēžu un p l ā k š ņ u b r u ņ u k r e k l a da ļas . Kā sevišķi inte­r e s a n t s a t r a d u m s j ā m i n kau l ā g r i ez t s na ž a ro k tu r i s , ku rā a t t ē l o t s a u g s t m a n i s ar m e d ī b u v a n a g u ro k ās (19. at t . ) .

A t r a s to ro tu v id ū g an vā c u ko lon i s t i e m r a k s t u r ī ­gās a l v as u n b r o n z a s r i ņ ķ a s a k t a s un g r edzen i , gan a r ī v i e t ē j o t a u t ī b u r o ta s — p a k a v s a k t a s , i lkņu p ieka­r iņi u. c. Tas l iecina, ka 13. gs. i e dz īv o t ā j u sa s t ā v s ša jā p i l s ē t a s da ļā b i j i s j a u k t s . Šeit dz ī vo j uš i a m a t ­nieki un zve jn ieki .

P iec us g a d u s t u r p i n ā j ā s p ē t ī j u m i L i e l a j ā P i l s i e l ā 8/10 (8 . g r u p a s 48. un 49. g r u n t s ) . 1971. un 1979. g. l ī dz te ku s ce l tn ie c ī bas d a r b ie m t ika veik ta a r h e o lo ģ i s k ā u z r a u d z ī b a , bet 1972., 1973. un 1975. gad ā i zdar ī t i i z r a k u m i .38 Līdz pat 1971. g. V e c r ī g a s z i e m e ļ r i e t u m u r a j o n s a r h e o l o ģ i sk i vēl ne b i j a pēt ī ts . L. P i ls ielā 200 m 2 lielā p la t īb ā i z ra k u m o s r a d ā s i e spēja gūt p r i e k š s t a t u par k u l t ū r s l ā ņ a s t r a t i g r ā f i j u un l i ecības pa r sā k o t nē jo a p d z īv o t ī b u a r ī š a j ā p i lsē­t a s daļā.

No 4,5 rn biezā k u l t ū r s l ā ņ a v ē l ā k a j o s p ā r r a k u m o s n e t r a u c ē t s b i ja s a g l a b ā j i e s a p a k š ē j a i s 2,0— 2,5 m bie­za is hor i zon t s . T a j ā i z š ķ i r a m a s ce l tn iec ības l iecības, kas a t b i l s t t r im d až ād i em a p d z ī v o t ī b a s pe r iod iem un a t t i e c i n ā m a s uz la iku no 13. līdz 15. gs.

S e n ā k a j ā k u l t ū r s l ā ņ a hor i zon tā , ku ru ve ido o r g a ­n i s k a j ā m v ie lām b a g ā t a t u m š a m ī t ņ u zeme , labi bi ja s a g l a b a j u š ā s koka ķ o n s t r u k c i j a s , kas ļāva izsekot

19. ait. Skulpturāls kaula griezums — naža rokturis atrasts Trokšņa ielas iz­

rakumos (VI 167 : 150).

a t se v i šķ u bū v ju c e l š a n a s t ehn ika i . 13. gs. ap b ū v e s p l ā n o j u m s p ē t ī j u m u vie tā a t š ķ ī r i e s no t a g a d ē j ā g r u n t s g a b a l u s a d a l ī j u m a kv a r t ā l ā . Š ķ ēr sā m pār i e s o š a j a m 49. g r u n t s g a b a l a m g ā j u s i k ād a šod ien iz­zu dus i v i d u s l a i k u p i l s ē t a s iela, ku ra i ab ā s pu sē s a t ­r a d u š ā s d z ī v o j a m ā s ēkas. No se nāk ā ielas se g u m a k lā s t a koki ze m ē n eb i j a s a g l a b ā j u š i e s . K u l t ū r s l ā n ī g u l ē j a t ikai ielas s e gu m a šķē rskoki — pa l ik tņ i . I e l as v ie t ā n or oko t k u l t ū r s l ā n i , p a m a t z e m ē a t k l ā j ā s īpaši i zve ido ta d r e n ā ž a s s i s t ēm a (2 0 . at t . ) n o k r i š ņ u ū d eņ u s a v ā k š a n a i un n o v a d ī š a n a i u n ce l tnes a i z s a r g ā š a n a i no p ā r l i e c ī g a m i t r u m a . D r e n ā ž a i v i s p i r m s zem ielas D a u g a v a s v i r z i enā p a m a t z e m ē t icis i z rak t s ap 50— 70 cm dzi ļš ko lek to ra g r āv i s , ku ra m a l a s n o s t i p r i n ā ­t a s ar p l a n k ā m , kas s a v u k ā r t b a l s t ī t a s ar i edzī t iem mie t iņ iem. P a g a l m o s i z ve id o t as ap 60 cm dzi ļ a s ū d en s s a v ā c ē jb e d r e s , k u r a s p ā r k l ā t a s ar koka k lā s tu g r īd u vai ari p i e p i ld ī t a s ar ska idā m. S a v ā c ē j b e d r e s

103

20. att. L. Pils ielas izrakumos a tseg ta 13. gs. drenāžas sistēma. 1 — kolektorgrāvis, 2 — no­tekūdeņu pievadgrāvīši , 3 — ēkas pamati.

un k o l e k to r u s s a v u k ā r t sa v i en o j uš i nel iel i , sekli g r ā ­vīši . Pēc s i s t ē m a s i zbūves tā ap b ē r t a ar o r g a n i s k o v ie lu s lāni , kas sa tu r koka ska idas . S a j ā s l ānī ielas v id ū v i r s g r ā v j a šķ ē r s ā m ci ts v i r s ci ta g u l d ī t a s k ā r ­tis, miet i , b r u s u un dēļu gali . A i z b ē r u m s v e i d o t s līdz ēku g r ī d a s l īmen im.

S e n ā k a j ā a p b ū v e s per iodā , kas sācies 13. gs., a t s e g ­t a s t ika i koka ēkas, ku ru s ienas ce l t a s p i l d r e ž ģ u k o n­s t rukc i j ā . K u l t ū r s l ā n ī i z se ko ja m i četr i ce l tn i ec ība s ho r i zon t i , k u r u s ve ido ci ts v i r s ci ta gu loš i n o d e g u š u ce l tņu p a m a t i un g r īd u pa l iekas . I z r a k u m u l a u k u m a i e robe žo t a i s l i e lums n e ļ āv a a t s e g t ne v i enu no šīm ce l tnēm p i lnā a p b ū v e s p la t ībā . No s i enām zemē sa­g l a b ā j u š i e s va i nu p a m a t v a i n a g i , kas ve i do t i no 18—25 cm r esn ie m ap t ēs t i em sku ju koku baļķ iem, va i ar ī t ikai p a m a t u p a l ik tņ i — šķel t i koka bluķi — sienu vie tā s . D a ž ā m te lp ā m ier īkots ar ī mā la un ķ ie ģe ļu l a u s k u klons. A t s e g t a j ā s ce l tnēs b i j u š a s v a i r ā k a s t e l ­pas , bet ap s i l d ī t a t ikai l ie lākā t e lpa ar a t k lā t u p a ­v a r d u vai k r ās n i cent rā .

V is ā s š a j ā s ēkās k r ā š ņ u un p a v a r d u k lono s likti a r ī ķieģeļi .

Sen l i e tu p a š ā s ce l tnēs sa m ē r ā maz, jo t ās g ā j u š a s bo jā u g u n s g r ē k o s . V a i r u m s p r i e k š m e tu a t r a s t s o r g a ­n i s k a j ā m v ie lām b a g ā t a j ā ielas a i z b ē r u m a slānī . Šeit i e g ū ta s r o ta s ( b ro n z a s r i ņ ķ a s a k t a s , g re d z en i ar st ikla aci, r o m b v e i d a b r o n z a s sk ā rd a p iekar iņi , d z i n ta r a p r i e k šm et u p u s f a b r i k ā t i , m e ž a c ū k a s i lknis ar ga lā iz­u rb tu c a u r u m u , b r o n z a s r o k a s s p r ā d z e ar kon i sk iem ga l i em ) un d a r b a r īk i (naži , ī leni , mā la un svina v ē r p j a m o v ā r p s t u skr iemeļ i , b r o n z a s p incetes , š u j a m - ad a t a s , svina t īk lu g r e m d i ) , k au la sl ida un svi lpī te , dze lzs l edus p iesis u. c. (21. at t . ) . No i n t e r e s a n t ā k a ­j i e m a t r a d u m i e m j ā a t z ī m ē daži R ī g a s i z ra k u m o s re­tāk sa s t o p a m i p r i ekš me t i , p i r m kā r t , d z i r n a v s p ē l e s g a l d i ņ š .39 Tas d a r i n ā t s no 47 cin ga ra , 2 cm bieza un 17 cm p la ta ozo lkoka dēļa. Dē ļa v i r s p u s ē un a p a k š ­pusē ar naz i i e g r i e z t as t a i s n a s l īn i j a s , kas a t tē lo da ­

ž ā d a s ģ e o m e t r i s k o f i g ū r u g r u p a s — n o r o b e ž o tu s spē ļu l a u k u m u s . I eg r i ez t i e k v a d r ā t i ar če t r ām l īn i j ām sa da l ī t i a s t o ņ ā s da ļās , l ī n i j ā m k r u s to jo t i e s k v a d r ā t a cen t rā . Š ād u spēli sauc par m a z a j ā m d z i r n a v ā m . G a l ­diņa v i d u s d a ļ ā no t r im cits ci tā ievieto t iem k v a d r ā ­tiem, k u r u s pa m a l u v i d u s p u n k t i e m sav ieno t a i s n a s l īn i ja s , i zve idot s l a u k u m s spēlei — l i e l a j ā m d z i r n a ­v ā m (22 . at t . ) .

R ī g a s spē ļu g a l d iņ a p r im i t īv a i s , r u p j a i s i zveido­j u m s n o r ā d a , ka t a s p ie d e rē j i s v i e n k ā r š a m p i l sē tn ie ­kam. S a v u k ā r t d až ād ie spē ļu l a u k u m i l iecina, ka j a u13. gs. R ī g a s i e dz ī vo t ā j i em b i j u š a s p a z ī s t a m a s v a i ­r ā k a s g a l d a spēles.

R ī g a s 13. gs. d z i r n a v u spēles dēl is p a g a i d ā m ir v i e n ī g a i s šād a ve id a a r h e o lo ģ i s k a i s a t r a d u m s L a t v i ­j a s P S R te r i to r i j ā . K a i m i ņ z e m j u t e r i t o r i j ā s p i l sētu iz­r a k u m o s i egūt i ar ī s enāk i d z i r n a v s p ē l e s dē ļ i .40

ī p a š u u z m a n ī b u i z ra i sa a r ī t ieši v i r s p a m a t z e m e s ielas u z b ē r u m a s l ā n ī a t r a s t ā nel i el ā koka s k u l p t ū r a ,41 no k u r a s j a u se n a tn ē zemē n o k ļu vu s i t ikai puse. Tai . a u g š g a lā t a g a d r e d z a m a s d ivas b ā r d a i n u v ī r i e šu se­j a s , l iekas , ka s ā k o tn ē j i l ī dzās a t r a d u š ā s če t r a s uz v i s ā m d e b e s p u s ē m v ē r s t a s c i lvēku ga l vas . V id u s ­daļā nel ielo sk u lp t ū ru ro tā l en tes v i j u m s , bet l ejas - ga lā a t t ē lo ta f a n t a s t i s k a dz īvn ieka ga lv a ar lielu a t ­p le s tu mut i . S k u lp tū r a a t g ā d i n a r i e t u m s l ā v u zemēs i z p la t ī to s č e t r g a l v a i n o s dievu t ē lus , k u r u s sa i s ta ar t. s. Sv ia t ov i t a k u l t u 42 (23. at t . ) .

Kā izcils r o m ā ņ u st i la m ā k s l a s p r i e k šm et s a t z ī m ē ­j a m s ar ī ne l i e l a i s b a l t m e t ā l a m e d a l j o n a vāc iņš , uz kur a a t tē lot i divi f a n t a s t i s k i dz īvn ieku tēli — lauva un pūķ i s ar s t i l izētu ci lvēka seju v id ū (24. at t . ) .

Pie r e t i em a t r a d u m i e m p ie s k a i t ā m s kau l a st i ls, k u ­r am t i e šas p a r a lē l e s z i n ā m a s S k a n d i n ā v i j a s zemēs , kā ar ī T a l l i n a s i z r a k u m o s .43

N ā k o š a j ā a p d z ī v o t ī b a s pe r iod ā p ē t ī t a j ā l a u k u m ā L. P i ls ielā a t s e g t ā p la t īb a p a a u g s t i n ā t a , uz be r o t ap 0,8 m biezu smi l t s s l āni un v i r s tā i e r īko jo t ap 5 m

104

p la tu b r u ģ ē t u ielu (25. a t t . ) . B r u ģ ē j u m a m iz ma n to t i d a ž ā d a i zmēr a l a u k a k m e ņ i un do lomī t i (o 3— 50 cm ) . S ta rp l a u k a k m e ņ ie m b r u ģ ī gu ld ī t i ar ī a t sev i sķ i ķie­ģeļu f r a g m e n t i . N e d a u d z i e a t r a d u m i k u l t ū r s l ā n ī v i r s ielas b r u ģa , p i e m ēr am , s topu bu l tu gal i , a t t i e c in ām i j a u uz 14. gs. Šim p e r io d a m a t b i l s t ar ī p i rmā šai v ie t ā b ūv ē t ā m ū r a cel tne. Tās pa m at i , p ā r g r i e ž o t se­nāko k u l t ū r s l ā n i , i edz i ļ ināt i l īdz p a t na t zem ei . Eka p lā n ā ir v i e n t e l pa , t ā s iekšēj ie izmēr i 3 , 4X 4 , 5 m; iee ja s pusē tai p i e s l ē d za s nel i e l a p iebūve. No ce l tnes s a g l a b ā j i e s t ikai a p a k š ē j a i s p u s p a g r a b a s tāvs , ku ra s ienas m ū r ē t a s no plēst iem, n e r e g u l ā r i e m do lomī tak - meņ iem , i ekšpus i a p š u j o t ar ķ i eģeļ i em v e n d u sē jumā . N ā k o š ā m ū r a ēka, kas b i jus i da ud z l ie lāka, i z ra k u m u l a u k u m ā p i lnā p l ā n o j u m ā n e t ika a t seg ta . Uz m ū r a ap b ū v e s pe r iodu a t t i e c i n ā m i a t r a d u m i , kas l iecina pa r k r ā s a i n o m e t ā l u aps t r ād i . A t r a s t i v a i r ā k i mā la t īģe ļ i , kā ar ī d i v p u s ē j a s a k m e n s l e j a m v e i d n e s f r a g ­me n t s ; v e i d n e d o m ā t a d iv ē jā d u — g an kon i sku , gan č e t r s t ū r a i n u — a t s v a r u k o m p le k tu a t l i e šan a i . I z r a k u ­mos a t se g t o senāko apb ūv i 48. g r u n t s g a b a l ā p ā r g r i e ž vē l āk i ap 2 m pla t i m ū r a s i enas p a m a t i , kas s i tuēt i p e r p e n d i k u l ā r i t a g a d ē j a m L. Pi ls ielas v i r z i en am . Šī s iena s a g l a b ā j u s i e s 0,5— 0,8 m a u g s t u m ā . P a m a t u pēda tai m ū r ē t a no do lo m ī t ak m eņ ie rn , bet a u g s t ā k v i sā b ie zum ā — no liela i zmēr a ķ ieģeļ i em. P a r a t ­segto p a m a t u noz īmi l īdzš inē j i e i z ra k u m i p i l n ī gu sk a id r ī b u nesn iedz . I e s p ē j a m s , ka tie v a r ē t u būt daļa no 15. gs. ce l tā p ēd ē jā R ī g a s a i z s a r g m ū r a s t a rp pi l ­sētu un o r d e ņ a pili. T om ēr j ā a t z ī m ē , ka a p m ē r a m 10 m uz p i l s ē t a s ce n t r a pus i L. P i l s ielā 45. g r u n t s ­g a b a l ā e so šās ēkas p a g r a b ā un p a g a l m ā r em o n t a d a r b o s t ika a t s e g t a vēl k ā d a ap 2 m p la ta no dolo- m ī t a k m e ņ ie r n m ū r ē t a siena, arī , i e sp ē j am s , p i l s ē t a s a i z s a r g m ū r a a t l iekas . V a r b ū t ša j ā k v a r t ā l ā s t a rp pi l ­sētu un o rd eņ a pili d a ž ā d o s l a ika p o sm o s p a s t ā v ē ­j u š a s d ivas a t s e v i š ķ a s m ū r a sienas. Atb i ld i uz j a u ­t ā j u m u , vai šīs s ienas ir v i e n l a i c ī g a s vai d a ž ā d o s l a ika p e r i odo s cel tas , v a r ē t u sn iegt tu r p m ā k i e a r h e o ­loģi skie p ē t ī ju mi .

1979. g. n o v e m b r ī L. P i ls ielā ce l tn ie c ī bas darbos , p a p l a š i n o t bū vb edr i ie las b r a u c a m a j ā daļā aiz apbū-

O 5 1o c m

\— 1

22. att. L. Pils ielas izrakum os a tra s ta is dzirnavspeles dēlis un spēļu kauliņš (VI 166 : 412).

21. att. L. Pils ielas izrakumos a tras tas senlietas (VI 166 :). 1 — apstrādā ts dzin tars (81), 2 — bronzas pieka­

riņš (118), 3 — kaula svilpīte (255), 4 — stils (332), 5 — meža cūkas ilkņa piekariņš (317), 6 — bronzas sakta (130), 7 — māla tīģelis (325), 8 — baltinetāla apkalums (41), 9 — bronzas aproce (405), 10 — gredzens (207), 11— 13 — svina un m āla vērp jam o vārpst iņu skriemeli (411, 373, 420), 1 ^ 1 6 — stopa bultu gali (331, 210, 217),17 — ledus piesis (344), 18 — akmens lejama veidne (221), 19 — bronzas pincete (119), 20 — bronzas adata (254), 21 — dzelzs nazis (398), 22 — dzelzs īlens (381), 23 — svina tīklu gremds (281), 24 — kaula slida (236).

105

ves l ī n i j a s p re t īm ēku Nr. 10 un Nr. 12 ro b e ž m ū r i m , a t k l ā j a v id u s l a ik u n o c i e t i n ā j u m a , t. s. P i ls to r ņa , p a ­m a t u da ļu 44 ( 26. at t . ) . Spr iežot pēc a t s e g t ā m ū r u f r a g m e n t a , to rn i s a i zņ ē m is v i su t a g a d ē j ā s ielas b r a u ­camo daļu. J a u n o d a u d z s t ā v u ēku ā r s i e n a s pā r se d z t ika i to rņ a p a m a t u z i emeļu ma lu . To rn im p lā n ā bi­jus i ap a ļa vai p a k a v v e i d a fo rm a ar l i ekuma r ā d iu s u ap 4,5 m. P a m a t u da ļā s ienu b ie zu m s p ā r sn ie d z 3 m. T ā t ad p a g r a b a t e lpu to rn im nav bij is. S iena s m ū r ē ­tas , ga r m a l ā m liekot l ielus, a p t ē s t u s do lorn ī takme- ņus , bet v i d u s d a ļ u a i zp i ldo t ar sīku a k m e ņ u un ķie­ģeļu l a usk u b ē r u m u t r ek nā ka ļ ķu j a vā .

Pēc ra k s t ī to avo t u z iņ ām , to rn i s ce l ts 15. gs. v idū, bet n o j a u k t s 1689. g. Kā apa ļ š to rn i s L. P i ls ielas ga lā t as r e d z a m s R ī g a s 1 634. g. p l ā n ā un 1 61 2. g. R ī ­gas p a n o r ā m ā , bet kā p u s a p a ļ š to r n i s — 1646. un 1654. g. R ī g a s n o c i e t i n ā j u m u plānos. V a r a m norād ī t , ka nev ien a no a p r a k s t ī t a j ā m m ū r a s i enām tieši ne ­p ie s l ē d za s j a u n a t k l ā t a j i e m to r ņ a p a m at i e m . To rn i s a t r o d a s it kā v i dū s t a rp ab ā m m i n ē t a j ā m s ienām.

No 1974. līdz 1976. g. t u r p i n ā j ā s i z ra ku m i če t ros b la ku s e sošos g r u n t s g ab a lo s_ (1. g r u p a s 125.— 128. g r u n t s ) P e l d u u n Ū d e n s v a d a i e l a s s tūr ī , kur pē t ī t ā s t e r i t o r i j a s k o p p la t ī b a 800 m 2.45 Ša jā v e c p i l s ē t a s r a j o n ā k u l t ū r s l ā ņ a b i ez um s sa sn ie dz a3,5— 4,5 in. V i r s ē jo 2,5— 3,0 m biezo ze me s k ā r t u v e i do ja L ie la j ā T ē v i j a s k a r ā n o p o s t ī t o d a u d z s t ā v u ēku a izbē r t i e p ag r a b i . 1 8 . - 1 9 . gs., rokot ēku būvbed- res, daļē j i i zn īc inā t i a r ī s enāk ie k u l t ū r s l ā ņ u hor i ­zont i . T āp ēc n e t r a u c ē t a s l iecības zemē s a g l a b ā j u š ā s t ikai pa r la iku p i r ms 14. gs. K u l t ū r s l ā n ī i edzi ļ ināt i e m ū r a ēku p a m a t i ļ āva r e k o n s t r u ē t v ē l āko ce l tņu iz­v i e t o j u m u ze me s gab a los . P ē t ī j u m u r e z u l t ā t ā bi ja i e s p ē j a m s gū t p r i e k š s t a t u pa r v ie na .p i lsē t as dz ī vo­j a m ā k v a r t ā l a ap b ū v e s p l ā n o j u m a a t t ī s t īb u l aikā no12. līdz 20 . gs.

I z šķ i r a m i t r īs d až ad i ce l tn ie c ī bas per iodi , kam r a ­dikāl i a t š ķ i r īg s a p b ū v ē t ā s t e r i t o r i j a s p lā n o ju m s . P a ­šas s e n ā k ā s ce l tn ie c ī bas l iecības a t t i e c i n ā m a s uz12. gs. b e i gā m un 13. gs. s ā k u m u un, l iekas , s a i s t ā ­

23. ait. L. Pils ielas izrakumos a tras tā 24. aii. L. Pils ielas izrakumos a trasta is baltm etala m edaljona vāciņš (VI 166:400).koka skulptūra (VI 166:312).

106

25. ait. L. Pils ielas izrakumos atkla ta is viduslaiku ielas bruģis.

26. ait. Pils torņa pamatu daļa.

ma s ar da ļu no p i r m s v ā c u pe r iod a a p m e tn e s , ku r a ša jā r a j o n ā pēc a t s e v i š ķ ā m se n l i e t ām k o n s t a t ē t a j a u 1938./39. g. D a u g a v a s k r a s t ā pie bij. R ā t s l a u k u m a 46 un 1969. g. — L a t v ie šu sa rk a n o s t r ē ln ieku l a u k u m ā .47

Se nā ko a p d z ī v o t ī b a s pe r i od u r a k s t u r o 5— 20 cm biezs t u m š a s ze me s s lānis , kas b a g ā t ī g i j a u k t s ar og ­lēm un pelniem. C e l tņu v i e t a s s l ānī i e z ī m ē j a s kā de­gu šu og ļu l au kum i , ku ros v ie t ā m iz da lā s p ā r o g ļ o j u ­šos ba ļķu k o n tū r a s . Zem d e g u m a s laņa p a m a t z e m ē k o n s t a t ē j a m a s i e dz i ļ in ā t ās s a im n ie c īb a s bedres , kā ar ī mie tu un s t abu vie tas . Uz šo pe r i od u a t t i e c in ā m u

a t r a d u m u k lā s t s sa m ē r ā n iecīgs . A t r a s t a s ru p ja , z v i r g z d a i n a m ā la uz podn ieka r ip a s d a r i n ā t u t r a u k u l auskas . No d a t ē j a m i e m pr i e k šm et i e m m i n a m i (27. at t . ) : v i e n p u s ī g a sa l ikta k au la ķem mī te , m i n i a ­tū r s b r o n z a s p i ek a r i ņc i rv ī t i s , b r o n z a s p a k a v s a k t a ar m a g o ņ g a l v u ga l iem, o r n a m e n t ē t s zo be na m a k s t s uz ­gal i s , a ž ū r s b r o n z a s g r ed z en s , kā ds r a k s t u r ī g s v ja - t iču ci l t īm, s t ikla ap roč u f r a g m e n t i , s a r k a n ā š ī f era v ē r p j a m o v ā r p s t u skr iemeļ i , b r o n z a s k r u s t iņ š , st ikla k rel l es u. c. A p a k š ē jā d e g u m a s l ān ī a t r a s t i ar ī v a i ­r āki lieli d z i n ta r a g a b a l u sak usu mi .

107

28. a tt. Peldu un Ū densvada ielas izrakum os atk lā tās koka celtnes.

108

D a u d z p l a š ā k a s l iecības pa r v i d u s l a i k u p i l sē tu sa­g l a b ā j u š ā s no n ā k o š ā ce l tn ie c ī bas pe r iod a (13. gs . ) , kad v i sa i z ra k u m o s a t se g t ā p la t īb a b i jus i bl īvi ap­bū vē t a ar ne l i e l ām g u ļ b ū v ē m un s t ā v b ūv ēm . š a u r i e p a g a l m i un e j a s s t a rp ēkām s e g ta s ar koku k lās t i em. A p b ū v e s p l ā n o j u m s p i ln īg i a t š ķ i r īg s no se nākā , t aču ne s a k r ī t ar ī ar v ē l ā k a j ā m g r u n t s g a b a l u r o b ež ām un ielu bū v la id u l īn i j ām. P i e m ē r a m , 125. g r u n t s g a b a l ā a t s e g t a ap 3,5 m p la ta ar koka k l ā s t u segta iela, tā t u r p i n ā s ar ī 127. g r u n t s g a b a l ā un, l iekas, d a l ī j u s i uz p us ēm k v a r t ā l u s t a rp tag. I m a n t a S u d m a ļ a u n P e l d u ielu. S e g u m a k lā s t a koki, p i e au g o t k u l t ū r s l ā n i m , v i s ­ma z t r ī s r e i z a t j a u n o t i , p a a u g s t i n o t i elas l īmeni .

13. gs. k u l t ū r s l ā n i s a u d z i s ļoti i n t ens īv i un s a g l a ­b ā j i e s v a i r ā k nekā 1 m b iezumā . S lān i ve ido koka ska idas , ma z s a d a l ī j u š i e s dz īvn ieku mēsl i un c i t as o r g a n i s k a s v ie las . S t r a u j i p a a u g s t i n o t i e s zeme s lī­me n im , ēku ap a k šē j i e v a i n a g i tū l ī t pēc ce l tn iec ības d ažos g a d u de s m i t o s j a u n o k ļu v u š i zem zemes.

Kā u n i k ā l a s ce l tn i ec ība s k o n s t r u k c i j a s j ā a t z ī m ē di­v as ēkas, kas zemē s a g l a b ā j u š ā s v a i r ā k nekā 1 m a u g ­s tumā . Viena no t ā m s t ā vbū ve , o t r a — gu ļbūve , ku ra i a t s eg t i seši ba ļ ķu v a i n a g i . A b ām ēkā m s ienās izse­k o j a m a s d u r v j a i l u a p a k š d a ļ a s , v ē l ā k ā s p iebūves , g r ī d a s r e m o n t i un k r ā s n s p ā r b ū v e s (28. at t . ) .

A t š ķ i r īb ā no se n ā k ā s apb ūve s , kur p ā r s v a r ā vien- t e lpa s ce l tnes , 13. gs. do mi n ē d iv te lpu ēkas, k u r ā m pie p a m a t c i r t ņ a ar t r im g u ļb a ļķ u s i enām p ie la i s t a pie­būve. K o n s t a t ē t a ari v iena t r ī s t e lp u cel tne. T a j ā bi­j u s i ar k r ās n i a p k u r i n ā m a i s t aba , v i r tu v e ar p a v a r d u ce n t r ā un v a ļ ē j a p r i ek š t e lp a s t a rp tām. C e l t ņ u nov ie ­t o j u m s ze me s g a b a lo s k o n s t a n t s un, ce l tn ēm n o d e ­got u g u n s g r ē k o s , ap a k šē j i e ba ļ ķu v a i n a g i s a g l a b ā j ā s , iez īmē jo t ēku k o n tū r a s . A t j a u n o j o t apbūv i , j a u n ā s s i enas g u l d ī t a s t ieši v i r s v e c a j ā m . P a t k r ās n i bieži cēla t a j ā pa š ā ēkas s tūr ī , kur t ā a t r a d ā s s e n ā k a j ā cel tnē. A p b ū v e sa s t ā v ē j u s i no d z ī v o j a m ā m ēkā m un ne l i e l ām sa im n ie c īb a s ce l tnēm. P a g a l m i un e j a s s ta rp

29. att. Peldu un Ūdensvada ielas izrakumos atrastie tiklu g a tavošanas darbarīki (VI 193 :). / — koka saiva (1544), 2 — virv ju vīšanas rīks (1502).

109

30. att. Peldu un Ūdensvada ielas izrakumos a trastais koka grā­beklis (VI 193:753).

ēkā m b i juš i segt i ar koku k lās t i e m, kur i em iz m a n t o ­t a s kār t i s , plēst i ap a ļ ko k i un p la nka s . A p a k š ē j ā ce l t ­n i ec ības h o r i z on tā a t s e g t a ar ī p r im i t īv a d r e n ā ž a s sis­t ēma . Tā s a s t ā v ē j u s i no v a i r ā k ā m līdz 0,8 m dz i ļ ām be drēm, kas i z ra k ta s ca ur i k u l t ū r s l ā n i m un m ā l a i n a ­

j a i a u g s n e s v i r s k ā r t a i līdz dzi ļāk g u ļ o š a j a m smi l ts s lān im. L ie tus laikā v i r s ū d e ņ i p a g a l m o s caur koku k lā s t u s p r a u g ā m s a te c ē j u š i i z r a k t a j ā s b ed rē s un no t ā m s a v u k ā r t i e sūkuš ies d z i ļ ā k a jo s g r u n t s s lāņos. A t ­se v i šķa s sē t as ci ta no c i t as n o r o b e ž o ta s ar s t āv kok u žog iem, kas i zveidot i no š ķ ē r s g r i e z u m ā apa ļ i e m vai uz pusi šķe l t iem zemē i e rak t i em s tabiem. I z r a k u m u l a u k u m ā i z š ķ i r a m a s če t ra s š ā d as t ieši ci ta v i r s c i t as g u l o š a s ce l tn ie c ī bas kā r t a s . K u l t ū r s l ā n ī p a g a l m o s un s t a rp ce l tņu pa l i ek ām a t r a s t s liels ska i ts d a ž ā d u d a r b a r īk u , sa dz ī ve s p r i e k šm et u un ro tu , kas sniedz l iecības pa r šeit kā d r e iz dz ī v o j u šo seno r īd z i n iek u e t ­n i sko p ied e r ī bu , dzīves v e i d u un n o d a r b o š a n o s . P ā r ­t i ka s i eguvē sev išķa n o z ī me b i j us i zve jn iec ība i . V isos i z r a k u m u l a u k u m o s a t r a s t s b a g ā t ī g s z v e jn ie c ī b a s pie­d e r u m u k lā s t s — no pr i ežu mizas , bē rz a t ā s s un koka d a r in ā t i d a ž ā d a s f o rm a s t īklu p lud iņ i un to s a g a t a ­ves , a k m e n s un svina g rem di , koka i rbuļ i un sa ivas t īk lu l ā p ī š a n a i (29. at t . ) , t īk lu un m u r d u f r a g m e n t i , la ivu de t a ļ a s , ai ris. Spr iežot pēc a t r a s t a j i e m z i v ju kau l i em , z v e j o t a s g a l v e n o k ā r t s a l d ū d e n s zivis — lī­daka , a sa r i s , z a n d a r t s , p l a ud i s , l īnis, kā ar ī caurce ļo- t ā j a s zivis — lasis , v im b a , zut i s , store. 13. gs. s l āņos a t r a s t i e r e l a t īv i da udz ie ( 14 % ) m e n c u kaul i , kur i pie­sk a i t ā m i Z i e m e ļ j ū r ā z v e jo tā m A t l a n t i j a s m e n c ā m ,48 l iecina, ka j a u šai la ikā p i l sē t n i eku u z t u r ā z i n ā m a loma b i jus i ar ī i e v es ta j i e m sā l ī t a j i e m z i v ju p r o d u k ­t iem. Koka g r āb e k l i s (30. a t t . ) , kā ar ī k u l t ū r s l ā n ī lielā d a u d z u m ā esošie dz ī vn ieku mēs l i , sa lmi , n i ed­res, zā ļu st iebri sn iedz l iecību ar ī par lopkop ību. S ta rp dz ī vn i eku k au l i em sa s t o p a m i g a n d r ī z t ikai m ā j l o p u (cūku, l iel lopu, a r ī ka z u u. c. s īk lopu) kaul i .

L īd z te k u s zv e jn ie c ī b a i i z ra k u m o s a tk lā t o ce l tņu i emī tnieki n o d a r b o j u š i e s ar a m at n ie c īb u . P a r kaula , d z i n ta r a un koka a p s t r a d i l iecina da ud z i e p u s f a b r i ­kāt i , r a ž o š a n a s a t k r i tu m i un da rb a r ī k i . D iva s a t r a s ­t ā s koka un a k m e n s l e j a m v e i d n e s r āda , ka a p s t r ā ­dā t s ar ī k r ā s a i n a i s me tā l s . 13. gs. šī p i l s ē t a s r a j o n a t u v u m ā i lgāku l a iku no purv a r ū d a s i egū ta dzelzs , j o k r ā š ņ u k lonos , kā ar ī k u l t ū r s l ā n ī da u d z dze lzs sā rņu.

I n t e n s ī v u R ī g a s t i r dz n i ec īb u ar A u s t r u m - un Rie­t u m e i r o p a s ze m ē m ap l i ec ina no Kr i ev z em e s i eves tās s t ikla ap roces , b r o n z a s ro tas , kaur i g l i em ež n īc as , s t ikla krel l es ; no r i e t u m u ze mē m — š īfera ga l od as , b r o n z a s t r au k i , a g r ā s v ā p ē t ā s un a k m e n s m a sa i l īd z īg ā s k e r a m i k a s l auskas . Uz v a i r ā k ā m v ā ­pētu t r a u k u l a u sk ā m ci lvēka se ja s a t v e i d o j um i (31. att.: 3).

31. att. Peldu un Ūdensvada ielas izrakumos a tras tās senlietas (VI 193:) . 1 — ornamentē ta koka ripiņa (651), 2 — stikla spogulītis koka ietvarā (1758),«? — antropom orfs māla krūzes ro tā jum s (1512).

110

A ts e v i š ķ a s sen l i e t a s r a k s t u r o v ie t ē jo i e d z ī v o t ā j u t i c ē j u m u s u n s a s k a r s m ē ar k a i m iņ u t a u t ā m r a d u š ā s k u l t ū r a s i etekmes. P i e m ē r a m , ceļot j a u n u ēku, zem tās p a m a t i e m lika t. s. ce l tnes z i ed o ju mu . Tā, zem k ād a z v e jn ie k a m ā j a s p ak š a nol ikt i t r īs p r i ežu m iz as plud iņi . Zern ce l tņu p a m a t i e m v a i r ā k k ā r t a t r a s t i dz ī vn iek u kau l i vai g a l v a s k a u s u da ļas . Ar seniem ti­cē ju m i em s a i s t ī t a s d ivas a t r a s t ā s r i t u ā l ā s koka n ū j i ­ņas , k u r ā m v ie ns ga l s i zveido t s c i lvēka g a l v a s veidā. T ā d a s a t r a s t a s a r h e o l o ģ i s k a j o s i z ra k u m o s ar ī v a i r ā ­kās se nkr ie vu un po ļu p i l s ē t ā s (11.— 13. g s .) .49

Sa jā ob je k tā 1976. g. kā dā 13. gs. p i r m ā s puse s zve jn ie k u sētā a t r a d a ar ī d iva s B a l t i j ā līdz šim p a š a s se n āk ā s z i n ā m ā s šaha f i g ū r a s 50 — z i rd z iņ u (32. at t .) un b an d i n i ek u . A b a s v e i d o t a s pēc t r a d i c i o n ā l ā s a u s ­t r u m u s imbo l ik as , kā c i l ind r i ar s f ē r i sku a u g š g a lu . F i g ū r a s n ā k u š a s no v ie n a spē les ko m p le k ta , t ā s r ū ­pīgi i z g r i ez ta s ar naz i no g luda , t a i s n š ķ i e d r a i n a koka. Se nā ko R ī g a s šaha f i g ū r u v i e n k ā r š a i s i zveido­j u m s v ieg l i a p s t r ā d ā j a m ā m a t e r i ā l ā , t ā p a t ar ī to a t r a ­šan a zv e jn ie k u sētā v e d i n a domā t , ka šah a spēles m ā k s l a j a u 13. gs. s ā k u m ā plaš i b i ja i z p la t ī j u s i e s pil­sē tn ieku v idū . J ā a t z ī m ē , ka pēc i z v e i do j u m a , l i e luma u n m a t e r i ā l a R ī g a s ko k g r ie z u m i a t g ā d i n a senās K r i ev zem es šaha f i g ū ra s .

Liela k u l t ū r v ē s t u r i s k a n o z ī me ir ar ī šeit a t r a s t a j a m no v i l n a s dz i j a s p i n u m a t e hn ikā p a g a t a v o t a j a m p irk ­s t a in im, kas ir s e n ā k a i s līdz šim z i n ā m a i s ves e la i s c imd s B a l t i j ā 51 (33. at t . ) .

P l a š a j a v i d u s l a i k u p i l sē t a i r a k s t u r ī g a j ā a t r a d u m u k lā s t ā r e l a t īv i da ud z r o t as l i e t u — d a ž ā d a s p ak a v sa k - tas , v ī to kak l a g r e d z e n u f r a g m e n t i , l en tv e i d a a p r o ­ces, vī t ie un s p i r ā l g r e d z e n i , s t i en ī šu un r iņ ķ ī š u važ i- ņas , d až ād i a m u l e t p i e k a r i ņ i — b r o n z a s , a l v a s un d z i n t a r a k r u s t iņ i , dz ī vn iek u zobi un kaul i , l u n u ­las u. c. (34. un 35. at t . ) . D o m in ē K u r z e m e s z i emeļu d a ļ as i e dz īv o tā j i em , kā ar ī D a u g a v a s l ībi eš i em r a k ­s t u r ī g ā s fo rm as . V ā c i s k ā s i z ce l smes r i ņ ķ a s a k t u sa­m ē rā maz. Tāpēc v a r a m secinā t , ka ša j ā p i l s ē t a s r a j o n ā līdz pat 14. gs. g a l v e n o k ā r t dz ī vo j uš i v i e t ē jo t a u t ī b u p ā r s t ā v j i .

T r e š a j ā ce l tn ie c īb as per iodā , kas sā k ās 13. gs. v idū vai o t r a j ā pusē , p a r ā d ā s j a u n a s ce l tn ie c ī bas t r a d ī ­ci jas . Šai l aikā l īdz te ku s koka ce l tn ēm sāk būv ē t m ā ­j a s ar m ū r a vai p i l d r e ž ģ u s i enām j a u t a g a d ē j o g r u n t s g a b a l u robežās. V ē r o ja m s , ka sē tām, k u r ā s sa­g l a b ā j ā s senā v ie t ē j ā m t a u t ī b ā m ie ras t ā koka a p ­būve, s a m a z i n ā s z e m e s p la t ība . M ū r a ēkas v i s p i r m s p a r ā d ā s j a u n i z v e i d o t a j o s l i e l ā ka jo s z e m e s gab a los . No a t s e g t a j ā m če t r ām šī l aika ce l tnē m t r ī s ce l t a s kā br īvi s t ā v o š a s ne l i e l a s v i e n te l p a s , bet v i e na apvie ­no ta ar p i l d r e ž ģ u k o n s t r u k c i j ā cel tu p iebūv i ielas pusē. 14. gs. z e m e s v i r s m a , kā ar ī g a n d r ī z v i su ce l tņu v i r s z e m e s d a ļ as n o p o s t ī t a s vē lā ko g a d s i m t u apbūvē. S a g l a b ā j u š ā s t ikai v i e n a s ce l tnes s ienas ( f r a g m e n t i ) līdz 2,5 m a u g s t u m a m , no p ā r ē j ā m p u s p a g r a b a s t ā vu a p a k š ē j ā s d a ļ as un būves , kas i e ra k t as zemē , kā, pie­m ē r a m , d ivu ve i du d r e n ā ž a s s i s t ē m a s — g an v e r t i ­kā lā d r e n ā ž a , ze mē i erokot tu k š a s m uc as , g an ar ī ēku ā r p u s ē ar p a m a t i e m ier īkot ie ar dēļ i em segt ie d r e n ā ­žas kolektor i .

13. gs. cel tni , k u r a s mūr i ar d u r v ja i lu , s ienā iebū­v ē t ā m a p g a i s m e s n i š ā m u n c i t ām n o z ī m ī g ā m ce l tn ie­c ības d e t a ļ ā m v ie tā m s a g l a b ā j u š i e s pā r i pa r 2 m a u g ­s tum ā , kā v ē r t ī g u sava l aika a r h i t e k t ū r a s p ieminek l i p a r e d z ē t s s a g la b ā t , r e s t a u r ē t u n ek s po n ē t j a u n c e ļ a ­m ā s ēkas p a g r a b a s t ā v ā 52 (36. at t . ) .

Pēc P e ld u un Ū d e n s v a d a i elas i z r a k u m o s a t k l ā t a ­j ā m ce l tnē m ie s p ē j a m s i zsekot m ū r a d z ī v o ja m o ēku

32. att. Peldu un Ūdensvada ielas izrakumos a trasta šaha fi­gūra — zirdziņš (VI 193: 1547).

33. att. Pīts vilnas cimds, 13. gs. atrasts, Peldu un Ūdensvada ielas izrakumos (VI 193:263).

111

34. att. Peldu un Ūdensvada ielu izrakumos a trastās senlietas (VI 193:) . 1—7, 10—12 — metāla pieka­riņi (1644, 522, 1414, 1637, 1865, 333, 17, 1636,1629, 840), 8, 9 — kauri gliemežnīcas (542, 787) 13 —

bronzas slēdzene (983), 14—17 — stikla aproces (1369, 1292, 1024, 234), 18—26 — dzīvnieku zobu un kaula piekariņi (1540, 657, 1533, 1476, 1752, 726, 212, 1543, 503), 27—32 — dzintara piekarini

(1455, 352, 1853, 686, 1751, 1430)

p i r m s ā k u m i e m Rīgā, kā ar ī r a k s t u r o t pa š u senāk o šā d u d z ī v o ja m o ēku t ipu — t. s. m ū r a n a m u s (s ie n - hus), kādi bieži p i eminē t i R ī g a s 13.— 15. gs. r a k s t ī ­t a j o s v ē s t u r e s a v o t o s .53

1977. g. m a r t ā Ļ e ņ i n a i e l ā 7/9 (6 . g r u p a s 61. un 62. g r u n t s ) l īd z tekus r e m o n t a m t ika veikt i a r h e o ­loģi skie u z r a u d z ī b a s d a r b i .54 P ē t ī t a i s ob j ek t s — divu ēku p a g r a b i — a t r o d a s k v a r t ā l a ga lā , ku ru i erobežo Ļ eņ i n a , M e i s t a r u un L a i p u ielas. Abu šo n a m u aiz ­

m u g u r e s s ienu ve i do p i l s ē t a s n o c i e t i n ā j u m u mūr i s , bet ēka uz Ļ eņ i na un M e i s t a r u ielas s tū r a uzce l t a daļēj i ar ī v i r s b i ju šā Ka ļķu to rņ a , ku ra a i z m u g u r e s s ienas f r a g m e n t s s a g l a b ā j i e s k a i m i ņ u n a m a p a g r a b ā . P ē t ī j urnu v ie t a līdz d a r b u u z s a k š a n a i n e k ā d a s lie­c ības pa r to rni n eb i j a s a s k a t ā m a s . 17.— 18. gs., ceļot šai v i e tā j a u n u ēku, a i z s a r g s i e n a s ā r p u s ē to r n i s no­j a u k t s . V i sā g r u n t s g a b a l a p l a t ī b ā i e r īkot s p a g r a b s un kā p a g r a b a p a p l a š i n ā j u m s i zve i do t as ar ī d ivas

112

35. att. Peldu un Ūdensvada ielu izrakumos a trastas senlietas (VI 193: ). 1—12 — gredzeni (1088 366 754 1298 563, 541, 558, 102, 765, 291, 1627, 1020), 13—28 — saktas (817, 627, 115, 197, 949, 253, 1639, 180, 1354, 1297,' 1710'

1156, 1302, 1098, 758, 915), 29—33 — aproces (712, 1345, 620, 584, 1860), 34 — bronzas spirālīte (153), 35—38 — kaklariņķu f ragm enti (1712, 1293, 889, 909).

113

36. att. Peldu un Ūdensvada ielas izrakumos a tsegtā 13.— 14. gs. m ura eka. 1 — kopskats uz izrakumu vietu, 2 —celtnes vieta tuvplānā.

ne l i e l a s v e l v ē t a s t e lp as zem Kaļķu ( tag. Ļ e ņ i n a ) ielas.

I z r a k u m u ga i t ā a p m ē r a m 3 rn d z i ļum ā zem ielas l ī m eņ a t ika a t se g t i t o r ņ a ā r ē j ā s s i enas pam at i . Šu r fā labi b i ja i z š ķ i r a m a s p a m a t u k o n t ū r a s ( s ienas i e k šp us ē ) , k as ve i do r e g u l ā r u loka l īni ju. P a m a t u ā r p u s e b i j a c i etus i m ū r u n o j a u k š a n a s laikā. Daļē j i a t se d z o t s ienu, i e z ī m ē j ā s divi d až ād i m ū r a biezumi . Gar M e i s t a r u ielu, ku r p a m a t u v i r z i en s sa kr ī t ar ap ­loces l īn i ju, k ā d u p lā n ā ve i do dabā eso šās a i z m u ­g u r es s i en as t u r p i n ā j u m s , m ū r u b i e zu m s ir n e d a u d z m a z ā k s pa r 2 m. T u r p r e t ī ga r Ļ eņ in a ielu p a m a t s iv s a b ie z in ā t s l īdz 3,5 m un iziet t ā lu ā r p u s s ienu k o n t ū ­rām. I e s p ē j a m s , ka t a s l iecina pa r to r ņ a v a i r ā k i e m būvpe r i od ie m.

A ts e g t i e p a m a t i būvē t i no d a ž ā d a l i e luma n e r e g u ­lā r i em d o lo r n ī t a km eņ ie m ka ļ ķu j a v ā . A km eņ i m ū r ē ­j u m ā nav likti no te ik tā sē jumā .

Pēc s ienu f r a g m e n t i e m u n p a m a t i e m k o n s t a t ē j a m s , ka to rn i s p lā n ā b i j i s apa ļš , tā d i a m e t r s ma z l i e t p ā r ­sniedz i s 12 rn. Ā rp us n o c i e t i n ā j u m u s i enas to rn i s bi j i s i zv irz ī ts m a z ā k nekā pa r pusi no d ia m e t r a , a c īm r e ­dzot t āpēc , ka a p a ļa i s Ka ļķ u to r n i s cel ts vē lā k par n o c i e t i n ā j u m u sienu un sl ikt ie g r u n t s ap s tā k ļ i R ī g a s upes k r a s t ā nav ļ āvuš i to rni izvi rzī t t ā l ā k uz upes pusi .

N o s a u k u m s Ka ļķu to r n i s r a k s t ī t a j o s avo t os p a r ā ­dās t ikai 15. gs. beigās . A g r ā k šai v i e t ā p a s t ā v ē j u s ī a i z s a r g b ū v e j a u kopš 14. gs. v id u s t ikus i s a u k t a par B u de s to rni (Buddeniorti). 17. gs. s a s t ā d ī t a j o s R ī g as

114

37. att. Vēstures iela atrakta apakšzemes

n o c i e t i n ā j u m u p lā no s to r n i s p a r ā d ī t s p u s a p a ļ š , tā v a ­ļējā puse v ē r s t a p re t p i lsētu. I z t e ik ta s do mas , ka pus- a p a ļa i s (resp. , a p a ļa i s ) l ie lais ug u n s i e ro č ie m p ie mē­ro ta i s K a ļ ķ u to rn i s ce l ts 15. g s .55 T o mē r j ā a t z ī m ē , ka d r o š a s l i ec ības pa r k ā d u s e n āk u ša jā v ie t ā p a s t ā v ē ­j u š u c i t as k o n f i g u r ā c i j a s n o c i e t i n ā j u m u būvi , kas v a ­rē tu būt b i jus i m in ē ta i s B u d e s to rni s , i z r a k u m o s ne­t ika k o n s ta t ē t a s .

1977. un 1979. g., veicot a r h e o l o ģ i sk o u z r a u d z ī b u divos b ū v l a u k u m o s , t ika a t k l ā t a s 17.— 18. gs. noc ie­t i n ā j u m u būv es s a s t ā v d a ļ a s — a p a k š z e m e s eju f r a g ­ment i . P i r m a i s no t iem a t s e g t s V ē s t u r e s i e l ā 5 (8 . g r u p a s 6 8 . g r u n t s ) . 56 Ne l i e lā r e s t a u r ē j a m ā ce l tne a i z ņ ē m a v i su g r u n t s g a b a l u un a t r o d a s t ieši p re t im M a r i j a s - M a g d a l ē n a s baz n īca i . Ē k a s a i z m u g u r e s siena p ie s l ē dz as p i l s ē t a s v i d u s l a i k u n o c i e t i n ā j u m u mūr im. Zem p a g r a b a g r ī d a s r e s t a u r ā c i j a s da r b u l aikā 10 m

g a r ā p o sm ā a t t ī r ī t s a i z b ē r t a s a p a k š z e m e s e j a s f r a g ­m e n t s (37. a t t . ) . T ā lāk abos ga l os ej a s a g r a u t a v ē ­l ākos ce l tn ie c ī bas da rbos . E j a s p l a t u m s 80— 100 cm, a u g s t u m s ap 135 cm. Sā n u s i enas e j a i ir ve r t i k ā la s , m ū r ē t a s no n e a p s t r ā d ā t i e m ak m eņ ie m. G r ī du veido p la k a n i d o lo m ī ta k m e ņ i ka ļ ķ u j a v ā , v i d u s d a ļ ā tai iz­v e i do ta a p m ē r a m 10 cm dziļi s l īpa t ekne. E ja p ā r ­seg ta ar ap a ļu m u c a s velvi , kas m ū r ē t a no v i en ā k ā r t ā l ikt iem un ar ka ļ ķ u j a v u sa i s t ī t i em dze l t e n ie m ķ ieģe ļ i em (26X 1 3 X 6 — 8 cm) . E j a s a p a k š ē j ā daļā g r ī d a a t r o d a s 2,5 m zem V ē s t u r e s ie las l īmeņa .

Pēc a t s e g t ā nel iel ā p o sm a g r ū t i note ik t būves sā­k o tn ē j o f u n k c i j u un g a r u m u . E ja sā ku s ie s p i l s ē t a s t e r i to r i j ā un v ed us i zem n o c i e t i n ā j u m u s ienas uz Pi ls pusi . Ne l i e l a i s e j a s dz i ļ um s l iecina par t ā s vēlo iz­celsmi. K u l t ū r s l ā n i s , kā v ē r o j a m s t u v ē j o s i z ra k u m o s L. P i l s ielā, š a j ā p i l s ē t a s r a j o n ā p ā r sn ie d z 3 m.

38. att. Komunaru ielā atrastā apakšzemes eja. 1 — ejas a trakšana buvbedre, 2 — ar ķieģeļiem a izkrau­tais ejas gals.

8* 115

39. att. Daugavas ielas izrakumos a tras tās senlietas (VI 2 1 2 : ) . 1 — dzelzs šķēps (1678), 2 — pakavs (1516), 3 — bronzas sakta (1905), 4— 6 — vērpjamo vārpstu skrie­meli (1929, 918, 931), 7 — baltmetāla krustiņš (1392), 8, 9 — stopa bultu gali (926. 1629), 10 — bronzas aproce (358), 11— 16 — kaula ķemmes (1273, 847, 667, 826, 1087, 934), 17, 18 — dzelzs dzirkles (838, 1412), 19 — pieši (1725), 20,21 — dzelzs slēdzenes (848, 941), 22—24 — jostu sprādzes (1763, 1630, 124), 25 — dzelzs vira (1861), 26' — bronzas karote (546), 27 — naža adas maksts metala uzgalis (1858), 28—30 — dzelzs

naži (1039, 945, 1226).

P ā r s e g u m a ve l vē l ietotie dze l t en ie m a la ķ ieģeļ i nav senāk i pa r 17.— 18. gs.

Spr i ežo t pēc a t r a d u m i e m a i z b ē r u m a slānī , a p a k š ­ze me s būve i z n ī c i nā ta 19. gs. T ā t ad tā i e r īkota laika p o s m ā no 17. l īdz 19. gs. Spr iežot pēc nel i el ā ve lv es a u g s t u m a un g r īd ā r ūp īg i i zv e id o t ās t eknes , t ā v a ­rē tu būt b i j us i v i e t ē j a i s k a n a l i z ā c i j a s kolek to r s , kas ve d i s t ikai līdz pils g rāv im . J ā ņ e m vē rā tomēr , ka lie­l āka a i z g r u v u s i a p a k š z e m e s ej a k o n s t a t ē t a ar ī P i o ­n i e ru l a u k u m ā ce l tn ie c īb as d a r b o s 1969. g. Tas ne iz ­s lēdz i e spē ju , ka m i n ē t a i s e j a s po sm s ir da ļa no g a r ā k ā s e j as , kas 17. gs. s a v ie n o j u s i p i l sē t ā esošo zv ie dr u g a r n i z o n a b a z n īc u ar p ils n o c i e t i n ā ju m ie m .

1979. g. a u g u s t ā b ū vb ed r i r aka k v a r t ā l ā s ta rp R a i ņ a b u l v ā r i , K o m u n ā r u i e l u u n Ko - m u n ā r u b u l v ā r i . A p se k o j o t i z rak to bū vbedr i , a p m ē r a m 2,5 m zem t a g a d ē j ā z e m e s l īm eņa t ika k on ­s t a t ē t s kā d s 30 m ga r š a p a k š z e m e s e j a s p o s m s 57 (38. att.: 1). P re t v ec p i l s ē t u v ē r s t a i s e j a s ga l s sa­g r a u t s j a u 19. gs., ceļot acu k l īn ik as ēku. E j a s p re­t ē j ā ga lā r ū p ī g s v i e n a s ķ i eģ e ļu k ā r t a s a i z k r ā v u m s (38. a t t . :2) . Šis a i z k r ā v u m s , kā ar ī e j a s v id u s daļā

v a ļ ē j i a t s t ā t ā s sā nu n o z a r o j u m u v i e ta s r āda , ka a p a k š z e m e s būve nav p a b e ig ta . E ja m ū r ē t a no sa r ­k an ie m ķ ieģe ļ i em, ku ru i zmēr i 2 7 , 0 X 3 1 , 0 X 7 , 5 — 8 , 5 x 1 4 , 0 — 15,0 cm. V i r s p u s ē t iem k a t r a m uzs p ie s t a

116

40. att. D a u g a v a s i e l as i z r a k u m o s a t r a s t a k o k a g a l d i ņ u b ļ o d i ņ a (1) u n p ā r o g ļ o j u š i e s m i ež u gra

( 2 ).

ī p aš a z īme D-3. E jas s ā n u s i e nas s t ā vas , tās pā r se d z a p a ļa m u c a s velve v iena ķ ieģe ļa b ie zumā . G r ī d a s s e g u m s ejai n av ier īkots. S ā n u s i enu b i e zu m s ap 50 crn. Ejas iekšej ie i zmēr i — a u g s t u m s ap 2 rn, p la ­tu m s ap 140 cm. Velves g r i e s tos a p m ē r a m 7 m cits no ci ta a t s t ā t i vaļē j i v e n t i l ā c i j a s c a u r um i , k u r u sā n u s i en as n o s t i p r i n ā t a s ar ķ ieģeļ i em.

Eja b ū vē t a i z rak tā t r a n še jā , kas pēc būv es p ab e ig ­š a n a s a i zbē r t a . A t r ok o t p az em es būvi , a i z b ē ru m a s l ān ī u n ar ī pa š ā ejā v a i r ā k ā s v ie t ā s a t r a s t i 17. gs. b e i g ā m u n 18. gs. r a k s t u r ī g i p r i ek šme t i — ba l t ā mā la p īpī šu f r a g m en t i , t r a u k u l a usk as , ar zi lu k r ā s o j u m u r o t ā t u k r ā s n s p o d i ņ u u n s i en as a p d a r e s flīžu f r a g ­ment i . Pēc a t r a d u m i e m sp r i e ž am s , ka eja n a v ierī­kota a g r ā k par 18. gs.

A p s k a t o t i z ra k tā s b ū v b e d r e s prof i lu v ir s ejas, v ē r o ­j a m s , ka e j as i e r ī k o ša n a s l aikā zeme s l īmen i s ša jā

vie tā bi j i s a p m ē r a m par 1,8 m ze māks . To r ā d a ap ­b ē r t a i s a u g s n e s s lānis , kas g a n d r ī z 3 m b i eza jā dzel ­t enās smi l t s kā r t ā i e z īmē jas kā m e l n z e m e s s t a rp j o s l a . Pēdē j i e p la šāk ie ze mj u i z l ī d z i n ā š a n a s da rb i s a s k a ņ ā ar r a ks t ī to avo t u z i ņ ā m ša jā r a j o n ā veikt i pēc 1772. g., kad ar v a l d ī b a s r īk o ju m u ā r p u s R īgas va ļ ­ņ iem 130 asu a t t ā l u m ā bi ja j ā i z v e id o no ap b ū v e s br īvs , l ī dzen s a p š a u d e s l a u k um s , u n pēc 1857. g., kad n o j a u c a p i l s ē t a s va ļņ us . T ā t ad , sp r i ežo t pēc zemes s l ā ņ u s t r a t i g r ā f i j a s , eja p a s t ā v ē j u s i j a u 18. gs. bei­gās. A p m ē r a m 50 m no e jas j a u n a j ā b ū v b e d r ē s a s k a ­t ā m s k ā d a s i e p l ak a s a i zb ē ru m s . Te v a r ē t u m ek lē t ne ­l ielās D z i r n a v u p ī t e s gul tn i , kas 17. —18. gs. p i l s ē t a s k a n ā l a m p ie va d ī j a s v a i g u ūdeni .

L īdz īgu a p a k š z e m e s eju a t s e g š a n a k a n ā l a a p s t ā d ī ­j u m o s pie Ra iņ a b u l v ā r a 1897. g. u n Ra iņa b u lv ā r a u n Gork i j a ie las s tūr ī 1925. g. r ād a , ka ša jā r a j o nā p a s t ā v ē j u š a s v a i r ā k a s p a z e m e s e j as — da ļa no

41. att. P i l d r e ž ģ u ē k a s a p a k š ē j o s i e n a s v a i n a g u a t r a k š a n a D a u g a v a s iela.

117

42. alt. Skats uz izrakumu vietu D augavas iela.

p i l s e t a s 17,— 18. gs. z e m ju v a ļ ņ u un b a s t i o n u nocie­t i n ā j u m u s i s t ēmas.

Če t r us g adu s , no 1977. l īdz 1980. g., t u r p i n ā j ā s i z ra k u m i k v a r t ā l ā s t a rp P e l d u , D a u g a v a s u n M ā r s t a ļ u i e l u , i zpētot če t r us l īdzās e sošus D a u g a v a s i e l a i p i e g u l oš os g r u n t s g a b a l u s (3. g r u p a s 12.— 15. g r u n t s ) . 5 Kop ē jā i z ra k u m o s a t ­se g tā p la t ī b a p ā r s n ie d z 600 m 2. P ē t ī t a i s k v a r t ā l s līdz pa t 1941. g. b i j i s g a n d r ī z p i ln īg i apb ūv ē t s . V ie t ām p a g r a b i a t r a d u š i e s a r ī zem ēku a i z m u g u r ē e s o š a ­j i e m p a g a lm i e m . Tomēr , kā r ā d ī j a i z ra kum i , 12. g r u n t s ­g a b a l ā ša u rā jo s l ā s a g l a b ā j u s i e s n e a p b ū v ē t a p a ­g a l m a da ļa ar v ē l āk o s p ā r r a k u m o s n e t r a u c ē t u 4,5 m biezu ku l t ū r s l ā n i . P ā r ē j ā pē t ī t ā p la t īb ā n e t r a u c ē t s k u l t ū r s l ā n i s a t r o d a s t ika i zem p ēd ē j ā ka ra la ikā sa­g r a u t o ēku p a g r a b u g r ī d ā m a p m ē r a m 1,5— 2,0 m bie­zumā.

I z r a k u m u ga i t ā i e gū t s p r i e k šs t a t s par g r u n t s g a ­ba lu p l ā n o j u m a un d z ī v o ja m o ēku a t t ī s t īb u v ienā k v a r t ā l ā v i sā p i l s ē t a s p a s t ā v ē š a n a s laikā, t ā p a t iz se­k o j a m a s ar ī l i ec ības pa r d z ī v o ja m o k v a r t ā l u ū d en s a p g ā d i d a ž ā d o s l a ika posmos .

K u l t ū r s l ā n ī i z šķ i rami četr i a p d z ī v o t ī b a s per iod i ar d a ž ā d u a p b ū v e s p l ā n o j u m u un ēku k o n s t r u k t ī v o v e i d o ju m u .

V i s n i e c ī g ā k ā s ce l tn i ec ība s l i ec ības s a g l a b ā j u š ā s no p a š a s p i r m ā s šai v i e tā b i j u š ā s apb ūves . Vi rs pa- m a t z e m e s a tk lā t i v a i r ā k i v i r s z e m e s pa va rd i , kas k r au t i no d ūr es l i e luma do lo in ī t a k m c ņ ie m un l a u k­akm eņi em . N o te i k ta s b ū v k o n s t r u k c i j a s va i ce l tņu pa l iekas , i zņem ot d až u s zemē i edz ī tus mie tu ga lus , s t abu v i e t a s un bedres , v a i r s ne b i j a i z se ko ja ma s . Spr iežot pēc mie tu ga lu n e l i e l a j i em izmēr iem, daļa ce l tņu v a r ē t u bū t b i jus i v i e g la s k o n s t r u k c i j a s , k u ­r ām s ienas v e i d o t a s no k ā r t ī m vai ž a g a r u p in um a . No d ivā m ci t ām ce l tnēm a t r a s t i t i ka i b luķi — p a ­m a t u pal ik tņ i , kas nedod p r i e k š s ta t u pa r s ienu k o n­s t rukc i ju . P a m a t z e m ē i e d z i ļ in ā t as ar ī d ivas ap 3X X3 m l ielas un 0,7 rn dzi ļ a s bedresA Vienā no t ām izve idota g r īda no p lā n ie m, p lē s t i em dēļ iem, kas gu l ­dīti v i r s koka sk a i du s l āņa . O t r u bedr i sedz bieza, d e g u š a mā la kā r t a , ku rā uz a t sev i š ķ i em st ipri a p d e ­guš ie m m ā la a p m e t u m a g ab a l i e m s a s k a t ā m i daudz i zā ļu s t i ebru n os p ie dum i . T rū k s to t v i r s z e m e s k on ­s t r u k c i ju pa l i ek ām , g rūt i spr ies t , va i šeit a t k l ā t a s v i r s z e m j u ce l tņu z e m g r ī d a s s l ēp tuv es — p a g r a b i vai a r ī ne l i e l a s daļē j i ze mē i e rak tas cel tnes .

A t r a d u m u ska i t s a p a k š ē j ā s l ānī n iecīgs : da ž as ne ­g l a z ē t a s r u p j a z v i r g z d a i n a m ā la t r a u k u l a u sk as , ne ­a p s t r ā d ā t s dz in ta r s , k au l a a da ta , m e tā l a k a u s ē š a n a s sārņi , k a u r i g l i e me žn ī ca , ar i e sp ies tu p u n k tu un sv ī t ru r i n d ā m ro tā t s m ā la v ē r p j a m ā s v ā r p s t a s skr ie­mel is , daž i s t ikla ap ro ču f r a g m e n t i un b r o n z a s pa- k a v s a k t a ar v ī t u loku un z v ē r g a l v u ga l i em (39. at t . ) . Spr i ežo t pēc šīm sen l i e t ām , s ā k o tn ē j ā a p d z īv o t ī ba , kas ša j ā p i l s ē t a s r a j o n ā p a s t ā v ē j u s i s a m ē r ā īsu laika posmu , sa i s t ā m a ar v i e t ē jo t a u t ī b u i e d z ī v o t ā j i e m un a t t i e c in ā m a uz 12. gs. b e i g ā m un 13. gs. s ā kumu.

N ā k o š a j ā a p d z ī v o t ī b a s pe r iod ā p a r ā d ā s j a u no v i e t ē j ā m ce l tn ie c ī bas t r a d ī c i j ā m a t š ķ i r ī g a s k o n s t r u k ­c i j a s ēkas. Lai g an j a u n ā a p b ū v e a i z ņ e m v i su k v a r ­t ā lu , ce l tn es to m ē r n e i e k ļ a u j a s v ē l ā k a j ā s g r u n t s g a ­ba lu robežās . Ēku s ienas bieži t ā s šķē rso un a t r o d a s pa t iesl īpi p re t t a g a d ē j i e m ielu v i r z i en i em . C e l tņu s ienas b ū v ē t a s p i l d r e ž ģ u k o n s t r u k c i j ā , a i l as s t a rp s t a tņ ie m a izp i l do t ar ve r t ik ā l i l ikt iem dēļ iem, ku ru gal i i e s t ip r inā t i a p a k š ē j ā v a i n a g a baļķī . V iena no šī pe r iod a ce l tnēm, k u r a s p la t īb a p ā r s n ie d z 40 m 2, bi­j u s i g r a u d u no l ik t ava . No t ā s s a g l a b ā j u s i e s pā rog - ļota p la n k u g r īda . Zem d e g u m a k ā r t a s v i sā t e lp as p la t īb ā g r īd u k lā j a d až u s c e n t i m e t r u s b iezs a p d e ­gu šu g r a u d u s lānis . V ie t ām pa dēļu s p r a u g ā m g r a u d i i ebi ruš i ar ī z e m gr īd ē . P l a š a i s g r a u d u s l ān is n o r ā d a , ka l ab ība g l a b ā t a t e lp as v id ū a t k lā t ā k au d z ē vai ar ī l ielos apc i rkņos . Pēc b io log a A. R a s i ņ a a t zi ­ņas , tie b i j uš i miežu g r a u d i (40. att.: 2).

Klēt s j eb g r a u d u k r ā t u v e s z i e m e ļ a u s t r u m u s tūr ī zem p a m a t i e m a t r a d ā s ce l tn es z i e d o j u m s — nel i e l a s govs ske le t s (g a lva , m u g u r k a u l s un r ib as ) .

N e t ā l u no klē ts a t r a d u s i e s liela, a tk l ā t a , br īvi s tā ­v o š a ap 2 X 2 m liela k r ā s n s , no k u r a s s a g l a b ā j u s i e s p a m a t n e , kas p ac ē l us ie s 0,4 m v i r s zemes. K r ā s n s p a m a t n e m ū r ē t a no d o l o m ī t a k m e ņ i e m m ā l u j a v ā , bet ve l ve t ika i no mā la . I e s p ē j a m s , ka šeit a t k lā t a m a i ­zes ce p tu ve ar savu g r a u d u k r ā j u m u .

T a g a d ē j ā s g r u n t s g a b a l u rob eža s , kā ar ī D a u g a v a s un P e ld u ielu b ū v la id u l ī n i j a s n o s t a b i l i z ē j u š ā s j a u 13. gs. P a r to l iecina n ā k o š a i s b ū v pe r io ds , kad v i sā p ē t ī t a j ā p la t ī b ā r i n d ā ce l t a s l ie las p i l d r e ž ģ u k o n ­s t r u k c i j a s ēkas, kas j a u n o v i e to ta s gar p aš re iz e jo P e l d u ie las bū v la id u l īn i ju (41. at t . ) . V ē r o j a m s to­mēr , ka s ā ko tn ē j i r o b e ž l ī n i j a s t a rp k a i m i ņ u zemes g ab a l i e m s v ā r s t ī j u s i e s a p m ē r a m 2 m p la tā jos l ā . Se­

118

n ā k ā s ēkas n av ce l t a s cieši kopā ar sānu s ienām. S ta r p t ā m a t s t ā t a 1— 2 m p la ta eja. P ē t ī t a j ā ob j ek tā p i r mā p i l d r e ž ģ u ēka cel ta 13. gs. o t r a j ā pusē. Tā ir ap 6 X 8 m liela. Ē k as s ienu a i l as s t a rp s t a t ņ ie m, lie­kas , b i j u š a s a i z p i l d ī t a s ar ķ ieģeļ i em. S a b ie z in ā ta i s s t a tņ u n o v i e t o j u m s s ienā ik pa 1 m ļauj domā t , ka šai ce l tnei v a r ē t u būt b i juš i ar ī divi stāvi . Pēc i zm ē­r i em tā a t g ā d i n a nel i elos m ū r a n a m u s , kur i p i em i ­nēt i , a p r a k s t o t i z r a k u m u s P e l d u un Ū d e n s v a d a ielas stūrī .

13. gs. b e i g ās vai 14. gs. k v a r t ā l a ga lā ga r D a u ­g a v a s ielu ce l t a s ar ī t r īs m ū r a ce l tnes . D iv as no t ā m a t r a d u š ā s k v a r t ā l a s tūros , bet v i e na — g r u n t s g a b a l ā k v a r t ā l a vidū. P i l n ī g ā k i z pē t ī t a ēka P e l d u un D a u ­g a v a s ielas s tūr ī . Ce l tn es i zmēr i p l ā n ā 10,80X 12,64 m. Tās s i en as m ū r ē t a s t r i j u ķ ie ģe ļu b iezu mā un v ie tu m is f r a g m e n t ā r i s a g l a b ā j u š ā s pat 1,5 m a u g ­s tumā. Zem v i s a s ce l tnes a t r a d ie s p a g r a b s , tā a i z ­m u g u r e s da ļā a t k lā t a 2 , 10 X 1, 5 8 m liela si l tā gai sa ap k u r e s k r ā s n s p i rm ā s t āv a d z ī v o ja m o t e lpu a p s i l d ī ­šana i . Ē k a s g r u v e š o s a t r a s t i e d a ž ā d a s f o r m a s profi l - ķieģeļ i , a k m e n s k a l u m u , kā ar ī t u m š i b r ūn i g la zē tu k ā r n i ņ u f r a g m e n t i l iecina, ka ce l tnes v i r s z e m e s daļa b i jus i g r ezn i veido ta .

Tā kā v i sa s se nā s ce l tnes g ā j u š a s bo jā u g u n s g r ē ­kos, t ad ar ī a t r a s t o senl ie tu ska i ts t a j ā s niecīgs .1980. g. i z r a k u m u l a u k u m s a t r a d ā s k ā d r e i z ē j ā p a ­g a l m a vietā , kas , l iekas, b i j i s ko p īg s v i s m a z t r im b la k u s n o v ie to tā m cel tnēm. P a g a l m s a t r a d ie s ēku a i z m u g u r ē . T a j ā b i jus i ko p ī ga aka un a t e j a s bedres . Sāko t ar 13. gs. , p a g a l m s pa l ic i s n e a p b ū v ē t s un d a ­ļēji t ā d s s a g l a b ā j i e s līdz 20. gs. V ē l ā k os p ā r r a k u m o s n e t r a u c ē t ā ze me s k ā r t a ļāva i egūt n o z ī m ī g u s seci ­n ā j u m u s pa r k u l t ū r s l ā ņ a v e i d o š a n o s un s t r a t i g r ā f i j u v i sā p i l s ē t a s p a s t ā v ē š a n a s laikā. Sā k o t n ē j i k u l t ū r ­s l ān is p i l s ē t a s t e r i to r i j ā p ie au dz i s ļoti s t r a u j i — v a i ­rāk nekā par m e t r u v iena g a d s i m t a laikā. Ap 16.—1 7 . gs. ze me s l ī m eņa c e l š a n ā s p i l s ē t a s t e r i to r i j ā p rak t i s k i be igus ies . P a r to l iecina ar ī d a u d z ā s R ī g as1 7 . gs. ce l tnes, k u r u p i rmo s t ā vu g r īd a un p a g a l m u

b r u ģ i a t r o d a s sā k o tn ē j ā a u g s t u m a a t t i ecībā p re t t a ­g a d ē j o a p k ā r t ē j o ze me s v i r s m u . N e t r a u c ē t o s g r u n t s h or i z on to s p a g a l m a v ie tā o r g a n i s k ā m v ie lām b a g ā ­t a i s k u l t ū r s l ā n i s a t r o d a s j a u a p m ē r a m zem 1 m b ie ­zas v i r s ē j ā s smi l šu k ā r t a s . Tas l iecina, ka, vēl p a ­s t āvo t m ū r a apbūve i , p a g a l m o s t u r p i n ā j i s veido t i e s o r g a n i s k ā m v ie lā m b a g ā t s k u l t ū r s l ā n i s , t ā ds pat s kā koka ce l tn ie c ī bas pe r iod ā (42. un 43. at t . ) .

P a g a l m a daļā p ē t ī t a j ā l a u k u m ā ce l tn ie c ī bas k o n ­s t r u k c i j a s t ik p a t kā n eb i j a a t s e g t a s , t u r p r e t i m te t ika a t r a s t s b a g ā t ī g s sen l i e tu k lā s t s — g a n d r īz p u s ­o tra tū k s t o š a p r i ek šm etu . A t r a d u m i sniedz p r i ekš ­s t a tu ne v ien pa r v i d u s l a i k u p i l s ē tn ie ku dz ī v esv e i d u un m a t e r i ā l o k u l t ū r u , bet ļauj ar ī no te ik t a p k ā r t ē j o ze me s g a b a l u i e d z īv o t ā ju e tni sko p ie d e r īb u un n o ­d a r b o š a n o s .

A t r a s to sen l i e tu v idū do mi n ē d a ž ā d i koka p r i ek š ­met i (44. at t .) vai to f r a g m e n t i , sevišķi d au d z ir n e ­lielu koka b ļo d i ņu g a l d i ņ u (40. at t . : 1), kas b i juš i sa s t īp o t i ar v i enu , d iv ā m vai t r im k lū g u s t īp iņā m. Re la t īv i dau dz a t r a s t s z ā ģ ē t u dz ī vn ieku ka u l u un ra g u , g a t a v u un p u s g a t a v u ka u la ķ e m m j u . Ļoti dau dz ir d a ž ā d u ap a v u de t a ļu , kā ar ī ves e lu un bo­j ā t u ād a s apav u . Sīku ā d a s a t g r i e z u m u ska i ts sn ie ­dzas tūks t ošo s . Tas l iecina pa r i lg s toš u in t e ns īv u k au l a a p s t r ā d i un k u r p n ie k a , kā ar ī ķ e m m j u i z g a t a ­v o t ā j a a m a t a p a s t ā v ē š a n u v a i r ā k ā s šai v ie tā dz ī vo ­j o š ā s p i l s ē tn ie ku pa a u d z ē s . S ta r p p r i ek šm et i em , kas

43. att. Atsegtais kultūrs lānis D augavas ielas pagalm ā

r a k s t u r o 13.— 14. gs. p i l sē tn ieku m a t e r i ā l o ku l tū ru , n av t i k p a t kā n e v i e n a s v ie t ē j i em ie d z īv o t ā j i e m r a k ­s t u r ī g ā s ro ta s l i e t a s . A p a k š ē j o s ap b ū v e s h o r i z o n t o s a t r a s t i daži t ī klu p lud iņ i . Sen l i e tu m a t e r i ā l s būt i sk i a t š ķ i r a s no a t r a d u m i e m , kas i egū t i i ep r i ekš ē j os g a ­dos p ē t ī t a j ā k a i m iņ o s e s o š a jā v ie t ē jo i e d z ī vo t ā j u c i ema v ie tā D a u g a v a s k r a s t m a l ā P e l d u u n Ū d e n s ­v a d a ielas stūrī . Tas p a t s s a k ā m s a r ī par ce l tn ie c ī ­bas t r a d ī c i j ā m . Tāpēc, p a m a t o j o t i e s uz š īm a t š ķ i r ī ­bām, D a u g a v a s ielas i z r a k u m o s iegūto a r h e o lo ģ i s k o m a t e r i ā l u , i z ņ em o t to, kas s a i s t ā m s ar sā ko tnē jo , p i r mo apbūv i , v a r a m u z s k a t ī t pa r r a k s t u r ī g u vāc u ko lo n i s t u m a t e r i ā l a j a i k u l t ū r a i (39. at t . ) .

I zv ē r š o t p ē t ī j u m u s ve c p i l s ē t a s v ie t ās , ku r vēl līdz n es en a i p a g ā t n e i i z ra ku m i ne b i j a no t ikuš i , r a d ā s ie spēja p rec izē t un p a p i l d i n ā t l ī d z š i n ē jo s p r i e k š s t a ­tus par R ī g a s s ā ko tn ē j o a p d z īv o t ī b u u n t e r i t o r i j a s p l ā n o j u m u . P l a š a j o s i z ra k u m o s P e l d u un Ū d e n s v a d a ielas s tū r ī gū t i p i e r ā d ī j u m i pa r v ie t ē jo i e d z ī v o tā ju a p m e t n e s p a s t ā v ē š a n u 12 . gs. b e i g ās ar ī š a j ā p i l s ē ­t a s r a j o n ā D a u g a v a s k r as t ā . S a v u k ā r t i z ra k u m i K a ­lēju un 13. J a n v ā r a ielā p re z ic ē ja j a u z i n ā m ā s pir ins- vāc u p e r iod a a p m e t n e s t e r i to r i ju u n a p d z ī v o t ī b a s in t e n s i t ā t i t ag. V ec p i l sē t a s un A lb e r t a l a u k u m a a p ­kaimē. A pk o p o jo t p ē t ī j u m u r e z u l t ā t u s , b i j a i e s p ē j a m s i z s t r ā d ā t p i rmo R ī g a s sā k o t n ē j ā p l ā n o j u m a r e k o n ­s t r uk c i ju , k u r a s p a m a t ā ir a r h e o lo ģ i s k o i z r a k u m u m a t e r i ā l i .59 L īdz ar to b i j a i e s p ē j a m s kā z i n ā t n i sk i n e p a m a t o t a s n o r a i d ī t s e n ā k ā s un pa t vēl p a v i s a m n e s e n i z s t r ā d ā t ā s d a ž ā d ā s R ī g a s 12.— 13. gs. t o p o ­g r ā f i j a s r e k o n s t r u k c i j a s , kas , i g n o r ē j o t a rh e o lo ģ i sk o p ē t ī j u m u r e z u l t ā t u s , t ika p a m a t o t a s g a n ar n e t i e š ā m ra k s t ī to avo t u z i ņ ā m ,60 g an ar p i l s ē t a s 19. gs. p l ā n a

119

44. a tt. D augavas iela a trasta koka karote (VI 2 1 2 :4 4 4 ) un vērp jam ā vārpst ina (VI

212 : 477).

an a l ī z i un, beidzot , ar r e k o n s t r u k c i j u a u t o ru b r īvu f a n t ā z i j u .61

Tā kā p l a š a j o s i z r a k u m u l a u k u m o s bi ja i e s p ē j a m s a t s e g t dz ī v o ja m o apbūv i v a i r ā k o s p i l s ē t a s k v a r t ā lo s , ku ro s l a b v ē l ī g o g r u n t s a p s t ā k ļ u dēļ b i ja s a g l a b ā j u ­šās se nās koka k o n s t r u k c i j a s (L. P i l s iela, P e l d u un Ū d e n s v a d a iela, D a u g a v a s ie la) , kā ar ī p i lnā p lā ­n o j u m ā i zpē to t v a i r ā k a s p i r m ā s m ū r a ēkas, v a r ē j a gūt p r i e k š s t a t u ar ī pa r R ī g a s senāko d z ī v o ja m o ēku t ip i em un to v ē l āk o a t t ī s t ī b u .62 Liela no z ī me p i r m a ­j o s p i l s ē t a s p a s t ā v ē š a n a s g a d s i m t o s (l īdz pat14. gs.) b i jus i koka apb ūve i , k u r a s p a m a t ā v ie t ē j ā s c e l tn ie c ī bas t r a d ī c i j a s .6 13. gs. p a r ā d ā s p i r m ā s pild- r e ž ģ u k o n s t r u k c i j ā b ū v ē t a s cel tnes , bet 13. gs. bei ­gās un 14. gs. — p i r m ā s m ū r a ēkas, t. s. m ū r a

I z r a k u m o s v ie n la i k u s a t se dz o t v a i r ā k u s b la k u s eso­šus zeme s g a b a lu s , i e gū t s p r i e k š s t a t s par ap b ūv e s p l ā n o j u m u un g r u n t s g a b a l u rob ežu v e i d o š a n ā s ap ­s tāk ļ i em la ikā no 13. līdz 20. gs.

J a u n a s a t z iņ a s i e g ū t as ar ī par v i d u s l a i k u p i l s ē t a s če tr iem n o c i e t i n ā j u m u to r ņ ie m un a i z s a r g m ū r i . N o ­ska id r o t s to r ņ u p l ā n o j u m s , c e l š a n a s laiks, k o n s t r u k ­t ī v a i s i z v i e t o j um s un l ietotie bū v m a te r i ā l i . P i r m o reizi p ē t ī t a s un z i n ā tn i sk i f i ksē ta s ar ī 17.— 18. gs. n o c i e t i n ā j u m u s a s t ā v d a ļ a s — p a z e m e s ejas.

Divos i z r a k u m u ob j ek tos (13. J a n v ā r a ielā un Min- s t e re j a s ielā) a t seg t i ar ī s e nās R ī g a s os ta s — R ī d ze ­nes upes — k r a s ta n o s t i p r i n ā j u m i . Pēc šiem n o s t i p ­r i n ā j u m i e m bi ja i e s p ē j a m s p rec izē t a i z b ē r t ā s os t a s a k v a t o r i j a i zmērus , kā ar ī gūt i n f o r m ā c i j u par d a ­žā do s la ika pe r i od os cel to k r a s t m a l u k o ns t r u k c i ju . J a u n ie i z ra k u m i pa l īd z z i n ā t n i sk i i zvēr t ēt ar ī R ī g a s p i r m ā s os ta s a k v a t o r i j ā 1938./39. g. veik to p ē t ī j u m u p la šos m a t e r i ā l u s , par kur i em nav s a g l a b ā j u s i e s pil­n īg a i z r a k u m u d o k u m e n tā c i j a .

B a g ā t a i s sen l i e tu m a t e r i ā l s sniedz j a u n a s z i ņas par v i d u s l a i k u p i l sē tn ieku m a t e r i ā l o un g a r ī g o k u l ­tū ru , pa r v iņ u dz īv es v e id u un n o d a r b o š a n o s . P i e m ē ­r am, a t r a s t i e stili l iecina, ka p i l sē tn iek i p r a tu š i r a k ­st ī t ; šaha, d a m b r e t e s un d z i r n a v u spēļu kau l i ņ i un dēļi s a v u k ā r t p i e rāda , ka šīs spēles b i j u š a s po p u­lā ra s j a u 13. gs. Pēc ce l tņu z i e d o ju m ie m v ie g l āk i z p ro t am i senie t i c ē j u m i un p a r a ž a s . Sen l i e tu m a t e ­r i ā l ā i e s p ē j a m s a t š ķ i r t g an v ie t ē j o t a u t ī b u p i l sē t ­nieku, g a n ar ī v ā c u i e ce ļ o tā ju m a t e r i ā l ā s k u l t ū r a s l iecības. Līdz ar to p ie rā d ī t s l ībiešu un l a tv ie šu t a u ­t ī b a s i e d z ī v o t ā j u k u l t ū r a s i e g u l d ī j u m s p i l s ē t a s dzīvē u n t ā s i z a u g s m ē j a u kopš p i r m a j i e m R ī g a s p a s t ā ­v ē š a n a s ga d s im t i em .

A tsev i šķ i a t r a d u m i l īdzē ju š i p rec izē t dažu sa im ­n ie c īb as n o z a r u u n da r b a p a ņ ē m i e n u p i r m s ā k u m u s L a t v i j ā , p i e m ēr am , st ikla i z g a t a v o š a n a ( a t r a d u m i T ro k š ņ u ie lā) , au ž a m ie s tāvi ( P e i t a v a ie lā) , senākie pīt ie un adī t ie c imdi (13. J a n v ā r a ielā un P e ld u un Ū d e n s v a d a ielā) u. c.

Lai g an kopš 13. gs. pa r R ī g a s t i rd z n ie c īb u ir b a ­gā t s r ak s t ī to avo t u k lā s t s un veik t i d au dz i f u n d a ­m e n tā l i p ē t ī j u m i , to m ē r ar ī a r h eo loģ i sk ie i z ra ku mi sniedz j a u n a s l i ec ības pa r se na j i em t i r d z n i e c ī b a s sa­kar i em. Ra ks t ī t i e v ē s t u r e s avot i p i em in g a l v e n o k ā r t s v a r ī g ā k ā s v a i r u m t i r d z n i e c ī b a s preces , k u r a s p irka un p ā r d e v a l ielās p a r t i j ā s . Be t l īdz te kus v a i r u m t i r d z ­n iecība i p a s t ā v ē j u s i a r ī s ī k t i rd zn ie c īb a ar g r e z n u m a un sa d z ī v e s p r i e kš m et i e m, r o ta s l i e t ā m u. tml. Sādu nel ielo sen l i e tu a t r a d u m i pa l īdz p rec izē t t i r dz n ie c ī ­bas v i r z i e n u s un in te n s i t ā t i d a ž ā d o s l a ika per iodos . P i e m ē r a m , d a u d z ā s Kr i ev z em ē p a g a t a v o t ā s s t ikla ap ­roces, m e tā l a ro ta s , š ī f era v ē r p j a m o v ā r p s t u skr ie­meļ i u. tml . a t r a d u m i l iecina pa r a u s t r u m u t i r d z n i e ­c ības noz ī mi un k r i evu p i l sē tn ie ku dzīves ve i da i e tekmi Rī gā vēl pat 13. gs. s āku mā.

N o b e i g u m ā j ā a t z ī m ē , ka v i s a s ša j ā r a k s tā m i n ē t ā s p r o b l ē m a s ir t i ka i i eskicētas , m in o t ga l ven o , r a k s t u ­r īgāko . B a g ā t a i s , 10 g a d u l a ikā i e g ū t a i s R ī g a s a r ­he o l o ģ i s k a i s m a t e r i ā l s vēl g a i d a savu d e t a l i zē tu i z v ē r t ē j u m u un p i ln ī g u pub l ik āc i j u .

PARINDES

Š ņ o r e R. Rīgas arheoloģija. — Latviešu konversācijas 3 Latvijas PSR kultūras pieminekļu saraksts. R., 1969, 41. lpp.vārdnīca. R„ 1939, 18, 35807.- 35835. sl. 4 Turpat, 103. lpp.V i 1 s o n e M. Muzeja arheoloģiskie izrakumi Rīgā un to no- 5 Z a g o r s k i s F. Arheoloģiskie izrakumi Rīga Latviešu sar-zīme pilsētas vēstures izpētē. — Gram.: Rīgas vēstures un kano strēlnieku laukumā. — RT 1969. R„ 1970, 70.—72. lpp.kuģniecības muzejs. 1773,— 1973. R., 1973, 8 1 .-175 . lpp. 6 A p ī n i s K. Galvas pilsētas Rīgas Vēsturiskā muzeja pētī-

120

jumos Riga 1938. gada iegūto senlietu izstāde. R., 1939, 8.,7 9. ipp.

C a u n c Л. Arheoloģiskie izrakumi Vecrīga 13. Janvara ielā. — RT 1970. R„ 1971, 31,—33. lpp.; Ц а у н е А. Рас­копки в Старом городе Риги. — АО 1970. М., 1971, с. 348, 349.

8 Vi I s o ne М. Muzeja arheoloģiskie izrakumi Rīgā un to nozīme pilsētas vēstures izpētē, 90. lpp.

9 A p ī n i s K. Galvas pilsētas Rīgas Vēsturiskā muzeja pētī­jumos Rīgā 1938. gada iegūto senlietu izstāde, 11. lpp.

10 S n o r e R. Rīgas arheoloģija , 35834. sl.11 Turpat, 35831. sl.12 A p ī n i s K. Parska ts par a rheoloģiskajiem izrakumiem un

pētījumiem Rīgā 1939. g. (Manuskripts Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja arheoloģijas nodaļā.)

13 C a u n c A., Z а r i n а A. Rīgas 13.— 15. gs. vilnas cimdi. — LPSR ZA Vēstis, 1980, 1, 60,—69. lpp.

14 С a u n e A. Arheoloģiskie uzraudzības darbi Vecrīga 1970. gadā. — RT 1970. R„ 1971, 35. lpp.; C a u n e A. Ar­

heoloģiskie pē tījumi Rīgā 1971. gadā. — Mat. 1971. R., 1972, 53. lpp.

15 С a u n e A. Arheoloģiskie uzraudzības darbi Vecrīgā 1970. gadā, 34. lpp.; C a u n e A. Arheoloģiskie pētījumi

16 Rīgā 1971. gadā, 52. lpp.16 S t r a u b e r g s J. Vecā Rīga. R„ 1951, 69. lpp.17 C a u n e A. Arheoloģiskie pē tījumi Rīgā 1971. gada, 51.,18 52. lpp.18 С a u n e A. Rīgas arheoloģiskas ekspedīcijas darbs 1972. ga­

dā. — Mat. 1972. R., 1973, 23,—26. lpp.; Ц а у н е А. Рабо­та Рижской экспедиции. — АО 1972. М., 1973, с. 394, 395.

19 S t r a u b e r g s J. Vecā Rīga, pielikuma karte.20 C a u n e A. Arheoloģiskie pē tījumi Rīgā 1971. gadā, 47,—21 51. lpp.21 С a u n с A. Arheoloģiskās liecības par koku p lud ināšanu pa

Daugavu. — LPSR ZA Vēstis, 1974, Nr. 6, 5 2 . -6 2 . lpp.22 C a u n c A. Rīgas arheoloģiskas ekspedīcijas darbs23 1972. gadā, 29., 30. lpp.23 C a u n e A. Celtņu ziedojumi Rīgā 12,— 16. gs. — Mat.

1978. R„ 1979. 22. lpp.24 C a u n e A. Arheoloģiskie pētījumi Vecrīgā 1977. gadā. —

Mat. 1977. R„ 1978, 28,—30. lpp.25 N a p i e r s k y J. G. Die Libri redituum der Stadt Riga. —26 Leipzig, 1881, S. 5.26 L ö w i ' s o f M e n ar К. A ufdeckung der Marstall-Ba-

stion. — Düna-Zeitung, 1895, Nr. 247, S. 1.27 Rīgas plāns. — Latviešu konversaeijas vārdnīcā, 18,28 36034. sl.28 C a u n e A. Rīgas arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1972. ga­

dā, 30. lpp.C a u n e A. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā 1971. g., 50., 51. lpp.; С a u n e A. Rīgas arheoloģiskas ekspedīcijas darbs 1972. g. 2 7 . -2 9 . lpp.; C a u n e A. Arheoloģiskie izrakumi Rīgā Trokšņu un L. Pils ielā. — Mat. 1973. R., 1974. 12,—16. lpp.; Ц а у н е А. Раскопки в Старом городе Риги. —

АО 1971. М., 1972, с. 44; Ц а у н е А. Работа рижской экспедиции, с. 394— 396; Ц а уд е А. Исследование город­ской крепостной стены в г. Риге. — АО 1973. М., 1974,

30 с. 409, 41030 Na p i e r s k y J. G. L. Die Libri redituum der Stadt Riga,31 S. 35, 47.31 L ö w i s of M e n a r K . Der Ramerturm an der Rigaschen

Stadtmauer. — Sb. Riga 1914, Riga, 1914-1921, S. 17.32 Turpat, 16,— 19. lpp.33 V a g a V. Die mittelalterliche S tad tbe fes t igung Rigas. —

Acta Universita tis Stockholmiensis. Studies in History of Art, 1967, 12, S. 218.

24 N a p i e r s k у J. G. L. Die Libri redituum der Stadt Riga, 35 S. 30— 35.35 С a u n e A. Pirm ās liecības par stikla apstrādi viduslaiku

Rīgā. — Mat. 1973. R., 1974, 17,— 19. lpp.86 Ц а у н е А. В., Г р о с в а л д И. Я. Новые данные о начале

стеклоделия в Прибалтике. — Из истории естествознания и техники Прибалтики, 1976, т. 5, с. 279.

37 Б е з б о р о д о в М. А. Химия и технология древних и средневековых стекол. Минск, 1969, с. 158— 161.C a u n e А. Arheoloģiskie pētījumi Rīgā 1971. gadā, 51. lpp.; C a u n e A. Rīgas arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1972. ga­dā, 26., 27. lpp.; C a u n e A. Arheoloģiskie izrakumi Rīgā Trokšņu ielā un L. Pils ielā, 16., 17. lpp.; C a u n e A.1975. g. arheoloģiskie pētījumi Vecrīgā. — Mat. 1975. R.,1976, 32., 33. lpp.; Ц а у н е А. Работа рижской экспеди­

ции, с. 396; Ц а у н е А. Исследование городской крепост­ной стены в г. Риге, с. 409, 410; Ц а у н е А. Рижская ар­хеологическая экспедиция.— АО 1975. М., 1976, с. 456, 457.

39 C a u n e A. Dzirnavu spele viduslaiku Riga. — Zinātne un Tehnika, 1977, 7, 30. lpp.

40 П о л я к о в а Г. Ф., Ф е х н e р М. В. Игра в мельницу в Древней Руси. — Slovenskâ Archeolögia, 1973, 21, 2, с.441—443.

41 C a u n e A. Rīgas 12.— 13. gs. antropomorfie kokgriezumi. — LPSR ZA Vēstis, 1981, 6, 56., 57. lpp.

42 F i 1 i p о w i a k \V. Die Kultproblematik in Wollin vom 9. bis zum 12. Jh. — In: Rapports du 11b Congrès In terna tio­nal d'Archéologie Slave (Bratis lava 7— 14 septembre 1975). Bratislava, 1978, Bd. 1, S. 249, 250.

43 M a r t e n s e n A. W. Styli och vaxtavlor. — Kulturen, 1961. s. 128.; T ö o l - M a r r a n E. Tallinna Dominiiklaste klooster. Tallinn, 1971, lk. 141.

44 C a u n e A. Arheoloģisko pē tī jum u rezultā ti Rīga. Daugavas iela, Aldaru ielā un Komunāru bulvārī. — Mat. 1979. R.,

45 1980, 40. lpp.45 C a u n e A. 1974. gada izrakumi V e c r ī g ā . .— Mat. 1974.

R„ 1975, 12,— 17. lpp.; C a u n e A. 1975. gada arheolo­ģiskie pētījumi Vecrīga, 29,—32. lpp.; C a u n e A. Arheo­loģiskie pētījumi Vecrīgā 1976. gadā. — Mat. 1976. R., 1977,20,—23. lpp.; Ц а у н е А. Раскопки в Риге. — АО 1974. М., 1975, с. 425, 426; Ц а у н е А. Рижская археологичес­кая экспедиция, с. 456, 457; Ц а у н е А. Завершение рас­копок в Риге между улицами Пелду и Уденсвада. — АО

46 1976. М., 1977, с. 444.46 A p ī n i s К. Galvas pi lsētas Rigas Vēsturiskā muzeja pētī­

jumos Rīgā 1938. gadā iegūto senlietu izstāde, 8. lpp.47 Z a g o r s k i s F. Arheoloģiskie izrakumi Rīgā Latviešu sar­

kano strēlnieku laukumā, 72. lpp.48 S l o k a J. Rīgas XIII—XIV gs. kultūras slānī a trastās zi­

vis. — LPSR ZA Vēstis, 1977, 6, 100,— 107. lpp.; S l o k a J. Zivis sena jas X—XIV gs. apmetnēs Daugavas krastos. — LPSR ZA Vēstis, 1979, 9, 51.—70. lpp.

49 C a u n e A. Rīgas 12.— 13. gs. an tropom orfie kokgriezumi,50 61., 64. lpp.50 C a u n e A. Viduslaiku šaha figuru a tradumi Latvijas PSR

teritorijā. — Šahs, 1977, 2, 23., 24. lpp.51 С a u n e A., Z a r i ņ a A. Rīgas 13.— 15. gs. vilnas cimdi,52 60,—69. lpp.52 С a u n e A., J a n s о n s G. Ielūkojoties pirmsākumos. —53 Māksla, 1977, 3, 21,—22. lpp.53 C a u n e A. Rīgas 13.— 14. gs. «mura nami» (Stenhus). —

AE 1978, 12, 100,— 118. lpp.54 C a u n e A. Arheoloģiskie pētījumi Vecrīgā 1977. gada, 30.,55 31. lpp.55 V a g a V. Die mittelalterliche S tad tbe fes t igung Rigas,

S. 315.56 С a u n e A. Arheoloģiskie pētījumi Vecrīgā 1977. gadā, 31. lpp.57 C a u n e A. Arheoloģisko pē tī jumu rezultā ti Rīgā, D augavas

ielā, Aldaru ielā un Komunāru bulvārī. — Mat. 1979. R., 1980, 38,—40. lpp.

58 C a u n e A. Arheoloģiskie pētījumi Vecrīgā 1977. gadā, 26.— 28. lpp.; C a u n e A. 1978. gada izrakumi Rīgā, Daugavas ielā. — Mat. 1978. R., 1979, 23.—27. lpp.; С a u n e A. Ar­heoloģisko pē tī jumu rezultāti Riga, D augavas ielā, Aldaru ielā un Komunāru bulvāri, 36., 37. lpp.; Ц а у н е А. Риж ская экс­п е д и ц и я .— АО 1977. M., 1978, с. 454, 455; Ц а у н е А. Ри ж ­ская экспедиция. — АО 1978. М., 1979, с. 476, 477; Ц а у­не А. Рижская экспедиция. — АО 1979. М., 1980, с. 395.

59 C a u n e A. Rīgas p lānojum s pirms 13. gs. — Mat. 1975. R.. 1976, 2 4 . -2 9 . lpp.; C a u n e A., V i l so ne M. RīgasXII gs. p lāno jum a rekonstrukcija . — Muzeji un kultūras pie­minekļi. R., 1977, 14.— 18. lpp.; [ C a u n e A., V i 1 s о n e M.] Pilsētveida apmetnes ve idošanas 11.— 12. gs. — Gram.: Feo­dālā Rīga. R„ 1978, 16. lpp.

G0I I e l l m a n n E. Zur Topographie und zum ersten Bau­abschnitt der Stadt Riga. — Baltische Hefte, 1971, Bd. 17, S. 249—255; R e d l i c h C. Riga — Gründung oder Ent­wicklung? — Jahrbuch des Baltischen Deutschtums, 1976, 23,S. 58—76.

61 Z a n d b e r g a R. Rigas pi lsētas plānojum s un apbūve ag ra ­jos viduslaikos. — Grām.: Pilsētu a tt īst ība un arhitektūra Lat­vijas PSR. R., 1974, 151,— 182. lpp.; Z a n d b e r g a R. Lokāli pilsētbūvnieciskie veidojumi agro viduslaiku Rīgas strukturaXII un XIII gs. mijā. — Grām.: Latv ijas PSR pilsētu arhi­tektūra. R., 1979, 5 8 . -7 9 . lpp.

62 Ц а у н е А. Основные итоги изучения жилищ города Риги XII—XIV вв. — В кн.: Тез. докл. советской делегации на IV Международном конгрессе славянской археологии. Со­фия, сентябрь 1980 г. М., 1980, с. 25, 26.

63 C a u n e A. Jauni dati par koka ēku konstruktīvo izveido­jum u Rīgā 13. gs. — Mat. 1974. R., 1975, 17,—23. lpp.

64 C a u n e A. Rīgas 13.-14. gs. «mūra nami» (S tenhus), 100.— 118. lpp.

121

А. Цауне

А Р Х Е О Л О Г И Ч Е С К О Е И З У Ч Е Н И Е РИГИ

В 1969— 1980 гг.

Р е з ю м е

В течение 1969— 1980 гг. Р и ж с к о й а р хе ол о ги ­ческой эксп еди ци ей И нс тит ута истории АН Латв. СС Р были прове ден ы ра ск оп ки на 12 о б ъ е к т а х и ар хе о ло ги чес кое н а б л ю д е н и е в 9 местах. Р а с к о п ­ками и сс л ед о ва н а п л о щ ад ь в обще м около 2300 м 2, найдено 5712 предм ето в древности , 11761 черепок к ер а ми к и , 16 937 костей ж и в о тн ы х и птиц. Взято 475 об р а зц ов де рев а для де н д р о х р о н о л о г и ч е с к и х ан ал изо в , вычерчено 472 плана , отснято 6800 к а д ­ров негативов и 1166 цве тных ди ап ози тив ов . Д о ­бытый арх е ол о ги ч ес ки й м а т е р и а л относится к периоду X I I — X V II I вв. и сущест вен но п о по лн яет п р е д с т а в л е н и я о генезисе Риги, ее древн ей топо­гр афи и, застро йк е , у к р е п л е н и я х и др.

Р а з в е р н у т о е изучение тех к в а р т а л о в города , в к ото рых до недав нег о пр ош ло го р ас к о пк и не про­извод ил ись , дало в о з м о ж н о с т ь уточнить сведенияо п е р в о н а ч а л ь н о м за сел ен ии Риги и п л а н и р о в к е ее территории . В р а с к о п к а х в к в а р т а л е возле угла ул. П ел д у и У д ен с ва д а были получены бесс по р­ные д о к а з а т е л ь с т в а су щ е ст в о в а н и я поселения местных жи т ел ей в конце XII в. т а к ж е и на берегу Д а у г а в ы . В свою очередь, д а н н ы е р а с к о по к на ул. К а л е ю и 13 Я н в а р я уточнили величину * уж е ранее известного по се ления до не мец ко го периода в ок ре с тн ос т ях ул. В е ц п и л се та с и пл. Альб ерт а . О б о б щ е н и е р е з у ль та то в архе ол о ги ч ес ки х исс лед о­ваний позво ли ло вп ер вые р е к о н с т р у и р о в а т ь пер­в о н а ч а л ь н у ю п л ан и р ов к у Риги, обо с н ов а н н ую а р х е ол о ги ч ес ки м и м а т е р и а л а м и .

Б л а г о д а р я во з м о ж н о с т и вс кры ть на ши рокой п л о щ а д и ж и л у ю за стр ой ку н ес кол ьки х к в а р т а л о в города (ул. Л. Пиле, ул. П е л д у — У д е н с в а д а , ул. Д а у г а в а с ) получены св едения о д р е вн е й ш их типах ж и л ы х по строек Риги и их п о зд н ей ш ем развитии .

В перв ые века с у щ е с т в о в а н и я горо да ( д а ж е вплоть до XIV в.) з н а чи те л ьн ую роль и г р а л а де ­р е в я н н а я зас тр о й к а , в о з в о д и в ш а я с я в соо тветст ­вии с местн ым и ст р о и те л ь н ы м и тр а д и ц и ям и . В XII I в. п ояв ил ис ь первые постройки ф а х ве р к о во й констр ук ци и , а в конце XII I в. — п ервые к а м е н ­ные здания.

О д н о в р е м е н н о е вскр ыт ие р а с к о п к а м и н ес кол ь­ких соседних з е м е ль н ы х уча ст ков дало в о з м о ж ­ность п ро сле дит ь п л ан и р ов к у зас тр ой к и и о б р а з о ­вание гр ан и ц уча ст ков в городе в X I I I — XX вв.

П ол уче н т а к ж е новый м а т е р и а л и об у к р е п л е ­ниях сре дневекового города . И сс л е д о в а н ы 4 б а ш ! ни и к реп ост ные стены в 6 местах. Вы ясн ен ы п л а н и р о в к а башен , вр емя ст р ои тел ьс тв а , конст­

рук тив но е решение и у п о т р е б л я в ш и е с я ст рои тел ь­ные м ат е р и ал ы . В п е р вы е были и сс л ед о ва н ы и научно з а ф и к с и р о в а н ы п од з ем н ы е ходы — со­ст а в н а я часть ук р еп л ен и й X V I I — X V II I вв.

На двух о б ъ е к т а х рас к о по к были вс крыты береговы е ук р еп л ен и я реки РиДзене — остатки древней р и ж с ко й гавани . Они помогли уточнить величину а к в а т о р и я за с ы п а н н о й га ва н и и п ре д о ­ставили и н ф о р м а ц и ю о к о н ст ру к ти вн ом решении н аб ер е ж н ой , ст рои вш ейс я в р а з л и ч н ы е периоды времени .

С о б р а н н ы й при р а с к о п к а х богат ый вещевой м а т е р и а л по м о гае т понять м а т е р и а л ь н у ю и д у х о в­ную к ул ьт ур у с р е дн е ве ко вы х го р о жа н , их образ жи зн и и заня тия . Н а п р и м е р , нах од ки писалов с в и д е те л ь ст ву ю т о р а с п р о с т р а н е н н о й среди горо­ж а н XII I в. гр амотности . Н а х о д к и ш а х м а т , ш аш е к и доски игры в мельницу , в свою очередь, п о к а ­з ы в а ю т по п у л яр н о ст ь н ас то л ь н ы х игр среди р я д о ­вых г о р о ж а н уже с н а ч а л а XIII в. Н а й д е н н ы е в п о ст р о й ка х ж е р т в о п р и н о ш е н и я п о зв о л я ю т понять древни е ве р о в а н и я и обычаи.

Среди ве щевого м а т е р и а л а мо жно вы дел ит ь предм еты м а т е р и а л ь н о й к у л ь ту р ы как г о р о ж а н из мест ных нар од нос те й , так и н ем ецк их п р и ш е л ь ­цев. Это о с в е щ а е т в к л а д ливов и др ев н и х л а т ы ­шей в ж из нь города и его р аз ви ти е уж е в первые века су щ е с т в о в а н и я Риги.

О т д е л ь н ы е ар хе о л ог и ч ес ки е нах о д к и в Риге поз­вол ил и уточнить п е р в о н а ч а л ь н ы е п ри емы тру д а в нек ото ры х о т р а с л я х р ем ес л а на тер р и то р и и Л а т ­вии. Ус та н ов л ен ы, н ап ри м ер , фа кт изго товле ни я ст екла в конце XIII в. (н аходки на ул. Т р о к ш н ю ) , бы то ва н и е т к ац к ог о ст анк а в первой половине XIII в. (ул. П е й т а в а ) , н айд ены дре вн е й ш и е пле­теные и в я з а н ы е ру к а в и ц ы (ул. 13 Я н в а р я и угол улиц П елд у и У д е н с в а д а ) и др.

Н а й д е н н ы е пр ед м ет ы у к а з ы в а ю т на н а п р а в л е ­ние и ин тенсивность торг овы х связей в р аз ли ч н ы е периоды. Н а п р и м е р , м но гоч исл енн ые изг о то вл е н ­ные на Руси с т ек л ян н ы е брас ле ты, м е т а л ли ч ес ки е у к р а ш е н и я , ш и ф е р н ы е п р яс ли ц а и другие свиде­те л ьст вую т о зна чении восточной торго вли для Риги и о влия ни и о б р а з а жи зн и русских г о р о ж а н в XII I в.

В з а кл ю ч ен и е следуе т отметить, что в данной статье отмечено только са мое х а р а к т е р н о е для уп о м ян у ты х проблем. Б о га ты й, до бы ты й в тече­ние 10 лет м а т е р и а л ж д е т своей д е т а л и з и р о в а н ­ной оценки и полной публик аци и .

СПИСОК И Л Л Ю С Т РА Ц И И

Рис. 1. Находки из раскопок на пл. Латышских красных стрелков (1969 г.).

Рис. 2. Общий вид места раскопок на ул. 13 Января.Рис. 3. Предметы из нижнего пласта культурного слоя, най­

денные при раскопках на ул. 13 Января.Рис. 4. Укрепления берега реки "Рига XIII— XV вв., открытые

при раскопках на ул. 13 Января.

Рис 5. Укрепления берега реки Рига XV—XVII вв., откры­тые при раскопках на ул. 13 Января.

Рис. 6. Находки XV—XVII вв. из раскопок на ул. 13 Января. Рис. 7. Деревянная водопроводная труба, обнаруженная при

раскопках на пл. Пионеров.Рис. 8. Находки из раскопок на ул. Пейтава.Рис. 9. Находки из раскопок на ул. Минстереяс.

122

Рис. 10. Мостовая XV—XVI вв, отрытая при раскопках на ул. Минстереяс.

Рис. 11. Фундаменты городской крепостной стени XIII в. (/) и захоронение ребенка у подножия крепостной стены, открытые при раскопках на ул. Минстереяс (2).

Рис. 12. Нижняя часть башни Марсталю, вскрытая при ра­скопках.

Рис. 13. Нижний этаж башни Рамера (/) и 3 конских че­репа — жертвоприношение строителей у подножия башни, отрытые при раскопках по ул. Трокшню (2).

Рис. 14. Общий вид на башню Рамера с ул. Торня.Рис. 15. Деревянные сваи, вынутые из-под фундаментов

башни Рамера.Рис. 16. Стеклянные бусины из мастерской на ул. Трокшню.Рис. 17, 18. Находки из раскопок но ул. Трокшню.Рис. 19. Костяная скульптура (рукоятка ножа), найденная

при раскопках на ул. Трокшню.Рис. 20. Часть дренажной системы, отрытой при раскопках

по ул. Пиле (XIII в.).Рис. 21. Находки из раскопок по ул. Пиле.Рис. 22. Доска игры в мельницу и игральная кость, найден­

ные при раскопках по ул. Пиле.Рис. 23. Деревянная скульптура, найденная при раскопках

по ул. Пиле.Рис. 24. Крышка медальона, найденная при раскопках по

ул. Пиле.Рис. 25. Мостовая, отрытая при раскопках по ул. Пиле.Рис. 26. Часть фундаментов Замковой башни.Рис. 27. Древности, найденные при раскопках на углу

ул. Пелду и Уденсвада.

Рис. 28. Остатки деревянных зданий, отрытые при раскопках на углу ул. Пелду и Уденсвада.

Рис. 29. Орудия, использовавшиеся для изготовления сетей, найденные при раскопках на углу ул. Пелду и Уденс- вада.

Рис. 30. Деревянные грабли, найденные при раскопках на углу ул. Пелду и Уденсвада.

Рис. 31. Находки из раскопок на углу ул. Пелду и Уденс- вада.

Рис. 32. Ш ахматная фигура (конь) XIII в. из раскопок на углу ул. Пелду и Уденсвада.

Рис. 33. Ш ерстяная плетеная перчатка, найденная при рас­копках на углу ул. Пелду и Уденсвада.

Рис. 34, 35. Находки из раскопок на углу ул. Пелду и Уденс- вада.

Рис. 36. Каменный дом XIII—XIV вв., открытый при раскоп­ках на углу ул. Пелду и Уденсвада.

Рис. 37. Подземный ход на ул. Вестурес.Рис. 38. Подземный ход на бульваре Коммунаров.Рис. 39. Находки из раскопок на ул. Даугавас.Рис. 40. Деревянная мисочка и обуглившиеся зерна ячменя,

найденные при раскопках на ул. Даугавас.Рис. 41. Нижние венцы фахверкового здания, отрытые при

раскопках по ул. Даугавас.Рис. 42. Общий вид места раскопок по ул. Даугавас.Рис. 43. Профиль культурного слоя в раскопках по ул. Дау-

гавас.Рис. 44. Деревянная ложка и пряслица, найденные при рас­

копках на ул. Даугавас.

А. С autie

A R C H Ä O L O G I S C H E F O R S C H U N G E N IN RIGA

1 9 6 9 - 1 9 8 0

Z u s a m m e n f a s s u n g

In den J a h r e n 1969— 1980 fü hr l e die R i g a e r a r c h ä o ­lo g i sche E x p ed i t i o n des H i s t o r i s c h e n I n s t i t u t s der A k a d e m i e der W i s s e n s c h a f t e n der L e t t i s ch en SSR an zwöl f O b je k t e n der R i g a e r A l t s t a d t G r a b u n g e n und an neun S tel l en a r c h ä o lo g i s c h e E r m i t t l u n g e n durch. Von den G r a b u n g e n w u r d e eine G e s a m t f l ä c h e von 2300 m 2 e r f aß t ; hi erbe i w u r d e n 5712 G e g e n s t ä n d e , 11 761 S ch er b e n sowie 16937 Tier- und V o g e l k n o c h en

z u t a g e ge f ö r de r t , 475 P r o b e n für de nd r o c h ro n o lo g i - sche A n a l y s e n e n t n o m m e n , 472 P l a n s k i z z e n gez e ich ­net , 6800 N e g a t i v f o t o s und L166 F a r b d i a s a u f g e n o m ­men. Der aus dem 12.— 13. Jh. s t a m m e n d e F u n d s t o f f t r ä g t w es e n t l i ch zur B e r e i c h e r u n g u n s e r e r K en tn i s se übe r die E n t s t e h u n g Ri gas , seine u r s p r ü n g l i c h e To p o ­g r a p h ie und B e b a u u n g , seine B e f e s t i g u n g e n u. a. bei.

D urc h die G r a b u n g e n in b i she r von der a r c h ä o lo ­g i sc hen F o r s c h u n g n icht e r f a ß t e n W o h n v i e r t e l n der A l t s t a d t k o n n t e n die v o r h a n d e n e n D a te n über die a n f ä n g l i c h e B e s ie d lu n g und B e b a u u n g R i g a s p r ä z i ­sier t w erd en . Im W o h n v i e r t e l an der P e ld u- und der O d e n s v a d a - S t r a ß e w u r d e n u n a n f e c h t b a r e B ew eis e d a ­fü r ge w o n n e n , daß g eg en E n d e des 12. Jh. auch am D a u g a v a u f e r e i nh e i m is ch e S ie d lu n g e n be s ta n d e n . Bei den G r a b u n g e n in der K a l ä j u - S t r a ß e und der 13. Jan- v ä r a - S t r a ß e w u r d e n die Größ e und S i e d l u n g s i n t e n s i ­t ä t der be re i t s f r ü h e r b e k a n n t e n S i e d l u n g e n der vor ­de u t sc h e n P e r io d e in der U m g e b u n g von Vec p i l sē t a und des A l b e r t p l a t z e s p räz i s i e r t . A u f g r u n d diese r E r ­ge b n i s s e k o n n te e r s t m a l i g eine a r c h ä o lo g i s c h b e g r ü n ­dete R e k o n s t r u k t i o n der ä l t e s t e n B e b a u u n g R i g a s er­a rb e i t e t w erden .

Bei den auf g r ö ß e r e n F l ä c h e n d u r c h g e f ü h r t e n G r a ­b u n g e n in der L ie lä-Pi l s- , der Pe ldu- , der U d e n s v a d a - und D a u g a v a s - S t r a ß e w u r d e n D a t e n über die ä l t e s t en

W o h n b a u t y p e n R i g a s und ihre sp ä t e re E n t w i c k l u n g g ew on n e n .

In den e r s t e n J a h r h u n d e r t e n der B e s te h e n s z e i t Ri ­gas , bis zum 14. Jh., spie l ten hö lz e r ne Geb ä u d e , deren C h a r a k t e r den loka len e i n h e im is c h e n B a u t r a d i t i o n e n en t sp ra ch , eine b e d e u te n d e Rolle. Sei t dem 13. Jh. t r e ­t en F a c h w e r k b a u t e n und am A u s g a n g des 13. Jh. stei­ne rn e G e b ä u d e in E rs c h e in u n g .

D u rc h die g le i ch ze i t ig en G r a b u n g e n auf m e h r e r e n b e n a c h b a r t e n G r u n d s t ü c k e n w u r d e es mögl i ch , die K o n f i g u r a t i o n und B e b a u u n g der G r u n d s t ü c k e in ih­rer E n t w i c k l u n g von 13. bis zum 20. Jh. a u f z u ze ig en .

Die G r a b u n g e n l ie fe r t en auch neue s M a te r i a l über die m i t t e l a l t e r l i c h e n S t a d t b e f e s t i g u n g e n Rigas . An vier T ü r m e n und sechs F r a g m e n t e n der a l t en S t a d t ­m a u e r k o n n t e n die G r u n d r i ß p l a n u n g , die Ba uze i t , die B a u k o n s t r u k t i o n und das B a u m a t e r i a l f e s tg e s te l l t w er d en . E r s t m a l i g w u r d e n die u n t e r i r d i s c h e n G äng e , die ein B e s ta n d te i l der S t a d t b e f e s t i g u n g e n des 17.—18. Jh. s ind, u n t e r s u c h t und die E r g e b n i s s e w i s s e n ­sc ha f t l i c h f ixiert .

An zwei G r a b u n g s s t e l l e n w u r d e n die U f e r b e f e s t i ­g u n g e n des F lu s s e s R ld ze ne — des a l t en R ig ae r H a ­fens — o f fe n ge le g t . H ie rbe i w u r d e das A q u a t o r i u m des z u g e s c h ü t t e t e n e h e m a l i g e n H a f e n s p r äz i s i e r t und die K o n s t r u k t i o n der zu v e r s c h ie d e n e r Zei t e r b a u te n H a f e n k a i s geklär t .

Der bei den G r a b u n g e n g e w o n n e n e re i c h h a l t ig e F u n d s t o f f t r ä g t zum V e r s t ä n d n i s der m a te r i e l l e n und g e i s t ig e n K u l t u r der m i t t e l a l t e r l i c h e n S t a d t b e ­w o h n er , ihrer L e b e n s a r t und B e s c h ä f t i g u n g s w e i s e bei. So l a s sen sich b e i sp ie l sw e i s e a n h a n d g e f u n d e n e r Stili Rü c k s c h l ü s s e über die V e r b r e i t u n g der S ch r i f t ku n - d igke i t un te r den B e w o h n e r n R i g as im 13. Jh. ziehen.

123

Schach- , D a m b r e t t - und M ü h l e s p i e l f i g u r e n z e u g e n da ­von, daß diese Spiele bere i t s zu B e g i n n des 13. Jh. ein be l iebte r Z e i tv e r t r e i b der S t a d t b e v ö l k e r u n g w are n . In den H ä u s e r n g e f u n d e n e Res te v o n O p f e r g a b e n gebe n A u fs c h lu ß üb er r e l ig iöse V o r s t e l l u n g e n und G e ­bräuche .

Der F u n d s t o f f u m f a ß t E le m e n te der S a c h k u l tu r so­wohl der e i n h e im is c h e n B e v ö l k e r u n g als auc h der D eu t s ch en . Viele F u n d e geb e n A u fs c h lu ß über die Rol le der L iven und Le t t en im Leben R i g a s und über ihren B e i t r a g zur E n t w i c k l u n g der S tad t in den e r s t e n J a h r h u n d e r t e n ihres Be s tehens .

D u rc h m a n c h e F u n d s t ü c k e l a s se n sich g ew is se im 13. Jh. auf dem T e r r i t o r iu m L e t t l a n d s a n g e w a n d t e h a n d w e r k l i c h e A r b e i t v e r f a h r e n p r äz i s i e re n , z. B. bei der G l a s h e r s t e l l u n g ( F u n d s t o f f der T r o k s n u - S t r a ß e ) . In der P e i t a v a - S t r a ß e w u r d e n die Ü b e r r e s t e eines

W e b s t u h l s , in der 13. J a n v ä r a - S t r a ß e sowie an der Ecke der P e ld u- und der Ü d e n s v a d a - S t r a ß e ge f l oc h­tene und ge s t r i ck te F a u s t h a n d s c h u h e der b e t r e f f e n ­den P e r io d e g e f u n de n .

Der F u n d s t o f f e r m ö g l i c h t auch R ü c k s c h l ü s s e auf die R i c h tu n g und I n t e n s i t ä t der d a m a l i g e n H a n d e l s ­b e z ie h u n g e n Rigas . So z e u g e n be i sp i e l sw e i s e in der a l t en Rus he r g e s t e l l t e g l ä s e r n e A r m r i n g e , M e t a l l ­sc h m u c k sa c h e n , S c h ie f e r - S p in n w i r t e l und a n d e r e für die S a c h k u l t u r a l t r u s s i s c h e r S täd te c h a r a k t e r i s t i s c h e G e g e n s t ä n d e vo n der B e d e u t u n g des O s t h a n d e l s im 13. Jh.

A b sc h l i eß e n d sei bemerk t , daß die a n g e f ü h r t e n P r o b l e m e im Ar t ikel nu r skizzier t sind.. Das im La uf e v on zehn J a h r e n g e s a m m e l t e F o r s c h u n g s m a t e r i a l be­da rf noch einer e i n g e h e n d e n A u s w e r t u n g und P u b l i ­kat ion.

A B B IL D U N G S V E R ZE IC H N IS

Abb. 1. Im Jahre 1969 auf dem Platz der Lettischen Roten Schützen ausgegrabener Fundstoff.

Abb. 2. Grabungen in der 13. Jan v ä ra -S traß e (Gesamtansicht) .Abb. 3. Fundstoff aus der unteren Lage der Kulturschicht in der

13. Janvära-Straße.Abb. 4. In der 13. Jan v ä ra -S traß e o ffengclegte U fe rbefes t igun­

gen des Rigaflusses aus dem 13.— 15. Jh.Abb. 5. In der 13. Janvä ra -S traße offengelegte U fe rbefes t igun­

gen aus dem 15.— 17. Jh.Abb. 6. In der 13. Jan v ä ra -S traß e ausgegrabener Fundstoff aus

dem 15,— 17. Jh.Abb. 7. Auf dem Platz der Pioniere aufgedeckte hölzerne W as­

serleitung.Abb. 8. In der Pe itava-S traße ausgegrabener Fundstoff.Abb. 9. In der M inste re jas -S traße ausgegrabener Fundstoff.Abb. 10. In der M inste re jas -S traße offengelegtes S traßenpflas tcr

aus dem 15.— 16. Jh.Abb. 11. In der M instere jas -S traße aufgedeckte Fundamentteile

der S tad tm auer des 13. Jh. (1) und B esta t tung eines Kin­des am Fuß der B efes tigungsm auer (2).

Abb. 12. Bei den A usgrabungen offengelcg ter Teil des Marstall- turms.

Abb. 13. In der Troksiju-Straßc offcngelegtes Untergeschoß des Ramerturm s (1) und drei von den Erbauern am Turmfuß als Opfer dargebrachte Pferdeschädel (2).

Abb. 14. Gesam tansicht des Ramerturm s von der Torna-Straße.Abb. 15. Unter dem Fundam ent des Ramerturm s herausgenom ­

mene Pfähle.Abb. 16. Glasperlen aus einer W erksta tt in der Troksnu-Straße.Abb. 17. 18. In der Troksiju-Straße ausgegrabener Fundstoff.Abb. 19. In der Troksiju-Straße ausgegrabener skulptiertcr knö­

cherner Messergriff.Abb. 20. Teilansicht eines in der L ielä-Pils-Straße offengelegten

Dränagesystem s (13. Jh.).Abb. 21. In der Lie lä-P ils-S traße ausgegrabener Fundstoff.Abb. 22. In der Lie lä-P ils-S traße ausgegrabene Mühlespielbrett

und Würfel.

Abb. 23. In der Lie lä-P ils-S traße ausgegrabene Holzskulptur.Abb. 24. Deckel eines in der L ielä-Pils-Straße ausgegrabenen

Weißmetallmcdail lons.Abb. 25. In der Lie lä-P ils-S traße offengelcgtes Straßenpflaster .Abb. 26. Teil des Fundam ents des Schloßturms.Abb. 27. An der Ecke der Peldu- und Ü densvada-S traße ausge­

grabene Altertümer.Abb. 28. An der Ecke der Peldu- und O densvada-S traße aufge­

deckte Holzbautcnrcste .Abb. 29. An der Ecke der Peldu- und U densvada-S traße ausge­

grabene Geräte zur Herste l lung von Netzen.Abb. 30. An der Ecke der Peldu- und Ü densvada-S traße ausge­

grabene hölzerne Harken.Abb. 31. An der Ecke der Peldu- und Ü densvada-S traße geho­

bene G rabungsfunde .Abb. 32. An der Ecke der Peldu- und Ü densvada-S traße ausge­

grabene Schachfigur (Springer) aus dem 13. Jh.Abb. 33. An der Ecke der Peldu- und Ü densvada-S traße ausge­

grabener geflochtener Wollhandschuh.Abb. 34, 35. An der Ecke der Peldu- und Ü densvada-S traße aus­

gegrabener Fundstoff.Abb. 36. An der Ecke der Peldu- und Üdensvada-S traße aufge­

decktes Steinhaus aus dem 13.— 14. Jh.Abb. 37. Unterirdischer Gang in der Vestures-Straße.Abb. 38. Unterirdischer Gang am Kornunäru-Boulevard.Abb. 39. In der D augavas-S lraße ausgegrabener Fundstoff.Abb. 40. Eine in der D augavas-S traße ausgegrabene kleine IIolz-

schüssel und verkohlte Gerstenkörner.Abb. 41. In der D augavas-S traße offengclegte untere Balken­

kränze eines Fachwerkgebäudes.Abb. 42. A usg rabungso r t in der D augavas-S traße (G esam tan­

sicht).A.bb. 43. Profil der Kulturschicht in der D augavas Straße.Abb. 44. Ln der D augavas-S traße ausgegrabener Holzlöffel und

Spinnwirtel.

V. Bebre

ADAS APAVI RĪGA 1 3 . - 1 4 . GS.

L a t v i j a s P S R ZA V ē s t u r e s in s t i tū t a a r h e o l o ģ i s k a ­j ā s e k s p e d īc i j ā s l a ikā no 1970. l īdz 1980. g a d a m Vec­r ī gā i egūt s b a g ā t ī g s senl i e tu m a te r i ā l s . N o z ī m ī g u tā da ļu s a s t ā d a d a ž ā d i ād a s i z s t r ā d ā j u m i — apav i un to de t a ļ a s , c imdi , d u n ču un z ob e n u m a ks t i s , n a u d a s mak i u. c.

Sen ie ā d a s p r i ek šm et i zemē s a g l a b ā j u š i e s n o te ik ­tos, ī paš i l a bv ē l īg os g r u n t s ap s t āk ļ os , t. i., v i e tā s , kur k u l t ū r s l ā n i ve ido bl īva o r g a n i s k o vie lu m as a , kas a i z tu r ūden i un ne ļ au j p ie p lū s t d z i ļ ā k a jo s s lā­ņos skābekl im.

D a r b ā a p s k a t ī t a i s a r h e o l o ģ i s k a i s m a t e r i ā l s i egū ts če t r ā s p ē t ī j u m u v ie tā s , prot i , i z ra k u m o s M i n s t e r e j a s ielā (1971. un 1972. g . ) \ i z r a k u m o s P e i t a v a ielā un K a lē ju ielā 53 (1972. g ) , 2 i z r a k u m o s P e l d u un Ū d e n s v a d a ielas s tū r ī (1974.— 1976. g . ) . 3 V isos čet ­ros a r h e o l o ģ i s k a j o s ob j ek tos n e p ā r j a u k t s s a g l a b ā j i e s t ika i 13.— 14. gs. k u l t ū r s l ā n i s , ku rā iegū ti v is i šeit a p r a k s t ī t i e apavi .

P e l d u un Ū d e n s v a d a ielas i z r a k u m o s a t r a s to 4070 senl ie tu v id ū bi ja 742 ād a s ap a v i vai to de t a ļ a s ; Ka­lēju ielas i z r a k u m o s a t t iec īgi 229 un 85, M i n s t e r e j a s ielas i z r a k u m o s — 298 un 20, bet P e i t a v a ielas i z ra ­k u m o s a t t iec īg i 184 se n l i e t a s un 20 ād a s ap a v u f r a g m e n t i . Kop ā i z r a k u m o s iegūt i 867 ād a s p r i ek š ­metu . Vese lu ap a v u i e gū t s t ika i 27 v ien ība s . V i s v a i ­r āk a t r a s t s a p a v u de t a ļu ; 54 k u r p j u v i r s a s va i to f r a g m e n t i , 160 n e n o s a k ā m i v i r s u f r a g m e n t i , 49 pa- p i l d d e ta ļa s , 17 sa i tes , 45 v e s e la s ap a v u zoles un 105 zoļu f r a g m e n t i (skat . t a b u lu ) .

To, ka R ī g ā g a t a v o t i apavi , l iecina a t r a s t i e ādas a t g r i e z u m i (167), o tr re iz ap a v u i z g a t a v o š a n ā i z m a n ­to to v i r su f r a g m e n t i (160), kā a r ī d iva s mi e cē ta s dz ī vn ieku ādas. Pēc a s to ņ ie m ie l āpu g a ba l i e m , kā arī l ā p ī t ā m a p a v u d a ļ ām k o n s t a t ē j a m s , ka apavi p i lsēt ā ar ī laboti .

Tā kā l a tv ie šu v a l o d ā nav i z s t r ā d ā t a a rh e o lo ģ i s k o ap a v u t e r m i n o l o ģ i j a , p i e l ik um ā sniegt i ap a v u de t a ļu n o s a u k u m i līdz ar p a s k a i d r o j u m i e m .

R ī g a s ād a s apav i ana l i zē t i pēc J. O j a t j e v a s k la s i ­f i kā c i j a s s i s t ē m a s ,4 k u rā pa r p a m a t u ņ e m t a s ap a v u k o n s t r u k c i j a s ī p a t n ī b a s . Pēc šīs s i s t ē m a s senos a p a ­v us v i s p i r m s da la c i e t a jo s u n m īk s ta j o s .

C i e t i e apav i s a s t ā v no v a i r ā k ā m a t s e v i š ķ ā m de­t a ļ ā m , kas p a g a t a v o t a s no d a ž ā d a c i e tu m a ādas, prot i , v i r sa no m īk s ta s , bet pazo le un d až as pap i ld - d e t a ļ a s — kā papēž i , k a p e s u. c. — no c ie ta s ādas. R ī gā 13.— 14. gs. š ād a t ipa ap av i n av ko ns ta t ē t i .

M ī k s t i e apavi sa s t āv p a r a s t i no v ie n as va i di­v ām p a m a t d e t a ļ ā m un t ika i r e i zēm, lai i e gū t u p i lnu apla id i , — ar ī no d a ž ā m p a p i l d d e t a ļ ā m , kas v i s a s p a g a t a v o t a s no v i e n ā d i m ī k s t a s ādas. Mīks t i e apavi s a v u k ā r t pēc p ie g r i e z u m a d a l ās d ivos t ipos : v iende-

t a ļ a s a p a v o s un d e t a ļ a p a v o s . V i e n d e t a ļ a s apa v ie m v i r sa un paz o le p ieg r i ez t a no v ie n a ā d a s gab a l a . De- t a ļ a p a v i sa s t āv no d ivā m a t s e v i š ķ ā m p a m a t d e t a - ļām — paz o les un v i r sas . V i r su r e i zēm var ve i do t a r ī v a i r ā k a s kopā s a š ū t a s deta ļ a s .

R ī gā 13.— 14. gs. d a r in ā t i t i ka i mīks t i e abu t ipu apavi . N o v i e n d e t a ļ a s ap a v i e m a t ra s t i k o n ­s t r uk t īv i v i e n k ā r š ā k i e d a r i n ā j u m i — sa v i lk ta s p a s t a ­las, kas v i s a s (13 v e s e l a s un 21 f r a g m e n t s ) i e g ū t as t ikai P e ld u un Ū d e n s v a d a ielas i z ra ku mos .

P a s t a l a sa s t āv no v i en a i e g a r e n a ā d a s gaba la . P u r n g a l a , p a p ē ž a un sānu m a l a s t ām u z l o c ī t a s uz a u g š u un s a v i lk ta s ar ā d a s s iks nu vai lūku auklu (1. att.: 5), kas i evēr ta caur ā d a s g a b a l a m a l ā s i e g r i ez t ām 7— 15 mm g a r ā m va i a p a ļā m acīm. Ar šo p a š u sait i a p a v u p ie s t ip r i n a pie kā j as .

1. att. Rīgas 13.— 14. gs. pastalas . 1— 3 pastalu izklājumi, 4 — no diviem gabaliem p agatavo tas pasta las (VI 193 : 1382) izklā­jums, 5 — rekonstruēta pastala. Apzīmējumi: 1 — iegriezumi sai­tes ievēršanai, 2 — pastalu da r ināšanā izmantoto apavu iepriek­šējās šuvuma vietas, 3 — ar ādas sloksnīti sašūtas pasta las

detaļas.

125

Arheoloģiskajos izrakumos Riga atrastie apavi un to detaļas

Viendetaļas DetajapaviAtgrie­

zumipasta la s kurpes zābaki zoles Kopējais

A tradum u vieta Karta

veselasf r ag ­menti veselas

virsas un to f rag ­menti

veselif rag ­

menti veselas f r ag ­menti

papikl- detaj as

apmaluiešuves saites

Ielāpiun ne­nosa­kāmas apavu daj as

atradumuskaitskārtā

Peldu un Ūdensvada iela, 2. 2 23 . laukums 3

7. — — — 11

— 1 — 1 — — — 41 2

7

Peldu un Ūdensvada iela, 1. 1 14. laukums 2. — — — 1 — — — 2 — — — — * 14 17

3. — — — 4 — — 1 3 6 7 — 1 < 25 474. 2 — — 7 — — 7 6 — 10 1 80 1315. — 1 — 1 — — 2 18 7 3 6 — — 24 446. 2 — — 6 — — — 7 1 1 1 23 447. — 1 — 3 — — 1 2 1 1 — 8 17

Peldu u n Ūdensvada iela, 2 . 1 1 4 3 1 7 2 75. laukums 3. 2 4 — 4 — — 1 10 1 2 — — 23 47

4. 3 6 — 4 — — 8 23 9 — — 3 97 1535. 1 7 1 2 — 1 2 7 5 6 2 1 47 826. — 2 — 7 — — 2 12 3 14 1 — 28 69

Peldu un Ūdensvada iela, 2 6 14 12 3 1 14 527. laukums

Peitava iela — — — 2 3 1 — — — 1 4 1 — 8 20

Minsterejas iela - - - 3 4 _ 3 1 — 5 2 1 1 2 0

Kalēju iela — — — 5 — 1 — — — 3 1 — — 75 85

Kopējais apavu skaits 13 21 12 54 2 1 45 105 49 51 17 8 489 867

Pēc i egū tā m a t e r i ā l a v i e n d e t a ļ a s ap a v ie m k o n s t a ­tēt i t r e j ā d a v e i d a p ieg r i ezu mi : 1 ) ād a s g a b a l s ir i e g a r e n s t a i s n s t ū r i s ( 1 . at t . : 1 ); 2 ) ād a s g a b a lu p u r n g a l s v e i d o t s kā pu sa p lo ce , bet p a pē ža daļa i a t ­stā t i t a i sn i s tūr i (1. at t . : 2) ; 3) ā d a s g a b a l s ir el ips- ve id a (1. at t . : 3). P i r m ā ve i da p i e g r i e z u m a p a s t a l a s a t r a s t a s č e t r a s ,5 o t r ā ve id a — se ša s ,6 bet p a s t a l a s ar t r e š ā ve id a p i e g r i e z u m u — t r ī s .7

P a s t a l a s p ie g r i ez tn es g a r u m s u n p l a t u m s a tbi ls t k ā j a s p ēd a s i zmēr iem ar u z l a i d u m u p u r n g a l a , p a ­pēža un sā n u a u g s t u m a t iesai .

S e š p a d s m i t no a t r a s t a j ā m R ī g a s p a s t a l ā m v ienā m a l ā , r e izēm ar ī v a i r ā k ā s m a lā s , ā d a s g a b a l ā r e d z a ­m a s k ā d r e i z ē j u šu v ju v ie t as , d a ž k ā r t pa t acis pē d a s d a ļ ā .8 Tas l iecina, ka p a s t a l a s d a r i n ā t a s no n o v a l ­kāto d e t a ļ a p a v u v i r s m ā m , i zg r i ežo t no t ā m ve se lā ko daļu.

Trim p a s t a l ā m gal i n o g r ie z t i .9 I e s p ē j a m s , ka no­g r i e z tā s d a ļ as i z m a n t o t a s par i e lāpiem ci t iem ād a s i z s t r ā d ā j u m i e m .

P e ld u un Ū d e n s v a d a ielā a t r a s t a kā da p a s ta l a (VI 1 9 3 :1 3 8 2 ) , kas d a r i n ā t a no diviem n e v i e n ā d a lie­luma č e t r s t ū r a i n i e m ā d a s g a ba l i e m , l i e l ā k a ja m , ku ra i zmēr i ir 1 7 , 0 x 1 4 , 5 cm, ga lā p i e šu jo t m a z ā k o ( 3 ,4 X 14 ,5 cm), ku r š veido p a s t a l a s p a pē ža daju. Abi ād a s g aba l i n av sašūt i ar d iegu, bet m a l ā s sa ­vi lk t i ar ā d a s sa i t ī t i (1. att.: 4). Sī p a s t a l a nav uz ­s k a t ā m a pa r ī p a š u a p a v u t ipu. A c īm r e d z o t t ā s d a r i ­n ā t ā j a r ī c ībā n av b i j i s p i e t i ekami liels ād a s gab a l s , lai p a g a t a v o t u v a j a d z ī g ā i zmēr a p a s ta l u , t ā pē c t as

i z l īdzēj i es , m a z ā k a i zmēr a p a s ta l a i p a p ē ža da ļā pie­v ie n o jo t ā d a s g a b a l u no k ā d a ci ta apava .

N ere t i uz p a s t a l u p ēd a s d a ļ as likti ielāpi , apa va ā r p u s ē p ie šu jo t ar d iegiem vai p i e s t ip r i no t ar ādas s loksnī t i nel i elu ād a s g a b a l iņ u . Viena i p a s t a l a i (VI 1 9 3 :7 0 4) uz l ik t s pat d iv k ā r š s ielāps.

Sād a ve id a v i e n d e t a ļ a s ap av i L a t v i j ā z i n ā m i vēl t i ka i K o k n e s ē .10 L ie l ākā ska i t ā p a s t a l a s a t r a s t a s vai-r a k a s se nkr ievu p i l s ē t a s — Be loze r ska , Mas-k a v ā , 12 M i n s k ā , 13 N o v g o r o d ā , 14 P l e s k a v ā , 15 P o l o c k ā . 16 M i n ē t a j ā s p i l s ē t ā s šī t i pa ap av i b i juš i s a s t o p a m i ga l ­v e n o k ā r t l a ikā no 11. l īdz 13. gs., a t se v i šķ os g a d ī ­j u m o s pat līdz 15. g a d s i m t a m .

Mī ks t i e d e t a ļ a p a v i — k u r p e s u n z ā ba k i — ve i do t i no d ivā m p a m a t d e t a ļ ā m — p az o le s un v i r ­sas. I z g a t a v o š a n a s t e h n o l o ģ i j a k u r p ē m un zāb ak ie m l īdz īga . R ī g a s d e t a ļ a p a v i pēc pa zo le s p i e g r i e z u m a d a l ā m i d ivās g r u p ā s , k u r a s pēc d a ž ā d i e m v i r s a s iz­v e i d o j u m i e m s a v u k ā r t v a r da l ī t v a i r ā k ā s a p a k š g r u ­pās.

P i r m ā s g r u p a s a p a v u pa z o lē m ir ap a ļ š p u r n g a l s un sma i l a , p a g a r i n ā t a p a pē ža daļa. P e ld u un Ū d e n s v a d a ielas i z r a k u m u o b je k tā a t r a s t s v iens šīs g r u p a s ap a v u zoles f r a g m e n t s un divi v i r su f r a g ­ment i .

A t r a s t a j a m no d ivā m kopā s a š ū t ā m m ī k s t a s ād a s s lok sn ī t ē m d a r i n ā t a j a m d ub u l t z o l e s f r a g m e n t a m (1 4 ,8 X 7, 5 cm) ar p a p ē ža d a ļ a s p a g a r i n ā j u m u p u r n ­ga l s no g r ie z t s (VI 1 9 3 :4 0 6 ) . V i r sē jā zoles da ļa p a ­g a t a v o t a no p l ā n ā k a s , bet a p a k š ē j ā — no b ie zā kas

2. att. Detaļapavs — kurpe ar pagar ina tu pazoles papēža daļu. / — virsa (VI zoles f ragm ents (VI 193:406), 3 — virsas t rūkstošās detajas rekonstrukcija , 4

193: 1851), 2 — — rekonstruētais

apavs. Apzīmējumi: 1 — caurejošie adatu dūrieni, 2 — adatas dūrieni ādas malā no sāniem.

adas, gar zoles m a ļ a m apaļ i , v e r t i k ā l i a d a t a s d ū ­r ieni (2 . att.: 2 ).

Šad a p i e g r i e z u m a zolēm v a r ē t u a t b i l s t t ikai di­v a s a t r a s t ā s b o j ā t a s k u r p j u v i r s a s — a p l a id e s ar s a v i e n o j u m a šuvi a i z m u g u r ē . S a š u j o t šuvi, v i r s a s a i z m u g u r ē v e i d o j ā s t r l s s t ū r v e i d a robs, ku rā i es t ip­r i n ā j a zoles p a pē ža d a ļ as p a g a r i n ā j u m u , š ā d u s a p a ­vu s sav i lka un p i e s t i p r i n ā j a pie pot ī t e s ar āda s s loksn ī t i j eb sait i , ku ru izvēra caur i acīm v i s a p k ā r t a p l a id e s a u g š m a l a i . V e s e l ā k a j a i no abā m v i r sā m , k u r a s g a r u m s ir 26,5 cm ( t rū ks t p u r n g a l a ) , a u g ­s t um s — 12,7 cm (VI 1 9 3 :4 8 0 ) , k a t rā a p l a i de s pusē ir t r īs š ā d a s acis, bet a i z m u g u r ē — divas (2. att.: 1, 4).

Ot ra v i r sa (VI 19 3 :1 8 51 ) s a g l a b ā j u s i e s f r a g ­m e n tā r i , v i en a pu se ta i n o gr ie z ta . A p tu v e n i po t ī t e s a u g s t u m ā i e g r i ez ta s acis. Šīs v i r s a s g a r u m s 26,8 cm,

a u g s t u m s — 13 cm. Spr iežot pēc abu v i r su a u g ­s tu m a un a p l a i d e s p ie g r i ez u m a , t ā s b i j u š a s m īk ­stas k u r p e s ar apa ļu p u r n g a l u un t a i s n u papēd i (2. att.: 4).

L īdz īg i k u r p j v e i d a apavi , ku ru pa z o le s i z ve ido tas ar sm a i l u p a pē ža daļu, z i n ā m i t ikai n e d a u d z u pi l ­sētu a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā , tie k o n s ta t ē t i Ples- k a v ā , 17 kā ar ī S k a n d i n ā v i j a s t e r i to r i j ā — Bor- g u n d ā 18 u n O r h u s ā . 19

O t r ā s g r u p a s a p a v u p az o lē m p u r n g a l a un p a ­pēža da ļa ir apa ļa . V isos če t ros R ī g a s a rh e o lo ģ i sk o i z r a k u m u ob je k to s i e g ū ta s 45 v e s e la s šāda pie­g r i e z u m a zoles un 105 f r a g m e n t i . S a s t o p a m a s gan v i e n k ā r t a s , gan a r ī d u b u l t a s zoles. K a t r a i k ā j a i pie­g r i ez ta sava zole ar v a i r ā k va i m a z ā k i z teiktu i e ž m a u g a s daļu. G a n d r ī z v i s a s a t r a s t ā s ir n o v a l ­kā tu ap a v u zoles ar i zd i l um ie m p u r n g a l a un

127

<3 att. Kurpe (VI 193:1 159) ar vaļēju priekšejo iegriezi. 1 — virsa, 2 — atloka detaļa, 3 — t rūkstoša papēža de­

taļa, 4 — zole, 5 — apava rekonstrukcija .

4. att. Kurpe ar savclkarnu priekšējo iegriezi. 1 — virsa (VI 165: 145), 2 — t rūks tošā detaļa, 3 — apava rekonstrukcija .

p ap ēža daļā. L ie lā kā s zoles g a r u m s ir 30 cm, bet m a ­zā k ā s — 7 cm, t ā t a d t ās a t b i l s t g a n p i e au gu šo , g an a r ī bē rn u k ā j u i zmēr iem.

Zolei ar ap a ļ u p u r n g a l u un pa pē d i v a r ē t u a tbi ls t a t r a s t ā s 12 ve s e lā s k ur pes , 26 a p a v u v i r s a s un 26 to f r a g m e n t i , kā ari divi zābak i . Z ā b a k ie m a t šķ i r īb ā no k u r p ē m ir p a g a r i n ā t a v a i ar ī no ī p a š a s de ta ļ a s i zveido ta s t u l ma daļa. Šīs g r u p a s ap a v ie m v i r s a s d e t a ļ a s sa v ie n o t as ar šuvi sānos . Re iz ēm ap l a ide i p i e šū t a a r ī v i e n a vai d iva s ne l i e l a s p a p i l d d e t a ļ a s ( sānu , pap ēž a , a t lo ka ) . A p a v u v i r s a s a t š ķ i r a s pēc i eg ri ezes i z ve id o j u m ie m un p i e s t i p r i n ā j u m a ve i da pie kā ja s .

Pēc v i r s a s i z v e id o j u m a un iegr. iezes n o v ie to ju m a o t r ā s g r u p a s ap a v i d a l ā m i t r ī s a p a k š g r u p ā s :1 ) k u r p e s ar p r i ekšē jo iegri ezi ; 2 ) k u r p e s ar sānu iegriezi ; 3) zābak i .

Pēc p i e s t i p r i n ā j u m a ve i da pie k ā j a s ikv iena i no a p a k š g r u p ā m sa v u k ā r t ir divi v a r i a n t i : a) ar v a ­ļ ē ju un b) ar sa v e l k a m u iegriezi .

Vi sos če t ros a p l ū k o j a m o s i z r a k u m u ob j ek tos ar p r i ek šē jo v a ļ ē jo iegr i ezi k o n s ta t ē t i dev iņi vese l i apav i , 24 v i r s a s un 24 v i r su f r a g m e n t i .20 Tās ir k u r ­pes, kas p i e s t i p r i n ā m a s pie k ā j a s ar ā d a s s loksnī t i , kas i zvēr t a caur acīm a p l a id e s k ā j a s a p t v e r o š a j ā daļā. Lai p az o le s un v i r s a s s a v i e n o j u m s bū tu cie­šāks, dau dz ie m ap av ie m s ta rp v i r s u un pazol i ie šū­t a s a p m a ļ u iešuves. Kurpe i p r i ek šp u s ē a t s t ā t a 4— 8 cm g a r a v a ļ ē j a iegr i eze ē r t ā ka i u zv i l kša na i . Pegr iezes l e j as daļā , p e r p e n d i k u l ā r i ta i uz v i e n u vai o t ru pusi , r e i zēm ir 7— 15 mm g a r š a t loka i eg r i e ­zum s , p a r a s t i gan t ika i v i r s ā m , k u r a s d a r i n ā t a s no b l īvākas , b i e zā k as ādas. D o m ā j a m s , ka p l ā n ā k a s ā d a s ap av ie m v i r s a s a u g š m a l a s s t ū r us v i e nk ār š i a t loc ī j a , n e i zv e id o jo t spec iā lu i e g r i ezumu.

D až iem a t lokiem a u g š ē j ā da ļā s a g l a b ā j u š ā s šu v j u v i e t a s un a d a tu dū r i e nu pēdas . Tas net ieš i l iecina, ka a t lok iem ie kšpusē b i jus i p i e šū ta d r ā n a s odere vai ci ta, m ī k s t ā k a āda. A t lo ku s at lokot , ode- r ē j u m s nāc a r e d z a m s un t ā d ē j ā d i b i ja ar ī k u r p e s r o t ā j u m s .

K ā j a s pot ī t i a p t v e r o š a j ā v i r s a s daļā p a r a s t i i e g r i ez t as 4— 6 acis, r e i zēm v es e la r i n d a acu, ac īm ­r edz o t lai ku rp i ar i zvēr to sait i v a r ē t u s t i n g rā k p i e s t i p r in ā t pie kā j as .

V i r su ā d a s a u g š m a l ā un a p a k š m a l ā p i e g r i ez ta s t a i sn i , bet p u r n g a l s i zveido t s apa ļš . D a ļa i v i r su gar v i su a u g š m a l u v ē r o j a m a šuve, ac īm r ed z o t šā d ām k u r p ē m b i j u š a s i e š ū ta s od e res vai ar ī a u g š m a l a būs b i jus i a t š ū ta uz iekšpusi .

A p la i d e s ga la i z v e id o j u m s ir da ž ā d s , no tā fo r ­m a s a t k a r ī g a ar ī p a p i l d d e t a ļ u fo rm a , l i e lums un d a u d z u m s . Senie k u r pn ie k i ap a v u v i r s a s ce n tuš i e s p ieg r i ez t no v es e la ā d a s ga ba la , bet da ž k ār t , m a ­te r i ā l a t r ū k u m a dēļ, lai i e gū tu p i lnu apla id i , ā d a s g a b a l a m p iešu va ne l i e l a s p a p i l d d e t a ļ a s . Tā kā ap av i ar šādu v i r s u v e i d o j u m u pēc ā r ē j ā v e i do la un k o n s t r u k t ī v ā r i s i n ā j u m a ir l īdz īg i un a t š ķ i r ī b a s ir t ikai p a p i l d d e t a ļ u f o r m ā s un ska i t ā , tos n ev a r u z ­ska t ī t par īp a š u t ipu. P a r a s t i ir v ļ e na va i d ivas t r ī s s t ū r a i n a s va i č e t r s t ū r a i n a s p a p i l d d e t a ļ a s (13. att.: 1 — 11).

K u r p j u a t v ē r u m s a tb i l s t k a j a s l i e lumam.P a r to, k ā d a s b i j u š a s k u r p e s ar p r i ek šē jo savel ­

k a m u iegriezi , v a r a m spr i e s t t ikai pēc v i e n ī g ā s v i r ­sas (VI 1 6 5 :1 4 5 ) , kas i egū ta M i n s t e r e j a s ielas i z rak u mo s . Vir sa nev e ido p i lnu apla id i , b i jus i v i s ­ma z v iena p a p i l d d e t a ļ a (4. att.: 1, 2). Ap la i des

128

5. att. Kurpe (VI 170: 146) ar iegriezi sanos. 1 — virsa, 2 — trūkstoša detaļa, 3 — zole, 4 — apava rekonstrukcija .

pr ie k šp us ē 2 cm g a r a iegri eze , k am ab ā s pu sē s iz­d u r t a s d iva s a p a ļ a s acis, k u r ā s s a g l a b ā j u s i e s iz­v ē r t a ād a s saite. Šādu a p a v u p i e s t i p r i n ā j a pie kā ­j a s , ar sai t i s avelko t t ika i p r i ekš ē jo _ ie gr i ez i (4. att.: 3). Tā kā ap l a i d e s da ļa k u r p e s sā nos ir z e m ā k a nekā a i z m u g u r ē pie pa pē ža , i z ve id o j ās p a a u g s t i n a t a a i z m u g u r e s daļa. V i r sa s a g l a b ā j u s i e s f r a g m e n t a r i ( t rū k s t p u r n g a l a ) , a p t u v e n a i s g a r u m s 30 cm, a u g ­s t u m s 11,5 cm.

1 3 . - 1 4 . gs., t ā p a t kā R ī g ā , ar ī c i t ās B a l t i j a s j ū ­ras ba s e in a p i l s ē t ā s v i s v a i r a k v a l k a t a s kur pes , k u r ā m v a ļ ē j a iegr i eze a t r a d u s i e s p r i e k šp us ē un pie-, s t i p r i n ā j u m u pie k ā j a s n o d r o š i n ā j a ap pot ī t i ap'- ņ e m t a ād a s saite. Šādi apa v i P S R S t e r i to r i j ā z i nām i R ī gā un K ok n es ē ,21 B e lo o z e r s k ā ,22 M i n s k ā ,23 Novgo- r o d ā ,24 P l e s k a v ā ,25 P o l o c k ā ;26 P o l i j a s p i l s ē t ā s — G d a ņ s k ā ,27 K r a k o v ā ,28 O po lē ,29 Š čec inā ,30 V r o c la v ā , 31 Vol ir i ā ,32 un V ā c i j a s D e m o k r ā t i s k a j ā R e pu b l i k a (Lei- penē) ,33

Ku rpes , k u r ā m sa v i lk ta p r i e k šē jā iegri eze , k o n s t a ­t ē t a s vēl V i ļ ņ ā ,34 N o v g o r o d ā , 35 F r a n k f u r t ē pie Ode-r a s ,36 K a l m a r ā 37 un O r h u s ā .38

K u r p e s ar sānu iegr i ezi R ī g a s a r h e o l o ģ i s k a j o s iz­r a k u m o s a t r a s t a s nel i el ā skai tā . Divi f r a g m e n t ā r i š ād a v e i d a apa v i i egūt i K a l ē ju ielā, v i en s — Mi ns te - r e j a s ielā. Taču P e l d u un Ū d e n s v a d a ielas ob jek tā , kur v i s v a i r ā k ā d a s senl ie tu , k o n s t a t ē t a t ika i v i e na k u r p e s v i r sa ar v a ļ ē j u sā n u iegriezi .

K a l ē ju ielas o b je k tā a t r a s t a j a i ku rp e i (VI 170: 146) iegr i eze ir v i r s a s abos sānos. A p a v a a p l a i de s sān os ir 8,5 cm dzi ļš, a u g š m a l ā 5 cm p la t s t r ī s s tū - r a i n s i z g r i ezums . P r i e k šp u sē , p re t im k ā j a s p a c ē l u ­m a m , v e i d o j a s t r ī s s t ū r a i n a mēl ī te . Ar ī v i r s a s a i z­m u g u r e s da ļā a u g š m a l ā ir nel i e l s (1 ,0 X 1 , 5 cm) t r ī s s t ū r a i n s i z g r i e z u m s (5. att.: 1, 2). K u r p e b i jus i sa v e lk a m a , jo v i r sā ir če t r a s a p a ļ a s acis — d ivas p r i e k šp u s ē un d ivas t ieši p r e t ī a i z m u g u r ē (5. att.: 4). K u rp e s v i r s a s i zmēr i — g a r u m s 38 cm, a u g s t u m s12.5 cm, zoles g a r u m s 28,5 cm, p l a t u m s p u r n g a l ā9.5 cm, p a p ē ž a daļā 6,8 cm.

Ar ī P e l d u un Ū d e n s v a d a ielas i z ra k u m o s i e g ū t a j a i v i r sa i (VI 1 9 3 : 48 0 ) ir v a ļ ē j a 4,5 cm dzi ļa sānu iegrieze. Tā n e d a u d z a t š ķ i r a s no i e p r i ekš ē j ās , ir 44 cm g ar a un 10,5 cm a u g s ta , f r a g m e n t ā r a , a p a k š ē j ā

9 100854 129

7. att. Kurpe (VI 170:97) ar savelkamu sanu iegriezi. 1 — virsa, 2 — zole, 3 — acu paliktne, 4 — trūkstošā detaļa, 5 — apava rekonstrukcija .

130

8. att. Kurpe (VI 165:105) ar savelkamu sanu iegriezi. 1 — virsa, 2 — trūkstošā detaļa, 3 — zole, 4 — apava rekonstrukcija .

m a la tai n o gr ie z ta j a u se n a tn ē (6 . att.: 2). V i r sa s a u g š m a l ā šuve — iekšpusē ap iegriezi , a i z m u g u ­res da ļā v ē r o j a m i a d a t u dūr ieni . I e s p ē j a m s , kurp e i b i jus i a u d u m a odere. A p la i d e s l a b āk a i p ā r lo c ī š a n a i p r i e k šp u s ē ir nel i el s 1,5 cm dzi ļš i e g r i e zu m s (6 . att.: 1— 3). Ar ī šī k u r p e ir b i j us i s a v e lk a m a , pie kam ar ād a s sloksni , kas b i jus i i zvēr t a cau r če t r i em pā r i e m g a r e n u acu (6 . att.: 4).

O t r ā K a lē ju ielas a r h e o l o ģ i s k a j o s i z ra k u m o s a t ­r a s t ā ku r p e ar sa v e l k a m u sānu iegr i ezi (VI 1 7 0 : 97 ) ir l īdz īga ; ar ī tā s a s t ā v no a p l a i d e s un pazoles . Tās v i r s a s i zmēr i — g a r u m s 34 cm, a u g s t u m s 10 cm, p a ­zo les g a r u m s 24,5 cm, p l a t u m s p u r n g a l a daļā 9 cm, p a p ē ž a da ļā 6,5 cm. K u rp e s p r i ek šp u s ē 3 cm ga r š i e g r i e z u m s a t loku no lo c ī ša na i , bet a p m ē r a m 20 cm no p u r n g a l a , ā r ē jo s ap a v a sānos , ir 7 cm dzi ļa sav e l ­k a m a sānu iegr i eze (7. att.: 1— 4). I eg r i ez es abās pusēs , t u v u ma la i , ir 2 mm l ielas a p a ļ a s acis. Lai, ku rpi save lko t , acis ne izp l ī s tu , v i r s a s i ekšpusē pie­šū ta i egr i ezei pēc f o r m a s un i zmēra a tb i l s to ša p a ­l iktne (7. att.: 3).

M i n s t e r e j a s ielā i e g ū t a j a m a p a v a f r a g m e n t a m ar iegr i ezi sā n o s (VI 16 5 : 10 5 ) t r ū k s t v i e n a s vai v a i ­r āku ap l a i d e s p a p i l d d e t a l u ( 8 . att.: 2). A p a v a p a ­zole ir 24,4 cm ga ra un 8,5— 5,6 cm p la ta , ap la ide — 35,0 cm ga ra un 10,5 cm au g s ta . V i r s a s sā nos ir sl īpa s a v i e n o j u m a šuve. A c īm re d z o t ar ī šī ku rp e b i jus i ar sa v e l k a m u sānu iegriezi , j o a p l a id e s galā slīpi ci ta zem ci t as t r īs a p a ļ a s ac t iņas . D o m ā j a m s , ka t ā d a s p a š a s acis b i j u š a s t r ū k s t o š a j a i de t a ļ a i , kam kopā ar esošo v a j a d z ē j a ve id o t sa v e l k a m u sānu iegr i ezi (8 . att.: 1, 4). V i r s a s a p a k š m a l a t a i s n a , a u g š m a l ā r e d z a m a s a d a tu dū r i enu pēda s , kas lie­cina, ka a r ī šai ku rp e i a c īm r e d z o t b i jus i odere.

K u rp e s ar s a v e lk a m u sā n u iegr i ezi k o n s t a t ē t a s ar ī Vi ļņā , 9 G d a ņ s k ā , 40 V o l in ā ,41 O r h u s ā .42

Z ā b a k i ir d e t a ļ a p a v i un s a s t ā v no t r im g a l v e n a j a m d e t a ļā m — pazo les , a p l a id e s un s tu lma . Pēc ap la id e s un s t u l m a i z v e id o j u m a z ā b a k u k o n s t r u k t ī v i e r i s in ā ­ju m i v a r būt va i rāk i . T ā p a t kā p ā r ē j ā s v i d u s l a i k u pi l ­sētās , ar ī R ī g a s a r h e o l o ģ i s k a j o s i z ra k u m o s z ā b a k u s a t rod reti . I e s p ē ja m s , ka no l ie toto z ā b a k u s tu lm u ādu ku rp n i ek i i z m a n t o j a ot r re iz , g an šu jo t j a u n u s a p a ­vus , g a n l āpot vecos. R ī gā ir a t r a s t i t ikai divi zābaki : v i e ns K a l ē ju ielas, ot r s — P e i t a v a i elas a r h e o lo ģ i s ­

k a j ā ob jek tā . V iena z ā b a k a ga lv a a t r a s t a P e l d u un Ū d e n s v a d a ielā.

K a lē ju ielā i e gū ta i s z ā b a k s (VI 17 0 :4 2 ) sa s t āv no zoles un ap l a ides . P ē d ē j a i p i e šū ta s d ivas s tu lm a d e t a ­ļas, ku ru a u g s t u m s ir 12 cm (9. att.: 1— 4). A p la i d es g a r u m s — 17 cm, a u g s t u m s — 6 cm, p az o le s g a ­r u m s — 19,5 cm, p l a t u m s — 7,2— 5,7 cm. A p la i d es s a v i e n o j u m a šuve a t r o d a s sānos , bet s tu lmi sašūt i s ānos , a r ī p r i ekšpusē . K a t r ā s t u l ma d e t a ļ ā p iecas i e g a r e n a s acis. T r ī s no t ām ie g r i ez tas ve r t i k ā l i ci ta zem ci tas , n e t ā lu no p r i e k š ē jā s šuves. P ā r ē j ā s d ivas acis i e g r i e z t as s t u l ma vidū. Z āb a ks , l iekas , b i j i s sa­v i lkt s ar ād a s sait i , k u r u izvēra caur acīm un sa sē j a p r i ekšpusē .

Ot r s a t r a s t a i s z ā b a k s (VI 164: 135) s a s t ā v no zo­les, g a l v a s un s tu l ma . S tu lm s ve i do ar ī z ā b a k a v i r s a s sā n u s un a i z m u g u r e s daļu. S tu lm a a u g s t u m s — 35 cm, p l a t u m s ap 17 cm. G a l v a s i zmēr i 15,7X15 ,7 cm. S tu l ms p i eg r i ez t s no v ie n a v es e la ā d a s g ab a la , kam a u g š m a l ā p ie šū ta ne l ie l a p a p i l d d e t a ļ a ( 1 0 . at t . : 1 , 2 ). S tu lm a a u g š m a l a n o g r ie z ta slīpi. L e j a s da ļā s tu l ­m a m 3— 10 cm dzi ļš i z g r i e zu m s , k ur ā i ešuva ga lvu. G a lv a s p u r n g a l s apa ļš . S t u l m a m p ie šū tā g a l v a s ma la i zveido ta t r a p e c e s f o rm ā (10. att.: 3, 5).

P e l d u un Ū d e n s v a d a ielas i z r a k u m o s a t r a s t ā z ā ­baka g a l va (VI 193: 1387C) v e i d o t a no d iv kā r š i l ik­t as ādas. Tā s a g l a b ā j u s i e s f r a g m e n t ā r i , j o a p a k š m a l a nog r i ez ta . G a l v a s g a r u m s 18,3 cm, p l a t u m s 18,5 cm.

R ī g a s zā b ak i pēc d e t a ļu i z v e id o j u m a n e d a u d z a t ­šķ i r a s no c i t ās B a l t i j a s j ū r a s p ie k ra s t e s p i l s ē t ā s a t ­r a s t a j i e m apa v iem . Z ā b a k a m , ku ra v i r s a sa s t āv no a p l a i de s un d ivā m s tu l ma de t a ļ ā m (VI 1 7 0 :4 2 ) , p a ­r a l ē l e s nav z i n ā m a s .

Z ā b a k a m , kur a v i r sa s a s t ā v no s t u l m a un g a l v a s (VI 1 6 4 :1 3 5 ) , pa r a lē l e s de t a ļu i z v e id o j u m ā k o n s t a ­

t ē j a m a s ar 13. gs. ap a v ie m I n o v r o c l a v ā .43 L īd z īg a s šā d u z ā b a k u d e t a ļ a s a t r a s t a s a r ī N o v g o r o d ā 44 un P l e s k a v ā .45 S enkr ievu p i l s ē t ā s a t r a s t o z ā b a k u k o n­s t r uk c i j a p a r a s t i ir c i t āda , to v i r sa s a s t ā v v i s m a z no 3— 4 a t s e v i š ķ ā m d e t a ļ ā m , t. i., ga l vas , k ap es un s t u l m a d a ļ ā m .46

Tā kā R ī g a s i z r a k u m u ob j ek tos v es e l u ād a s a p a v u a t r a s t s sa m ē r ā maz, p a g a i d ā m tos nav i e sp ē j a m s datēt . Visi r ak s t ā ap lū ko t i e apa v i b i ja s a s to p a m i 13. gs. un a r ī vēl 14. gs. s ā ku mā . P ā r l i e c in o š i t as

131

9. att. Zābaks (VI 170:42). / — zābaka aplaide, 2 — zole, 3, 4 — stulmu detaJas, 5 —apava rekonstrukcija .

v ē r o j a m s pēc a t r a d u m i e m i z r a k u m u ob je k tā P e ld u un Ū d e n s v a d a ielas s tūr ī , ku r i e gū t s v i s v a i r ā k seno apavu . K u l t ū r s l ā n i s šeit n o r ak t s , s a da lo t to sep t iņ ās k ā r t ā s . A p av i a t r a s t i s a m ē r ā v i e n m ē r ī g i no 2. l īdz6 . kā r t a i . T om ēr a t r a s to a p a v u ne l i e l a i s ska i ts p a ­g a i d ā m ned od p ie t i ekami d r o šu p a m a t u to a t t i e ­c i n ā š a n a i t ika i uz v ie nu no te ik tu l aika p e r i odu — 1 3 . - 1 4 . gs.

To, ka R ī gā p a s t ā v ē j i s k u r p n i e k u a m at s , l iecina n e d a u d z i e da r b a r ī k i , ā d a s a t g r i e z u m i , l abot ie apav i u. tml . , kas a t r a s t i d a ž ā d o s V e c r ī g a s r a j o n o s un k u l ­tū r s l ā ņ a hor i zon tos . Spr i e žo t pēc a t r a d u m i e m ci t ās a t t i e c īgā la ika p i l sē t ā s , ku rp n ie k i j a u b i ja n o d a l ī j u ­šies no ādm iņ i em .

K u rp n i ek ie m v a r ē j a p i ed e rē t a t r a s t i e ī leni , ad a ta s ,

naž i , k u r p j u l iestes, v a s k a ga ba l iņ i , diegi. N a ž u s kā u n i v e r s ā l u s d a r b a r ī k u s , p r o ta m s , v a r ē j a i z m a n t o t ar ī c i tu n o z a r u am atn iek i .

Kā l iecina seno ādu ķ īm i s k ā s ana l ī zes , t ā p a t ar ī p ē t ī j u m i pa r a p a v u r a ž o š a n a s p ro ce su pēc i z ra ku ­mie m N o v g o r o d ā ,47 P l e s k a v ā ,48 P o lo c k ā ,49 M a s k a v ā 50 un ci tur , ād a s a p s t r ā d e s ga lv en ie p rocesi b i j uš i lī­dzīgi un p a m a t o s n e m a i n ī g i b i ja s a g l a b ā j u š i e s no12. līdz 19. g a d s i m t a m .

Ķīmis k i a n a l i z ē j o t se nkr ievu p i l s ē t ā s i egūto seno ā d a s m a te r i ā lu , k o n s ta t ē t s , ka ād a s mi e cē ta s ar a u g u miecv ie lām. A r ī R ī g a s ā d a s i z s t r ā d ā j u m i , lai g an g a d s i m t i e m a t r a d u š i e s k u l t ū r s l ā n ī , s a g l a b ā j u š i e s m īk ­sti, lokan i un sa m ēr ā s t ipri , l iecinot , ka to m ie c ē ša n a i z d a r ī t a l i e tp ra t īg i . A t r a s t ā s ā d a s se n l i e t a s ir me ln-

132

10. att. Zabaks (VI 164 : 135). 1 — stulms, 2 — stulma papilddeta ja , 3 — galva, 4 — zole, 5 — apava rekonstrukcija .

b r ū n ā k r ās ā , u n t ika i v i e n a m R ī g a s ap a v a f r a g m e n ­tam (VI 1 5 4 :1 3 4 ) , kas a t r a s t s P e i t a v a ielā, v i e t ā m m a n ā m s sp i lg t s i e s a r k a n b r ū n s k r ā s o j u m s .

Spr iežo t pēc i z ra k u m o s a t r a s to ādu p o r ā m un dz īv­n ieku kau l i em, R ī g a s ku r p n ie k i pa r i z e j m a t e r i ā l u iz­m a n t o j u š i , l iekas , t ikai m ā j d z ī v n i e k u — l iel lopu un s īklopu — ādas. P e ld u un Ū d e n s v a d a ielā a t r a s t a v ie na p i ln ī g i vese la , i zmiecē ta āda (VF 1 93 :3 1 6) . Tā

ir k ā d a sīka dz īvn ieka āda m e l n b r ū n ā k r ās ā un ļoti plāna.

Pēc Rī g ā a t r a s t a j ā m ap a v u d e t a ļ ā m k o n s t a t ē j a m s , ka to g a t a v o š a n a i i z m a n t o t a s d a ž ā d a b i ezu ma (1— 3 m m ) ādas. No p l ā n ā m ( l īdz 1 m m ) ā d ā m cen­t ā s g a t a v o t a p a v u v i r sa s , no b ie zām ( 2 — 3 m m ) — zoles, lai g an a t r a s t i ar ī apavi , ku r i em v i s a s de ta ļ a s p ie g r i ez t as no v i e n ā d i b iezas ādas.

11. ait. Rīgas apavu šuvju veidi. 1 abpusēji izgrieztāšuve. a

2šujot, b

— vienpusēji izgrieztā šuve, pēc sašūšanas.

3 — atlocītā šuve, 4 — pārmālēs

133

12. att. Rotātie Rīgas ādas apavi, t— ar kāta dūrieniem rotāts apava virsas f ragm en ts (VI 193: 1042 A), 2 — ar izgriezumiem rotāts virsas f ragm ents (VI 165: 104), 3 — virsas f ragm en ts ar kāta dūrie­niem izšūtu ro tā jum u (VI 193: 1044 B), 4 — ar klājdūrieniem rotāts virsas f ragm ents (VI 193: 172),

5 — ar k lājdūrieniem rotāts virsas f ragm ents (VI 193 : 1387). .

Ad u m a l a s ir n o g r i e z t a s t a i sn i , l iecinot , ka āda pie­g r i ez ta ar nazi . Speciā l i k u r p n i e k u naži , kād i b i juš i p a z ī s t a m i c i t ās v i d u s l a i k u p i l sēt ā s , R ī gā nav a t ra s t i . M a s k a v a s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā ir z i n ā m i naž i ar l īku, p l a t u a s m en i un spec iā lu r o k tu r i .51 Sāds izvei­d o ju m s ļāva g r i ez t ādu v i r z i enā no sevis. L a t v i j ā

k u r p n ie k u naž i ir a t r a s t i K o k n e s e s 52 un T ē r v e t e s 53 k u l t ū r s l ā ņ o s .

Apav i d a r in ā t i ar g ludo v i r s m u ā rpusē . D e ta ļa s sa­šū ta s ar d iegiem, kas zemē n av s a g l a b ā j u š i e s . Re ­d za m i t ika i to n o s p ie d u m i un a d a t a s d ū r i e n u vie ta s .12.— 14. gs. l ie to ja d iegus , kas b ija g a t a v o t i no a u g u

134

13. att. Rīgas apavu papilddetaļas. 1— 4 atloka detaļas, 5— 9 —detaļas.

sānu detaļas, 10— 12 — papēža

šķ iedrām. Lai šuv ju v ie t a s n e l a i s tu caur i ūden i , die­gus p i rm s š ū š a n a s i evasko ja . P e l d u u n Ū d e n s v a d a ielā ( ar ī c i tur R ī g ā ) a t r a s t i va i r ā k i d a ž ā d a l i e luma v a s k a g a b a l i ņ i ,54 ar ku r i em, i e sp ē j am s , ku rp n ie k i v a s ­ko juš i d iegus .

R ī g a s ap a v ie m k o n s t a t ē j a m a s če t ru ve i d u šuves. P i r m k ā r t , d iva s p l ā n a s ap a v u d e t a ļ a s s a šu v a ar ab ­pu sē j i i zg r i ezto šuvi. Ve i do jo t šo šuvi, kopā sal ikto āda s g a b a l u ma lā ar ī l e nu i zdū ra c a u r u m u , caur kuru izvēra diegu. Pēc s a š ū š a n a s d e t a ļ a s i zg r i eza o t rād i , tā ka v īle pal ika a p a v a i ekšpusē ( 1 1 . att.: 1 ) un ā r ­pusē b i ja r e d z a m s t ika i abu ā d a s m a l u loc ī jums . Ar šādu šuvi a p m ē r a m puse i R ī g a s ap a v u sa šū t a v i r sa ar pazol i .

O t r k ā r t , j a abi ā d a s ga ba l i b i j a a t šķ i r īg a b ie zuma , tos sa šu v a ar v ie n p u s ē j i i zg r i ezto šuvi. Šuvi veido jo t , p a m ī š u s l ikto ād a s g a b a l u m a lā ar ī l enu dūra t a i sn i ca ur v i r sē jo , p l ā n ā k o ādu un iesl īpi cau r biezāko, a p a k š ē jo paz o le s ādu, n e s k a r o t t ās ā rē jo v i r sm u. Pēc š ū š a n a s a t lo c ī j a t ikai v i r sē jo , p l ā n ā k o ādu ( 1 1 . att.:2). G a t a v a m a p a v a m šuve n eb i j a r e d z a m a . S k a t ā m a bi ja v i r s a s a p a k š ē j ā s m a l a s lo c ī j u m a v ie t a un p a z o ­les ā d a s ma la . Ar ī ar v i e n p u s ē j i i z g r i e z t ā m šuvēm sa šu va pazo l i un v i r su . Šī šuve sa m ē r ā bieži sa s to ­p a m a R ī g a s i z ra k u m o s i e g ū ta j i e m apav iem.

D o m ā j a m s , ka abu šo v e i d u šuv ju p ie l i e to ša n u ap a v u d a r i n ā š a n ā no te ica t ikai ādu a t š ķ i r ī g a i s bie­zums .

Trešk ā r t , ād a s g a b a l u s sa l iekot sa d u rā , t. i., to m a ­las sa l iekot cieši l ī dzās v ie nu p re t i m ot rai , ve id o j a a t locī to šuvi. ī l e n u dūra slīpi k a t r a s ā d a s v i r s pus ē , lai tā ga l s i z n āk tu m a l a s sānos, n e s k a r o t ādu ap a k ­šējo v i r s m u . C a u r i z d u r t a j i e m c a u r u m i e m izverot d iegu, šuve pa l ika t ika i v i en ā ā d a s pusē (11. att.: 3). Šādi sav i eno jo t de t a ļ a s , n e v e i d o j ā s bieza vī le , bez t am no ā r p u s e s tā ne b i j a r e d z a m a . R ī g a s ap a v ie m ar at locī to šuvi sašūt i ap l a i d e s gal i , kā ar ī p i e šū ta s v i r su de taļ a s .

Ce tu r tk ā r t , p ā r m a l a s šuvi ve id o ja , ā d a s g a b a l u s uz l ieko t v i en u o t r am v i r s ū un ī l enu du ro t iesl īpi no v ie n a g a b a l a m a l a s līdz o t r am ād a s g a b a l a m un t ad p e r p e n d i k u l ā r i caur i tam. I z d u r t a j o s c a u r u m o s ieve­rot d iegu, t a s nā c a r e d z a m s t ikai v i e n ā ā d a s pusē (11. att.: 4). R ī g a s ap a v i e m ar šo šuvi a t šū t i a t loki un pie a u g š m a l a s p i e š ū ta odere.

Šādi a p a v u šu v ju ve idi b i juš i z i n ā m i ar ī c i t ās v i ­d us la ik u p i l s ē t ā s .55

S ašū to v i r su de t a ļ ā m ī l enu dūr i en i ir s īkāki un bie­žāki, bet zoles un v i r s a s s a v i e n o j u m a m — r u p j ā k i un resnāk i . T ā t ad , sav ien o j o t v i r s u de t a ļ a s , l ietoti sm a l ­kāki ī leni un t ievāk i diegi. A p a v a a p a k š ē j a i daļa i v a l ­k ā š a n a s l a ikā j ā i z t u r v i s l i e l ākā slodze, t ā pēc zole un v i r sa sa šū ta ar r e s n ā k ie m diegiem.

A p r a k s t ī t o šu v ju v e i d o š a n a i bi ja ne p i ec i eša mi ī leni ne v ie n ar t a i sn ie m, bet a r ī ar l īkiem gal i em. Līdz

135

šim Rīg ā a t r a s t i ī leni t ikai ar t a i sn i em gal i em. ī leni ar l īku ga lu iegūt i M a s k a v a s 56 un N o v g o r o d a s 57 a r ­h e o l o ģ i s k a j o s i z rak u mo s . T a i s n u ī l e nu i z m a n t o ja , d a ­r i no t t ika i a b p u s ē j i i zg r i ezto šuvi. R ī g ā v ie ns šāds ī l ens i e gū t s M i n s t e r e j a s ielas un t r īs — • P e ld u un Ū d e n s v a d a ielas i z r a k u m o s .58 A t r as t i e ī leni d a ž ā d a l i e lum a un r e s n u m a , d a r in ā t i no dzelzs , i edzī tņa š ķ ē r s g r i e z u m s g an k v a d r ā t i s k s , g a n ar ī apa ļš . A p ­s l ēp tās a t lo c ī t ā s šuves v e i d o š a n ā no te ikt i b i ja v a j a ­dz īgs ī l ens ar l īku galu. V a i r ā k ie m R ī g a s ī len iem pat i

sma i l e ir no lūzus i , i e sp ē j am s , ka k ā d a m no t iem ga l s b i j i s līks.

A p a v u de t a ļ a s s a š u v a ar ad a tā jn . R ī gā a d a t a s a t ­r a s t a s P e ld u un Ū d e n s v a d a ielas i z r a k u m o s .59

S a m ē r ā maz Rī gā a t r a s t s r o tā t u apa vu . Z i n ā m a s t ikai se p t i ņ a s r o t ā t a s k u r p j u v i r s a s ( s ešas P e ld u un Ū d e n s v a d a ielas, v i e na — M i n s t e r e j a s ie las ob je k t ā ) . R ī g a s apavi ro tāt i ar i z šu v u m ie m un i z g r i ezum iem (12. a t t . ) . Ar i z šu v u m ie m r o t ā t a s sešas k u r p j u v i r ­sas. Tr im a p a v u v i r s ā m 60 r o t ā j u m u ve ido i z šū ta 2 cm

Ē E 3 E 3 5 oo

14. aii. Lāpītās Rīgas apavu daļas un ielāpi. 1 — lāpīta pastala, 2, 3 — lāpītas zoles, 4 — lāpīta de ta ļapava virsa, 5— 8 — dažādas formas atsevišķi atrastie ielāpi. Apzīmējumi: 1 — lāpama detaļa, 2 — ielāps, 3 — ielāps piestiprināts ar ādas sloksnīti, 4 — ielāps piešūts ar diegu, 5 —

apava šuves, 6 — malu iegriezumi pastalās.

136

15. att. Lietotu apavu fragmenti , no kuriem veselākās da]as izgrieztas ielāpiem. 1 — apgriezta pastala, 2, 5 — apgrieztas virsas, 3, 4 — no­

grieztas zoles. •

p l a t a r o t ā j u m u j o s l a no p u r n g a l a l īd z i e g r i e z e i . A p a v a ā d ā r o t ā j u m a d i e g i n a v s a g l a b ā j u š i e s , r e ­d z a m i t i k a i d ū r i e n u c a u r u m i ņ i .

K ā d a i c i t a i v i r s a i (V I 193 : 172) p u r n g a l a c e n t r ā l ā d a ļ a o r n a m e n t ē t a a r t r i m i z š ū t i e m i z s t i e p t i e m r o m ­b ie m . V i d ē j ā r o m b a g a r u m s 9 c m , b e t m a l ē j o — 5 c m (12 . a t t . : 4 ) .

P ē c a d a t u d u r i e n u v i e t ā m u n d i e g u n o s p i e d u m i e m ā d ā i e s p ē j a m s r e k o n s t r u ē t i z š u v u m u t e h n i k u . M i n ē t o č e t r u a p a v u r o t ā j u m i — j o s l a s u n r o m b i — i z š ū t i k l ā j d ū r i e n i e m . J a r o t ā j u m s i z p i l d ī t s ša i i z š u v u m a t e h ­n i k ā , r o t ā t a i s ā d a s l a u k u m s i r a i z p i l d ī t s a r s ī k i e m a d a t a s d ū r i e n i e m . A t r a s t a j o s a p a v o s d i e g i n a v s a ­g l a b ā j u š i e s , b e t r o t ā t a i s l a u k u m s i e z ī m ē j a s a r p a r a ­l ē l ā m a d a t a s d ū r i e n u c a u r u m i ņ u r i n d ā m , k a s a t r o d a s c ie š i l ī d z ā s c i t a c i t a i (12 . a t t . : 4 , 5 ) .

A p ļ u s , v ī t n e s , s p i r ā l e s u n c i t u s l ī d z ī g u s o r n a m e n ­t u s i z š u v a a r k ā t a d ū r i e n i e m . A p a v a v i r s ā a d a t a s d ū ­r i e n i g r u p ē t i c i t s a iz c i t a n o t e i k t ā s r i n d ā s , v e i d o j o t t a i s n a s u n l ī k a s l ī n i j a s — r o t ā j u m a o r n a m e n t a z ī m ē ­j u m u . R ī g ā P e l d u u n Ū d e n s v a d a i e l a s i z r a k u m u d z i ­ļ ā k a j o s s l ā ņ o s (6. u n 7. k ā r t ā ) a t r a s t a s d i v a s š ā d ā t e h n i k ā i z š ū t a s a p a v u v i r s a s .

V i e n a i n o t ā m (V I 193 : 1 0 4 2 A ) r o t ā t a t i k a i v i r s a s g a l v a . V i e n k ā r š o r a k s t u v e i d o n o p u r n g a l a p r e t i e g r i e z i v i r z ī t a 6 ,5 c m g a r a l ī n i j a , no k u r a s uz a b ā m p u s ē m a t z a r o j a s p a v i e n a m 4 ,5 c m g a r a m s l ī p a m z a ­r a m (12 . a t t . : 1).

O t r a j a m a p a v a v i r s a s f r a g m e n t a m (V I 193 : 1 0 4 4 B ) r o t ā t s v i s s l a u k u m s . R o t ā j u m u v e i d o d a ž ā d a s s a v ī t a s s p i r ā l e s , lok i u n l ī n i j a s (12 . a t t . : 3 ) . R o t ā t o l a u k u m u p ā r d a l a 1,5 c m p l a t a i z š ū t a j o s l a .

N o v g o r o d a s 61 u n P l e s k a v a s 62 a p a v i b i j u š i i z s ū t i a r k r ā s a i n i e m z ī d a v a i v i l n a s d i e g i e m , š ķ i e t , a r ī R ī g a s i z š ū t a j i e m a p a v i e m i z m a n t o t i k r ā s a i n i d i e g i . ī s i k r ā ­s a i n u d i e g u g a l i a t r a s t i a r ī R ī g a s i z r a k u m o s .

M i n s t e r e j a s ie lā a t r a s t a i s a p a v a v i r s a s f r a g m e n t s ( V I 165: 104) r o t ā t s a r n e v e i k l i e m a p a ļ i e m u n g a r e ­n i e m i z g r i e z u m i e m . P u r n g a l a d a ļ ā p l a t ā j o s l ā i z k ā r ­t o t i m a z i , a p a ļ i s l ī p i i e g r i e z t i c a u r u m i ņ i . R o t ā j u m a v i d ū c a u r u m i ņ i n e s i m e t r i s k i , č e t r s t r ū r a i n i ( 4 X 3 m m ) . S ā n u m a l ā s 5 — 6 c m g a r i u n 2 — 3 c m p l a t i i z g r i e ­z u m i (12 . a t t . : 2 ) .

T ā k ā R ī g ā a t r a s t i t i k a i s e p t i ņ i r o t ā t i a p a v u e k ­s e m p l ā r i , j ā d o m ā , k a t ie p i e d e r ē j u š i v a i n u b a g ā t ā ­k i e m p i l s ē t n i e k i e m , v a i a r ī b i j u š i s v ē t k u t ē r p a s a s t ā v ­d a ļ a .

P e l d u u n Ū d e n s v a d a i e lā a t r a s t i a r ī d a ž ā d a s f o r ­m a s u n l i e l u m a i e l ā p i . 63 D a ļ a i e l ā p u , t o s p i e g r i e ž o t , r ū p ī g i p i e s k a ņ o t i l a b o j a m a i d e t a ļ a i , c i t i g r i e z t i a r t ā d u a p r ē ķ i n u , la i p ā r s e g t u t i k a i i z p l ī s u š o v i e t u (14 . a t t . : 2 , 3 ) . L i e l ā k ā d a ļ a i e l ā p u p ie a p a v a n e v i s p i e š ū t i , b e t g a n p i e s t i p r i n ā t i a r š a u r u ā d a s s l o k s n ī t i , k a s i z v ē r t a c a u r i i e l ā p a m u n l ā p ā m a j a i a p a v a v i r ­s a i . A r š u v u m u p i e s t i p r i n ā t i t i k a i a t s e v i š ķ i i e l ā p i p a z o l ē m g a d ī j u m o s , k a d i e l ā p u l i e l u m s u n f o r m a s a ­k r ī t a r l ā p ā m ā s a p a v a z o l e s d a ļ u . A r ā d a s s l o k s n ī t i i e l ā p i p i e s t i p r i n ā t i , l i e k a s , t ā p ē c , k a t ā b i j a d a u d z i z t u r ī g ā k a p a r d i e g u u n t i k ā t r i n e p ā r d i l a . S e n i e k u r p n i e k i ā d a s m a t e r i ā l u i z m a n t o j u š i t a u p ī g i u n v i s i i e l ā p i p i e g r i e z t i n o n o v a l k ā t o a p a v u v e s e l ā k a j ā m d a ­ļ ā m (14 . a t t . : 5 — 8 ) .

L ā p ī t a s g a l v e n o k ā r t t ā s a p a v a d a ļ a s , k a s ā t r ā k n o d i l a , p r o t i , p a z o l e s u n p a s t a l u a p a k š a s . R e t u m i s r e m o n t ē t a s a r ī a p a v u v i r s a s . T ā , M i n s t e r e j a s i e lā a t ­r a s t i d iv i k u r p j u v i r s u f r a g m e n t i a r u z l i k t i e m i e l ā ­p i e m 04 (14. a t t . : 1, 4 ) .

A p a v u i z g a t a v o š a n a s d a ž ā d ā t e h n o l o ģ i j a , r o t ā j u m i u n a p a v u r e m o n t s ļ a u j s e c i n ā t , k a k u r p n i e k u a m a t s 13. g s . R ī g ā i r b i j i s s a m ē r ā a u g s t i a t t ī s t ī t s u n i e ņ ē m i s n o z ī m ī g u v i e t u s t a r p c i t ā m a m a t n i e c ī b a s n o z a r ē m .

15-

16. att. Apavu detaļu nosaukum u shēma.

138

1 . p i e l i k u m s

RAKSTĀ LIETOTO APAVU DETAĻU NOSAUKUM U PASKAIDROJUM I

(KĀRTAS NUMURI — A PZĪM ĒJU M I 16. ATTĒLĀ)

1 . Z o l e — apava apakšējā daļa.2. D u b u l t z o l e — no diviem kopā sašūtiem ādas gaba­

liem — pazoles un saistzoles (bindzoles) paga tav o ta zole.3. P a z o l e — dubultzoles apakšējā daļa.4. S a i s t z o l e (b i n d z o 1 e) — dubultzoles augšēj a

daļa.5. A p m a ļ u i e š u v e — šaura ādas sloksne, kuru iešuva

starp virsu un zoli, lai šo abu galveno apavu detaļu savieno­ju m s būtu blīvāks.

6. V i r s a — apava virsē jā daļa.7. A p l a i d e — no viena ādas gabala p ag a tav o ta apava

virsa, kas aptver pēdu no priekšas, sāniem un aizmugures.8. G a l v a — apava virsas daļa, kas izgriezta no viena

ādas gabala un aptver pēdu tikai no priekšas.9. V i e n g a b a l a p l a i d e , v i e n g a b a l v i r s a , skat.

a p l a i d e .10. S a l i k t a v i r s a — virsa, kas sastāv no vairākām de­

taļām, t. i., no aplaides un no vienas līdz trim papilddeta ļam (sānu, atloku, papēža u. c.).

11. K a p e — apava virsas detaļa, kas aptver papēdi no sā­niem un aizmugures.

12. S ā n u d e t a ļ a — aplaides galā piešūts četrstūrains ādas gabals aplaides p a g ar in āšan a i vienos apava sānos.

13. P a p ē ž a d e t a ļ a — apava sānos starp aplaides apak­šējo malu un zoli iešūts neliels ķīļveida ādas gabals.

14. A t l o k a d e t a ļ a — aplaides virspusē piešūts četrs tū­rains vai t r īs s tū ra ins ādas gabals atloka veidošanai.

15. A t l o k s — apava priekšpusē pie atvēruma atlocītais virsas stūris.

16. S t u l m s — zābaka detaļa, kas apņem kājas lielu.17. A p a v a s a i t e s — ādas sloksnes vai auklas, ar kuru

palīdzību apavu piestiprina pie kājas.18. A c i s — gareni vai apaļi iegriezumi apava virsā saites

ievēršanai.19. A c u p a l i k t n e — virsas iekšpusē zem acīm iešūts

iegriezei pēc formas un izmēra atbilstošs āda$ gabals acu iztu- r īgum a pastiprināšanai.

20. A p a v a a t v ē r u m s — apava augšē jā vaļē jā daļa, pa kuru uzvelk apavu kājā.

21. I e g r i e z e — iegriezums virsas priekšā (priekšējā iegrieze — 22.) vai sānos (.sānu iegrieze — 26.) apava atvēruma palielināšanai.

24. S a v e l k a m a i e g r i e z e — iegrieze, kuras malās ir acis ādas saitīšu vai auklu ievēršanai. Ar auklām savelkot iegriezi, apavu piestiprina pie kājas.

25. V a ļ ē j a i e g r i e z e — iegrieze, kuras malās nav acu. Apavu piestiprina pie kā jas ar saiti, kas izvērta caur iegriezu­miem apava virsā v isapkārt potītei.

26. A 11 o k a i e g r i e z u m s — iegriezums priekšējās iegrie- zes apakšējās daļas vienos vai abos sānos ērtākai atlocīšanai.

PARINDES

1 Senlietu kolekcija Nr. 165 (talak — VI 165:).2 Senlietu kolekcija Nr. 164 (Peitava iela; talak VI 164:) un

Nr. 170 (Kalēju iela; ta lak VI 170:).3 Senlietu kolekcija Nr. 193 (talak — VI 193:).4 О я т e в а Е. И. К методике изучения древней кожаной

обуви. — Археологический сборник Государственного Эр­митажа, 1973, т. 15, с. 105— 111 (talaK — О я т е в а Е. И. 1973а).

5 VI 193 : 1044, 1382, 1387, 1849.6 VI 193 : 836, 1160, 1383, 1383А.7 VI 193 : 1382А, 1383С, 1383D.8 VI 193:815, 1042, 1044, 1382А—С, 1383А, 1383D— G, 1387,

1387В, 1849.9 VI 193 : 1382С, 1383F,G.

10 Z a r i ņ a А. Seno latgaļu apģērbs. R., 1970, 110. lpp.11 О я т е в а E. И. Белозерская кожаная обувь. — В кн.:

Г о л у б е в а JI. А. Весь и славяне на Бело.м озере X—XIII вв. М„ 1973, с. 202 (talak — О я т е в а Е. И. 19736).

12 Р а б и н о в и ч М. Г. Великий посад Москвы. По раскоп­кам 1951 года. — КСИИМК, 1955, 57, с. 80 (talak — Р а-

13 б и и о в и ч М. Г. 1955).13 Ш у т К. П. Обувь древнего Минска. — В кн.: Материалы

IX конф. молодых ученых. Минск, 1965, с. 76— 78 (talak — Ш у т К. П. 1965).

14 И з ю м о в а А. С. К истории кожевенного и сапожного ремесел Новгорода Великого. — МИА, 1959, 65, с. 201, 202 (talak — И з ю м о в а А. С. 1959).

15 О я т е в а Е. И. Обувь и другие кожаные изделия Пско­ва. — Археологический сборник Государственного Эрми­тажа, 1962, т. 4. с. 80 (talak — О я т е в а Е. И. 1962).

16 Ш т ы х о в Г. В. Древний Полоцк. Минск, 1975, с. 79. (talak — Ш т ы х о в Г. В. 1975).

17 О я т е в а Е. И. 1962, с. 80, 81.18 L a r s e n А. Skomaterialet fra u tg rav ingene i Borgund pa

sunnmore, 1954— 1962. — Arbok for Universite tet i Bergen. Hum anis tisk serie 1970. Bergen, 1972, s. 58, 59.

19 G e z e 1 i u s L. H am m arbyskon — ctt upp landskat grav- fund. — Tor (S to c k h o lm ) / l9 5 9 , 5, s. 216.

20 VI 164:162, 166, 166A, 168; VI 165:57, 106, 134, 137; VI 170:57, 86; VI 193:315, 480В, 480C, 704A, 704C— G, 815A, 876, 1042C—E, 1044C, 1382E—II, 13831—M, 1364, 1364A, 1387H, 1389 B—D, 1851А—D u. c.

21 Z а r i ņ а A. Seno latgaļu apģērbs, 110. lpp. un P a v e 1 e T. Pa rska ts par arheoloģiskajiem izrakumiem Rīga 1957. g. R., 1959, 25., 28., 36. lpp.

22 О я т е в а E. И. 1973«5, с. 199, 200.23 Ш у т К. П. 1965, с. 76— 78.24 И з ю м о в а А. С. 1959, с. 212.25 О я т е в а Е. И. 1962, с. 80, 81.

26 Ш т ы х о в Г. В. 1975, с. 76, 77.27 W i k 1 а к Н. Obuwie gdanskie z XIII— XIV wieku. — Gdansk

wczesnosredniowiecznv. Gdansk, 1967, 6, s. 144 (tālāk — W i k l a k H. 1967).

28 W i к 1 а к Н. Polskie obuwie wczesnosredniowieczne z VIII—XIII w. na podstawie wykopalisk. — Materialy wczesnosred­niowieczne. W roclaw— W arszawa— Krakow, 1969, 6, s. 490 (tālāk — W i k l a k H. 1969.).

29 G e d i g а В. Badania wykopaliskowe na Ostrowku w Opolu w 1968 i 1969 roku oraz omöwienie najw aznie jczych wyni- kow zakonczonych prac. — Sprawozdania Archeologiczne, 1972, 24, s. 185.

30 R u 1 e w i с z M., S i u c h n i n s k i K-, W e s o t o w s k i S., W o l a g i e w i c z R. Z dziejöw wczesnosredniowiecznego Szczecina. Wroclaw, 1964, s. 192.

31 W i kl а к H. 1969, s. 492.32 Turpat, 487. lpp.33 B a u m a n n W., K r a t z s c h R. Mittelalterlicher Holzbrun­

nenfund in der Flur Leipen, Kr. Borna. — A usgrabungen und Funde, 1972, Bd. 17, H. 2, S. 78; Tafel 16 b.

34 N a v i c k a s K. Vilniaus gyventojij apavas XIII—XIV a. — Iš Lietuviiļ kultūros istorijos, Vilnius, 1964, 4, p. 189 (tā­l ā k — N a v i c k a s K. 1964). i

35 И 3 ю m о в а А. С. 1959, с. 201.3S Н u t h E. Die E n ts tehung und Entw icklung der Stadt F rank­

furt (Oder) und ihr Kulturbild vom 13. bis zum frühen 17. Jahrhundert auf Grund archäologischer Befunde. Berlin, 1975, Tab. 125.

37 J ä f v e r t E. Skor och skomakeriteknik under medcltiden. — Fornw ännen , 1937, 1, s. 44.

38 A n d e r s e n H., C r a b b Р., M a d s e n H. Arhus Sonder- vold. Kobenhavn, 1971, s. 181 (tālāk — A n d e r s e n H. 1971).

39 Na v i c k a s K. 1964, p. 191.40 W i k l a k H. 1967, s. 145.41 W i k l а к H. 1969, s. 487.42 A n d e r s e n IL 1971, s. 180.43 С о f t а - В г о n i e w s к а A. Badania archeologiczne w Ino-

wroclawiu w 1967 roku. — Sprawozdania Archeologiczne. 1972 24 s. 172.

44 И 3 ю м о в а A. C. 1959, с. 207.45 О я т е в а Е. И. 1962, с. 83, 84.40 И з ю м о в а А. С. 1959, с. 207; О я т е в а Е. И. 1962,

с. 84— 87; Ш у т К. П. 1965, с. 78, 79; Ш т ы х о в Г. В. 1975 с 79

47 И з ю м о в а А. С. 1959, с. 192— 196.48 О я т е в а Е. И. 1962, с. 78.49 Ш т ы х о в Г. В. Опыт исследования древнеполоцкой ко­

жи. — CA, 1963, 4, с. 243, 244.

139

50 З ы б и н Ю. П. Древнерусская обувь XII—XVI вв. Со­общение I. Конструкция древнерусской обуви. — Изв. выс­ших учебных заведений. Технология легкой промышлен­ности, 1958, 4, с. 38— 40.

51 Р а б и н о в и ч М. Г. 1955, с. 80.52 Latvijas PSR arheoloģija. R., 1974, 236., 237. lpp.53 Turpat, 226. lpp.54 VI 192 : 1845.55 2 ы б и н Ю. П. Древнерусская обувь XII—XVI вв. Со­

общение 2. Технология производства и материалы древне­русской обуви. — Изв. высших учебных заведений. Техно­

логия легкой промышленности, 1958, 6, с. 33—36; О я т с- ва Е. И. 1962, с. 81; О я те в а Е. И. 1973а, с. 106, 107; Ш т ы х о в Г. В. 1975, с. 76.

56 Р а б и н о в и ч М. Г. 1955, с. 79, 80.57 И з ю м о в а Л. С. 1959, с. 197.58 VI 165: 155; VI 193:375, 1643, 1827.59 VI 193: 172.60 193 : 1044Л, 1387D, 1389.61 И з ю м о в а А. С. 1959, с. 203— 205.62 О я те в а Е. И. 1962, с. 81, 82.63 VI 193 : 480А, 704В, 1042В, 138311.64 VI 165 : 176, 187.

В. Бебре

К О Ж А Н А Я ОБУВЬ В РИГЕ XIII — XIV ВВ.

Р е з ю м е

В статье ан а л и з и р у е т с я к о ж а н а я обувь, най­де нн ая при р а с к о п к а х четырех ар хе о ло гич еск их объе ктов в С та рой Риге в 1971 — 1976 гг. Всего во вр ем я у п о м я н у т ы х р а с к о по к было о б н а р у ж е н о 867 единиц обуви, целой и фрагментов .

В основе а н а л и з а р и ж с к о й к о ж а н о й обуви ле­ж и т р а з р а б о т а н н а я арх е ол о го м Е. И. Оятевой ти п о л о г и ч е ск ая схема сред н ев ек ов ой обуви.

М я г к у ю р и ж с к у ю обувь по методу за кр о й к и можн о р аз д е л и т ь на два типа: ц ел ь н о кр о е н у ю и де та л ьн о к ро ен у ю .

Ц е л ь н о к р о е н а я обувь сд ел а н а из одного куска кожи, по до ш в а и верх ее п р е д с т а в л я ю т со­бой одну деталь. В Риге вс тр еч ае тс я только кон­ст руктивно н е с л о ж н а я фо рм а ц ел ь но кро ен ой обуви — простые поршни. А н ал и з за готовок по рш ­ней позво ли л вы дел ит ь 3 форм ы покроя: 1) в ы т я­нута я ч е т ы р е х у г о л ь н а я форм а ; 2 ) в ы т я н у т а я че­ты р е х у г о л ь н а я форм а с к р у гл ы м носком; 3) нере­г у л я р н а я к р у г л а я форма . Ш и р и н а и длина вы кр ой ки по рш ня соо тв ет ст вую т р аз м е р у ноги с н ап ус ком на носок, за дн и к и бока. По к раю носка, пятки и в бока х д е л ал и с ь прор ези для за т я ж е к . В Риге найд ено 13 ц елы х порш ней и 21 фрагм ент , причем почти поло вин а их была изг ото вле на из хо рош о с о х р а н и в ш и х с я частей уж е сношенной де­т а л ь н о к р о е н о й обуви.

Д е т а л ь н о к р о е н а я обувь состоит из двух отд ел ь н ых основных частей — по до ш в ы и верха. К верху п р и ш и в а л и с ь н еб о л ь ш и е д о п о л н и т ел ьн ы е детали .

К такой обуви относя тс я мягкие , о б л е г а ю щ и е ногу ту фл и и сапоги.

Р и ж с к а я д е т а л ь н о к р о е н а я обувь по покрою по­до ш в ы дели тс я на две группы: 1 ) обувь с п о до ш ­

вой с к р уг л ы м носком и узкой, у дл ин ен но й пят ­кой. В ри ж с к о м м а т е р и а л е к о н с т а т и р о в а н ы только два верха туф е л ь и ф р а г м е н т по дошвы, которые соответ ст вую т этой группе обуви; 2 ) обувь с нор­м ал ьн о й подо шв ой (круг лый носок и пя тк а ) . Все­го найдено 150 т а ки х подошв.

Во второй группе в ы д е л я е т с я нес кол ько под­групп по пок ро ю верха обуви. Это ту фл и с перед­ним и с боков ым ра зр езо м . О т д ел ьн ую подгруппу о б р а з у ю т сапоги.

Р а з р е з мог быть св обо дн ым и за тя н у ты м.В Риге, как в бо л ь ш ин ств е с р е дн е ве ко вы х горо­

дов, на йд ены ту фл и со свобод ным пере дни м р а з ­резом. Р а з р е з обычно длино й 4 — 8 см. Т а к а я обувь к р еп и л ас ь на ноге при пом ощи к о ж а н о г о рем еш к а , п ро пущ енн ог о через с п е ц и ал ь н ы е прорези.

Т уфл и с передним ш н у р о в а н н ы м р а з р е з о м кре­пились на ноге только путем ст яг и ва н и я разр еза .

В р и ж с к и х ар хе о л ог и ч ес ки х р а с к о п к а х было найдено с р а вн и те л ьн о немного обуви с р а з р е зо м сбоку. Т уфл и со св обо дн ым боков ым ра з р е зо м крепи ли сь на ноге р ем еш к ом , п ро п у щ ен н ы м сквозь прорези и о х в а т ы в а ю щ и м щи ко л о т ку , а ту фл и с бо ко вы м ш н у р о в а н н ы м р а з р е зо м к ре пи ли сь только путем з а т я г и в а н и я разр еза .

Ко второй группе по покрою по до ш в ы относятся и сапоги. Они состоят обычно из трех основных дет а л ей — по дошвы, го ловки и го лен ищ а, но су­щ ес тв уе т и д р уг а я к он ст ру к ц и я покроя. В Риге н ай д ен сапог, кот ор ый состоит из союзки и двух де та л ей голенища.

Р и ж с к а я обувь у к р а ш а л а с ь вы ш ив ко й и геом ет­рически ми выр езами.

Много фр а гм ен т о в обуви рем он ти ро в ан о , в р ас ­к оп ках н айд ены де та ли обуви с за п л а т а м и , а т а к ж е о тд ель ны е зап лат ы.

СПИ СОК И Л Л Ю С Т РА Ц И И

Рис. 1. Рижские поршни XIII— XIV вв.Рис. 2. Детальнокроеная обувь 1-й группы — туфля, у кото­

рой удлинена пяточная часть подошвы.Рис. 3. Туфля со свободным передним разрезом.Рис. 4. Туфля со шнурованным передним разрезом.Рис. 5, 6. Туфли со свободными боковыми разрезами.Рис. 7, 8. Туфли со шнурованными боковыми разрезами.Рис. 9, 10. Сапоги.

Рис. 11. Виды швов рижской обуви.Рис. 12. Рижская украшенная обувь.Рис. 13. Дополнительные детали рижской обуви.Рис. 14. Чиненые части рижской обуви и заплатки.Рис. 15. Фрагменты изношенной рижской обуви, из которых

вырезаны отдельные части для заплаток.Рис. 16. Схема названий деталей обуви.

140

V. Bebre

RIGAER LE D ER NE F U S S B E K L E I D U N G DES 13.— 14. JH.

Z u s a m m e n f a s s u n g

G e g e n s t a n d der B e t r a c h t u n g ist die in den Ja h r e n 1971 — 1976 bei A u s g r a b u n g e n an vier a r c h ä o l o g i ­schen O b je k t en A l t r i g a s g e f u n d e n e F u ß b e k l e i d u n g — i n s g e s a m t 867 S tück tei ls ga n z e n , tei ls f r a g m e n t a ­r i schen S c h u h w e r k s .

Der U n t e r s u c h u n g w u r d e die von J. O j a t e v a e r a r ­bei t et e T y p e n e i n t e i l u n g der m i t t e l a l t e r l i c h e n F u ß b e ­k le id u n g z u g r u n d e gelegt .

Die s c h m i e g s a m e R i g a e r F u ß b e k l e i d u n g l äßt sich na c h dem Z u s c h n i t t in zwe i Typen — G a n z s c h n i t t ­sc h u h w e rk und D e t a i l s c h u h w e r k eintei len.

Das G a n z s c h n i 11 s c h u h w e r k w u r d e aus e inem S tück Lede r z u g e s c h n i t t e n , das sowohl die Soh le al s auch den Ober te i l bi ldet . In R ig a w e r d e n nur u n k o m p l i z i e r t e F o r m e n solcher Sch uh e — soge­n a n n t e pastalas a n g e t r o f f e n . Je nach dem Schn i t t k a n n m a n drei F o r m e n u n te r s c he i de n : 1) v e r l ä n g e r t e V ie re ck s f o r m , 2) v e r l ä n g e r t e V ie re ck s f o r m mit r u n d e r Spi tze , 3) u n r e g e l m ä ß i g e R u n d f o r m . Die Brei t e und L ä n g e des Z u s c h n i t t s e n t sp r i ch t der F u ß g r ö ß e mit Z u s c h l a g für die Spi tze, die F e r se und das S e i t e n le ­der. An den R ä n d e r n sind Sch l i t ze zum D u rc h z i eh en e ines L e d e r b ä n d c h e n s e i n g es c h n i t t e n . In R ig a w u r d e n 13 gan z e und 21 f r a g m e n t a r i s c h e G a n z s c h n i t t s c h u h e g e f u n d e n ; f a s t die H ä l f t e von ihnen w a r aus e rh a l ­t e n en Tei l en a b g e t r a g e n e r D e ta i l s c h u h e ge fe r t ig t .

Das D e t a i l s c h u h w e r k b es teh t aus zwei H a u p t t e i l e n — der Sohle und dem O ber le de r . An das le t z t e re w u r d e n k le ine re Z u s a t z t e i l e gehe f t e t . Zu die­ser Ar t F u ß b e k l e i d u n g ge hör en weiche , a n s c h m i e g ­sa m e Sc hu he und Stiefel.

Je na c h der F o rm der Sohle k a n n m a n das R ig ae r D e t a i l s c h u h w e r k in zwei G r u p p e n eintei len:

1) S c h u h w e r k mit r u n d e r Sp i t ze und v e r l ä n g e r t e m s c h m a l e m H ac ken - bzw. Fe r sen te i l . In R ig a w u r d e n

nur zwei O b er le de r und ein S o h l e n f r a g m e n t dieser Ar t g e f u n d e n ;

2) S c h u h w e r k mit n o r m a l g e f o r m t e r Sohle (Sp i t ze und H a c k e n r u n d ) . Es w u r d e n in s g e s a m t 150 Sohlen dieser Ar t g e f u n d e n .

D as S ch u h w e r k der G r u p p e 2 k a n n m a n na c h dem S c h n i t t des O b e r le d e r s in m e h r e r e U n t e r g r u p p e n e in­tei len: 1) Schuh e mit v o r d e r e m A u s s c h n i t t , 2) Schu he mi t se i t l i chem A u ss c h n i t t , 3) Stiefel . Der A u ss c hn i t t , me i s t 4 bis 8 cm lang, k a n n frei ( B u n d s c h u h ) oder z u s c h n ü r b a r ( S c h n ü r s c h u h ) sein.

In R i ga w e r d e n wie in den m e i s t e n m i t t e l a l t e r l i c h en S t ä d t e n Schu he mit f r e i em V o r d e r a u s s c h n i t t ( B u n d ­schuhe) g e f u n d e n . Solche Sc hu h e w u r d e n mi t t e l s eines du rch Sch l i t ze im O be r le de r h i n d u r c h g e z o g e n e n , die Knöche l u m f a s s e n d e n L e d e r b ä n d c h e n s , S c h n ü r ­schuhe d a g e g e n durch Z u s c h n ü r e n des A u s s c h n i t t s am Fuß fe s t g e m a ch t .

In v e r h ä l t n i s m ä ß i g g e r in g e r Zahl w e r d e n Schuhe mit se i t l i chem ( f rei em oder z u s c h n ü r b a r e m ) A u s ­schn i t t ge f u n d e n . Auch hier e r f o lg te das F e s t m a c h e n am Fuß bei B u n d s c h u h e n (mi t f r e i em A u s s c h n i t t ) mi t t e l s e ines durch Schl i t ze im O be r le d e r r i n g s um die Knöche l h i n d u r c h g e z o g e n e n B ä n d c h e n s , bei S c h n ü r s c h u h e n durch Z u s c h n ü r e n des A u ss c h n i t t s .

Zur G r u p p e 2 g eh ör e n auch St iefel . Sie bes teh en m ei s t aus drei H a u p t t e i l e n — der Sohle, der Kapp e und dem Sch af t , doch gab es auch a n d e r e A r t en des Z us ch n i t t s . In R ig a w u r d e be i sp i e l sw e i s e ein Stiefel mi t V o r d e r b l a t t und z w e i t e i l i ge m S ch af t g e f un de n .

Die F u ß b e k l e i d u n g w u r d e durch St icke rei und geo­m e t r i s c h e s L o c h m u s t e r verzier t .

Ein b e d e u t e n d e r Teil des S c h u h w e r k s w ar r e p a r i e r t bzw. gef l i ckt . Es w u r d e n auch e inze lne F l icken g e f u n ­den.

AB B IL D U N G S V E R Z E IC H N IS

Abb. 1. Rigaer pastalas aus dem 13.— 14. Jh.Abb. 2. Detailschriittschuh m it verlängertem Ilackenteil.Abb. 3. Bundschuh mit offenem Vorderausschnitt .Abb. 4. Schnürschuh mit Vorderausschnitt .Abb. 5, 6. Bundschuhe mit seitlichem Ausschnitt.Abb. 7, 8. Schnürschuhe mit seitlichem Ausschnitt .Abb. 9, 10. Stiefel.

Abb. 11. Nähte der Rigaer Fußbekleidung.Abb. 12. Verzierte Rigaer Fußbekleidung.Abb. 13. Zusatzteile der Rigaer Fußbekleidung.Abb. 14. Geflicktes Schuhwerk und einzelne Flicken.Abb. 15. F ragm en te abgetragener Schuhe, von denen besser er

haltene Teile ausgeschnitten wurden.Abb. 16. Übersicht der Schuhwcrkteile.

Grosvalds /.

LATVIJAS VIDUSLAIKU MURA PIĻU JAVAS

L īd z te ku s L a t v i j a s v id u s l a ik u m ū r a piļu a r h e o l o ­ģ i s k a j a i izpētei not iek a r ī to ce l tn iec ībā l ie toto ne­o r g a n i s k o b ū v m a t e r i ā l u p ā r b a u d e . R e z u l t ā t ā iegūt s p i l n ī g ā k s p r i e k š s t a t s pa r sa i s tv ie lu j a v u f i z ik ā l ā m un ķ ī m i s k ā m ī p a š ī b ā m un ce l tn ie c ī bas p a ņē m ie n i e m .

J a u t ā j u m a m par L a t v i j a s pi ļu j ā v ā m p i r m a i s pie­vē r s i e s I'. Z n a č k o - J a v o r s k i s , sk a id ro j o t L i v o n i j a s or­deņa R ī g a s pils k a p e l l a s — J u r a b a z n ī c a s — ce l tn ie ­cībā i z m an t o t o j a v u sa s t āv u , gan t ika i pēc d iviem p a r a u g i e m . 1

P l a š ā k u s v i d u s l a i k u m ū r a pi ļu j a v u s a s t ā v a pē t ī ­j u m u s kopā ar a r h e o l og u A. C a u n i veicis šī da rb a au to r s , i zpētot d i v p a d s m i t pi ļu (no 100 z i n ā m a j ā m ) vai to a t s ev i š ķ u ob j ek tu j a v a s . D e v i ņ a s no m in ē ­t a j ā m ce l tn ēm — m ū r a ēkas K ok n es e s koka pilī, Ik­šķi les baz n īc a , Ikšķi le s pils, M ā r t i ņ s a l a s pils , A iz ­k r a u k le s pi ls a i z s a r g s i e n a , A iz k r a u k l e s o r d e ņ a pils, S a la sp i l s , J u r a baz n īc a , o r d eņ a R ī g a s pi ls — a t r o ­das D a u g a v a s k ra s to s , bet p ā r ē j ā s t r ī s — P i l t e nes , B a u s k a s un Cēsu pi l i s — Ku rze m ē , Z e m g a l e s l īdze­n u m ā un V id z e m e s vidienē.

Iegū t i e r e z u l t ā t i a t s p o g u ļo t i s e šās p u b l i k ā c i j ā s .2Sī r a k s t a u z d e v u m s ir ap ko po t p l a š os ek s pe r i ­

m e n t ā l o s da tus , lai t ā d ē j ā d i bū tu i e s p ē j a m s gūt pi l ­n ī g ā k u p r i e k šs ta t u pa r s e n a j ā m sa i s tv ie lu j ā v ā m .

N O T E I K Š A N A S ME TOD IK A

Ja vu p a r a u g i — p a v i s a m 47 — ņe m t i no a rh eo lo ­ģi skos i z r a k u m o s a t seg to m ū r u i e kšē jās d a ļ as vai r e s t a u r ē j a m o t e lpu s i en ām 2 — 10 cm dz i ļumā . A n a l ī ­zes v e i k t as R ī g a s P o l i t e h n i s k ā in s t i tū t a Ķ ī m i j a s f a ­k u l t ā t e s S i l ikā tu t e h n o l o ģ i j a s k a t e d r a s st ikla un ke­r a m i k a s p ē t ī j u m u p r ob lē m u l a b o r a to r i j ā . P a r a u g i e m n o te ik ta s f izikāl i m e h ā n i s k ā s ī p a š ī b a s — t i lpum- m a sa , ū d e n s u z s ū c e un po r i sk um s . Sp iedes p r e te s t īb a p ā r b a u d ī t a ar h id r au l i s k o spiedi 2 0 X 2 0 X 2 0 mm lie­l iem, i zzā ģē t i e m, ar bū vģ ip s i p i e l īd z in ā t i e m un no­s l īpēt i em kub iem.

A r p a r a s t ā m si l ikātu ķ īm i s k ā s a n a l ī z es m e to d ē m no te ik t s sa c ie t ē j ušo ce l tn ie c īb as j a v u p r o c e n t u ā l a i s sas t āvs : k a r s ē š a n a s zu d u m i , n e š ķ ī s to š a i s a t l i k u m s un 1 0% sā l s s k ā b e s š ķ īd u m a šķ ī s t ošā da ļa — S i 0 2, A 1 203, F e 20 3, CaO, M g O un S 0 3. No k op ē j ā p r o ce n­t u ā lā s a s t ā v a a t s k a i to t k a r s ē š a n a s z u d u m u s , kas r a k ­s turo k a r b o n a t i z ā c i j a s r e z u l t ā t ā r a d u š o s m a s a s pie­a u g u m u , un n eš ķ ī s t oš o a t l ik u mu , kur š s a v u k ā r t i z saka p ildv ielu ( s mi l šu ) d a u d z u m u , a p r ē ķ i n ā t s l ieto­t ā s sa i s tv ie l a s ķ īm i s k a i s sa s t ā v s , kā ar ī ka ļ ķu un smi l šu a t t iecības.

Ka ļķu h i d r a u l i s k a i s m o d u l i s a p r e ķ i n a t s pec fo rm u­las

% (C aO + M gO ) m_ % ( S i 0 2 + A l 20 3 + F e20 3) '

kur m iz saka bāz i sko ka l c i j a un m a g n i j a oks īdu m a ­sas a t t i ec ību pret p ā r ē j i e m oksīdiem. Ja h i d r a u l i s ­ka i s m o d u l i s ir l ie lāks par 9, j a v u sa i s tv ie l a ir gai sā sac ie t ē ju š i bū vka ļķ i , j a m o d u l i s ir 4 ,5— 9,0 — vāj i h id r au l i s k i kaļķi , bet, j a m od u l i s 1,7—4,5 — stipri h id r a u l i s k i kaļķi .

Pēc sa i s t v ie l a s d iviem g a l v e n a j i e m k o m p o n e n ­t i em — ka l c i j a un m a g n i j a oks īd iem — kaļķi iedal ī t i ka l c i j a ka ļķ os (M g O līdz 5 % ) , m a g n i j a k a ļ ko s (MgO 5— 20 % ) un do lo m ī tk a ļ ķ o s (M gO v a i rā k par 20 % ) . S a v u k ā r t m a g n i j a kaļķi pēc M g O d a u d z u m a sīkāk dal ī t i v ā j o s ( M g O 5 — 1 0 % ) , v i d ē jo s ( M g O 10— 15%) un s t i p r a jo s (Mg O 15— 20%).

Pēc sēra (VI) un ka l c i j a oks īd iem no t e ik ta sa i s t ­v ie l as p ie de r ība pie ģ ipša sa i s tv ie lu g r upa s .

N e s a i s t ī t a i s ka l c i j a h id r o k s ī d s un m a g n i j a h id r o k ­sīds no te ik t s pēc f e n o l f t a l e ī n a violet ā k r ā s o j u m a in­t e n s i t ā t e s ( s a u s a m p a r a u g a m ) , bet n e k a r b o n a t i z ē j u - šies h id ro s i l ik ā t i — ar des t i l ē tu ūden i ( s a m i t r i n ā t a m p a r a u g a m ) . *

Ar r e n t g e n o g r ā f i s k a j ā m un t e r m o g r ā f i s k a j ā m m e ­to d ēm n o s k a i d r o t s j a v u m i n e r a l o ģ i s k a i s sa s t āvs . No p a r a u g i e m v i s p i r m s uz sieta (900 ac i s / c m 2) no d a l ī t a smi l šu f r a k c i j a un pēc t a m an a l i z ē t a cau r sietu izsi­j ā t ā sa i s tv ie lu f r a kc i j a .

R e n t g e n f ā z u ana l ī ze i i z m an to t i d i f r a k to m e t r i DRON-1 un DRON-2 . R e n t g e n o g r a m m a s a t š i f r ē t a s pēc A S T M (American Society fo r Testing Materials) k a r to t ēka s .

T e r m is k ā an a l ī z e no te ik t a pēc d i f e r e n c iā lā s t e rmo- p ā ru m e to d es ar OITK-35 a p a r ā tu . T e r m o s t r ā v u foto- r e ģ i s t r ā c i j a veik ta pēc N. K u r n a k o v a metodes . P a r e t a lo nu l ie tots ko ru n d s . T e m p e r a t ū r a s k ā p u m s e lek­t r i s k a j ā k r ā s n ī b i ja 5— 7°C minū tē .

M i n e r a l o ģ i s k i p e t r o g r ā f i s k a i ana l ī ze i p a g a t a v o t i p a r a u g u p lā n s l īp ē ju in i , kas pēt ī t i ar p o la r i z ā c i j a s m ik r o sk o p u M H H - 8 .

E K S P E R IM E N T Ā L I E REZULTĀTI

G a n d r īz visu pēt ī to L a t v i j a s v id u s l a ik u m ū r a piļu ce l tn iec ībā i z m a n t o t a s d o lo m ī t k a ļ ķ u (CaO 42,97— 60 ,22%, M g O 2 1 , 1 0 — 3 4 , 4 7 % ) -s m i l š u j a v a s ar t i l pum- m a s u 1,09—2,07 g / c m 3 un ū d en s uzsuc i 6,1— 47,4% (1. un 2. t a b u l a ) . Tikai t r ī s g a d ī j u m o s — p a r a u g i e m

142

50 40 30 20

1. att. Sacietejušo javu (II, 3M, 7S, IK, 1A, 2A) ren tgenogram m as .

143

2. att. Ikšķiles baznīcas IK java. Palie l inājums 100 X, ar analizatoru. Starp ieapaļajiem kvarca graudiņiem redzama sacietējusi saistviela — sm a lk g rau ­

dains karbonāts.

3. att. M ārt iņsalas pils 4M java. Pal ie l inājums 200 X, ar analizatoru. Kvarca graudiņiem apkārt reakcijas starpslānis. Redzama pakāpeniska pāreja no

pildvielas uz saistvielu — sm alkgraudainu karbonātu.

IP , 6P , 7P — k o n s t a t ē t i v aj ’i m a g n i j a ka lk i ( C a O 77 ,47 — 8 0 , 1 9 % , M g O 3 ,51 — 6 , 2 5 % ) , v i e n r e i z — p a ­r a u g a m 6P — v id ē j i m a g n i j a ka ļķ i ( C a O 6 4 , 9 3 % , M g O 1 2 , 6 0 % ) , d iv r e i z — p a r a u g i e m IK, 5C — s t i p r i m a g n i j a ka ļķ i ( C a O 6 3 ,5 4 — 65 , 2 3 % , M g O 18,03 — 1 8 ,9 0 % ) , be t p a r a u g i e m 6P , 4C — k a l c i j a ka ļk i ( C a O 5 0 , 97 — 8 0 ,1 9 % , M g O 3 , 5 1 —4 , 3 9 % ) . 13 g a d ī j u m o s l ie­t o t i va j i h i d r a u l i s k i ka ļķ i , s e p t i ņ o s g a d ī j u m o s — s t i p r i h i d r a u l i s k i ka ļķi . I z ņ ē m u m s ir p a r a u g s 6S, t ā s a s t ā v s r a k s t u r ī g s g a i s ā c i e t ē j o š u k a ļ ķ u s a s t ā v a m .

Vi s i p a r a u g i i r p i l n īg i k a r b o n a t i z ē j u š i e s , v i e n ī g i d iv i e m — 7R u n 30S — b i j a k o n s t a t ē t i b r ī v i ka l c i j a u n m a g n i j a h i d r o k s ī d i .

J a v ā s p a r s m a l k o p i l d v i e l u i z m a n t o t a s sm i l t i s . V i e t ā m k a ļ ķ u - s m i l š u p a r n a t m a s ā r e d z a m i k a r b o n a t i -

z ē ju š i e s k a ļ ķ u i e s l ē g u m i , l i ec ino t , ka j a v a s s l ik t i s a ­j a u k t a s . V a i r u m a m p a r a u g u s t i p r ī b a ne l i e l a , a c ī m ­r e d z o t t ā p ēc , ka p a r a u g i ņ e m t i z e m z e m e s v i r s k ā r ­t a s (lai v a r ē t u t o s a t t i e c i n ā t u z s ā k o t n ē j o b ū v p e - r i o d u ) u n b i j u š i p a k ļ a u t i m i t r u m a , g r u n t s ū d e ņ u u n s a l a i e t ekme i .

Ar r e n t g e n o g r ā f i s k ā m m e t o d ē m n o s k a i d r o t s , ka s a ­c i e t ē ju š o j a v u g a l v e n ā f āze , k a s s a t u r C a O , ir ka l - c ī t s — C a C 0 3 . R e n t g e n o g r a m i n ā s r e d z a m i lieli tā d a u d z u m i . T u r p r e t ī p a r m a g n i j a fāz i n a v i e s p ē j a m s do t v i e n n o z ī m ī g u a tb i l d i . Tā s a s t ā v g a l v e n o k ā r t no h i d r o m a g n e z ī t a 3 M g C 0 3 - M g ( 0 H ) 2 - 3 H ž 0 . A r m a z ā k u n o t e i k t ī b a s p a k ā p i a t r a s t s ar ī m a g n i j a h i d r o k a r b o n ā t s ( n e s k v e g o n ī t s ) M g C 0 3 - 3 H 2 0 , d o l o m ī t s C a C 0 3 - M g C 0 3 u n m a g n i j a h i d r o k s ī d s ( b r u s ī t s ) M g ( O H ) 2 . Bez

4. att. Salaspils pils 6S java. Pa l ie l inā jum s 100 X, ar analizatoru. Ap ieapa- ļicm kvarca graudiņiem sacietējusi saistviela.

5. att. Salaspils pils 6S java. Pa l ie l inā jums 100 X, bez analizatora . Uz tumša fona labi saskatām i kvarca graudiņi.

k v a r c a (S1O 2) k o n s t a t ē t s ari l a u k š p a t s ( a no r t i t s ) ( 1 . at t . ) .

R e n t g e n o g r a f i s k ā s a n a l ī z es da t u s a p s t i p r i n a t e rmo- g r ā f i s k ā ana l ī ze . Kā r ā d a d i f e r e n c iā lā s t e r m i s k ā s a n a l ī z es l īknes, bez e n d o t e r m i s k ā efek ta , kā ds r a k ­s t u r īg s kalc ī t a rn 855— 915° C t e m p e r a t ū r ā , s a s t o p a m i vēl efekti , kas r a k s t u r ī g i h i d r o m a g n e z ī t a m (endote r- mik a 165—200 °C, 380— 430°C un v ā j a — 500 °C t e m ­p e r a t ū r a ) .

Ar p e t r o g r ā f i s k o ana l ī z i n o s k a id ro t s , ka j a v u p a ­r a u g u sa i s tv ie lu da ļa sa s t ā v g a l v e n o k ā r t no s m a lk ­g r a u d a i n a k a r b o n ā t a , bet smi l šu da ļa — no kv arc a vai k va r c a kopā ar l a u k š p a t u (2.— 5. at t . ) . N o a p a ļo t i k v a r c a g r a u d i ņ i r ād a , ka l ie to ta s u p ju smil t is .

I zpē to t i e gū tos j a u n v e i d o j u m u s , kādi r ad u š ie s , ka ļ ķ u j a v a i c i e t ē jo t 600 — 800 g a d u s , i egū t s p r i ek š ­

s t a ts par r e a k c i j ā m , k ā d a s r o d as ci etējot . P i r m a j ā k ā r t ā k a r b o n a t i z ē j i e s k a l c i j a h i d r ok s ī ds , ve i do jo t k a l ­ci ja k a r b o n ā t u , pēc t am — m a g n i j a h id ro ks īd s , ve id o­jo t h i d r o m a g n e z ī t u . A t s e v i š ķ o s g a d ī j u m o s a t k a r ī b ā no c i c t ē š a n a s a p s tā k ļ i em br īvā veidā pa l ikus i nel iel a daļa k a l c i j a un m a g n i j a h id ro ks ī da .

E K S P E R I M E N T Ā L O REZULTĀTU IZ VĒR TĒ JU MS

JAVU SAISTVIELAS

Kā r ā d a ķ īmisko an a l ī ž u dat i (1. t a b u l a ) , L a t v i j a s m ū r a pi ļu ce l tn iec ībā i z m a n t o to s d o lo m ī tk a ļ ķ u s v a ­rē j a iegūt , a p d e d z i n o t v ie t ē jos do lomī t i e žus , ku ru

10 100854 145

6. att. Viduslaiku mūra piļu un tanīs lietoto javu saistvielu izejmateriālu a trašanas vielas Latvijas PSR teritorija

a t s e g u m i ze me s v i r s p u s ē s a s t o p a m i g a n d r ī z v isā m ū s u r e p u b l i k a s t e r i t o r i j ā 3 (6 . a t t ē l s ) .

St ipr i m a g n i j a kaļķi — p a r a u g s I K — (CaO 65 ,23%, M g O 18,90%) i z m an to t i K o kn es e s koka pi ls m ū r a ēkas cel tn iecībā . No t ās s a g l a b ā j u s i e s i ee ja s ( a t k l ā t a l ieveņa!) o v ā l as k o n f i g u r ā c i j a s s ienas m ū r ē j u m s . Ēka d a t ē t a ar 12. gs. otro p u s i .4 T ā t a d v ie t ē jo ka ļ ķu a p d e ­d z i n ā š a n a L a t v i j ā sā k us ie s j a u p i r ms v ā c u i e n ā k š a ­n as 12 . gs. o t r a j ā pusē.

J ā a t z ī m ē , ka Kokn ese t a j ā l a ikā bi ja po l i t iskā un ek o n o m is k ā a t k a r ī b ā no P o lo c k a s k ņ az i s t e s , ku r m ū r a ēkas ce l t a s j a u 11.— 12. gs. Pēc I. Z n a č k o - J a v o r s k a p ē t ī j u m i e m , P o lo c k a s k a t e d r ā l e i (1044.— 1066. g.) iz­m a n t o t a s t ipr i h i d r a u l i s k a d o lo m ī tk a ļ ķ u un ķ ieģe ļu s m a l k n e s ( 1 : 1 ) j a v a .5 S a l īd z in o t K ok n es e s j a v u ar se nā s K r i ev z em e s (Ki jevas , P o lo ck a s u. c.) m o n u ­m e n t ā l o ce l tņu j ā v ā m , k o n s t a t ē j a m a s l ielas a t š ķ i r ī ­bas. K ok n es e s j a v a ir l ī dz īga v ē l āk ce l t ā s Ikšķi le s b a z n ī c a s un pils un M ā r t i ņ s a l a s pils k a ļ ķ u - s m i l š u j ā v ā m .

M ū r a pi ļu ce l tn ie c ī bas sā kum i L a t v i j a s P S R te r i to ­r i jā a t t i e c i n ā m i uz 12 . gs. be ig ām , kad v ā c u m is io n ār i u n t i r g o t ā j i D a u g a v a s k r a s t o s uzcē la sa vus p i rm os a t b a l s t p u n k t u s . Pēc I nd r i ķa h r o n ik a s z i ņām , b ī s k a p s M e i n h a r d s 1185. g. a t a i c i n ā j a no G o t l a n d e s sa la s d z i rka ļus , lai uzc e l tu m ū r a pili un b az n īc u Ikšķilē. S t ā s t o t pa r šīs pi ls ce l tn iec ību , a t z īm ē t s , ka Ikšķ i l es pil ī a km eņ i b i juš i sa i s t ī t i ar c e m e n tu ( « . . . eos ce- mento mediante firmari. ..»).'5 Tā v ā r d s c e m e n t s ar sā k o tn ē j o n oz ī mi «ka ļ ķu j a v a » p i r m o re iz p a r ā d ā s r a k ­st ī tā L a t v i j a s v ē s t u r e s avotā. Pēc m ū s u p ē t ī j u m i e m , Ikšk i l e s pili j un b a z n ī c a i i z m a n t o t i v ie t ē j i e do lomī t - kaļķ i (Ca O 50 ,29— 60,22%, M g O 2 3 ,1 6 — 27,16%) .

T a j a pa š ā l a ika — 1186. g. — saka celt M a r t i ņ - sa l a s pili (castrum Holme), kas ir o t r ā v ec āk ā m ū r a pi ls Ba l t i j ā . Tās ce l tn iec ībā l ietoti l īdz īga s a s t ā v a v ie t ē j ā do l om ī t a a p d e d z i n ā t i kaļķi (CaO 47,39— 51 ,07%, M g O 2 1 ,1 0 — 35,51%) .

No L i v o n i j a s o r d eņ a p i r m ā s R ī g a s pils, kas p i r m o ­reiz p ie m in ē ta 13. gs. s ā k u m ā un kas sa uk ta par bal to a k m e n s pili (Wittenstein), s a g l a b ā j u s i e s t ikai t ā s ka pe l l a — J u r a baz n īca . Tās ce l tn iec ībā i z ma n t o t i vi e t ēj i e v ā j i h id r au l i s k i e do lom ī t ka ļ ķ i (C aO 48 ,61%, M g O 3 7 ,2 5% ) , kas iegūti , a p d e d z i n o t D a u g a v a s k r a s ­tos a u g š p u s R ī g a s — K a t l a k a l n ā , Do les sa lā , R u m ­bu lā vai S a la sp i l ī — la uz t os do lom ī t us , k u r u s v a r ē j a ēr t i t r a n s p o r t ē t pa ūde nsce ļu .

M ū s u dat i a p s t i p r in a I. Z n a č k o - J a v o r s k a se c i n ā ­ju m u , ka ar ī J u r a b a z n ī c a s ce l tn iec ībā i z m an to t i vāj i h id r a u l i s k i d o lo m ī tk a ļ ķ i .7

Tā j a u kopš 12. gs. R īg as , kā ar ī R ī g a s t u v u m ā ce l­t a j ā s pil īs un c i t ās ce l t n ē s 8 l ietoti no v ie t ē j ā do lo mī ta i egūt ie kaļķi . Ka ļķ u d e d z i n ā š a n a p ie m in ē ta ar ī p ā ­ve s ta l e g ā t a M o d e n a s V i ļ um a 1226. g. R ī g a s p i l s ē ­t a s m a r k a s rob ežu a p s t i p r i n ā j u m a d o k u m e n t ā . 9 T a jā , s t a rp ci tu, te ik ts , ka p i l s ē t a s l au k u n o v a d ā v i s i e m ir t i e s īb as a p d e d z i n ā t ķ i e ģe ļ us un k a ļ ķu s («.. . lateribus et calce coquenda ...»).

Pie s e n ā k a j ā m m ū r a p i l īm j ā m i n ar ī A iz k r a u k le s p i l s k a l n a a i z s a r g s i e n a (13. gs. s ā k u m s) un o r deņ a A iz k r a u k le s pils (13. gs , ) , k u r u ce l tniec ībā lietoti v ie t ēj i e do lo m ī t k a ļ ķ i (C aO 42 ,97— 46,61%, M g O 2 5 ,4 2— 34,89%) . Ari vē l āk c e l t a j ā m S a la sp i l s (p i rms 1330. g.) un B a u s k a s (15. gs. v id u s ) p i l īm i z m an to t i

no v ie t ē j ā do lo m ī t a a p d e d z i n ā t i e kaļki ( S a la sp i l s pi l ī — Ca O 51,24— 53,74%, M g O 36,20— 37,47,%, B a u s k a s — Ca O 52,12— 59,65% un M g O 28,30— 37 ,10%) .

O r d e ņ a R ī g a s pilī j a v u p a r a u g i ņe m t i t. s. Svina to r ņ a p a g r a b ā un p i r m a j ā s t ā vā (15.— 16. gs . ). K on ­s t a tē t s , ka to r ņ a s i en ām par sa i s tv ie lu l ietoti v ie tē j ie do lo m ī t k a ļ ķ i (C aO 54 ,51— 55,53%, M g O 31,89— 32 , 67% ) . I e s p e j a m s , ka, tu r p i n o t R ī g a s pi ls ci tu m u r a daļu j a v u ana l ī z es , i zdos ies k o n s t a t ē t j a v u , k u r as kaļķ i pēc ķ īm is kā s a s t ā v a b ū tu l īdzīg i kaļķ iem, kas i egūt i no Z i e m e ļ i g a u n i j ā s a s t o p a m a j i e m k a ļ ķ a k m e n s

146

iežiem un i z m an to t i pi ļu cel tn iec ībā. Tā v e d i n a d o m ā t R ī g a s r ā t e s 1506. g. l ū g u m s T a l l ina i s a g ā d ā t R ī g a s o r de ņ a pils ce l tn iec ība i 300 l ā s tu k a ļ ķ u . 10

Ats ev i šķ i pi ļu ce l tn iec ībā v ie n la i k u s ar dolotnī t- ka ļ ķ u j ā v ā m , pēc m ū s u p ē t ī j u m i e m , l i e totas a r ī m a g ­n i j a un k a l c i j a ka ļ ķ u j a v a s . No t r im a n a l i z ē j a m i e m C ē su pils (1209. g.) m ū r k a ļ ķ u p a r a u g i e m divi sa tu r do lo m ī tk a ļ ķ u s , bet v i en s — ka l c i j a k a ļ k u s (C aO — 50,97%, M g O — 4 , 3 9 % ) . M ū r k a ļ ķ u s ar šādu sa s t ā v u v a r p a g a t a v o t , a p d e d z i n o t v i e t ē jo s L īb a g u s a l d ū d e n s ka ļ ķ u iežus ( š ū n a k m e n i ) , kas bi ja iecienī ts b ū v m a t e ­r i ā l s v ē l .p a t 2 0 . gs.

P i l t e n es pil ī ( ce l ta p i r m s 1309. g.) ņ e m t a j o s p a r a u ­gos k o n s ta t ē t i k a l c i j a ka ļki (CaO ' 80 ,19%, M g O 3 ,5 1 % ) , v ā j i (C aO 77 ,47— 77,73%, M g O 6,25— 6 ,6 5%) un v id ē j i ( C a O 64,93%, M g O 12,66%) m a g ­n i j a kaļķi . Pec ķ īm i sk ā s a s t a v a k a l c i j a un v a j i m a g ­n i j a kaļķi a tb i l s t K u r z e m e s d ie nv idu daļā s a s t o p a ­m a j i e m k a ļ ķ a k m e ņ i e m . 11 Tā kā P i l t e n e s pils a t r o d a s K u r z e m e s k a ļ ķ a k m e n s i z p l a t ī b a s r o b e ž a s t u v u m ā (skat . 1 . a t t . ) , i e sp ē j am s , ka iežus k a ļ ķ u a p d e d z i n ā ­ša na i vai ar ī j a u a p d e d z i n ā t u s k a ļ ķ u s v ed a pa V en tu uz P i l t e n i no N ī g r a n d a s . Kā ziņo raks t ī t i e v ē s t u r e s avot i , N ī g r a n d ā ( P i l s m i e s t ā ) vēl pat 17. gs. dedz i ­nā t i kaļķi , kas pēc t am ves t i uz Ven t sp i l i un Ku l ­d ī g u . 12

Viens no P i l t e n e s j a v a s p a r a u g i e m (5P) sa tu r v i ­dē ju s m a g n i j a k a ļ ķ u s ( M g O 12,66%) . N a v k o n s t a ­tēts , ka L a t v i j a s t e r i to r i j ā šād a s a s t ā v a ieži bū tu m ū r k a ļ ķ u i z e j m a t e r i ā l s . J ā p ie ņ e m , ka da ļa ka ļ ķu , ce­ļot P i l t e n e s pili , t i kus i i eves ta pā r j ū r u no c i t ām zemēm.

Ģ ip ša j a v u sa i s tv ie l a (C aO 40 ,88%, S 0 3 53 ,73%) k o n s t a t ē t a v ie n īg i R ī g a s pi ls p i rmā s t a va to r ņ a e j as a i z m ū r ē j u m a f r a g m e n t ā .

Pēc L a t v i j a s P S R K u l t ū r a s m i n i s t r i j a s z i n ā t n i s k ā s r e s t a u r ē š a n a s k a n t o r a 1961. g. i z r a k u m u da t i em de ­d z i n ā ta i s ģ ips i s l ie tots ar ī Ikšķ i l e s b a z n ī c a s l o g a i l ā . 13 Pēc m ū s u u zs k a t a , šī m a t e r i ā l a l i e t o ša n a s a i s t ā m a ar k ā d u no ce l tnes v ē l ā k a j i e m b ū v pe r io d i em (17.—18. gs. ) .

JAVU PILDVIELAS

G a n d r īz v i s a s pē t ī t ā s L a t v i j a s v i d u s l a i k u m ū r a p i ļu j a v a s ir r a k s t u r ī g a s k a ļ ķ u - s m i l š u j a v a s . Kok­nes es koka pi ls m ū r a ēkas, Ikšķ i l e s un M ā r t i ņ s a l a s pils, P i l t e nes , S a la s p i l s un B a u s k a s pi ls ce l tn iec ībā l ie to ta s t r e k n a s j a v a s ar k a ļ ķ u - s m i l š u a t t iec ību1 :0,3 — 1,3 (skat . 1. t a b u l u ) . Cēsu pil ī bez ka ļ ķu b a ­g ā t ā m (1 : 0,4— 0,5) l ie tota s ar ī l iesas j a v a s (1 : 2,9— 3,2). Tas pa t s s a k ā m s pa r R ī g a s pili. Lai gan te p ā r ­sv a rā l ie tota s t r e k n a s j a v a s , to m ē r t r ī s g a d ī j u m o s k o n s t a t ē t a s ar ī l iesas j a v a s (1 : 1,5— 3,1). Sm i l t īm b a g ā t a s j a v a s l ie tota s Ikšķ i l e s b a z n ī c a s (1 : 1,7— 3,0), R ī g a s Ju ra b a z n ī c as , A iz k r a u k l e s pi ls a i z s a r g s i e n a s un o r d eņ a A iz k r a u k le s pils ce l tniec ībā .

Kā r ā d a 1. t a b u l a s dat i , k a ļ ķ u - s m i l š u j ā v ā m to p a š ­re i zē jā s t ā vok l ī t i l p u m m a s a , ū d e n s u z s ū c e un līdz ar to ar ī p o r a in ī b a s v ā r s t ā s ļoti p l a š ā s robežās. Trek ­n ā k ā m j ā v ā m p a l a i k a m r a k s t u r ī g a l iela ū d en s u zs ū c e . Tā, K okn ese s koka pi ls m ū r a ēkas j a v a s (kaļķu- smi l šu a t t i ecība 1 ,0 :1 ,1 ) ū d e n s u z s ū c e ir 47 ,4%, bet A iz k r a u k le s pils a i z s a r g s i e n a s a t t i ec īgi 1 ,0:0 ,4 un 33,5%.

J av a , ku r a bez smi l t īm l ie to ta ari k a r b o n a t u pild- viela , k o n s t a t ē t a t ikai v i e n ā g a d ī j u m ā — R ī g a s pils

Sv ina to r ņ a s i enas v id u s d a ļā . To, ka R ī gā l ie tota s šā ­das j a v a s , l iecina ar ī I. Z n a č k o - J a v o r s k a p ē t ī j u m i . 14 Vienā no m i n ē t ā au t o ra a n a l i z ē t a j ā m R ī g a s J u r a b a z ­n īc as ka ļķ u j ā v ā m 40— 50% no k op ē j ā p i ldv ie lu d a u ­d z u m a s a s t ā d ī j a ka r b o n ā t i . Šādai R i e tu m e i r o p ā p laši l i e to ta j a i k a ļ ķ u - s m i l š u un k a r b o n ā t u j a v a i sa l īdz i ­n ā j u m ā ar p a r a s t a j ā m k a ļ ķ u - s m i l š u j ā v ā m ir sa vas p r i ekš ro c īb as . Smalk ie k a r b o n ā t u g r a u d i ņ i (do lom ī t a C a C 0 3- M g C 0 3 va i k a ļ ķ a k m e n s C a C 0 3) kā k r i s t a l i z ā ­c i j a s cen tr i p a ā t r i n a v e l d z ē to ka ļ ķu g a l v en o s a s t ā v ­da ļu C a ( O H ) 2 un M g ( O H ) 2 k a r b o n a t i z ē š a n o s .

Jā p i ez īm ē , ka s ienu s t i p r ī ba lielā m ē rā ir a t k a r ī g a ar ī no m ū r ē š a n a s veida . Tā, M ā r t i ņ s a l a s pili j s ienas g a n no ā r pu se s , g a n i e kšp use s iz l ikt as ar ap t ēs t i em do lo m ī t b lu ķ ie m , bet v id u s p ie p i ld ī t s ar nel i el i em ne ­r e g u l ā r i e m ak m eņ ie m un k a ļ ķ u - s m i l š u j a v u . T u r p r e t ī S a la s p i l s pi l ī ar ka ļ ķu j ā v ā m n o s t i p r i n ā t i a km eņ i ai z­p i lda v i s a s s i enas šķ ē r s g r i e z u m u . Sād s m ū r ē š a n a s ve ids , kad s t a rp a k m e ņ ie m pal iek ne l i e l a s s p r a u g a s , ka ļ ķ iem cietē jot , s ekmē g a i sa o g ļ s k ā b ā s gāzes d i fū ­z i ju un j a v a s s t i p r ī b a s v i e n m ē r ī g u p i e a u g u m u v i sā s ienas šķ ē r s g r i e z u m ā .

P ē t ī t ā s k a ļ ķu j a v a s n e s a t u r m a l t u ķ ieģe ļu p i e j a u ­kum u, lai g an 13.— 16. gs. L a t v i j ā p la š i i z m a n t o j a ķ i eģ e ļu s un kā r n iņ u s . Vien īg i R ī g a s pi ls ģ ipša j a v a p a g a t a v o t a ar ķ i e ģe ļu s m a lk n e s piedevu. Kokog ļu p i e j a u k u m i , kas j a v a i p i e šķ ī ru š i pelēku k r āsu , lie­cina, ka šīs sa i s t v ie l a s i z e j m a t e r i ā l s — ģ i p š a k m e n s — a p d e d z i n ā t s ar m a lk u l a uku aps tāk ļo s . Spr iežo t pēc ķ īm i s k ā s a n a l ī z es dat i em, ģ ipša sa i s tv ie l a v a r ē t u būt i e gū ta no L ī v e s m u i ž a s ģ i p š a k m e ņ i e m D a u g a v a s k r a s ­tos. Ar ī p i r m ā s r a k s t ī t ā s z i ņ as no 17. gs. l iecina, ka L īv e s m u iž ā l a uz t s ģ i p š a k m e n s . 15

J a u t ā j u m s pa r o r g a n i s k o v ie lu ( o lb a l tu m v ie lu ) k l ā t ­būtn i j a v ā s vai a r ī par šo v ie lu i etekmi uz j a v u s t ip­r ību īpaš i n av pēt ī ts . P a d o m j u z i n ā tn ie ce L. P o p k o v a 16 k o n s t a t ē j u s i , ka j a v a s c i e t ē šan a i lgākā l a ika pe r i od ā no š ā d as p ie d ev a s nav a t k a r īg a . O l b a l ­t u m v i e la s pa l i e l ina j a v a s s t ip r īb u c i e t ē š a n a s p roce sa sā k o tn ē j ā posmā . J ā d o m ā , ka o lb a l t u m v i e lu p iedev as i z m a n t o t a s j a v ā s t ika i i z ņ ē m u m a g a d ī j u m o s . P a r to l iecina R. B leķa un E. H e n n i g a 17 V ā c i j a s v i d u s l a i k u ce l tn ie c ī bas p ie m in e k ļu ana l ī zes . O l b a l t u m v i e l a s ne ­t ika k o n s t a t ē t a s ne v i en ā no 10 p ē t ī t a j ā m d a ž ā d u cel­tņu j ā v ā m .

SECINĀJUMI

Kaļ ķu j a v a s v i d u s l a i k u m ū r a pi ļu ce l tn iec ībā L a t ­v i j a s P S R t e r i to r i j ā sāka l ietot 12. gs. beigās .

P a r sa i s tv ie lu piļu ce l tn iec ībā p a r a s t i l ietoti dolo- mītka ļķ i , Cēsu pil ī bez d o lo m ī tk a ļ ķ i em — ar ī ka l c i j a kaļķi , bet P i l t e n e s pil ī — k a l c i j a un v ā j i m a g n i j a kaļķi . Ģ ipša sa i s tv ie l a i z m a n t o t a R ī g a s pi ls iekš­darbos.

Do lom ī t a , ka l c i j a un v ā j u m a g n i j a ka ļ ķu a p d e d z i ­n ā š a n a i p la š i i z m a n t o t i v ie t ē j i e i z e jm a te r i ā l i — do lo­mī t s , k a ļ ķ a k m e n s un s a l d ū d e n s k a r b o n ā t i e z i s ( tu f s ) , bet ģ ipša sa i s tv ie l a s i e g ū š a n a i — v i e tē j a i s ģ ipšak- mens . A t r as t s , ka P i l t e n es pils m ū r j a v a s p a g a t a v o t a s ar ī no i eves t i em ka ļķ iem ( M g O s a tu r s 12,66%) .

L a t v i j a s v i d u s l a i k u m ū r a pi ļu ce l tn iec ībā l ie to ta s t r e k n a s j a v a s ar k a ļ ķ u - s m i l š u a t t iec ību 1 ,0 :0 ,4— 1,3. D až os g a d ī j u m o s k o n s t a t ē t s , ka šīm j ā v ā m par p i ld ­m a t e r i ā l u i z m a n t o t s a r ī dolomī t s .

L a t v i j a s 12.— 16. gs. m u r a p i (u j a v u f i z ik ā l i m e h ā n i s k ā s ī p a š ī b a s

1. t a b u l a

P a ra u g aapzīmē­

jum sPa rau g a ņem šanas vieta

P a ra u g a datēj ums

Saistvie lasveids

Karbo-natizē-ju šoskaļķu

ieslēgums

Reakcija ar feno lf ta le lnu

Tifpum-m asa .gi/cm

Odens-uzsuce.

%

Porainība,%

Kaļķu-*ļsmilšuneasas

attiecībapec

dedzi­nātiem

kaļķiem

tsausamparaugam

(hidr­oksīdi)

mitramparaugam

(hidro-silikāti)

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

I K K o k n e s e s k o k a p i l s 12. g s . s t i p r i m a g - n a v n a v n a v 1,09 47 ,4 51 ,7 1 : 1,1( 12 . g s . o t r ā p u s e ) n i j a k a ļķ im ū r a ēka

I k š k i l e s b a z n ī c a (1185 . g .)

11 z i e m e ļ u s i e n a 12. gs . b e i g a s

d o l o m l t -k a ļķ i

ir n a v n a v 1,80 10,4 18,7 1 : 3 , 3

121 p i l o n s — — n a v m a z 2 ,04 8,5 17,3 1 : 0 , 9351 d i e n v i d u s i e n a

I k š k i l e s p i l s (1 1 8 5 . g . )

2,07 17,7 36 ,7 1 : 1,7

101 z i e m e ļ u s i e n a 12. gs. b e i g a s

d o l o m ī t -k a ļ ķ i

— n a v n a v 1,40 22,6 31,6 1 : 0 , 4

131 z i e m e ļ u s ien a „ — — n a v m a z 1,79 11,7 20,3 1 : 0 , 5401 d i e n v i d u s i e n a

M ā r t i ņ s a l a s p i l s (1186 . ' g .)

ir 1,69 20,2 34,1 1 : 0 , 5

3M r i e t u m u s i e n a 12. gs . b e i g a s

d o l o m ī t -k a ļk i

ir n a v ir 1.G2 19,5 31,6 1 : 1,0

4 M z i e m e ļ r i e t u m u s i e n a

R ī g a s J u r a b a z n ī c a ( 13 . g s . s ā k u m s )

n a v ir 1,67 17,4 29,0 1 : 0 ,8

6J a l t a r a d a ļ a

A i z k r a u k l e s p i l s ­k a l n s

13. gs. d o l o m ī t k a ļ k i n a v m a z 1,76 16,1 28,3 1 : 1,9

1A

(13. g s . s ā k u m s )

a i z s a r g s i e n a

O r d e ņ a A i z k r a u k ­l e s p i 1 s (13. gs . p i r m ā p u s e )

13. gs. d o l o m ī t k a ļ k i n a v ir 1,36 33,5 45,6 1 : 4 , 3

2 A s ie n a

C ē s u p i l s (1209 . g .)

13. gs . d o l o m ī t k a ļ ķ i — n a v ir 1,43 28,5 40,8 1 : 2 ,2

1C r i e t u m u t o r n i s ir n a v ir 1,60 17,9 28,6 1 : 0 , 52 C3 C

r i e t u m u t o r n i s r i e t u m u t o r n i s ir

n a vn a v

irm a z

1,511,48

24,727,4

37 ,340,5

1 : 3 , 21 : 0 , 4

4 C

5 C

r i e t u m u t o r n i s

r i e t u m u t o r n i s

P i l t e n e s p i l s (1305 . g .)

k a l c i j a k a ļk i s t i p r i '

m a g n i j a k a ļķ i

irn a vn a v

n a vm a z

1,601,60

17.716.7

28,326,7

1 : 2 , 91 : 0 , 5

1P a u s t r u m u s i e n a v ā j i m a g n i j a k a ļķ i

— n a v ir 1,75 15,2 26,6 1 : 0 ,8

2P d i e n v i d u s i e n a — — n a v m a z 1,37 27,8 38,1 1 : 1,03P d i e n v i d u s i e n a — — n a v ir 1,56 18,2 28,4 1 : 1,04 P a u s t r u m u s i e n a — — n a v n a v 1,61 18,7 30,1 1 :0 ,85P s t a r p s i e n a v id ē j i

m a g n i j ak a ļk i

n a v n a v 1,85 11,7 21,6 1 :0 ,6

6 P d i e n v i d u s i e n a k a l c i j a k a ļ ķ i v ā j i m a g n i j a

ir n a v n a v 1,85 12,0 22,2 1 : 0 , 4

7 P c , >na k a lk i ir n a v m a z 1,62 17,3 28,0 1 :0 ,b8P s ie n a

S a l a s p i l s (p i r m s 1330. g.)

ir n a v m a z 1,88 14,4 27,1 1 : 1,2

6 S r i e t u m u s i e n a 1 4 . - 1 6 . gs. d o l o m ī t k a ļ ķ i — n a v m a z 1,83 8,8 16,1 1 :0 ,67S z i e m e ļ u s i e n a ,, „ ir n a v m a z 1,94 9,0 17,4 : 0 ,78S i e k š ē j ā s i e n a „ - ir m a z n a v 1,89 11,2 21,2 1 : 0 , 43 0 S r i e t u m u s i e n a „ — ir — — 1,95 6,1 11,9 1 : 0 ,8

148

1. t a b u l a s t u r p i n ā j u m s

I 1 » 1 3 4 6 6 7 8 9 10 11

3 1 S r i e t u m u s i e n a 1 4 , - -16. g s . d o l o m ī t k a ļ ķ i - - - 1,88 10,9 20,5 1 : 0,9

R ī g a s p i l s(1330. g.)

IR p a g r a b a s i e n a 1 4 , - 15. gs. d o l o m ī t k a ļ ķ i - n a v n a v 1,26 33,2 41,8 1 : 0,72R p a g r a b a s i e n a s — - n a v n a v 1,81 14,4 26,1 1 : 3,7

a p a k š ē j ā d a ļ a

R ī g a s p i l s S v i n at o r n i s

3 R 1 . s t ā v s ( s i e n a pa 1 5 , - -16. gs. — - n a v ir 1,80 14,4 ■25,9 1 : 1,8k re i s i no 1 . i e e j a s )

4R 1 . s t ā v s ( s i e n a pa ii — ir - ir 1,32 33,9 44,7 1 : 2,0lab i no 1 . i e e j a s )

6R s ie n a v i r s 2 . i e e j a s d o l o m ī t k a ļ ķ i - - ir 1,51 24,7 37 ,3 1 1,77R 1 . i e e ja (p a l a b i ) - - ir ir 1,48 24,9 36,9 1 1,48R 1 . i e e ja (p a k r e i s i ) n — - n a v ir 1,42 26,0 3 6 ,9 1 0,5

14R 1. i e e ja (p a k r e i s i ) ģ i p š a s a i s t - ■ - - - 1,20 35,9 43,1 -v ie l a

4 3 R p a g r a b a e j a u z 1 4 , - 15. gs. d o l o m ī t k a ļ ķ i - - - 1,79 15,1 27,1 1 •0 ,7S v i n a t o r n i

B a u s k a s p i l s(1443 . g.)

1B s ie n a 1 5 , - 16. gs . d o l o m ī t k a ļ ķ i ir n a v ir 1,51 23,2 35 ,1 1 1,32B s ie n a ir n a v ir 1,66 29,3 32,0 1 0,33B i e k š ē j ā s i e n a ir n a v ir 1,48 23,0 34 ,0 1 0,34 B a u s t r u m u s ie n a — ir n a v ir 1,70 17,1 29,1 1 0,45B ie k š ē j ā s i e n a — ir n a v ir 1,28 27,1 3 4 ,7 1 0,26 B ā r s i e n a — ir n a v ir 1,60 21,0 33 ,6 1 1,17B s ie n a — ir n a v ir 1,59 17,5 27 ,8 1 0,3

2. t a b u l a

L a t v i j a s 12.— 16. gs. mū r a p i ļu j a v u un s a i s t v i e l u ķ ī m i s k a i s s a s t a v s , %

Paraugaapaīmējums

Nešķīstošaisatlikums

Karsēšanas zudum s

1 0 % sālsskābe šķīstošā dajaHidrau­liskais

modulisSi02 A1s03 FC2O3 CaO A\gO S03 pārējie kopā

1 2 3 4 5 6 7 8 y 1 0 11 1 2

!S a c i e t ē j u s ī j a v a ( s a u s a i v i e l a i )

IK 39 ,0 2 2 4 ,7 9 2,76 1,81 0,65 23,61 6 ,84 - - 99 ,4811 6 7 ,0 7 12,35 2,10 1,50 0,81 10,35 4 ,77 0,85 - 99 ,80101 18,55 35 ,10 2 ,89 1,13 0,98 27 ,8 2 12,81 0,43 - 99,71

3 M 34,01 32 ,25 3 ,53 2,51 1,12 17,23 7 ,12 1,31 - 99 ,084M 20 ,62 33 ,06 3 ,44 2,06 0,98 21 ,96 16,45 0 .78 - 99 ,356 J 48 ,86 25 ,4 7 1,45 1,19 0,60 12,45 9,56 - - 99 ,58IA 66 ,23 18,00 2,12 1,42 0,64 7 ,35 4,01 - - 99 ,7 72A 55,45 18,56 2 ,37 1,62 1,20 ■ 11,17 9 ,07 - - 99 ,4 41C 24,28 30 ,0 2 2 ,29 3,89 2,35 26 ,18 10,94 - - 99 ,954C 48 ,00 35 ,90 2 ,33 2,82 2 ,14 8,32 0 ,72 - - 100,235C 22,61 31 ,6 4 3,03 4,31 1,10 29 ,0 8 8,40 - - 100,171P 32 ,70 27 ,00 2 ,19 2 ,13 2 ,07 31,51 2,70 - - 100,305P 31 ,48 28 ,72 2,74 3 ,14 2 ,95 25 ,80 5 ,02 - - 99 ,856 P 21 ,03 31 ,20 2,42 2,71 2,59 38 ,55 1,81 - - 100,317 P 24,91 3 0 ,3 2 2,23 2,63 2,31 34 ,5 9 2,83 - - 99 ,8 26 S 30 ,54 15,73 2,45 1,10 1,02 28 ,86 19,45 0 ,54 - 9 9 ,6 97S 23 ,73 31 ,75 2,51 1,27 0 ,75 22,81 16,68 0 ,30 - 99,81IR 26 ,15 36 ,0 4 1,90 1,60 0,80 20,61 12,35 - - 99 ,456R 46,15 25 ,44 1,88 0,98 0 ,72 15,81 8,86 - - 99 ,8 414R 2,20 22,90 1,58 0,42 0 ,25 30 ,8 2 1,81 40 ,50 - 100,48

4 3 R 43,40 22 ,48 2,00 1,15 0,81 19,00 11,18 0,08 - 100,101B 31 ,48 31 ,20 1,23 4,23 0 ,57 20 ,26 10,82 - - 9 9 ,7 92B 25 ,82 42,11 0 ,76 1,84 0,89 16,85 12,01 - - 100,283B 21 ,32 40 ,5 2 1,05 1,90 1,27 23 ,3 2 10,73 - - 100,11

S ā k o t n ē j a s a i s t v i e l a ( i z k a r s ē t a i v i e l a i )

IK 7,62 5,00 1,79 65 ,23 18,90 1,46 100,0 5,811 - 10,22 7,29 3 ,94 50 ,29 23 ,16 4,13 0 ,9 7 100,0 3,4101 - 6 ,24 2 ,44 2,11 60 ,2 2 27 ,16 0 ,93 0,90 100,0 8,13M - 10,46 7 ,44 3 ,22 51 ,0 7 21,10 3 ,88 2,83 100,0 3,44 M - 7,43 4 ,45 2,12 47 ,3 9 35,51 1,68 1,42 100,0 5,96 J - 5,65 4,60 2 ,34 48,61 37 ,25 - 1,55 100,0 6,61A — - 13,44 9 ,00 4 ,06 46,61 25 ,4 2 - 1,47 100,0 2,7

149

1 2 3 4 5 6 1 7 1 8 1 9 10 12

2А 9,11 6,23 4,61 42,97 34,89 2,19 100,0 3,91С - - 5,00 8,50 5,14 57,31 23,91 - 0,14 100,0 4,34С - - 14,27 17,28 13,09 50,97 4,39 - - 100,0 1,25 С - - 6,61 9,42 2,40 63,54 18,03 - - 100,0 4,4IP - - 5,35 5,23 5,07 77,73 6,62 - • - 100,0 5,45 Р - - 6,93 7,88 7,45 64,93 12,66 - 0,15 100,0 3,56Р - - 5,13 5,37 5,19 80,19 3,51 - 0,61 100,0 5,37Р - - 4,91 5,89 5,08 77,47 6,25 - 0,40 100,0 5,36S - - 4,56 2,05 1,90 53,71 36,20 1,01 0,57 100,0 10,67 S - - 5,64 2,85 1,68 51,24 37,47 0,67 0,45 100,0 8,71R - - 5,02 4,23 2,11 54,51 32,66 - 1,47 100,0 7,76R - - 6,76 3,52 2,59 54,64 31,89 - 0,60 100,0 5,614R - - 2,10 0,55 0,33 40,88 2,41 53.73 100,0 543 R - - 5,84 3,36 2,37 55,53 32,67 0,23 - . 100,0 7,61В - - 3,39 11,24 1,62 54,35 28,85 - 0,55 100,0 5,12В - - 2,37 5,68 2,73 52,12 37,10 - - 100,0 8,3ЗВ - - 2,94 5,38 3,73 59,65 28,30 - - 100,0 7,3

PARINDES

1 3 н а ч к о -Я в о р с к и й И. Л. Очерки истории вяжущих веществ от древнейших времен до середины XIX века. М.—Л., 1963. 496 е.; 3 н а ч к о-Я в о р с к и й И. Л. Строительные растворы и вяжущие вещества в Прибал­тике в XIII—XIX веках. — Из истории естествознания и техники Прибалтики. Рига, 1972, т. 4, с. 259—278.

2 Г р о с в а л д И. Я. Состав и свойства древних известковых растворов Латвии. — Новые исследования в области химии и химической технологии. Рига, 1973, с. 67, 68; Г р о с в а л д И. Я. Древние известковые растворы Латвии XII— XIV вв. — Неорганические стекла, покры­тия и материалы. Рига, 1975, вып. 2, с. 192—201; G г о s va 1 d s I., С а u n е А. Viduslaiku Rīgas mūra celtņu javas. — Mat. 1975. R„ 1976, 62,—66. " lpp.; Г р о с ­в а л д И. Я., Д а в и д с о и И. И. Новые данные об известковых растворах древних каменных сооружений Латвии. — , Химическая технология и химия. Рига, 1977, вып. 7, с. 109— 117; Г р о с в а л д И. Я-, Ц а у н е А. В., З у н д а н е Л. А. Кладочные растворы монументальных зданий Старой Риги XIII—XVI вв. — Неорганические стекла, покрытия и материалы. Рига, 1977, вып. 3, с. 151— 155; G г о s v а 1 d s I., С а u n е А. Latvijas 12.— 16. gs. mūra piļu celtniecībā lietotās saistvielu javas. — Mat. 1978. R.,1979, 4 6 . -5 2 . lpp.

3 Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии. Отв. ред. Ми с а не Я. П. Рига, 1979, с. 450—456, 460— 463.

4 S t u b a v s А. Arheoloģiskie izrakumi Koknese 1966. ga­dā. — RT 1966. R., 1967, 36. lpp.

5 З н а ч к о - Я в о р с к и й И. Л. Очерки истории вяжущих веществ от древнейших времен до середины XIX века, с. 289— 293.

6 Генрих Латвийский. Хроника. М — Л., 1938, 1, 6.7 3 н а ч к о-Я в о р с к и й И. Л. Строительные растворы и

вяжущие вещества в Прибалтике в XIII— XIX веках, с. 269, 276.

8 Г р о с в а л д И. Я., Ц а у н е А. В., З у н д а н е Л. А. Кладочные растворы монументальных зданий Старой Риги XIII— XVI вв., с. 151— 155; G r o s v a i d s I., C a u - n е А. Viduslaiku Rīgas mura celtņu javas, 62.—66. lpp.

9 UB, 1, S. 78.10 UB, 2. Abt., 3, Nr. 68.11 Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии,

с. 456— 460.12 J u š k e v i č s J . Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. R., 1931,

384. lpp.13 J a n s о n s G., M а 1 v e s s R., C i p a r s o n s T . Atskaite

par arheoloģiskiem izrakumiem Ikšķiles senvietā 1961. gada vasarā. R., 1962.

14 3 H а ч к о - Я в о Р с к и й И. Л. Строительные растворы и вяжущие вещества в Прибалтике в XIII—XIX веках, с. 209.

1 5 R o z e n š t e i n s Е., L a n c m a n i s Z. Latvijas derīgo izrakteņu pē tīšana un izmantošana. R., 1933, 18. lpp.; Цен­тральный архив города Риги, ф. 18, оп. 4, д. 23, ил. 155, 156, 160.

16 П о п к о в а Л. П. Исследование физико-химических при­чин долговечности некоторых строительных; материалов. Автореф. дис. на соиск. учен. степ. канд. техн. наук. Харь­ков, 1966.

17 B l e c k R„ H e n n i g Е. M örle lun tersuchungen an mittel­alterlichen Bauwerken in Thüringen. — A usgrabungen und Funde, 1968, Bd. 13, H. 5, S. 229—235.

И. Гросвалд

Р АСТ ВО РЫ , П Р И М Е Н Я В Ш И Е С Я ПРИ С Т Р О И Т Е Л Ь С Т В Е С Р Е Д Н Е В Е К О В Ы Х К А М Е Н Н Ы Х З А М К О В Л А Т В И И

Р е з ю м е

Всего известно около ста с р е дн е ве ко вы х к а м е н ­ных за мк ов Ла тви и . Р ас т в о р ы , и сп о л ь зо в а н н ы е при их ст роительстве , и сс л ед о ва н ы у 12 з а мко в или отд ель ны х их объектов. В кач ест ве в я ж у щ и х ве ­ществ в ка м ен н о й к л а д к е бо л ь ш и н ст в а за мк о в п ри ­менена д о л о м и т о в а я (СаО 42 , 9 7 — 60,22%, М § 0 2 1 ,1 0 — 37,47%) и с и л ь н о м а г н е з и а л ь н а я известь (СаО 63 ,54— 65,23%, 1 ^ 0 18,03 — 18,90%) , п олу­чен ная из местного д ол ом и та , ра с п р о с т р а н е н н о г о почти на всей те р р и то ри и рес публики . Этот вид извести и сп о л ь зо ва н т а к ж е и при ст ро ите ль ст ве д ре вн е й ш их к а м е н н ы х зд аний Л а т в и и — к а м е н ­ного дома Кокн есско го дер ев ян н о г о з а м к а (2-я по­

ло ви н а XII в.), з а м к а и церкви в И к ш к и л е (1185г. ) и М а р т и н ь с а л ь с к о г о з а м к а (1186 г.).

При ст ро и тел ьст ве Ц ес исс ког о з а м к а к ром е до­ло мит ово й извести п р и м е н я л а с ь и к а л ь ц и е в а я из ­весть (М ^ О 4 , 3 9 % ) , кото рая , очевидно, получена из тв ердой пр ес но вод но й извести — туфа место­р о ж д е н и я Ли баг и . Д л я П и л те н с ко г о з а м к а при­менена к а л ь ц и е в а я (СаО 80,19%, M g 0 3 ,51%) и с л а б о м а г н е з и а л ь н а я известь (СаО 77, 47— 77, 73%, M g 0 6 , 25 — 6,62%) , кото рая , как мо жно по лагать , по лучена из местного и зве ст няк а . Д л я этого за мк а и с п о л ь з о в а н а т а к ж е пр и во зн а я , д о с т а в л е н н а я мо р­ским путем м а г н е з и а л ь н а я известь ( А ' лО 12,66%).

150

Местн ое гипсовое в я ж у щ е е вещество , которое к о н ст а ти р о ва н о только в одном случае — во внут ­ренних р а б о т а х Р и ж с к о г о замк а , могло быть полу­чено из гипсового к ам н я с берегов Д а у г а в ы , по всей вероятности , из старого р удн ик а Ливе.

Д л я за мко в х а р а к т е р н ы ж и р н ы е изв ес тк овы е песочные р ас тв о р ы с о тно ш ен ием изв есть /песок 1:0,2 — 1,3. В от дел ьн ых с л уч ая х в кач ест ве м ел­кого за п о л н и т ел я пр именен доломит . И зв е с т к о в ы е р ас тв о р ы обычно не с о д е р ж а т т он к о мо л от ой до­бавки кирпича ( цем янк и) . Т аку ю до б ав к у содер­

жи т только гипсовый раствор . Все р ас тв о р ы имеют н изкую прочность.

Р е н т г е н о ф а з о в ы м , т е р м о г р а ф и ч е с к и м и п е т р о г р а ­фическим а н а л и з а м и устан овл ен о , что в я ж у щ а я часть з а т в е р д е в ш и х р а с тв о ро в состоит г лав ны м о б р а зо м из к а л ь ц и т а ( С а С 0 3) и г и д р о м а г н е з и т а ( З М ^ С 0 3 • (ОН) 2 • ЗН2О), иногда из несквего- нита ( М ёС 0 3 - З Н 20) , бруси та ( Щ ( О Н ) 2), а пе­сочный за п о л н и т ел ь из к в а р ц а (ЭЮг) и полевого ш п ат а ( ан орт и та ) .

СПИСОК И Л Л Ю С Т РА Ц И И

Рис. 1. Рентгенограммы затвердевших растворов II, ЗМ, 7Б, 1К, 1 А, 2 А.

Рис. 2. Раствор из замка в Икшкиле 1К- Ув. 100, с анализа­тором. Между округленными кварцевыми зернами видно затвердевшее вяжущее вещество — мелкозер­нистый карбонат.

Рис. 3. Раствор из Мартиньсальского замка 4М. Ув. 200, с анализатором. Вокруг кварцевого зерна реакционная прослойка. Виден постепенный переход от дополнителя к затвердевшему веществу — тонкозернистому карбо­нату.

Рис. 4. Раствор из Саласпилсского замка Ув. 100, с ана­лизатором. Вокруг кварцевого зерна — затвердевшее вяжущее вещество.

Рис. 5. Раствор из Саласпилсского замка 6Б. Ув. 100, без анализатора. На темном фоне хорошо видны кварце­вые зерна.

Рис. 6. Местонахождение исследованных средневековых зам­ков и месторождения сырья, использованного для получения вяжущих веществ, на территории Л атвий­ской ССР.

I. Grosvalds

MÖRTEL IN S TE IN B A U - B U R G E N DES MI TTE LAL TE RS IN LETTLAND

Z u s a m m e n f a s s u n g

Von den a n n ä h e r n d h u n d e r t zur Zei t b e k a n n t e n S t e i n b a u - B u r g e n des M i t t e l a l t e r s in L e t t l an d w u r d e n zwölf B u r g e n oder zu ihnen g e h ö r e n d e O b je k te auf ihre M ö r t e l b e s t ä n d e u n te r s uc h t . A ls B i n d e m i t t e l s ind in den m e i s t e n e r w ä h n t e n S t e i n b a u t e n D ol o m i t ka lk (C aO 42 , 9 7 — 60,22%, M g O 2 1 ,1 0 — 37,47%) und M ag -

n es ia l k a l k (CaO 63 , 54— 65,23%, M g O 18,03— 18,90%) v e r w e n d e t w or de n , de re n A u s g a n g s s t o f f , Do lomit , f as t auf dem g a n z e n Gebiet der L e t t i s ch en SSR a n z u t r e f ­fen ist. D iese lb e K a lk a r t ha t auch in den ä l t e s t en s t e in e rn e n B a u w e r k e n L e t t l a n d s — einem S t e i n b a u in n e rh a lb des h ö l z e r n e n W e h r b a u s von Koknese (2. H ä l f t e des 12. J a h r h u n d e r t s ) , in Bu rg und Ki rche Ikšķ i l e (1185) und B u r g M ā r t i ņ s a l a (1186) als B in ­demi t t e l A n w e n d u n g ge f u n d e n .

Zur E r r i c h t u n g der B u r g Cēs is ist nebe n do lomi ­t i schen Ka lke n auch K a l z i u m k a l k (M g O 4 ,3 9% ) v e r ­w e n d e t w o rd e n , der o f fe n s i c h t l i c h aus f e s t em S ü ß ­w a s s e r k a l k ( K a lk tu f f ) in der F u n d s t ä t t e L īb a g i ge ­w o n n e n w urd e . Zu m B u r g b a u in P i l t e n e hat m a n so­wohl K a l z i u m k a l k (CaO 80 ,19%, M g O 3 ,51%) als auch s c h w a c h e n M a g n e s i a l k a l k (CaO 77 , 47— 77,73%, M g O 6 , 25 — 6,62%) v e r w e n d e t , der a l l em A n sc h e in

nach aus dem ör t l i chen K a l k s te in h e r g e s te l l t ist. Für das e r w ä h n t e B a u w e r k w u r d e auch auf dem Seewe g e i n g e f ü h r t e r M a g n e s i a l k a l k ( M g O 12,66%) v e r w e n ­det.

E in loka les G ip sb in d e m i t t e l , das nur im I n n e n a u s ­bau der R i g a e r B u r g fe s tg e s t e l l t w e r d e n konn te , k ö n n te aus G ip ss t e i n an den D a u g a v a - U f e r n g e w o n ­nen sein und aus der a l ten L Iv e s - G r u b e s t a mm e n .

K e n n z e ic h n e n d für die B a u w e i s e der S t e i n b a u ­B u r g e n sind fet t e K a l k s a n d m ö r t e l , die Kalk und Sand im V e r h ä l t n i s 1 : 0,2— 1,3 en th a l t en . In e i nze lne n F ä l ­len t r i t t als F e i n z u s a t z D olo mi t in E r s c h e i n u n g . In der Regel e n t h a l t e n diese Mör te l ke in en „ C e m j a n k a " - Zu sa tz . Er ist nu r in G ip s m ö r te ln zu f inden . Al le er ­w ä h n t e n Bi n d em i t t e l s ind w e n ig s t a n d h a f t .

V er m i t t e l s der R ö n t g e n p h a s e n a n a l y s e sowie a n h a n d t h e r m o g r a p h i s c h e r und p e t r o g r a p h i s c h e r A n a l y s e n ist es f e s t g e s t e l l t w o rd e n , daß das b in d e n d e E le m e n t der g e h ä r t e t e n M ör te l h a u p t s ä c h l i c h aus Kalz i t ( C a C 0 3), H y d r o m a g n e s i t ( 3 M g C 0 3 • M g ( O G ) 2 • 3 H 20) , in e in­ze lnen F ä l l e n auch aus N e s q u e h o n i t ( M g C 0 3« 3 H 20) oder B r u s i t ( M g ( O H ) 2) bes teh t , die S a n d f ü l l u n g Q u ar z ( S i 0 2) und F e l d s p a t ( An or th i t ) au fw e i s t .

A B B IL D U N G S V E R ZE IC H N IS

Abb. 1. R öntgenogram m e der gehärteten Mörtel II, 3M, 7S, 1K, 1A, 2A.

Abb. 2. Mörtel 1K, Kirche in Ikšķile. lOOmal vergrößert , mit Ana­lysator. Zwischen den rundlichen Quarzkörnern ist das gehärtete Bindemittel, ein feinkörniges Karbonat, sicht­bar.

Abb. 3. Mörtel 4M, Burg Mārtiņsala. 200mal vergrößert , mit Analysator. Das Quarzkorn ist von der Reaktionszwischen­schicht umgeben. Sichtbar ist der allmähliche Ü bergang vom Füllstoff zum Bindestoff (feinkörniges Karbonat) .

Abb. 4. Mörtel 6S, Burg Salaspils. lOOmal vergrößert , mit Analy­sator. Die rundlichen Quarzkörnchen umgibt das Binde­mittel.

Abb. 5. Mörtel 6S, Burg Salaspils. lOOmal vergrößert , ohne Ana­lysator. Vom dunklen H in tergrund heben sich Q uarzkörn ­chen ab.

Abb. 6. Funds tä t ten der untersuchten und zur E rr ich tung m ittel­alterlicher S te inbau-Burgen verwerte ten M örte lbindemit­tel in der Lettischen SSR.

A. Rasiņšj M. Tauriņa

PARSKATS PAR LATVIJAS PSR ARHEOLOĢISKAJOS IZRAKUMOS KONSTATĒTAJĀM KULTŪRAUGU

UN NEZĀĻU SEKLĀM

Senās lauksa im n iec ības ra k s tu ra no te ikšanā liela nozīme ir a rheoloģiskos iz rakum os k o n s ta tē ta jā m kul­tū ra u g u un šo augu nezāļu sēklām, kā arī sēklu nospiedum iem uz trauku lauskām . P i rm a jā vietā šai saka rā m in a m a s pašas sēklas, sevišķi, ja tās pā rog ļo ­ju š ā s jo, ana lizē jo t sēklu nosp iedum us, sava ietekme allaž būs pētnieka subjek tiv itā te i . Lai botāniski ana­lizētu arheoloģisko m ater iā lu , labi j ā p a z īs t sēklu m or­fo loģ ija un jā b ū t lietas kursā par ie spē jam ām tā s iz­m a iņ ām gadu tūkstošu gaitā.

G a tavo jo ties L a tv i ja s a rheo loģ iska jos izrakum os a tras to sēklu analīzei, tika s a s tād ī ta p laša k u l tū r ­augu, nezāļu un savva ļas augu sēklu kolekcija (serni- no tēka) , savāk ta a ttiecīgā l i te ra tū ra , iz s t rād ā ta spe­ciāla m etodika sēklu n o d a l īšan a i no p am a tm a te r iā la gan izrakum u gaitā , gan arī m a te r iā la k am erā lā an a ­līzē. (Ar vā rd u «sēklas» rak s tā apz īm ētas kā sēklas, tā arī botāniski strikti nošķ iram ie augļi.) Sai sakarā publicēta m o n o g rā f i ja un note icē js par L a tv i ja s PSR te r i to r i jā kons ta tē to nezāļu augļiem un sēklām (Ra- siņš, 1954) un va irāk i raks ti par vietējo nezāļu izpla­t ību (Rasiņš, 1947a, 1947», 1953).

P a r seklu izmēru izm aiņam L a tv ija pēdējos tūkstoš gados var liecināt šādi dati (PacHHbiu, 1960).

Sēklu izmēri, mmN ezā ju suga Laikmets

garum s pla tums

Kokalis parasta is 11. gs. 2,13 1,85(Agrostem m a githa- 13. gs. 2,41 2,03

go) 1925. g. 2,76 2,301950. g. 3,27— 3,49 2,84— 3,09

Tīteņu sūrene (Polygo 11. gs. 2,52 L69num convolvus) ... . -j 12. gs. 2,58 1,81

13. gs. 2,97 1,771950. g. 3,44— 3,98 2,44— 2,66

Piezīme. 11.—13. gs. seklas bi ja pārog ļo jušās .

L a tv i ja s arheo loģ iskās seklas z inātn isk i pirmoreiz ana lizē j is K. F la k sb e rg e rs 1940. g., četru p ilskalnu izrakum u m ate r iā lā k o n s ta tē jo t septiņu k u l tū rau g u sugas (F laksberge rs , 1941).

A nalīzēs izm an to jām v isus p iee jam os arheoloģisko sēklu m a te r iā lu s no 24 izrakum u v ietām (1. a tt . ; sa­raks tu skat. 163. lpp.). A nalizē ts va irāk nekā 1000 p a rau g u , no tiem va irāk nekā 700 ar augu atliekām. Pēc analizē to sēklu kopējā ap jom a šis m a te r iā ls p a ­ga idām ir v isp la šā k a is B a l t i ja s repub likās un to tu v ā k a jā apkaimē. (P iem ēram , darbā par Z v ied ri jas k u l tū ra u g u senāko vēsturi (H je lm qvist , 1955) doti dati tikai par apm ēram 2000 sēklu nospiedum iem lauskās.) P ā rsk a t i par A u s t ru m b a l t i ja s te r i to r i jā ar­

heoloģiskos iz rakum os k o n s ta tē ta j iem k u ltū raug iem publicēti agrāk (PaciiHbiu, 1958, 1959), 12. tabu lā sniegti dati par Zviedrijā k o n s ta tē ta j iem k u l tū ra u ­giem pēc Je lm kvis ta (1955).

A nalīzēs k o n s ta tē ta s 20 k u l tū ra u g u sēklas. P a g a i ­dām nav noska id ro ts , vai vēj auza (Avena fa tua) se­na tnē izm anto ta uz tu ram . Tas pa ts sakām s arī par rudzu lāčauzu (Bromus secalinus), kas, pēc Jelm- kvista , b ijis po tenciā ls u z tu ra u g s senatnē .

L a tv i ja s a rheo loģ iska jā m a te r iā lā konsta tē t ie sē­ja s griķi (Fagopyrum esculentum), ēdam ās lēcas (Lens culinaris), m agone (Papaver cfr. somnife­rum) un sarene (Setaria cfr. italica) senās Z v iedri­j a s m a te r iā lo s nav a trasti , tāpēc jā sec in a , ka šie k u l tū rau g i L a tv i jā ievesti no aus trum iem vai d ienvi­diem. Tāds pats ieceļošanas v irz iens k o n s ta tē ja m s arī rāceņ iem (B r a ss ic a campestris s. 1.) un zirņiem (Pisum sativum), kuri L a tv ijā a trasti senākos slā­ņos nekā Zviedrijā . Toties Z v iedrijā ag rāk nekā L a t­v ijā konsta tē t i pa ras t ie kvieši (Triticum aestivum), d iv g raudu kvieši (Triticum dicoccoti), p a ra s tā sāre (Panicum miliaceum) un auzas (Avena sp.). Tāpēc k o r iģ ē jam s m ūsu ag rāk a is p ieņēm um s, ka d ivgraudu kvieši ieceļojuši La tv ijā no z iem eļaustrum iem .

Jāa tz īm ē, ka vēlā dzelzs la ikm eta s lāņos L a tv ijā v ispā r un it sevišķi Asotē, Koknesē, M ežotnē, Talsos un Tērvetē a tra s ts v ienāds skaits miežu un rudzu sēklu. Tātad abas šīs k u l tū ra s audzē tas aptuveni v ienādās p la tībās , kā tas tiek darīts , pas tāvo t div- lauku vai t r īs lau k u zem kopības sistēmai. Līdz ar to K. F lak sb e rg e ra (1941) apga lvo jum s, ka sen a jā L a t­v ijā z iem āji nav audzēti, u zsk a tām s par nepareizu. Šķiet, ka arī kvieši te v a rē ja būt z iem āji, lai gan p ag a id ām to p ie rād īt grūti. Otrs p ie rā d ī ju m s par z iem āju audzēšanu senās L a tv i ja s te r i to r i jā ir zie- m o tsp ē j īg u nezāļu sugu sēklu k lā tbū tne arheolo­ģiskā rudzu sēklu m ater iā lā . Sākot ar v idējo dzelzs la ikm etu, šādu nezāļu sēklu skaits s t rau j i pieaug, un vēlā dzelzs la ikm eta m a te r iā lā a tra s to p a rau g u skaits, kas sa tu r v a s a ra s un z icm otspē jigo v iengad īgo nezāļu sugu sēklas, k ļūst v ienāds (ap 340).

P a r d au d zg ad īg iem laukiem sena jā Latv ijā var liecināt arī d iv g a d īg ā s un d a u d z g a d īg ā s nezāles, b a ltā s spu lgo tnes (Melandryutn albutn), tā p a t arī d au d zg ad īg o pļavu augu un t im otiņa ( P h l e u m cfr.

phleoides, Talsi, divi pa rau g i) sēklu k o n s ta tē šan a a rheo loģ iska jā m ater iā lā . Pēc m ūsu agrāk iem pētī­jum iem (PacHHbiu, 1958), liels s t iebrzāļu nezāļu sēklu p ie jaukum s lab ības g raudos ra k s tu r īg s trīs- lauku zem kopības sistēm ai, t im otiņa seklu p ie jau ­kum s varē tu liecināt arī par a tm atu s is tēm as pasta- vēšanu.

152

K o p u m ā par d a u d z g a d ī g u l auku ī p a t s v a r a p ie au ­g u m u s e n a jā L a t v i j a s l a u k s a i m n i e c ī b ā var l iecināt n e z ā l a i n ī b a s koe f i c i en t a (t. i., n ez ā ļ u sēklu un kul ­t ū r a u g u sēklu ska i ta a t t i e c īb as ) p a l i e l i n ā š a n ā s , sā­kot ar v idē jo dzelzs la ikmetu.

T ā l āk sn ie d z a m s v a r ī g ā k o a t r a s t o a u g u sugu r ak ­s tu r o ju m u . A tš ķ i r īb ā no a g r ā k ā m m ū s u pub l ik ā c i ­j ā m ša jā p ā r s k a t ā va i r s nav ietver t i spe l t a s kvieši (Triticurn spelta L.) , jo pēc p r ec iz ē ta s an a l ī z es a t t ie ­

c īgie sēklu p a r a u g i i z r ā d ī j ā s d i v g r a u d u kvieši (Tri- ficum dicoccon) [sal. Р а с и н ь ш , 1958, рис. 14, обр. 56 (12)]. T ā p a t no p ā r s k a t a svī t ro ta ābele (Mālus sp. ) , jo a t t i e c ī g ā s sēk las b i ja n e d e g u š a s un i z ra k u m u l a u k u m ā ac īm r ed z o t n o n ā k u š a s ne jauš i .

Avena fatua L. — vējauzas . V ē j a u z a s ir p i r mā auzu suga , kas L a t v i j a s t e r i to r i j ā p a r ā d ā s j a u se n ā ­ka j ā dzelzs l a ik m e tā (Di ) , j a ne ag rā k , tu rk lā t , kā l iecina m ū s u p ē t ī j u m i (skat . 10 . t ab . ) , t ā s ir r a k s t u ­r īg a s d i v g r a u d u kviešu p a v a d o n e s (skat . ar ī М а л ь ­цев, 1930).

Avena sat iva L. — auzas, sējas. S ē j a s a u z a s ( t ā ­lāk t ās a p z ī m ē t a s v ie nk ār š i p a r a u z ā m ) pa r drošu k u l t ū r u va r u zs ka t ī t , t i ka i sākot ar vēlo dze lzs l a ik­me tu ( D 4). Diemžēl l ielai daļa i šī pe r ioda auzu g r a u d u v i r s m a ir t ik s t ipr i a pb e r z t a , ka nav i espē­j a m s precīzi no te ikt sugu.

Brass ica campestri s L. s. 1. (inci. B. rapa L.) — rāceņi, sējas. Rāce ņ i L a t v i j a s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e ­r i ā l ā p a r ā d ā s v i dē jā dze lzs l a ik m e tā ( 1%), ar ī sēklu s a k u s u m u veidā. Nav i z sl ēgt s , ka r āc eņ i audzē t i ag rā k , bet a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā nav nonā kuš i . Š i m b r ī ž a m nav n e k ā d u datu , vai s e na tn ē aud zē t i arī e ļ ļ as r āceņ i (ssp. campestris s. s t r . ) , k u r u s m ū s d i e n u l a u k s a i m n i e c ī b a s p r ak sē a p z īm ē par r ipsi . Šīs p a s u ­gas s a v v a ļ a s fo rm a vēl m ū s d i e n ā s s a s t o p a m a kā l a b īb a s nezāle , ku ra k o n s t a t ē t a E i r op ā j a u neol ī tā , p i e m ēr am , Šveices pā ļu ce l tņu a p m e t n ē V e i j e rā ( F r e d sk i n d , 1978).

Camelina sat iva L. — idra (arī judra, ņidra), se­jas. S ē j a s id ra ir s e nā k a i s e ļ ļ a s a u g s A u s t r u m e i r o p ā , V id u s e i r o p ā un ar ī La t v i j ā . V id u se i r o p ā id r as sēk las a t r a s t a s j a u neo l ī t ā Šveices pā ļu ce l tnēs un Agfe le - kas al ā U n g ā r i j ā ( H j e lm q v is t , 1955). L a t v i j ā a g r ā ­ka i s id ra s sēklu a t r a d u m s Ķ i v u t k a l n ā sēklu saku- sum a ve i dā datēts ar senāko dze lzs l a ik m e tu (Di).

2. att. Arheoloģiskos izrakumos (Tērvetes pilskalnā) a trasto seklu pa raugu apžāvēšana, lai pēc tam ar ģeoloģisko sietu komplektu tos sadalītu pēc lieluma frakc ijām un analizētu ar

binokulāro lupu MBS-1.

Id ra L a t v i j ā no te ikt i a u d z ē t a līdz pat v ē l a j a m dze lzs l a ik m e ta m , lai gan ša jā la ikā t ā no te ik t i b i jus i sa ­s to p a m a ar ī kā l inu s ē ju m u nezāle. Sevišķi daud z id r as z a r a in o s t u b l ā j u a t r a s t s Ā ra i š u ezerpi l ī , kur tie i z ma n to t i gu ļc e l tņ u p a k o j u m a m . S en ās id r as sēk las ir s īkas un, t i ka i idrai k ļū s t o t pa r l inu s ē ju m u n e ­

153

zāli , l in sēk lu t ī r ī š a n a s p r ocesā (meto t ar l iešķeri ) i z s e lekc ion ē ta m ū s d i e n u l i e l sēk la inā l inu ne zā le l inu idra [Camelina alyssum (Mill . ) Thel l . , sin. C. lini- cola]. Linu idra no L a t v i j a s l inu l auk iem p aš re iz ir g a n d r īz p i ln īg i i zzudus i . V ā r d a «idra» e t im o lo ģ i j a nav vēl p i ln īg i ska id r a , lai gan ir n o r ā d ī j u m i ( ar ī l īdzīg i n o s a u k u m i l i e tuviešu v a l o d ā) pa r v ā r d a bal- t i sku ci lmi. Гг i z t e ik tas dom as , ka ig a u ņ u « judr » un l ībi ešu « jud rs » ir a i zgū t i no ba l tu v a l o d ā m (МЁ, 2, 115. lpp. ) . J ā a t z ī m ē , ka e t imo loģ i s k i idru va r sa i s t ī t ar j ē d z i e n u « izburbi s» ( id r as tu k šā a u g ļ a dēļ; ME, 1, 702. lpp . ) ; t u r p r e t ī i d r as a p z ī m ē j u m i s lāvu un ģ e r m ā ņ u v a l o d ā s (p ie m ēr am , k r i evu «рыж ик» un vācu «D ot t e r» ) sa i s t ā m i ar sēklu dze l t eno k rāsu . B a l t i s k a j i e m id r as n o s a u k u m i e m fonēt i sk i tuvu zv i edru « du dr a» (1580. ga d a avo tā ; skat.: Hel lqu i s t , 1922) un « d ād ra » (1651. g a d a avo tā; skat.: Lytt- kens , 1904— 1915).

Cannabis sat iva L. — kaņepe, sējas. Līdz šim k a ­ņ ep j u sēk las a t r a s t a s t ika i T a l su p i l s k a ln a 11.—13. gs. s l āņ os ( D 4), lai g an p i e ļ a u j a m s , ka ka ņ e p e s a u d z ē t a s ar ī ag rāk.

Faba bona Medik. — laukupupa (cūkpupa) , pa­rastā. L a u k u p u p a s a s t o p a m a v isu dze lzs l a ikmetu s l āņos , lai g an i e sp ē j am s , ka pupa b i ja p a z ī s t a m a ar ī ag rāk . S e n ā k ā s l a u k u p u p u sēk las l ie lākot ies p ie de r ē j a pie f o r m a s var . rninor Beck, jo b i ja sīk- s ē k la i n a s un i eapa ļas . Tāpēc a rhe o lo g i t ā s p a l a ik a m n ep a r e i z i a p z īm ē pa r z i rņ u sēk lām (pa r e iz a i sēklu i d e n t i f i c ē š a n a i ņ e m a m a vē rā p u p a s sēklu n a b i ņ a s f o rm a ) .

Fagopyrum escu lentum Moench — griķi, parastie.Griķi s a l ī d z i n ā j u m ā ar ci t iem la b ī ba s aug ie m, kas s a tu r cieti , L a t v i j ā p a r ā d ī j u š i e s v i s vē lā k — ar 15.— 16. gs., kad tie k o n s t a t ē t i S a la s p i l s m ū r a pils i z ra ­

k u m u sl āņos . Šeit gr iķi (25 sēklas ) a t r a s t i piecos p a r a u g o s . Sēk las ir s t ipr i m a z ā k a s par m ū s d i e n u g r iķu sēk lām. A u g a n o s a u k u m s gr iķi , dr iķi l a tv ie šu v a l od ā i enāc is ar s l āvu v a l od u s t a rp n i ec īb u (Саба- ляу ск а с , 1958).

Hordeum vulgare L. s. 1. — inieži, parastie. Mieži , n e a p š a u b ā m i , ir v i ena no v i s s e n ā k a j ā m lauku k u l t ū ­r ām L a t v i j ā (p i rmie a t r a d u m i Kre iču neo l ī t a a p ­m e tn ē ) ; pa r to l iecina ar ī l i ng v i s t i sk i e dat i (mieži un m a iz e ir v i e n as c i lmes vārd i ; ME, 2, 657. lpp.; Р ас и н ь ш , 1958). L a t v i j a s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā do mi n ē d iv k a n šu mieži [ssp. distichon (L.) Koern.] , bet s t a rp sēk lām ir a r ī a s i m e t r i s k a s f o rm a s g r aud i , kas v a r ē tu p ie de rē t d a u d z k a n š u miež iem (ssp. vul­gare). K o n s t a t ē t a s ar ī be z p lē k šņ u fo rm a s , kā a r ī kā- t a in ie g r aud i , k u r u s v a r ē t u p ies ka i t ī t H. laguticuli- forme Bakht . A t r a s t a s ar ī miežu v ā r p a s daļas .

Lens cul inaris Medik. — lēcas, ēdamās. Sīksēk- l a in a s lēcu sēk las k o n s t a t ē t a s t ika i vēlā dzelzs l aik­m e ta (D4) 11.— 13. gs. s l āņ os A so te s un Tērv e tes p i l ska lnos . L ie tu v as A u k š t a d v a r e s p i l s k a ln a i z ra ­ku m u m a t e r i ā l o s l ēcas k o n s t a t ē j ā m 10,— 14. gs. s lā ­ņos ( Р а си н ь ш , 1958). D o m ā j a m , ka pa r l ēcām j ā ­u z s k a t a v i sa s t ā s sēklas , k u r a s līdz šim B a l t i j a s un R i e t u m b a l t k r i e v i j a s t e r i to r i j ā t ika a p z ī m ē t a s pa r sē­j a s v īķiem (V i c ia sativa L.). Lēcu l a tv i s k a i s n o s a u ­k u m s a i z g ū t s no s lāv iem (ME, 2, 455. lpp.; Р ас и н ь ш , 1958).

Linum usitatissimurn L. — lini, p ara s t i e . L in s ē k ­las L a t v i j a s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā — v iena sēkla Kiv tu a p m e t n e s m a t e r i ā l ā — s a s t o p a m a s , j a u sākot ar ag ro dze lzs l a ik m e tu ( D 2). N av šaubu , ka lini

aud zē t i ar ī ag rā k . P a r a s t i l i n sē k la s i z r a k u m u s l āņ os a t r o d a m a s nel i el ā skai tā.

Oryza sat iva L. — risi, s ējas . Divi nelobī t i r īsu g r a u d i p l ē k sn ēs a t r a s t i A so t es p i l s ka ln a 12. gs. s l ā n ī ( Р а си н ь ш , 1958, рис. 23) . P a g a i d ā m A u s t r u m ­e i ropā ne k ur c i tu r r ī su g r a u d i t ik senos s l ā ņos nav a t ra s t i .

Panicum miliaceiim L. — sāre (prosa) , parastā.S āre ( l ie tuv iski «so ra») L a t v i j ā a t r a s t a j a u senākā dze lzs l a ik m e ta s l ā ņos (Di ) , bet r e l a t īv i v i s v a i r ā k t ā s a t r a d u m u vēlā dze lzs l a ikm et a s l ā ņos ( D 4), lai gan sā res sēk las s a s t o p a m a s ar ī v id u s l a ik u a r he o lo ­ģ i s k a j ā m a te r i ā l ā . V i sb iežāk sāre a t r a s t a Tērv e tes un K ok n es e s p i l sk a ln os , ku r tā do mi nē 22 p a r a u g o s .

Papaver (ad somni ferum L.?) — miega magone. T ē rv e t es p i l s k a ln ā m ie g a m a g o n e s sēk las a t r a s t a s sešos p a r a u g o s , bet nosa c ī t i šai suga i p ie ska i t ī t ā m a g o ņ u p o g a ļ a a t r a s t a D a u g m a l e s p i l s ka lnā . P a ­g a i d ā m tas , šķiet, ir v i e n īg a i s m a g o n e s a t l ieku a t r a ­du m s P S R S E i r o p a s d a ļ as mežu zonā.

Pisum sat ivum L. — zirņi, sējas. Zirņ i p a r ā d ā s , j a u sākot ar senāko dze lzs l a ik m e tu (Dļ ) , p a m a z ā m to ska i t s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā p ieaug . Lai gan to sēk las ir s īkas, l iekas , ka zi rņi se n a tn ē aud zē t i t i ka i c i lvēka u z t u r a m . Z i r ņ u n o s a u k u m s l a tv iešu un l i e tuv iešu v a l o d ā s s a i s t ā m s ar a t t i ec īg iem g r a u d u a p z ī m ē j u m i e m s e n p rū š u un k r ievu v a l o d ā s (p iemē­r am, se n p r ū š u «syrne»; ME, 4, 729. lpp. ) . P a r z i rņu n o s a u k u m a s e n u m u l iecina ar ī tas, ka t a u tā d a ž ā ­dās v īķu ģ in t s (Vicia) su g a s sauc pa r v a n a g z i r ņ i e m vai pe ļu z i rņ ie m, un nav i z s lēg ts , ka šo sugu sēklas l ie tota s u z t u r ā p i r m s z e m k o p ī b a s per iodā.

Secale cereale L. — rudzi, parastie. R u d z u g r au d i a t r a s t i j a u K ok n es e s p i l s k a ln a a g r ā dze lzs l a ikme ta ( D 2) s l āņos , j a vien a t t i ecīgie g r a u d i te nav iebi­ruš i no a u g š ē j i e m s l āņ iem p i l s k a ln a ce l tņu re k o n ­s t r u k c i j a s gai t ā . Kā m a s v e i d a k u l t ū r a ru dz i sāk i evies t ies L a t v i j ā t ika i 8.— 9. gs., v ē l a j ā dze lzs l a ik m e tā līdz ar miežiem k ļūs to t pa r v a l d o š a j ā m la­b ība s k u l t ū r ā m (šī l a i km et a m a t e r i ā l ā ko n s t a t ē t i v a i r ā k nekā 260 g a d ī j u m o s ) . Līdz ar to j ā u z s k a t a , ka ar 9.— 10. gs. L a t v i j ā m a iz e sāk k ļū t pa r daudz s v a r ī g ā k u u z tu r l īd ze k l i nekā ag rāk . P a r to, ka būtu au dzē t i v a s a r a s rudzi , p a g a i d ā m nav n e k ā d u datu , lai g an G. S te n d e r a (1789) un J. L a n g e s (1772/ 1777) v ā r d n ī c ā s f iksēt s ī p a š s v a s a r a s ru d z u a p z ī m ē ­

j u m s «ad iņi» (sal. s e nk r i evu обидь v a s a r a s rudzi , Тр убачев , 1975).

Setaria i talica (L.) Beauv. — sarene. P a g a i d ā m v i sa s L a t v i j a s a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā k o n s t a t ē t ā s s a re ņu sēk las p i e s k a i t ā m a s pie i tāļu sa re n es for ­mā m. I t ā ļu sa re n e s sēk las b i j u š a s ar ī L ie tuvā Aukš- t a d v a r e s p i l s k a ln a 10.— 14. gs. s l āņos. V i s a g rā k ie sa re n e s a t r a d u m i L a t v i j ā datē t i ar v idē jo dzelzs l a ikmetu . Pēc B e k e r a - D i l i n g e n a (1927) , i tā ļu sa reni l ie tuvi ski ( K l a ip ē d a s a p g a b a l ā ? ) a p z īm ē jo t par «m a in os » (v ienas sa kne s ar ve rbu «ma l t» ) .

Sesamum indietim L.? — sezams, Indijas. Šai su­gai p i e sk a i t ā m v a i r ā k a s sēk las no D a u g m a l e s (5. gs.) un Tē rv e t es (13. gs.) p i l sk a ln ie m. P a g a i d ā m nav da tu pa r šī eks o t i skā g a r š a u g a sēklu a t r a d u m i e m L a t v i j a s t u v ē j ā s t e r i to r i j ā s .

Triticum L. — kvieši. V a i r u m s a r h e o lo ģ i s k ā m a t e ­r i ā l a kviešu g r a u d u ir t ā d ā s tāvok lī , ka g r ū t i i z šķ ir ­t ies pa r to p ie s k a i t ī š a n u k ād a i no te ik t a i kv iešu su ­gai. D ro š ā k id e n t i f i c ē ja m ie g r a u d i p a r a s t i pi eder pie p a r a s t a j i e m je b m ī k s t a j i e m kv ieši em (T. aestivum L.) , ku r ā i e tve ram ar ī p u n d u r k v i e š u s (T. compac-

154

PARAUGI VIETA DATĒJUMS NEZĀLAINĪBAS KOEFICIENTS SASTOPAMĪBA. •/.vasaras nezāles dauzgadTgās stiebrzSles

M2 MASKAVAS APG. 1913. g. 0,05 0.1 0.2 0,3 0.4 20 40 60 80 20 40 60 80•K KALININAS APG. 1912. g •

•1-1 ĻEŅINGRADAS APG 1911. g

Mi MASKAVAS APG 1907. g. ----- 1 -

s SILĒ2IJA 1642. g.

51 ASOTE XII gs. > ----51a ASOTE XII gs.

061 TALSI XII gs —« 1

286 TĒRVETE XI - XIII gs 1

287 TĒRVETE XI-XIII gs. • ----288 TĒRVETE XI- XIII gs 1

02 DAUGMALE XI - XII gs R - i •04 OAUGMALE XI- XII gs • •

03 TALSI XI gs. a

034 TALSI XI gs. ----00 212 AUKSTADVARE X - XIVgs Hl ••III IIII IIMII 1 i n a n n

Gi GRODŅA XII - XIII gs. m

NOVGORODA XI -XII gs. esj

3. att. Nezāļu sastopam ība (procentos) un nczala inības koeficienti arhcoloģiskaja un 20. gs. sākuma rudzuseklas m ateriā lā (pēc PacHHbiu, 1959).

ZIEMAS UN ZIEMOTSPĒJIGAS NEZĀLES,100

VASARASNEZĀLES

ATMATU UN LĪDUMU SISTĒM A

DAUDZGADĪGASN EZ Ā LE S

TRISLAUKU SISTĒMA VAI

DAUDZGADĪGI LAUKI

4. att. Ziemas rudzu nezāļu bioloģiskais spektrs 3. attēla m inetaj iem paraugiem.

155

Romiešu cipari indeksā pie pa rau g a kārtas num ura apzīmē datē jumu gadsimtos (I tabu lā Di = senākais dzelzs laikmets), burti — palie linājum u (A — palielināts 2,5 reizes, B — 3,1, C — 3,75, D — 5, E — 10 reizes); skaitļi pēc a trašanas

vietas — p a rau g a inventāra numurs.

I t a b u l a . Parasto miežu (Hordeum vulgare) sēklas: 1 Di C — Kivti 0236; 2 D , A - Kivti 501(42); apakšā: vidu miezis, malās — kvieši (Trilicum sp.), augšā pa kreisi — vējagriķis (Polygonum convolvulus), pa labi — ķeraiņu m adara (Galium aparine); 3 n _ iv A — Sārum kalns 029; 4 u - i v C — Sārum kalns 029; 5V C — Daugm ale 078; 6 v i - v i n C — Ķenteskalns 0209; 7x i A — Talsi 09; 8 x I - X I I A — M ežo tne 07; 9xN C — Asote 51 (7); 1 0 x i - x n C — Tērvete 251 (53); 1 l x i n C — ’Tērvete 205 (44)

156

II t a b u l a . Divgraudu kviešu (Triticum dicoccon) seklas: 12v A — Daugmale 078; 1 3 v i - v n r C — Ķcn- teskalns 0209; 1 4 x - x i C — Asote 19(9), 56(12) (vārpa); 1 5 x i - x n C — Daugmale 02. Parasto kviešu (Triticum aestivum) sēklas: 16v C — Daugm ale 078; 1 7 y i - v n i C — Kenteskalns 0209; 18īx C — A s o t e 6 9 ( 9 ) 1 9 x i A — Talsi 08; 2 0 x i _ x n A — Daugm ale 02; 2 1 x ī _ x n A — Mežotne 022; 22xī_ xm C — Tērvete 251 (53);

23 x III A — Tērvete 126(57).

157

III t a b u l a . V ē j a a u z a s (Avena fatua) sēklas: 24v A — Daugm ale 078; 25v C — Daugm ale 078; 26v D — Daugm ale 078 (sēklas apakšdaļa) . S ē ja s a u z a s (Avena sativa) sēklas: 27xi A — Talsi 08; 2 8 x i - x i i A — Mežotne 017; 2 9 x n C — Asote 51 (7a); 3 0xn A — Tērvete 75(6). P a r a s t o r u d z u (Secale cereale) varpa, sēklas un sēklu dīgļi: 31 xi A — Talsi 01; 32xi A — Talsi 05; 3 3 x i - x i i A — Mežotne 017; 3 4 x i _ x n C — Daugm ale 04; 3 5 x i - x i i i C — Tērvete 25 1 (5 3 ) ;3 6 x n C — Tērvete 213 (15); 37xii

B — Asote 51(7); 3 8 x in A — Tērvete 126(57); 39x i ii C — Tērvete 218(21).

158

IV t a b u l a . Sējas zirņu (Pisum saiivutn) sēklas: 40V I-V IIIC — Ķenteskalns 0216; 41 x i A — Talsi 012; 4 2 x i - x n A — Daugm ale 02; 4 3 x I - x I I A — Mežotne 017; 4 4 xI - x n i C — Tervete 251(53); 45xIII A — Tērvete 75(6). Lauku pupas (Faba bona) seklas: 4 6 V I-V IIIC — Ķenteskalns 0218; 47 x I A — Talsi 01; 4 8 x I - x I I A — Mežotne 017; 49 x II C — Asote 51(7);

5 0 x I - x m C — T ē r v e t e 251 ( 5 3 ); 51 x I 11, 5 2 x n x A — T ē r v e t e 1 0 1 ( 3 2 ).

159

V t a b u l a . Paras tās sares (prosas) (Panicum miliaceum) sēklas: 53v C— Daugm ale 078- 5 4 x i - \ i n C — Tērvete 262(79); 55XII-XIII C — Asote 44(13); 56XIII A — Tervete 106(37). Sejas linu (Linum usitatissimum) sēklas: 57xi A — Talsi 09; 5 8 x i - x i i A — Mežotne 017; 5 9 x I -X I I I C — Tērvete 256(81). Sējas rāceņa (Brassica campestris) sēklas: 60xTTIC, 6 1 x I I IE — Tērvete 103(34). Sējas idras (Camelina sativa) sēklas: 6 2 x I -X II I C — Tērvete 256(81). Sējas kaņepju (Cannabis sativaj sēklas:

63, 6 4 x n _ x i i i A — Talsi 032. Sejas lecu (Lens culinaris) sēklas: 65xi A — Talsi 09; 6 6xn A — Asote 48(4).

160

VI t a b u l a . Magones (miega?) (Papaver ef. somniferum) pogaļa un sēklas: 6 7 x i - x n C — Daugm ale 02; 6 8 x i - x n i C — Tērvete 262(79). Sējas risu (O r y z a sativa) nedegušas seklas: 6 9xn C — Asote. Sezatna (Sesamum indicum) sēkla (?): 7 0 x n i C — Tērvete 109(40). P a ras tā kokaļa (Agrosiemma githago) sēklas: 7 l x n i C — Tērvete 205(44). Rudzu smilgas (Apera spica- venti) sēklas: 72xī A — Talsi 03. Rudzu lāčauzas (Bromus secalinus) sēklas: 73v D — Daugm ale 078; 7 4 x i - x n A — Daugm ale 02. P ļavas dzelzenes (Centaurea jacea) un parastās salātenes (Lapsana communis) (pa labi) sēklas: 75v C — Daugm ale 078. Bastarda ba landas (Chenopodium hybridum) sēklas: 76x n C — Asole 51 (7a). Pa ras tā cigoriņa (Cichorium intybus) sēklas: 7 7 x i - x i n D — Tērvete 278(90). Akļu (G a le o p s is sp.) sēklas: 78v D — Daugm ale 078. Vējagriķa (kazapiņas) (Polygonum convolvulus) sēk­las: 79v D — Daugm ale 078. Pa ras tā krūkļa (Frangula alnus) sēklas: 8 0 Vi - v i n C — Ķenteskalns 0211. Mežābeles (Malus sylvestris) nodegusi sēkla: 8 l ix C — Asote 63(9)I . Ārstniecības cietsēkles (Lithospermum officinale) nedegušas sēklas:

8 2 v i - v i n A — Ķenteskalns 0431(113). Meža avenes (Rubus idaeus) nedegušas sēklas: 83xi A — Talsi 079.

P i e z ī m e : Par 73 y un 75 y (Daugmale ) skat. piezīmi 3. tabu las beigās; par 81 jx — tekstu 153. Ipp. 2. rindkopā.

11 100854

VII t a b u l a . Mīklas lodīte, p re tskata un griezuma (nodegusi): 84, 85x i C — Asote 54(10). Augsnes sene: 86x i A — Talsi 08. Neidentificēts objekts: 8 7 x n - x i n A — Asote 41(10).

ium Ho s t ) . V i s u m ā pie pē dē j i e m p ieder kviešu g ra ud i , ku ru f o rm a s t ipr i var i ē , tā ka g r a u d i ir gan i eapa ļi , gan i egaren i . P a r p u n d u r k v ie š i e m droši pie­s k a i t ā m u fo rm u k lā tb ū tn i a r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e r i ā l ā l iecina a t r a s t i e ļoti īsie v ā r p a s ass posmi ( l i t e ra tū r ā p a l a i k a m t ā d a s f o rm a s a p z īm ē pa r Triticum com- pactum antiquorum H ee r ) .

Triticum dicoccon (Schrank) Schiibl. — kvieši, divgraudu. Šī ir v i s s e n ā k ā kv iešu suga B a l t i j ā . L a t ­v i j ā tā k o n s t a t ē t a j a u se nāk ā dze lzs l a ik m e ta s l ā ­ņos (Di ) . D i v g r a u d u kv ieši em ir lū s t oš a v ā r p a s ass, t āpēc z e m ko p i s n e d r ī k s t n o k a v ē t n o v ā k š a n u , bez t am g r a u d i g rū t i i zku ļami , jo ļoti cieši i es l ēgt i v ā r p a s p lēksnēs . Ap 1935. g. d i v g r a u d u kv ie šus L a t v i j ā vēl šur tur a u d z ē j a m a z o s l a uc i ņo s kā p u t r a i m u ku l ­tū ru . I n t e r e s a n t i , ka otro l a tv isko kviešu a p z ī m ē ­j u m u «pūri» (Ca6aji5?ycKac, 1959, 222. lpp.) et imo- loģi sk i sa i s t a ar somu «puuro» — pu tra , pu t r a i mi . T ā d ā g a d ī j u m ā n o s a u k u m s «pūri» sā ko tn ē j i v a r ē ja a pz īm ē t d i v g r a u d u kv iešus , bet, šai k u l t ū r a i i zzū­dot, tā sāka sa uk t p a r a s t o s z i em a s kv i ešus ( K u r ­ze mē ) . A n a l o ģ i s k i seno r ā c e ņ u n o s a u k u m u v ie tām a t t i e c in ā ja uz k a r tu p e ļ i e m , bet lēcu — uz sē ja s v ī ­ķ iem ( V ic ia sativa L.) , (PacHHbiu, 1958).

P a r a u g ā , kas i e gū t s T ēr v e t es p i l s k a ln a 11.—13. gs. s l ānī , k o n s t a t ē t a s ar ī p a r a s t ā c ig or i ņa (Ci- ehorium intybus L.) sēklas , (skat . VI tab.: 77). P r e ­

tē j i bieži s a s t o p a m ā m r ib o tā m c i g o r i ņ a sēk lām šīs sek las š ķ ē r s g r i e z u m ā ir g a n d r ī z ne r ibo ta s . Ma zr ib o - t a s sēk las p ie min V i t m a k s (Wi t t inack , 1922) kādā no H o l a n d e s s a ņ e m t ā sēklu p a r a u g ā . C i g o r i ņ š nav r a k s t u r ī g a t ī r u m u nezā le , bet var ievies t ies a t m a t ā un v i sp ā r Z ie m eļ e i r o p ā a c īm r e d z o t ir c i lvēka p a v a ­donis.

N o s l ē g u m ā j ā p ie z īm ē , ka v a i r u m a m s e n a j ā sēklu m a t e r i ā l ā s a s t o p a m o n ez ā ļ u su g u l a tv iskie n o s a u ­kum i (p ie m ēr am , kokāl i s , l āča uza , b a l a n d a , usne, akļi , sūrene , skābene , gau r i , s ā r inene , v i r za , v a n a g - z i rn i s u. c.) ir s e na s ci lmes . A r h e o l o ģ i s k a j ā m a t e ­r i ā l ā p i ln ī g i t r ū k s t t a g a d m a s v e i d ā s a s t o p a m o t ī ­r u m a zv ē r ēs ( S i n a p i s arvensis L.) un t ī r u m a pē r k o ­nes ( R a p h a n u s raphanistrum L.) sēklu. R u d z u p u ķ e s (Centaurea cijanus L.) sēk las p a r ā d ā s t ika i v i d u s ­laikos. Bez t a m v a i rā k i ap s tā k ļ i (biežā s a s t o p a m ī b a K o kn es e s m a t e r i ā l ā , vā c i s ka i s a p z ī m ē j u m s « R a i n ­kohl») v ed in a n os ka id ro t , vai p a r a s t a j a i sa l ā t ene i (Lapsana communis L.) a g r ā k n eb i j a p r a k t i sk s pie­l ie to jums . Diemžēl šī a u g a se n ā k a i s n o s a u k u m s nav sa g la b ā j i e s . G a n d r īz p i ln īg i a i z m i r s t s p u r v a i n u p ļa ­vu a u g a n o s a u k u m s l ē dz e rk s t e ( C i r s iu m oleraceum L.) līdz ar tā p a r a l ē l f o r m ā m , kas ļoti pl aš i i z p l a t ī ­t a s kā L a t v i j ā , tā ar ī L ie tuvā. Ir e t n o g r ā f i s k ā s z iņas pa r šā a u g a k ā d r e i z ē j u i z m a n t o š a n u u z t u r a m . Vai sa l ā t en e i n e v a r ē t u bū t l īdz īgs i z m a n t o j u m s ?

162

A R H E O L O Ģ I S K O S Ē K L U A T R A D U M U V I E T A S ,

I Z R A K U M U G A D I UN V A D Ī T A J I , L A I K M E T S UN A N A L I Z Ē T O P A R A U G U S K A I T S

(S K A T . 1. A T T .)

Datējumi pēc izrakumu vad ītā ju datiem, datē jumu saīs inājum i pēc «Latvijas PSR arheoloģija» (R., 1974): A (vēlais neolīts) — 2000.— 1700. g. p. m. ē.; D, (senākais dzelzs laikmets) — 500. g. p. m. ē.—m. ē. 1 0 0 . g.; D2 (agrais dzelzs laikmets) — 2 .—4. gs.; D 3 (vidējais dzelzs laikmets) — 5 . -9 . gs; D4 (vēlais dzelzs laikmets) — 10.— 12. gs.; V (viduslaiki) — 13— 17. gs.

1. Araišu ezerpils, Cēsu raj. 1966., 1967., J. Apals, D 3 , 40 pa­raugi.

2. A s o t e s p i l s k a l n s un a p m e t n e , J ē k a b p i l s ra j . 1949. — 1954. g.,E. Snore, D3, D4 , 30 paraugi.

3. Daugm ales pilskalns, Rīgas raj. 1935,— 1937. g., D3 , D4 ,6 paraugi.

4. J e r s i k a s p i l s k a l n s un a p m e t n e , P r e i ļ u ra j . 1939. g., F. B a l o ­dis, D4) 1 paraugs.

5. Kivtu apmetne, Ludzas raj. 1957./58. g., E. Šņore, D2 ,26 paraug i (bez tam analizēti vēl 18 tukši paraugi) .

6 . K o k n e s e s p i l s k a l n s , a p m e t n e un m ū r a pi ls , S t u č k a s ra j . 1965./66. g. A. Stubavs, D2 , D3 , D4 , V, 60 paraugi.

7. Ķ e n t e s k a l n a p i l s k a l n s un a p m e t n e , O g r e s ra j . 1955 /56. g., A. Stubavs, Di, D3 , 182 paraugi.

8 . Ķivutkalna apmetne, Rīgas raj. Doles salā. 1966./67. g., J. Graudonis, Di, D2 , 14 paraugi.

9. Kreiču apmetne, Ludzas raj. 1957./58. g., L. Vankiria unF. Zagorskis , A, 3 paraug i (bez tam analizēti 2 tukši pa­raugi) .

10. Laukskolas kapulauks (255. kaps), Rīgas raj. 1969. g., A. Za­riņa, D4 , 1 paraugs.

11. L ip š u l īb ie š u c ie m s , R ī g a s r a j . , 1975. g., J. D a ig a , D4, 1 p a ­raugs.

12. Lokstenes pilskalns, Stučkas raj. 1963./64. g. E. Mugurēvičs, D3 , 5 paraugi.

13. Mežotnes pilskalns, Bauskas raj. 1938./39. g., D4 , 37 paraugi.14. Mūkukalna apmetne, Stučkas raj. 1960., 1962. g., J. Graudo-

nis, Di, 6 paraugi.15. Oliņkalna pilskalns, Stučkas raj. 1959.— 1962. g., E. Mugurē-

vičs, D4 , 3 paraugi.16. Pilspurva apmetne (Gramzdas Saulītēni), Liepājas raj.

1964. g., P. Stepiņš, D4 , 1 paraugs.17. Raušu apmetne, Rīgas raj. Doles salā. 1968.— 1972. g.,

E. Šņore, J. Daiga, D4 , 2 paraugi.18. R ī g a s p i l s ē t ā D a u g a v a s ie lā , 1978. g., A. C a u n e , V (1 3 . —

14. gs.), 4 paraugi.19. S a l a s p i l s m ū r a pil s , R ī g a s ra j . 1975. g. A. S tu b a v s , V (1 5 .—

16. gs.), 7 paraugi.20. Sāruinkalna apmetne, Cēsu raj. 1922. vai 1929. g., J. Krie-

viņš vai E. Šturms, D, vai D3 , 2 paraugi (iespējams, graudi att īrīt i no piemaisījumiem, jo paraugos nezāļu sēklu p rak­tiski trūkst) .

21. Sēlpils apmetne, Jēkabpils raj. 1965. g., E. Šņore, V (14.—15. gs.), 7 paraugi.

22. Spietiņu apmetne, Jēkabpils raj. 1963. g., J. Daiga un M. Atgāzis, D3 , 1 paraugs (bez tam analizēti 5 tukši pa­raugi).

23. Talsu pilskalns, Talsu raj. 1936,— 1938. g., A. Karnups, D4 ,34 paraugi.

24. Tērvetes pilskalns, Dobeles raj. 1952,— 1957. g., E. Brīv- kalne, D3 , D4 , 198 paraugi.

1. t a b u l a

K u r z e m e s p i l s k a l n o s a t r a s t a s a u g u s e k l a s 1

Augu nosaukumi

Talsu pilskalnsGram zdasSaulītēni

D411. gs.D4

12. gs.D4

12.-13. gs.D4

m,Q3 &0k

Q

1 2 3 4 5 6 7

1. K u l t ū r a u g iAvena sp.A vena saliva Brassica campesfris Camelina saliva Cannabis saliva Faba bona H ör de um vulgare Linutn usitatissimum Pisum sativum Seeale cereale Triticum aestivum Trilicum dicoccon

2. V a s a r a s n e z ā l e s

Atriplex hast at a Chenopodium album Erysimum cheiranthoides Euphorbia helioscopia Fumaria officinalis Galeopsis sp.Galium sp.Galium aparine Polygonum aviculare Polygonum convolvulus Polygonum lapathifoliurn Spergula arvense Thlaspi arvense Vicia sp.Vicia hirsuia Vicia letrasperma Viola arvensis

3. Z i e m o t s p e j ī g ā s n e z ā l e s

Agrostemma githago A per a spica-venti

- - 41 - -7 1 -1 1 1

1 - i ( i )2 - 2

2 1 ( 8 ) 2 (1 ) 4 (2 )6 - 1

9(3 ) - 22 0 (9 ) 2 (1 ) 4 (3)16(3) - 4

5 - -

3 - 115 1 2

2 1 -1 1 -8 1 2

7 1 4

10 1 311 2 4 5 1 2

3 - 23 1 1

1 - 1

4 1 24 - 1

1 5 -- - 1- 8 -- • 3 r- 2 ( 1) -- 4 -

KD 2 8 ( 1 1 ) 1( 1)- 7 -- 11(3) 1

2 (1 ) 2 8 ( 1 4 ) 1- 2 0 (3 ) -- 5 1

4 - 1 19 1

1 -3 -2 -

11 -3 -

1 13 -1 -

14 I1 18 -

8 -1 -5 15 - 1 -

- 2

7 -1 6 -

163

1 . t a b u l a s t u r p i n ā j u m s

1 2 3 4 5 « 7

Bromus secalinus б з 9Carum carvi S l - — бLapsana communis S l — l lOM elandryum album l l l l — 1з —

4. D a u d z g a d ī g ā s n e z ā l e s

Car ex sp. з l — 4 —Centaurea ja cea 7 l - — S —Cirsium arvense 1 l — - 2 ——Coronaria flos-cuculi l — - — l —Elytrigia repens l — — — l —Festuca sp. l l — — 2 ——K nautia arvensis з — - — з —Phleum pratense з l 2 — б —Ranunculus acer l — — — l —Ranunculus repens l — — — з —R um ex sp. 4 l 2 - 7 —R um ex acetosella з —— — — з —R um ex crispus 2 — — — 2 —Stachys palustre S — l — 9 —Trifolium pratense l l — — 2 —

5. D a u d z g a d ī g i e s a v v a j a sl a k s t a u g i un p u s k r ū m i

Rubus idaeus з — з —Thalictrum sp. — l — — l —

P a r a u g u k o p s k a i t s 25 2 5 2 34 1

'T a b u lu ailēs pa ra u g u skaits, kuros a tras tas at tiecīgās sugas sēklas; iekavas — parau g u skaits, kuros suga dominē; ailē «Paraugu kopskaits» — pa rau g u skaits, kuros sēklas konsta tētas

2. t a b u l a

T e r v e t e s p i l s k a l n a a t r a s t a s a u g u s e k la s

Augu nosaukumi5 -

б. gs. D 3

ll . gs.D,

l 2. gs. Dt

l2 — l3. gs.

D4

l3. gs. D*

l l . - l 3 . gs. t>4 D4 kopa

1 2 3 !4 5 б 7 S

1. K u l t u r a u g i

A vena sp. - 1 S ( 1) l S7 4б 110( 1)A vena fa tu a - - — — 1 l 2B rassica campestris - - — — 11(4) 1з ( 1) 2 4 (S )Cruciferae - - — — l 4 SCamelina sativa - - — — 10 б 1бFaba bona - - — — 2 9 ( 2 ) 1б 4 S (2 )H ordeum vulgare 1 6 (3 ) б ( 1) 4 7 2 ( 3 4 ) б 4 (1 3 ) 1S2 ( S 1)Lens culinaris - - — — — з 3Linum usitatissimum - - — — 1 11(3) 12(3)Panicum miliaceum 1 - — — 10 ( 1) 3 4 ( 1 3 ) 14(14)P a paver sp. - - — — 1 4 (1 ) S ( 1)Pisum sativum - 1 — S 4 2 (2 ) 4 4 (3 ) 9S(S)Secale cereale - 5 7 (1 ) б 7 1 (9 ) б 7 (1 2 ) ^ б ( 22 )Setaria sp. - - — 4 2 3 (3 ) 2 7 ( 3 )Sesatnum indicum (?) - - — — 1 — lTriticum sp. 1 3 б б 7 1 (1 б ) б 7 (1 3 ) 1S9(29)Triticum dicoccon - - — - 4 3 7

P ie z īm e . Z i e ma j i (k v ie š i un r u d z i ) d o m i n ē j a S1 g a d ī j u m ā , v a s a r ā j i (m ie ž i un a u z a s ) —52 g a d ī j u m o s

2. V a s a r a s n e z ā l e s

A trip lex pa tu la - - — — l 2 3Chenopodium album 1 - — — 2 1 ( 2 ) 2 S 4 б (2 )Erodium cicutarium .— - • — • — з 1 4Erysimum cheiranthoides - - — — l l 2Galeopsis sp. - - — — 19 1б 3SGaleopsis ladanum - - • — — 2 — 2Galium sp. - - . — — 4 S 9Galium aparine - - — — 2 8 (7 ) 3 0 (1 ) S8 ( 8 )Lam ium sp. - - — — l — 1Lycopsis arvensis l lM alva sp. l l

l64

2 . t a b u l a s t u r p i n ā j u m s

1 2 3 •4 S 6 7 8

Polygonum sp. 1 2 1 4Polygonum aviculare - - - 5 1 6Polygonum convolvulus - •- - - 10 24 34Polygonum lapathifolium 1 - - - 18 3 0 (1 ) 4 8 ( 1 )Senecio sp. - • - - - 3 - 3Spergula arvensis - - - - 13 10 21Stellaria media - - - - 1 1 2Thlaspi arvense - - - - 1 1 2Vicia sp. - - - - 6 6 12Vicia hirsuta - - - - 17(1) 13 3 0 (1 )Vicia tetrasperma 3 3Viola arvensis - - - - - 1 1

3. Z i e m o t s p e j ī g ā s n e z ā l e s

Agrostem m a githago - - - - 17(1) 16 3 3 (1 )Apera spica-venli 2 2Brom us secalinus - - - - 9 3 12Carum carvi - - - - 3 6 9Lapsana commune - - - - 8 4 12Lithosperm um arvense 2 2M elandryum album - - - - 8 16 24Silene sp. - - - - 1 1 2Torilis japonica 1 1

4. D a u d z g a d ī g ā s n e z ā l e s

Agrostis sp. - 1 - - 1 3 14Carex sp. - - - -— - 1 1Centaurea ja cea - - - - 10 3 13Cichorium intybus 1Cirsium arvense - - - 2 3 5Elytrigia repens - - - - 1 1 2Festuca sp. - - - - 11 4 15Luzula sp. - - 1 1Phleum pratense - - - - 7 5 (1 ) 12 ( 1)P oa sp. - - - - 1 1 2Potent ilia sp. 1 1Ranunculus acer 1 1*Ranunculus repens - - - - 5 1 6Rum ex sp. - - 7 4 11Rum ex acetosella - 3 1 4Rum ex crispus - - - 4 1 5Stachys palustris 1 - 1 - 17 11 28Trifolium pratense - - - - 2 1 3Urtica dioica - - 1 1Gramineae - - - - 2 14 16

5. D a u d z g a d ī g i e s a v v a ļ a sl a k s t a u g i un k rū m i

Chelidonium majus - 1 9 10Glyceria sp. - - - - 1 - 1Corylus avellana - - 1 - - - 1Rubus idaeus - - - - 1 2

P a r a u g u k o p s k a i t s 1 7 9 9 86 86 197

D a u g m a l e s un M e ž o t n e s p i l s k a l n o s a t r a s t a s a u g u s e k la s

Daugm ale Mežotne

Augu nosaukumi5. gs. D3 11. -12. gs.

D*11,-12. g9.

D«12.-13. gs.

D, D< kopā

1 2 a 4 5 6

1. K u l t ū r a u g i

A vena sp. 17 4 21A vena fa tu a 4 — — — —Brassica campestris — 1 7 — 7Camelina sativa — — 2 — 2Fababona — — 11 3 ( 1 ) 1 4 ( 1 )Hordeum vulgare 4 (4 ) 1 3 2 ( 9 ) 3 3 5 ( 9 )Linum usitatissimum — — 8 — 8Panicum miliaceum 2 — 5 — 5Papaver sp. — 1 — — —

3 . t a b u l a s t u r p i n ā j u m s

1 2 3 4 5 6

Pisum sativum 1 5 5Secale cereale 2 ' ) 2 ( 2 ) 3 1 ( 1 5 ) 4 3 5 ( 1 5 )Sesamum indicum 1 - - —Setaria sp. 2 - 8 - 8Triticum sp. - 1 - - —Triticum aestivum 1 - 11 5 16Triticum dicoccon 2 1 - 1 1

2. V a s a r a s ne zā l e s

Atriplex prostrata - - 1 — 1Chenopodium album 2 1 10 - 10Euphorbia helioscopia - - 1 — 1Galeopsis sp. 1 1 2 — 2Galium sp. - - 2 —— 2Galium aparine 1 1 10 — 10M alva sp. - - 1 — 1Polygonum aviculare - 1 - — —Polygonum convolvulus 1 1 2 •- 2Polygonum lapathifolium - 1 6 — 6Polygonum persicaria - 1 3 — 3Spergula arvensis - 1 5 — 5Stellaria media - - 1 — 1Thlaspi arvense - - 1 — 1Vicia hirsuta - 1 4 — 4

3. Z i e m o t s p e j ī g ā s nez ā l e s

Agrosiemma githago 1 1 13 — 13Apera spica-venli - 1 4 — 4Bromus secalinus I 1 2 3 — 3Carum carvi - - 4 — 4Lapsana communis I 1 2 4 — 4Melandryum album 3 1 12 — 12

4. D a u d z g a d ī g ā s ne z ā l e s

Carex sp. - 1 1 — 1Centaurea jacea 1 2 2 — 2Cirsiurn arvense - - 2 — 2Phleum pratense 1 1 5 - 5P oa sp. - 1 - — —Ranunculus repens 1 - - — —Rumex sp. - - 1 — 1Rumex crispus 1 1 - — —Sonchus arvensis - - 1 — 1S t achy s palustris - 1 — 1Trijolium pratense - - 2 — 2

5. D a u d z g a d ī g i e s a v v a ļ a sl a ks t a u g i un krūmi

Chelidonium majus 3 — —Corylus avellana - - 1 — 1Glyceria fu i ta n s - 1 1 — 1

Parau g u kopskaits 4 2 32 5 37

1 I e s p e j a m s , sek la i e k ļu vu s i no a u g š e j i e m s laņ iem

4. t a b u l a

M ū k u k a l n ā , Ķi vu t ka l n ā , Ķ e n t e s ka l n ā un Ār a i šu ezerpi l ī a t r as t ās au g u s eklas

Ķ iv u tk a ln s A ra iš t iA u g u n o s a u k u m i D,

D, D2D3 ez erp i is

D3

1 2 3 4 5 6

1. Kul t uraug i

A vena sp. 12A vena fa tu a — 4 7 -Brassica campestris — - - - 11(4)Camelina sativa — 4 ( 2 ) 4 - 3 ( 1 )Faba bona 3 1 - 7 3H orde um vulgare 4 ( 2 ) 6 (3 ) 7 110 7Linum usitatissimum — - - •- 6Panicum miliaceum — 4 7 4 -Pisum sativum - 4 7 38 1Seeale cereale - - - 17 3

166

4. t a b u l a s t u r p i n ā j u m s

1 2 ß 4 5 6

Triticum sp. 1 1 28 3Triticum aesiivutn 3 - - 9 3Triticum, dicoccon - 5(2) 7(7) 37 1

2. V a s a r a s n e z ā l e s

Chenopodiutn album 3 3 3 23Galeopsis sp. - - 1 3 5Galium sp. - :--- - 1 -Galium aparine - - •- 2 2Polygonum sp. - - 3 1 -Polygonum aviculare - - - - 1Polygonum convolvulus - 1 3 4 12Polygonum lapalhifolium - - 4 2 1Raphanus raphanistrum - - -• 1 -Spergula arvensis - 2 - - -Stellaria media - 3 - - 3Vicia sp. - - 2 - -Vicia hirsuta - - - 1 -Viola arvensis - - - 2 -

3. Z i e m o t s p e j i g a s n e z ā l e s

Carduus crispus - - - - 1Lapsana communis - - - - 5Melatidryutn album - 1 - • - 17

4. D a u d z g a d ī g ā s n e z ā l e s

Car ex sp. - 1 1 1 1Cirsium arvense - ---- - - 2Gramineae - - - 1 1Ranunculus sp. - - - - 1Rumex sp. - - 2 1 1Rutnex crispus - - - 1 -

5. S a v v a ļ a s d a u d z g a d ī g i e l a k s t a u g i un k o k a u g i

Corylus avellana 4Eupatorium cannabinum - - - - 1Frangula alnus - - - 1 -Juniperus commune - - - - - 1Labiatae - - - - 1Lathyrus sp. - - - - -Lithospermum oficinale - - - 4 -Lycopus europaeus - •- - - 3(1)M atteuzzia struthiopleris - • - - - 1Quercus robur - - - 1 -Picea abies - - - -— 1Rub us sp. - - •- 1 -Rubus idaeus - - - 1 6Salix sp. - - - - 1

Paraugu kopskaits 6 7 7 182 40

O l i ņ k a l n a u n R ī g a s a p k a i m e a t r a s t a s a u g u s e k la s

5. t a b u l a

Oliņkalns Laukskola Rauši Lipši RīgaSalaspils

mura pilsAugu nosaukumi 11. gs. 11. -12. gs. 11. -12. gs. 11.-13. gs. 13,-14. gs. 15.—16. gs.

D< D< D4 D4 V V

1 2 3 4 5 6 7

1. K u l t ū r a u g i

Avena sp. 1 2 — 4 7Avena fatua — 1 — — 1 —Brassica campestris — 1 2 —Camelina sativa 1 — — —Faba bona — — 1 —Fagopyrum esculent um — — — — 5Hordeum vulgare — 1 2 1 4(4) 7(2)Pisum sativum — 1 2 — — 1Seeale cereale 2 — — — 2 7Triticum aesiivutn — — - 2 1 (J) 4 7

5. t a b u l a s t u r p i n ā j u m s

2 3 4 5 6

2. V a s a r a s n e z ā l e s

Chenopodium album Galeopsis sp.Galeopsis ladanum Galium aparine Lamium amplexicaule Lamium purpureum Odontites vulgaris Polygonum sp. Polygonum convolvulus Senecio sp.Sper gula ar v ens is Stellaria media Vicia sp.Vicia hirsuta

2 1

2 1

3. Z i e m o t s p e j i g a s n e z ā l e s

Agrostemma githago Bromus secalinus Centaurea cyanus Echium vulgare Lapsana communis M atricaria sp.M elandryum album

4. D a u d z g a d ī g ā s n e z ā l e s

Carex sp.Cirsium arvense

M edicago sp.Rumex acetosella Stellaria graminea Gramineae

4(1 )31

11

P a r a u g u k o p s k a i t s

6. t a b u l aZ e m g a l e , L a t g a l e u n V i d z e m e a t r a s t a s a u g u s e k la s

Augu nosaukumiKreiči

AKivti

D2

§ »

„ 2-SQ

Spielin1D3 ’

LoksteneDa

JersikaD4

Sēlpils 14.-15. gs.

V

1 2 3 ,4 5 6 7 8

1. K u l t ū r a u g i

Avena sp. - - - - - - 3Brassica campestris - - - - 3 •- -Faba bona - 1 - - - • - -Hordeum vulgare 1 15 2 ( 2 ) - 4 1 5.(3)Linum usitatissimum - 1 - - - - -Pisum sativum - 4 - - 2 - -Secale cereale - - - - - - • 6(3 )Triticum aestivum - 6 1 - 2 - 3Triticum dicoccon - 6 - - 1 - -Triticum monococcum (?) 1 - - - - - -

2. V a s a r a s n e z ā l e s

Chenopodium album 1 1 - 1 1 - 3Galeopsis sp. - 4Galium aparine - - 3 - - 2 - 3Polygonum sp. - 1Polygonum convolvulus - 1 - , - 1 - 3Polygonum lapathifolium - 3Vicia sp. - 6 - - 1 - -

3. Z i e m o t s p e j ī g ā s n e z ā l e s

Agrostemma glthago - 3Bromus secalinus - 1

4. D a u d z g a d ī g ā s n e z ā l e s

Carex sp. - 1 - - - - -Rumex sp. - - - - - - 1Siachys palustris - - 1 - - -Gramineae - 3 - - -

71

2

2 4

2

42

4 723

5. S a v v a ļ a s k rū m i

Corylus avellana Rubus sp._________

P a rau g u kopskaits 3 26

3

72 5

Asotes pilskalna a tras tas augu seklas

7. t a b u l a

Augu nosaukumi 9. gs. DA

№2q~

1 0 .— 1 1 . gs.

D«i

gs gs<N 13. gs.D4

D«aok

1 ß 3 4 5 6 7 | 8

1. Kulturaugi

Avena sp. 1 — 2 4 3 — 9Avena saiiva — — — •_ — 3 3Brassica campestris — — — 3 — — 3Faba bona — 14 — — 5Hordeum vulgare i ( i ) 1 2(1) 13(2) 3 — 19(3)Lens culinaris — — — 5 . 1 — 6Linum usitatissimum 1 — — — 3Oryza sativa — — — 1 — — 1Panicum miliaceum — — — 1 1 — 2Pisum sativum — — 2 9 1 — 12Secale cereale — 1(1) 1 11(5) 2 — 16(6)Triticum aestivum 1 1 2 1 2 2 — 1 7Triticum dicoccon 1 1 1 — — — 2

2. Vasaras nezales

Chenopodium album 1 — —— 53 1 — 4Chenopodium hybridum — — — — 5Galeopsis sp. 1 — — 3 — — 3Galeopsis ladanum — — — — 1 — 1Galium aparine 1 14 1 — 6Polygonum sp. — — — 1 — — 1Polygonum convolvulus — 1 — — — — 1Polygonum lapathifolium 1 — —— 2 — — 2Thlaspi arvense — — 1 — — 1Vicia sp. — — — 2 — — 2Vicia tetrasperma — — — 1 — — 1Viola arvensis — — — 1 — — 1

3. Z iemotspejigas nezales

Agrostemma githago 1 — — 2 — — 2Crepis tectorum — — — 2 — — 2Lapsana communis — 1 — 2 1 — 4M elandryum album — — — 2 — — 2

4. D audzgad īgas nezales

Carex sp. — — — 1 — — 1Phleum pratense 1 — — — — — —Plantago lanceolata — — — 1 — ' — 1Ranunculus acer — — — 1 — — 1Rumex sp. 1 — — — — —Stachys palustris 1 — — — — — —Trifolium pratense — — — 3 — — 3

5. Savvaļas daudzgadīgielakstaugi un krumi

Corylus avellana — — — — 1 — 1Lithospermum officinale — — — 1 — — 1Thalictrum sp. — — — 1 — — 1

Parau g u kopskaits 1 1 3 16 6 3 29

Kokneses pilskalna, apmetne un mura pili a tras tas augu seklas

Augu nosaukumil.—

4. gs. DI

5.—I9. gs,

D3

1 0 .— 1 1 . gs.

D*1 1 . gs.

»411 1 —

1 2 . gs.Ü4,

1 2 . gs.D4

D4kopa

1 2 .— 13. gs.d4/v

13,— 14. gs.

V17. gs.

V13.—

17. gs. V

1701. g. V

1 2 3 4 6 7 8 9 1 0 11 1 2 13

1. Kultūraugi

Avena sp. 1 1 1 1 — — — I—Avena fatua — 1

Avena saīiva — — — — 3(1) 3(1) 1 — — — (1)Brassica campestris — KD 1 2 — 2 5 — — — 1

Faba bona 1 1 — —---- — 2 2 1 — — — —Hordeum vulgare 2(1) 1 4(3) 1 8(2) 13(5) 3 3 3 1

Panicum miliaceum 1 — 1 2(2) 3(2) 5(1) 11(5) 7(3) 1 — 1 —Pisum sativum 1 — — 2(1) 2(1) 3 — — — — •Secale cereale 1 1 2 4(1) 1(1) 11(5) 18(7) 4(2) 3(1) 3(1) 1

Selaria sp. 1

169

8 . t a b u l a s t u r p i n ā j u m s

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 ii 12 13

Trilicum sp. 2 2Triticum aestivum - - 1 3 - 6 10 4 - - - 1Triticum dicoccon 2(1) 1(1) - - - 1 1 1 - - - -

2. Vasaras nezāles

Chenopodium album - - 2 6(1) 4(1) - 12(2) 3 1 2 3 -Galeopsis sp. - - 1 1 1 - 3 2 3 - 3 1Galium aparine 1Polygonum sp. - - i - - - 1 2 - - - 1Polygonum aviculare - - i - - - 1 1 - - - -Polygonum convolvulus 1 - - 1 - - 5 2 1 - 1 -Polygonum lapathifolium - 1 i 2 1 - 7 2 - - - -Spergula arvensis - . ----- - 1 - - 2 - - - - ' 1(1)Stellaria media - - - 1 - - 1 - - - - 1Thlaspi arvense 1Vicia sp. - - - - 2 •- 2 2 - - - -Vicia hirsuta 1Viola arvensis 1

3. Ziem otspējīgās nezāles

Agrostemma githago 1Bromus secalinus - - - - 1 - 1Centaurea cyanus 1Lapsana communis - - i 2 1 - 4 4 4 - 4 1M elandryum album -• - 2(1) 2 2 - 6(1) 2 2(1) - 2(1) -

4. D audzgadīgās nezāles

Agrostis stolonifera - - - - 1(1) - 1(1) - - - - -Alchemilla vulgaris - - •- - - - -• 2 - - 2 -Artemisia campestris - 1Car ex sp. - - 2 2 1 - 5 - - - - 1Cirsium arvense - - 1 i - - 1 - - - - -Gramineae 1Hypericum perforatum - - - 1 - - 1 - - - - -Phleum pratense - - - 1 - - 1 - - - - -Ranunculus sp. - - - 1 - - 1 :--- - - - 1Ranunculus acer - - - - 1 - 1 - - - 1 -Rum ex sp. - - - 1 - - 1 2 - - - •-Rum ex acetosella 1 1 1(1) - - 1(1 ) - 2 - 2 1Rumex crispus - - - - - - - - - 1Stachys palustris - 1

5. Savvaļas daudzgadīg ielakstaugi un krūmi

Corylus avellana 3 - - - -Iris sibirica 1 - •- - -Rubus idaeus - - 1 3 1 - 5 - 1 - 1 -Scirpus lacuslris - 1 - 1 -

P a rau g u kopskaits 2 2 3 8 5 17 33 12 5 3 20 1

9. t a b u l a

Nezaļu seklu skaita dinamika Latvijas a rheo loģ iskajā graudu niateriala laikā no mūsu eras 1. līdz 18. gs.(ailēs uzrād īts saskaitī to sēklu skaits)

Augu nosaukumi

Kokneses pilskalns un apmetneRauši 11.­

12. gs.

Rīga 13.­

14. gs.

Salas­pils 15.­

16. gs.

Koknese 1701. g.

gs gs-4 gs95 l i . -12. gs. gs<N gs

1 ļ 2 3 4 5 6 7 S 9 ,10 11

1. Kulturaugi

Avena sp. - - 2 - - - - - - -Avena sativa - - i - - - 8 870 249 - 5232Brassica campestris - - - 1 - - 1 - - 58Faba bona - •- - - 1 - •- - - •-Fagopyrum esculentum - - - - - - - - 16Hordeum vulgare s. I. 213 1880 19 8 12 152 9 5494 78 37Panicum miliaceum - 1 - 1 1 8 - - - - •Pisum sativum - 9 1 1 - 26 6 •- - -Secale cereale I1 - 49 5719 5380 78 - 2 5 1Set aria sp. - - - - - - - - - 2Triticum aestivum s. I. - - 1 14 75 899 15 577 5Triticum dicoccon 1517 183 4045 - - 8 - - - -

170

9. t a b u l a s t u r p i n a j u m s

2 3 4 s 6 7 8 9 101

2. V a s a r a s n e z ā l e s

Chenopodium album Galeopsis sp.Galeopsis ladanum Galium sp.Galium a par ine Lamiutn amplexicaule Latnium purpureum Polygonum convolvulus Polygonum lapathifolium Spergula arvensis Stellaria media Thlaspi arvense Vicia hirsuta Viola arvensis

1424

210 33

233

472

12

28 193 8 42

74 126560

53

3. Z ie m o t s p e j i g a s n e z ā l e s

Agrostemma gilhago Apera spica-venti Bromus secalinus Centaurea cyanus2 Lapsana communis M elandryum album

562

365

154

— — 4138 2 —

9 233

234

4. D a u d z g a d ī g a s n e z ā l e s

Agrostis stolonifera Car ex sp.Leucanlhetnum vulgare M edicago sp.Ranunculus sp.Ranunculus acer Rumex acetosella Rumex er is pus Stachys palustris Stellaria graminea Nenoteiktas sugas

14

2

140

50

2

13 7 8

7 2 82

9

7

4

4

15

1

9

P a r a u g u k o p s k a i t s

K u l t ū r a u g u s ē k lu s k a i t s N e z ā ļ u s ē k l u s k a i t s N c z ā l a i n ī b a s k o e f i c i e n t s

I 3 I 3 1 1 1 1 3 1 1 1

1731 2073 41 1 6 5730 5408 347 5760 67 6 5277 178412 2 24 147 15 44 244 172 1184 351

0 ,0 0 6 9 3 0 , 0 0 0 9 6 0 , 0 0 5 8 3 0 ,0 2 5 7 0 ,0 0 2 7 7 0 ,1 2 7 0 , 0 4 2 4 0 ,2 5 2 0 ,2 2 4 0 ,1 9 7

' Iespējams, sēklas iebirušas no augšējiem slāņiem.2 Sls nezāles (paras tās rudzupuķes) vienīgas a tradum u vietas. Tātad pirms 15. gs. tā Latv ijas tīrumos nebija sastopama.3 Abi 1,—4. gs. paraugi a tspoguļo lauku dažādu nezāla in ības pakapi.

10. t a b u l a

L a t v i j a a t r a s t o k u l t u r a u g u s ek lu h r o n o l o ģ i j a 1

LaikmetsAugu nosaukumi

A3 DI Ds D3 D4 V

Avena sp . — a u z a s 13 153(1) 14Avena fa lua — v ē j a u z a s — 4 7 5 3 1Avena sativa — a u z a s , s ē j a s — — — — 5(1) 1( 1)

1Brassica campestris s. 1. — — — — 15(1) 6 2 (9 )r ā c e ņ i

Camelina sativa — id r a , s ē j a s — 4(2 ) 4 4 (1 ) 2 5 (1 ) —Cannabis sativa — k a ņ e p e , — — — — 2 ( 1) —

s ē j a sFaba bona — l a u k u p u p a — 4 2 11 7 4 (3 ) 6Fagopyrum esculentum — — — — — 5

g r iķ i , p a r a s t i eHordeum vulgare s. 1. — 1 10(5 ) 2 6 (3 ) 128(5) 2 6 5 ( 8 4 ) 2 6 (8 )

m iež i , p a r a s t i eLens culinaris — lē cas , — — — — — —

ē d a m ā sLinum usitatissimum — lini , — — 1 7 3 6 (4 ) —

p a r a s t i eOnjza sativa — rīs i , s ē j a s 2 — — — — 1 —Panicum miliaceum — s ā r e — 4 8 5 6 2 (1 9 ) 8 (3 )

( p r o s a ) , p a r a s t āPapaver (c f r . somniferum) — — — — • — 6 ( 1) ' —

171

10. t a b u l a s t u r p i n ā j u m s

Augu nosaukumi D, Eb Do D4 V

Pisum sativum — zirņi, sējas 4 1 2 41 131(9) 1

Secale cereale — rudzi, - - 1 23 262(66) 23(7)parastie

Sesamum indicum? — sezams, - - - 1 1 -Indij as

Setaria sp. — sarenes - - - 2 35(3) 1

Triticum sp. — kvieši(nenosakāma suga) - 4 1 32 157(29) 2

Triticum aestivum (inci.T. compactum) — kvieši,mīkstie (iesk. pundur- •- - 9(1) 17(1) 73(4) 18kviešus)

Triticum dicoccon — kvieši, - 5(2) 13(7) 42 19 1

divgrauduAnalizēto att iecīga laikmeta

p araugu skaits 3 13 37 237 451 42Pavisam kopā 783 paraugi

1 Paraugu kopskaitā ir ieskaitīti arī paraugi ar ozolzīļu, lazdu riekstu čaulu un citu tabulas nepie-minētu augu sugu daļām.

2 Nedeguši graudi.

1 1 . t a b u l a

Latvija a trasto nezaļu sugu seklu hronoloģija

LaikmetsAugu nosaukumi

Aa D, Ds D3 D« V

Agrostemma githago — 6 64 7kokalis, parasta is

Apera spica-venti — rudzu- - - - 13 -—smilga, parasta

Bromus secalinus — lačauza, - 2 27 6

rudzuCentaurea cyanus — rudzu­ - 4

puķe, parastaCentaurea jacea — - 1 25

dzelzene, pļavasChenopodium albutn — 1 3 4 33 128 1 2

balanda, baltaCirsium arvense — usne, 2 1 2 5

tīrumaGaleopsis sp. — akļi 1 1 1 6 6 13

(3 sugas)Galium aparine — m a dara, 3 9 104 4

ķeraiņuLamium sp. — pa natres - - - - 4 -

( 2 sugas)Lapsana communis — - - -- 6 48 9

salatene, parastaMatricaria sp. — kumelīte - - - - - 1

Melandryum album — - 1 - 2 0 61 3(1)spulgotne, balta

Polygonum convolvulus — - 1 5 18 75 14vējagriķis

Polygonum lapathifolium — - - 4 7 85 8

sūrene, tūbainaRumex acetosella — - - 1 2 9 1 0

skabenlte, mazaSper gula arvensis — gauri, - 2 - - 37 7

tīruma, ķezisStachys palustris — - - 1 4 38 -

sarmene, purvaStellaria media — virza, - 3 - 3 1 0 8

parastaVicia hirsuta — vanagzirn is - - 8 1 1 48 3

(peļuzirnis), vīķis,spilvainais

Viola arvensis — a traitnīte ,t īruma - - - - - 2 1 1

Analizēto attiecīga laikmeta 3 13 37 237 451 42paraugu skaits

t. skaita: ar v iengadīgamsugam 1 9 18 84 346 57ar ziemot-spējīgam sugam - 1 3 43 333 30ar daudz­gadīgam sugam - - 2 9 84 13

172

12. t a b u l a

Kulturaugu sēklu nospiedumi uz mala trauku lauskām Zviedrija (Hjelmqvist , 1955)1, % no kopskaita

Kultūraugu sugaNeolīts(pirms 1500. g.

p. m. ē.)

Bronzas laikmets (150u.— 500. g.

p. m. ē.)

Vecais dzelzs

laikmets (500,—0— 400. g.)

Jaunais dzelzs laikmets

1GG — 55G. g.

55G — Ш. g.

SGG.-- 1G5G. g. Kopa

Avena fatua 1 1 2 2Avena sativa2 7 4 1З 4 l l lGAvena strigosa 1 0,1 — — — • —

Avena (kopā) 9 5 1З 4 1З l2Brassica (campestris?) — G,4 G,5Bromus secalinus3 16 8 1 З — G,4 G,5Camelitia sativa 4 — — S 4Cannabis sativa 0,1? — — G,4 G,2Faba bona 1? 0,1? — — —Hordeum vulgare 2 4 4 W 2 73 5З 5G 4З 4GHordeum vulgare f . nudae 15 24! 14 З 2 l l4 l2

Hordeum (kopā) 17 70 87 56 l l 56 5lIsatis tinctoria 0,3 — — — G^Linum us itatiss imum 0,3 — — — —Malus sp. 3 2Panicum sativum 1 G,4 G,4 G3Rosa sp. 0,7 6Secale cereale 0,8 S — 9 STriticum aestivum 1 1 0,7 — 5 1З 2lTriticum dicoccon 1711 ? 2 0,7 4 — G,4 G,lTriticum monococcum 38) + ! 2 0,3 — — — G,lTriticum spelta 0,2? — 0,4 l6 —— — 2

Triticum (kopā) 64 5 2 2G 5 1З 24Vitis vinifera 0,2Latnium sp. 0,2

Sēklu nospiedumu kopskaits 454 169 715 l5 24 255 5S21 Bez atrastajām paroglotajām sēklām.2 Pec mūsu domām, ticamāk, ka atradumi līdz 550. g. pieskaitāmi pie Avena iaiua.

Pec zviedru petnieku domām, šo augu sēklas sākotnēji lietotas uzturam.P i e z ī m e . Laikmetu datējums pēc Jelmkvista

1927. Handbuch des

LITERATŪRA

Getreidebaues.

Labības V, X— XII gadsimteņos — Lauksaimniecības izmēģinājumi

Sctt- -201.

Lund, s. 95. der Kultur-

1—З. Stock-

R.

B e c k e r - D i l l i n g e n Berlin, S. 564.

F l a k s b e r g e r s K-, 1941 Latvijas PSR teritorija un pētī jumi, Nr. 3.

F r e d s к i n d В., 1978. Seeds and Fruits from the Neolithic lement Weier, Switzerland. — Bot. Tidskr., 72, р. 189-

H e l l q u i s t E., 1922. Svensk etymologisk ordbok.H j e l m q v i s t H, 1955. Die älteste Geschichte

pflanzen in Schweden. Stockholm, s. 186.L y t t k e n s A„ 1904— 1915. Svenska Växtnamn.

holm, s. 963.R a s i ņ š А., 1947.» Tīruma nezāles un to apkarošana

80 lpp.R a s i ņ š A., 1947b. Latv ijas PSR t īrum a nezāļu izplatība un

apkarošana. — LPSR ZA Vēstis, 2, 127,— 145. lpp.R a s i ņ š A., 1953. Latv ijas PSR nezāļu sēklas un augļi. (Eksi-

kāts — karto tēka .)R „ 100 kartītes.R a s i ņ š A., 1954. Latv ijas PSR nezāļu augļi un sēklas. R.

423 lpp.R a s i ņ š A., T a u r i ņ a M., 1968. Kultū raugu un nezāļu vēs­

ture Latvijas PSR teritorijā no 15. gs. pirms m. ē. līdz m. ē. 15. gs. — RT 1967. R„ 31,—34. lpp.

W i t t m a c к L., 1922. Landw irtschaft l iche Samenkunde. Berlin, S. 502.

К OTT С. А., 1961. Справочник-пособие но борьбе с сорными растениями. М., с. 220.

М а л ь ц е в А. И., 1930. Овсюги и овсы. Л., с. 122— 124.

Р а с и н ь ш А. П., 1958. Материалы к истории культурных и сорных растений на территории Латвийской ССР до XIII века н. э. — Растительность Л атвССР. Рига, вып. 2, с. 125— 144.

Р а с и н ь ш А. П., 1959. Культурные и сорные растения в материалах археологических раскопок на территории ЛатвССР. — Тр. Прибалтийской объединенной комп­лексной экспедиции, М., вып. 1, с. 316—339.

Р а с и н ь ш А. П., 1960. Проблема происхождения сорняков и изменчивость их в результате хозяйственной деятель­ности человека. — В кн.: Тез. докл. науч. конф. по защите растений. Таллин, с. 166, 167.

Р а с и н ь ш А. П., 1961. Культурные и сорные растения и состояние земледелия в окрестностях Асотского горо­дища в 9— 13 вв. — В кн.: Шноре Э. Д. Асотское городище. Рига, с. 169— 174.

С а б а л я у с к а с А., 1958. Происхождение названий сельско­хозяйственных растений в балтийских языках. Автореф. дис. на соиск. учен. степ. канд. с.-х. наук. Вильнюс. 14 с.

С а б а л я у с к а с А., 1959. Относительно происхождения названий растений в балтийских языках. — Rakstu krā­jums. Veltī jums akadēmikim profesoram Dr. Jānim Endze- līnam. R., 222. lpp.

Т р у б а ч е в О. H., 1975. Заметки по балтийско-славянской этимологии. — В кн.: III Всесоюз. конф. по балтий­скому языкознанию. Тез. докл. Вильнюс, с. 150— 153.

А. Расиньш, М. Тауриня

О Б З О Р В И Д О В О Г О СОСТАВА К У Л Ь Т У Р Н Ы Х И С О Р Н Ы Х Р А С Т Е Н И Й , О Б Н А Р У Ж Е Н Н Ы Х В А Р Х Е О Л О Г И Ч Е С К И Х Р А С К О П К А Х НА Т Е Р Р И Т О Р И И Л А Т В И Й С К О Й ССР

Р е з ю м е

П р о в е д е н ботанический ан ал и з видового состава семян к у л ь т у р н ы х и сорных ра ст ен и й в более чем 700 о б р а з ц а х (в бо л ь ш и н ст в е о б у г л и в ш и х с я ) , об­н а р у ж е н н ы х в ар хе о л ог и ч ес ки х ра с к о п к а х , пр о ве ­

денных с 1922 по 1978 г. на 24 ар х е о л ог и ч ес ки х п а м я т н и к а х Л а т в и й с к о й ССР. Всего вы я вл ен о 20 видов к у л ь т у р н ы х и не менее 20 видов сорных рас те ни й (в о п у б л и к о в а н н о й в 1941 г. статье

К. Ф л я к с б е р г е р н а з в а л 7 к у л ь ту р н ы х расте ни й) . Н а и б о л е е др ев н и м к ул ь ту рн ы м рас те ни ем Л а т в и и , по наши м м а т е р и а л а м , яв л я е т с я яч мен ь о бы кн о­венный, который о б н а р у ж е н у ж е в м а т е р и а л е позд­него неолита ( X V — XVII вв. до н. э. ) , наиб ол ее м о л о д а я — гречиха посевная , о б н а р у ж е н н а я в с ло ях X V — XVI вв. П о л н ы й видовой обзор куль ­ту рн ых и сорных раст ен ий по э по хам в целом по Л а т в и и п ре д ст ав л е н в табл . 1 и 2, а по мест ам р а с к о п о к — в табл. 1.1 — 1.9 П р и л о ж е н и я . До эпохи раннего ж е л е з а , в к л ю ч а я ее, в арх е ол о ги ч ес ко м м а т е р и а л е п р е о б л а д а е т яч мен ь о бы кн ов ен н ы й и полба . Р о ж ь о б ы к н о в е н н а я и пш еница о бы кн ов ен ­ная, или м я г к а я ( в к л ю ч а я к а р л и к о в у ю пшен иц у) , н ач ал и р а с п р о с т р а н я т ь с я в Л а т в и и с эпохи сред­него же л ез а . Вм есте с яч мен ем они вп ос лед ст вии стали п р е о б л а д а ю щ и м и к у л ь т у р а м и в Ла тви и . О д­нако тол ько в конце эпохи позднего ж е л е з а овес посевной м о ж н о счи тать са м о с т о я т е л ь н о й к у л ь ту ­рой (более ран ни е нах о д к и се мя н овса относятся к овсюгу) . Особо сл еду ет у п о м ян у ть р ы ж и к посев­ной, ко тор ый в Л а т в и и в о з д е л ы в а л с я как м а с л и ч ­ное рас те ни е у ж е в эпоху ран него м ет ал ла . В эту пору р ы ж и к в ы р а щ и в а л с я и в соседней Ш в е ц и и и обе эти н ах од к и пока я в л я ю т с я н аи бо лее р ан ни м и в Се ве ро -В о ст оч н о й Европе. П р и м е ч а т е л ь н о , что в озе рном за м к е А р а й ш и ветвис тые ст ебли р ы ж и к а и с п о л ь з о в а л и с ь для уп л от н ен ия срубов. Н а ш м а т е ­р и ал п о зв ол яе т проследить , как р ы ж и к посевной постепенно и сч езает из ку ль ту ры и п р е в р а щ а е т с я в за со р и те л ь льна , причем семена его постепенно у к р у п н я ю т с я , в р е з у л ь т а т е чего в н а с то ящ е е вре мя его счи та ют отд ел ь н ым видом — р ы ж и к о м л ь н я ­ным. Из прочих древних" к у л ь ту р н ы х рас те ни й Л а т ­вии сл еду ет н аз в а т ь репу полевую, кон оп лю по­севную, бобы о б ы кн ов ен н ы е (конс кие ) , чечевицу съе доб ну ю, лен об ы кно ве нн ый , просо о бы кн о в ен ­ное, м ак (по ст ру кт ур е пове рхн ост и семян н ап о м и ­н а ю щ и й м ак сн от во рн ый ) , горох посевной и чумизу (и т а л ь я н с к о е просо). Ср еди и м п о р тн ых семян сле­дует н аз ва т ь рис посевной и ку н ж ут индийский (?).

Из наи б о л ее часто в с т р е ч а ю щ и х с я сор няков

следуе т н а з в а т ь куколь обы кно ве нн ый, м ар ь белую, по д м а р е н н и к цепкий, 3 вида горцов, 3 вида пи- кульников. О б н а р у ж е н ы т а к ж е т а ки е х а р а к т е р н ы е з а с о р и т е л и оз им ых посевов, как костер р ж а н о й и м ет л и ц а о бы кно ве нн ая . Особо следует отметить, что та кие о б ы кн ов ен н ы е полевые сор ня ки совр е­м енных полей, как в а с и л е к голубой и р о м а ш к а н еп ах уча я , в арх е о л ог и ч ес ко м м а т е р и а л е о б н а р у ­же ны тол ько в слоях X V I — XVII вв. П о э то м у эти виды в Л а т в и и следуе т сч итать н еоф ита ми , а не ар хе о ф и та ми .

В арх е ол о ги ч ес ко м м а т е р и а л е эпохи позднего ж е л е з а число проб, с о д е р ж а щ и х семена я ро вы х и семена з и м у ю щ и х сор няков , пр им ерн о о ди н а ко в о ; т а к ж е од и н а ко в о число проб с с е м е н ам и ячме ня или се мен ами ржи. С к а з а н н о е м о ж е т св ид е те л ь ­ст вов ат ь о в о з д е л ы в а н и и обеих культур при мер но на ра в ны х п л о щ ад я х , как это, напр им ер , х а р а к ­терно для двух- или тре хп ол ьно й системы зе м л е ­делия. Ввиду этого у т в е р ж д е н и е Ф л я к с б е р г е р а (1941 г.), что в др ев не й Л а т в и и оз им ые не во зд е­л ы ва л и сь , следует считать ош ибочным.

В некоторы х о б р а з ц а х зе рна с го р од и щ а Талс ы в зн а ч и те л ьн о м числе о б н а р у ж е н ы т а к ж е об уг л и в­шиеся семена тим офеевки . По н аш и м и с с л е д о в а ­ниям (Р а с и н ы н , 1958), зн а ч и т е л ь н а я примесь семян з л а к о в ы х сор н я ко в в зерне о зи м ы х х а р а к ­терна для типичного тр е х п ол ья , од на ко в о б р а з ц а х из Т а л с ы примесь семян т и м о ф е е в к и м о ж е т сви­д е т е л ь с т в о в а т ь т а к ж е о п е р е л о ж н о й системе з е м л е ­делия. О бесспорном нал ичии м н ого ле тн и х полей в др ев н ей Л а т в и и , по кр ай н ей мере у ж е с эпохи среднего ж е л ез а , могут св и д е т е л ь с т в о в а т ь о б н а р у ­же н н ые в ар хе ол оги че ско м м а т е р и а л е семена дре м ы белой, двух- или многолетнего со рн як а и нескол ьки х мн ого ле тни х л у го вы х растений . О при­росте уде л ьн о г о веса м но гол ет н и х полей в сель­ском хо зя й с тв е древн ей Л а т в и и м о ж е т св и де те л ь ­с тв ова ть и н а р а с т а н и е к о э ф ф и ц и е н т а з а со ре н н о с ти (т. е. о тн ош ен ия числа семян сор н я ко в к числу се мя н х л ебн ых ) на ч ин ая с X I — XII вв. (см. т а б ­лицу 1.9 П р и л о ж е н и я ) .

СПИСОК И Л Л Ю С Т РА Ц И И

Рис. 1. Места археологических раскопок, где найдены семена.

Рис. 2. Технология обсушивания археологических семян (Терветское городище) для последующего разделения их на фракции при помощи комплекта геологических сит и анализа под бинокулярной лупой МБС-1.

Рис. 3. Встречаемость сорняков (в%) и коэффициент засо­ренности семян ржи из археологических раскопок и по материалам начала XX в. (по данным публикацииРасиньша, 1958 г.).

Рис. 4. Биологический спектр семян озимых засорителей ржи применительно к образцам, показанным на рис. 3.

ПОДПИ СИ к Т АБЛ ИЦА М

Римские цифры в индексе обозначают датировку образца в столетиях, прописные буквы обозначают увеличение ориги­нальной фотографии (А — 2,5-, В — 3,1-, С — 3,75-, Э — 5-, Е — 10-кратное); цифры за названием места находки — ин­вентарные номера, 1—11 — ячмень обыкновенный; 12—15 — полба; 16—23 — мягкая пшеница; 24—26 — овсюг; 27—30 — посевной овес; 31—39 — рожь обыкновенная; 40—45 — горох посевной; 46—52 — бобы; 53—56 — просо; 57—59 — лен; 60, 61 — репа; 62 — рыжик посевной; 63, 64 — конопля

посевная; 65, 66 — чечевица посевная; 67, 68 — мак (снот­ворный?); 69 — рис посевной (негорелые зерна); 70 — кунжут (?); 71— 79 — сорняки (куколь обыкновенный, мет­лица обыкновенная, костер ржаной, василек луговой и боро­давник обыкновенный, марь гибридная, цикорий обыкновен­ный, пикульники, горец вьюнковый); 80—83 — дикорастущие растения (крушина ломкая, яблоня, воробейник лекарствен­ный, малина лесная); 84—85 — тесто; 86 — подземный гриб;87 — неидентифицнрованный объект.

174

A. Rasins, M. Taurina

Ü B E R S IC H T U BE R DEN A R T E N B E S T A N D DER K U L T U R P F L A N Z E N UN D UN KR AU TE R ALSA R C H Ä O L O G I S C H E N A U S G R A B U N G E N

IN DER LE TT IS C HE N SSR

Z u s a m m e n f a s s u n g

Der Ar t ikel g ib t eine Ü b e r s i c h t über die E r g e b n i s s e b o ta n i s c h e r A r t e n b e s t a n d s a n a l y s e n von K u l t u r p f l a n ­zen- und Ü n k r ä u t e r s a m e n an me h r als 700 P ro b e n (m e i s t e n t e i l s ve rkoh l t ) aus 24 F u n d o r t e n in der Le t ­t i s che n SSR. In den A n a l y s e n w u r d e n 20 K u l t u r p f l a n ­zen und n icht w e n i g e r als 2 0 Ü n k r ä u t e r a r t e n f e s tg e ­stellt . K. F l a k s b e r g e r (1941) ste l l t e für die Let ­t i s che SSR nur 7 K u l t u r p f l a n z e n a r t e n fest. Die ä l t es t e K u l t u r p f l a n z e L e t t l a n d s ist die Gers te , die schon in den F u n d e n aus der j ü n g e r e n S t e inze i t v o r k o m m t (20. bis 17. Jh. vor u. Z.) , die j ü n g s t e — der B u c h w e iz e n (Fagopyrum esculenturrt) (15. — 16. Jh. u. Z.) . E ine v o l l s t ä n d i g e Ü b e r s i c h t der K u l t u r p f l a n z e n - und Ü n ­k r ä u t e r a r t e n und die F u n d o r t e gebe n die Tab e l l e n der Be i l age . A n f a n g s und w ä h r e n d der ä l t e r en E i se nze i t d o m in ie r t die Ger s t e ( H o r d e u m vulgare s. 1.) und E m m e r (Triticum dicoccoti). Der R o g g e n und der we ich e We izen , e i nsc h l i eß l i ch des Z w e r g w e i z e n s (T. aestivum incl. T. compactum), b e g a n n e n sich in der m i t t l e re n E i s e n ze i t und spä te r zu verb re i t en . N eb s t der G ers t e sind sie die v o r h e r r s c h e n d e n G e t r e i ­dea r t en , S a a t h a f e r (Avena saliva) j e do ch w u r d e ers t En d e der j ü n g e r e n E i s e nz e i t eine b e s t ä n d i g e K u l t u r ­p f l a n z e ( f r ü h er e H a f e r f u n d e bez iehen sich auf den F l u g h a f e r (Avena fatua)). B e s o n d e r s zu v e r m e rk e n ist der D ot t e r ( C a m e l i n a saliva, l e t t i s ch — idra, j u d r a oder n i d r a ) der schon in der f rü he n M e ta l l z e i t als Ö lp f l a n z e a n g e b a u t w urd e . In de r se lbe n Zei t w u r d e D ot t e r auch im b e n a c h b a r t e n S c h w e d e n a n g e b a u t , und die be id en F u n d e sind die ä l t e s t e n in n o r d ö s t ­l ichen E ur op a . B e m e r k e n s w e r t ist, daß m a n auf der W a s s e r b u r g im Ä ra i s i - S ee die v e r z w e i g t e n D o t t e r ­s t en ge l als Z w i s c h e n p a c k u n g der W a n d b a l k e n g e f u n ­den hat.

Ü n s e r M a te r i a l zeigt , wie der Do t t e r a l lm ä h l i c h aus dem A n b a u v e r sc h w i n d e t , zu l e t z t zum F l a c h s u n k r a u t wi rd und sich seine S a m e n dabe i a l lm ä h l i c h ve r g rös - sern. In der G e g e n w a r t w i r d d a r u m der L e i nd o t t e r (Camelina linicola) als b e s o n d e r e Ar t a n e r k a n n t . A n ­dere a l t h e r g e b r a c h t e K u l t u r p f l a n z e n L e t t l a n d s sind noch die Rübe (Br as s ic a campestris s. 1.), der H a n f (Cannabis sativa), die A c k e rb o h n e (Faba bona, z u ­e r s t mi t r u n d e n S a m e n ! ) , die S a a t l i n s e (Lens culina- ris), der F l a c h s (Linum usitatissimum), die H i r se (Panicum miliaceum), die E rb s e (Pisum sativum),

die B o r s t e n h i r s e (S e t a r i a cfr. italica), der M o h n (Pa- paver cfr. somniferum, wei l die S a m e n o b e r f l ä c h e an die des S c h l a f m o h n s e r in ne r t ) und sch l i eßl ich als I m ­p o r t w a r e der Re is (Oryza sativa) und der S esa m (Sesamum indicum?). Die am h ä u f i g s t e n g e f u n d e n e n

Ü n k r ä u t e r sind: die K o r n r a d e (Agrostemma githago), der we iß e G ä n s e f u ß (Chenopodium album), das Kleb- k r a u t (Galium aparine), ve r s c h ie d e n e K n ö te r i c h a r t e n (Polygonum convolvulus etc.) und H o h l z a h n a r t e n (Galeopsis sp.). M a n f indet auch solche ty p i s che W i n ­

t e r s a a t u n k r ä u t e r wie R o g g e n t r e s p e (Bromus secali- nus) und W i n d h a l m (Apera spica-venti). B e s o n d e r s ist zu e r w ä h n e n , daß die in der G e g e n w a r t g e w ö h n ­liche K o r n b l u m e (Centaurea eyanus) und die ge ­ru ch lo se K am i l l e (Matricaria maritima) im a r c h ä o lo ­g i s ch en M a te r i a l er st nach dem 16.— 17. Jh. g e f u n d e n wird. D es h a lb sind diese A r t en in L e t t l a n d N e o p h y te n und n icht A r c h ä o p h y t e n . In F u n d e n aus der j ü n g e r e n E i se nze i t ist die P r o b e n z a h l mi t s o m m e r a n n u e l l e n und w i n t e r a n n u e l l e n Ü n k r ä u t e r s a m e n gleich. Auch die P r o b e n z a h l mi t G e r s t e n oder R o g g e n k o r n ist gleich. D a r a u s l äßt sich sch ließen, daß be ide G e t r e id e ­a r t en d a m a l s u n g e f ä h r auf gle ich g r oße n F lä c h e n an­g e b a u t w u rd e n , w as c h a r a k t e r i s t i s c h für die Z w e i ­oder D r e i f e l d e r w i r t s c h a f t ist. D es h a lb ist die B e h a u p ­tu n g F l a k s b e r g e r s (1941) , daß im a l t en L e t t l a n d kein W i n t e r g e t r e i d e a n g e b a u t w ur de , u n a n n e h m b a r . In e i n ig en K o r n p r o b e n von dem B u r g b e r g Tal s i ha t m a n v e r k o h l t e n S a m e n des T i m o t h e e g r a s e s ( P h l e u m sp.) g e f u n d e n . Ü n s e r e Ü n t e r s u c h u n g e n (Ras ins , 1958) ze igen , daß ein e rh eb l i che r Z u s a t z von G r ä s e r u n ­k r ä u t e r s a m e n im Korn c h a r a k t e r i s t i s c h für das D re i ­f e ld e r s y s te m ist, im Fa l l Tal s i j e d o c h k ö nn te der Ti- i n o t h e e g r a s s a m e n z u s a t z auch von e inem B r a c h l a n d ­sys tem zeugen . Daß es in L e t t l a n d w e n i g s t e n s von der m i t t l e r e n E i s e n ze i t an m e h r j ä h r i g e Fe l de r gab, be­z e u g e n im a r c h ä o l o g i s c h e n M a te r i a l g e f u n d e n e ve r ­koh lt e S a m e n der w e i ß e n L ic h tn e lk e (Melandryum al­bum), e ines zwei- bis m e h r j ä h r i g e n Ü n k r a u t e s , und auch e i n ige r m e h r j ä h r i g e n W i e s e n p f l a n z e n . A uc h die V e r g r ö ß e r u n g des Ko ef f i z i e n t e n der V e r u n k r a u t u n g (d. h. das V e r h ä l tn i s der S a m e n z a h l der Ü n k r ä u t e r zu den G e t r e i d e s a m e n ) vom 11.— 12. Jh. an be z e u g t eine V e r g r ö ß e r u n g der F läc he der m e h r j ä h r i g e n F e l d e r im A c ke rb a u des a l t en Le t t l a nds .

A B B IL D Ü N G S V E R ZE IC H N IS

Abb. 1. Die Fundorte der Samenproben in der Lettischen SSR. Abb. 2. Das Trocknen der in archäologischen Ausgrabungen

(B urgberg Tervete) gefundenen Samenproben zwecks späteren mit Hilfe des geologischen Siebkomplexes durch­

* geführten Sortierens nach G rößenfraktionen und Analyse mit der b inokularen Lupe MBS-1.

Abb. 3. Ü n k räu ter fundefrequenz und V erunkrau tungskoeff i ­zient im archäologischen Roggensam enm ater ia l und in dem Roggenm ater ia l aus dem A nfang des 20. Jh. (Pa- CHHbui, 1958).

Abb. 4. Biologisches Spektrum der in Abbildung 3 erwähnten W inte rroggenunkräu te rproben .

175

TAFELN

Römische Ziffern — Datie rung in Jh.; A, B, C, D, E — Ver­größerung (bzw. 2 ,5— 3,1— 3,75— 5— 10x); Num m ern hinter der A usgrabungss te l le — Inven tarnum m ern . 1 — 11 — Gerste; 12— 15 — Emmer; 16—23 — Saatweizen; 24—26 — Flughafer; 27—30 — Saathafer; 31— 39 — Roggen; 40—45 — Erbse; 46—52 — Ackerbohne; 53— 56 — Rispenhirsc; 57— 59 — Saatlein; 60, 61 — Rüben; 62 — Saatle indotter; 63, 64 — Kulturhanf; 65,

66 — Linse; 67, 68 — Mohn (Schlafmohn ?); 69 — Saatreis; 70 — Sesam?; 71—79 — Unkräu ter (gemeine Rade, gemeiner Windhalm, Roggentrespe, Wicsenflockenblume, Rainkohl, unech­ter Gänsefuß, gemeine Wegwarte, Hohlzahn, W indenknöterich); 80— 83 — wilde Pflanze (Faulbaum, Apfelbaum, echter Stein­same, Himbeere); 84, 85 — Teig; 86 — Erdpilze; 87 — unbe­kanntes Objekt.

GRAMATA LIETOTIE SAISINAJUMI

AE

ESA

Mat.

RT

Sb. Riga

Arheoloģija un e tnogrāfijā . R., 1— , 1957.—

Eurasia Septentrionalis Antiqua, 1 — 12. Helsinki, 1926— 1938.

Zinātn iskās atskaites sesijas materiāli par arheo­logu, antropologu un e tnogrā fu .. . gada pētī­jum u rezultātiem. R., 1972 —

Referātu tēzes z inātniskai sesijai, velt īta i .. . gada arheoloģiskiem izrakumiem un e tnogrā f is ­kai ekspedīcijai Latvijas PSR teritorijā. R., 1959— 1971.

Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russ­lands aus den Jahren 1873— 1934. R., 1874— 1936.

Sb. Kurl.

UB

АОКСИИ М К

МИА

САН

Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aue den Jahren 1850— 1935/1936. Mitau, R„ 1850— 1937.B u n g e . Liv-, Esth- und Curländisches U rkun­denbuch nebst Regesten. Bd. 1 — 12. Reval, Riga, Moskau, 1853— 1912; 2. Abteilung. Bd. 1—3. Riga, Moskau, 1900— 1914.Археологические открытия. M., 1967—

(säkot ar 80. numuru, — КСИА) — Краткие сообщения о докладах и полевых исследова­ниях Института истории и материальной культуры АН СССР. М., 1939—Материалы и исследования по археологии СССР. М.— Л., 1940—Археология СССР. Свод археологических источников. М.— Л., 1961 —

/

М5*

Е. Mugurevičs. Latvijas viduslaiku piļu k lasifikacijas unarheoloģiskās izpētes jau tā ju m i .....................................................3

Э. Мугуревич. Археологическое изучение латвийскихсредневеовых замков. Р е з ю м е . ..................................................12

Ё. Mugurevičs. Die archäologische E rforschung dermit telalterlichen Burgen Lettlands. Zusammenfassung 13

Z. Apaļa. Daži uz Livonijas kara laiku att iecināmi a tra­dumi Cēsu p i l ī ......................................................................................... 143. Апала. Некоторые находки периода Ливонской

войны в Цесисском замке. Резюме. . . . . 22 Z. Apala. Einige Funde aus der Zeit des Livländischen

Krieges in der Burg von Cēsis. Zusammenfassung . 22 M . Atgāzis. Par Alūksnes pili un ta jā a trasta j iem apgais­

m ošanas p i e d e r u m i e m .................................................................. 24M . Атгазис. Об Алусненском замке и найденных там

предметах, служивших для освещения. Резюме 37 AI. Atgāzis. Die Burg Alūksne und in ihr gefundene

Beleuchtungsgeräte . Zusammenfassung . . . . 3 8J. Graudonis. Altene. . . . . . . . . . .40

Я. Граудонис. Алтене. Р е з ю м е . ........................................................82/. Graudonis. Altene. Zusammenfassung. . . . .84

A. Caune. Arheoloģiskie pētī jumi Rīgā laikā no 1969. līdz1980. gadam.....................................................................................................86

А. Цауне. Археологическое изучение Риги в 1969—1980 гг. Р е з ю м е . .............................................................................. 122

A. Caune. Archäologische Forschungen in Riga 1969—1980. Z u s a m m e n fa s s u n g . .....................................................................123

V. Bebre. Ādas apavi Rīgā 13.— 14. gs................................................125B. Бебре. К ожаная обувь в Риге XIII—XIV вв.

Р е з ю м е . .....................................................................................................140V. Bebre. Rigacr lederne Fußbekleidung des 13.— 14.

Jh. Z u s a m m e n fa s s u n g . ........................................................................ 141

I. Grosvalds. Latvijas viduslaiku mūra piļu javas . . . 142 И. Гросвалд. Растворы, применявшиеся при строи­

тельстве средневековых каменных замков Латвии.Р е з ю м е . ..................................................................................................... 150

I. Grosvalds. Mörtel in Steinbau-Burgen des Mittel­alters in Lettland. Zusammenfassung. . . . . 151

A. Rasiņš, M . Tauriņa. Parska ts par Latvijas PSR arheo­loģiskajos izrakumos konsta tē ta jām kultūraugu un ne­

zāļu s ē k l ā m ..........................................................................................152А. Расиньш, M. Тауриня. Обзор видового состава

культурных и сорных растений, обнаруженных в археологических раскопках на территории Латвий-сой ССР. Р е з ю м е . .......................................................................... 173

А. Rasiņš, М . Tauriņa. Übersicht über den Artenbesland der Kulturpflanzen und Unkräuter aus archäolo­gischen Ausgrabungen in der Lettischen SSR. Zu­sammenfassung. ....................................................................................... 175

Krāsaina ielīme..............................s ta rp 48. un 49. Ipp.

184